#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00021 Uniform title: īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī Volume 2 Author : abhinavagupta Editor : śāstrī m. k. Description: Text taken from Vol. 62 of the Kashmir Series of Texts and Studies, The īśvarapratyabhijñā vivṛtivimarśinī by Abhinavagupta Vol. 2 Volume 2 of 3 volume set. Notes: Data-entered by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark Dyczkowski. Revision 0: 19/11/2005 Publisher : Research Department Jammu and Kashmir State Publication year : 1941 Publication city : Bombay Publication country : India #################################################### atha īśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinī | śrīmanmahāmāheśvarācāryavayarśrīmada- bhinavaguptapādaracitā | atha caturtho vimarśaḥ | īśvaramaśeṣatāpapraśamanamamṛtadravaṃ sadā vande | apratighātisvecchāvikāsaviśrāntamamṛtakaramaulim || evaṃ jñānam, tataḥ smṛtiḥ, taddvayāntaḥprāṇikā apohanaśaktiriti yadyapi kramaḥ; tathāpi athānubhavavidhvaṃse smṛti ..................| (1|2|3) iti pūrvapakṣe satyaṃ kintu smṛtijñānaṃ ................. | (1|3|1) iti siddhānte smṛtireva pūrvaprakrāntā na cet iti sūtritena prasaṅgena sūcitāt prasaṅgaviparyayādātmeśvarasiddhau sātiśayamabhijñānam | ata eva gītāsu sā eva prathamamupāttā | tadasyāḥ svadarśane upapattirabhidhīyate sa hi pūrvānubhūtārthopalabdhā .................... | ityādinā .......................... arthau bhātaḥ pramātari || ityantena ślokāṣṭakena | anyathāhi kaścit brūyāt- māstu paradarśane smṛtirupapāditā, bhavaddarśane'pitu kathaṃ sā upapadyate iti | tatra ekena tadupapattiruktā | ekena smṛteranubhūtārthaprakāśanasāmarthyamuktam | (page 2) anyena anubhavatadviṣayābhyāmekatāparyanta āveśaḥ | turyeṇa smṛtāvanubhavo viṣayatayā pṛthak na bhātīti | yogijñānenāpi parānubhavo na pṛthaktayā viṣayavat prakāśyate iti bruvatā pañcamena tadartha eva draḍhitaḥ | anyena smṛtyā jñānasya pṛthagviṣayīkaraṇaṃ śaṅkyamānaṃ kālpanikaṃ, na vāstavamiti uktam | smṛtiprasaṅgena vikalpasya api anubhavena tādātmyaṃ saptamena uktam | antyena smartavyasmṛtismartṝṇāṃ prasaṅgataśca dṛśyadarśanadraṣṭṝṇāṃ pāramārthikaikasaṃvittattvaviśrāntirdarśiteti tātparyam | tatra prathamamupoddhātaḥ samastaśāstrārthapīṭhabandha ityabhiprāyeṇa āha avataraṇikāyām idānīṃ jñānaprakaraṇena iti | jñānaṃ smṛtyādirūpaṃ svadarśane ghaṭate ityevaṃ vicāryatvena prakriyate'dhikriyate'smin, tena | nirūpayiṣyan iti kriyāyāṃ kriyārthāyāmupapade bhaviṣyati ḷṭ | tena ayamarthaḥ- smṛtyādīnāṃ sarveṣāṃ svarūpaṃ nirūpayiṣyāmīti hṛdaye gṛhītvā smṛtereva iti yasyāḥ pūrvopakrāntatā tasyā eva īśvaraśaktirūpatāṃ pratipādayitumicchan paradarśane sarvathaiva aghaṭamānatvamabhidadhat prathamaṃ pūrvaṃ saṃbhavamāha anena ślokena granthakṛt granthakṛdabhinna eva vā tadvimarśaparispandasvabhāvaḥ ślokaḥ | tāvadgrahaṇaṃ jñānāpohanāderapi anantaraṃ nirūpayiṣyate svarūpamiti kramaṃ dyotayati | nanu kuto'yamevaṃbhūtaḥ kramaḥ | āha suspaṣṭaṃ kṛtvā īśvarasvabhāvasya ātmanaḥ siddhau hetutā smṛteryato'sti, tato'yaṃ kramaḥ | kathaṃ suspaṣṭateti | āha aśeṣakālānugata iti pūrvānubhavakālaḥ smaraṇakālaśca yāvat bodhena na vyāptaḥ, tāvat kathaṃ smaraṇam, tau ca na niyatāviti aśeṣakālānugamastaddvāreṇa āyātaḥ iti nityaprakāśasvabhāvo yo bodhaḥ, tadātmatattvamiti labdham | evamapica yadi tadavinirbhāgena anubhūtavastusaṃbhavo (page 3) na bhavet, kathaṃ smaraṇamiti sarvākāratālakṣaṇaṃ svātantryamuktam | yadāha bhaṭṭadivākaraḥ sarve'nubhūtā yadi nāntararthāstvadātmasātkārasurakṣitāḥ syuḥ| vijñātavastvapratimoṣarūpā kācitsmṛtirnāma na saṃbhavettat || iti | naca iyadeva, yāvat viśvākāratāyāmapi prakāśarūpatvāparihāṇiḥ | kasyacideva bhāvabhāgasya unmajjanā, anyeṣāṃ nimajjaneti bahuśākhe vaicitrye yadasya nityabodhasvabhāvasya ātmanaḥ svātantryametadaiśvaryamanantaśākhamiti yāvat sādhayitavyaṃ, tat smṛtiśaktyā siddhyatīti yuktaṃ spaṣṭatvam | sa hi pūrvānubhūtārthopalabdhā parato'pi san | vimṛśansa iti svairī smaratītyapadiśyate || 1 || atra ca pūrvānubhūta iti sūtrārdhamaśeṣakālānugataśabdena saṃkṣepārthanirūpaṇena avatāritaṃ svatantrāvabodha ityādinā | sa maheśvaraḥ pratyagātmatāṃ svātmani bhāsayamāno yadvivṛtirbhaviṣyati cinmayasya īśvarasyaivahi iti | atra pratyagātmatādaśāyāṃ tathā anekakālatopacāropacaryamāṇaḥ parato'pi pūrvānubhavakālādanyasminnapi smaraṇavartamānakāle saṃskāraprabodhadhāmani pūrvānubhūtārthopalabdhaiva yato bhavati- natu tadasya pūrvārthopalabdhṛtvaṃ vicchidyate- tato bhavanāt hetostathaiva pūrvāparobhayakālāvalambanaucityādāgatena sa ityanena vimarśanena tamarthaṃ vimṛśati | anantabhāvānubhavitṛtve'pi tameva kasmāditi na vācyam, yataḥ sa svairī svatantraḥ | sadṛśādṛṣṭapraṇidhānādyapi hi tasyaiva svātantryāt niyativijṛmbhā | sa-ityasya vimarśasya pūrvāparau kālau parasparagalitāvapi cidrūpe ca animagnāvapi santau parasparaṃ cidrūpe ca nimagnau taṃ ca arthaṃ (page 4) cidrūpe sphurantamapi adhikamiva abāhyamapi bāhyamiva parāmṛśataḥ | parameśvarasvātantryameva jīvitamityapi svairipadam | smaraṇaśaktireva hi paramaṃ svātantryam | yadāha divākaravatsaḥ dhyānādibhāvaṃ smṛtireva labdhvā cintāmaṇistvadvibhavaṃ vyanakti | iti | hiḥ iti sakalaṃ smaraṇaprakaraṇaṃ hetutayā dyotayati | yasmāt sa svairī maheśvaraḥ evaṃbhūtaḥ sannucyamānavakṣyamāṇanyāyāt smarati ityetadvyavahārabhājanamiti anvayo'yamupapannaḥ, tasmāt na cet iti pūrvasūtroktaḥ prasaṅgarūpatvena vyatireko yuktaḥ | anyathā ātmābhāvaprayukto'yaṃ teṣāṃ smṛtyādīnāmabhāva iti kathaṃ bhavet | nahi bhavati ghaṭābhāvādaṅkurābhāva iti | tasmāt yuktaḥ prasaṅgarūpatayā ayaṃ vyatirekaḥ iti | hiśabdena samastasya etatprakaraṇārthasya hetutāṃ dyotayan pūrvaprakaraṇena saha etat prakaraṇaṃ saṃgamitaṃ karoti,- iti sūtrārthaḥ | tasya ekasya pūrvānubhūtatvena yaḥ pratyavarśaḥ sa iti ubhayakālasaṃsparśī atra iti prāṇapuryaṣṭakadehādau saṃkucitasya pūrvānubhūtārthāsaṃpramoṣarūpā smṛtirnāma vyāpāraḥ iti saṃbandhaḥ | ekatvāt hi sa ubhayakālaspṛk | kartṛtaiva ca vibhutā svairitvamiti vṛttiyojanā | nanu bodhātmano nityasya kālayogo nāsti, tatkṛtaśca ayaṃ vyavahāraḥ parato'pi astīti tadākṣiptaśca pūrvamapi astīti tau kathaṃ bodhātmani syātāṃ, yena parato'pi san iti sūtraṃ taddhṛtiśca paścādapi iti | atha ucyate pūrvānubhūtārthopalabdhā ityetadviśeṣaṇake parato'stīti vyavahāro viśeṣye'nupapadyamāno viśeṣaṇāṃśamāśliṣyati yathā satatavāhitvenāna.... tadhāmanyapi bhūmaṇḍale vyapadiśyate mahadāścaryaṃ satatamapi idaṃ pravahat kṛtayugocitaśāstravyavahāraṃ bhūmaṇḍalaṃ tiṣṭhatīti | bhavedevam, yadi upalabdhṛtārūpamapi (page 5) viśeṣaṇaṃ kālavyavahāraṃ saheta | naca sahate bodhāvyatirekādeva | etadāśaṅkamānaḥ pariharati sautraṃ ca arthapadaṃ vivṛṇoti | apiśabdaḥ pūrvapakṣatāṃ saptamyā anūdyamānasya sūcayati | anūdyamāne ca hetutayā anūditamapi ātmano nityatvamarthāt pūrvapakṣopayogitvena ākṣiptaṃ mantavyam | anyathā bodhaikarūpasya api arthānubhavasya ceti nipātadvayena ubhayaniṣṭhaṃ pūrvapakṣāt vyavahāraṃ kathaṃ siddhānte samarthayeta | nyāyyaṃ ca etat pramātaryapi kālavyavahārasya loke'valokitasya avaśyasamarthyatvāt | tena nipātadvayamasaṃbhāvanādyotakaṃ vyākhyāya arthānubhava eva kālavyavahārasamarthanamidamiti na bhramitavyam | tena iti bodhena | te iti anubhūyamānāḥ | tathā iti svarūpādavibhaktā api bodhasvātantryaprakāreṇa nirmitavibhaktatāmiva āpāditāḥ, ata eva vicitraṃ kṛtvā bhinnā bodhācca anyonyaṃ ca, tata eva deśakālaviśeṣaṇā ye arthāḥ, taiḥ prakāśamānairyaḥ uparāgaḥ, tena hetunā ahamityantarmukhatayā iva nīlaboddhā ahamityevaṃ bahirmukhatā api avabhāsate | anubhavaśca tadīya eva bahirmukhaḥ svabhāvo nīlabodha iti | tatra bodhasvātantryāt nīlaṃ paśyeyaṃ tāvaditi antaḥkalpanāpūrvakaṃ bāhyanīlāvabhāsanam | tatpūrvaṃ ca antaḥkalpanamiti bījāṅkuravadetat | tataśca arthoparāgādarthagatau deśakālau pramātāraṃ ca anubhavaṃ ca āviśantau lakṣyete | tatra ahaṃ nīlaṃ tadā apaśyamiti hi tritayamapi tadāviṣṭaṃ bhāti | ata eva iti śaṅkitaṃ pūrvapakṣamarthaśabdopādāne hetutvena upajīvati | nanu arthasya tau bhavantau tatsākṣibhūtaṃ saṃvedanamāśliṣyataḥ iti kā bhāṣā | āha arthaviṣaya iti apica asya anantaraṃ yadyapi upalabdhṛtāyā artho viṣayaḥ, tathāpi sā viṣayataiva prakāśamānatākhyā (page 6) svayamasatī prakāśamananupraviśataḥ kathamiti prakāśo'nayā svīkartavyaḥ, naca tanmukhaprekṣitayā śuddhavidyocitena vapuṣā yena deśakālocitaṃ śambaramujjhantī satī bhāseta, kintu veśyayā iva māyāprabhāveṇa svamukhaprekṣiṇaṃ taṃ kurvatyā yena taddeśakālavyājaṃ so'pi na na aṅgīkuryāditi darśayati arthākāra iti natu anubhavitṛrūpatā arthasya śaṅkyeti yāvat | tṛcāpi iti pratiṣiddho'pi samāso'tra vaktavyavastuśraddhayā kṛtaḥ | samāse hi vṛttipadārtho vṛttyarthe pāṃsuriva udake miśrībhavan tatkāluṣyarūṣaṇāṃ tatra avabhāsayati | naca atyantamalākṣaṇiko'yaṃ śabdaḥ, yena apaśabdatvādavācakatve kāpuṣkalatvakathā vaktavyasya | tadāha jñāpakāt iti sūtrāpekṣāt tatprayojako jātivācakatvāt ityādeḥ | kvacit iti śiṣṭaprayukte | sārvatrika iti jñāpake tṛjakābhyām iti (2|2|15) niṣedho'navakāśaḥ syāt | nanu śiṣṭaprayukto'yamiti kuto niścayaḥ,- ityāśaṅkya āha tṛnnantena vā iti tācchīlyādinā hi māyāpadamavadyotitataraṃ syāt | bhartrīśvarācāryastu vacanavārtike śeṣaṣaṣṭhīsamāsasya na niṣedhaḥ iti nyarūpayat | arthoparāgatve kālavyavahāra ityetat viparyāsayitumākṣipati nanu iti kramo bhedāśrayo bhedo'pyābhāsasadasattvataḥ | (2|1|4) iti vakṣyate | tatra ca ayamarthaḥ- tiṣṭhati sthāsyati tasthau ghaṭa ityatra kālavyavahāre ābhāsanasya avicchedaḥ ityayaṃ hetuḥ saṃbhāvanāvicchede | ābhāsanaṃ ca anubhavaḥ | tadanubhavo dvāramatra | sa eva yāvat na kālena spṛṣṭaḥ, tāvat kriyāntaranibandhano'pi kālavyavahāro na bhavati | iha tu anubhavakriyāyāṃ sākṣādeva asāvupakrāntaḥ- anubhūtaḥ pūrvamartha iti | tadanubhavasyaiva (page 7) mukhyaḥ kālasparśo vaktavyaḥ, tanmukhena ca viṣayasya, natu viparyayo yuktaḥ | sādhyasvabhāve kriyātmani tiṅantavācye viśrāntaḥ kālo nirbhāsate, tadetadaṅgīkārapūrvakaṃ samarthayate satyam iti | nanu yadi satyametadasmaduktaṃ, kathaṃ tarhi tvayā uktam- arthoparāgakṛtau saṃvedane deśakālau- ityāśaṅkya āha kintu iti | na etāvadetat, anyo'pi asti viśeṣaḥ, sa praśnayogyaḥ | taṃ darśayati anādinidhanasya iti | yadyapi anubhava eva kālaprathāyā bījam, tathāpi na asāvantarmukhena saṃvidekarūpeṇa vapuṣā tathāsarūpatāyāstatra abhāvāt | bahirmukhaṃ ca asya rūpameṣaṇīya- jñeya- kāryarūpamarthameva pradhānīkṛtya bhavatīti tātparyam | padārthastu- cidrūpasya prakāśamātraikarūpasya ādyantavyavahāro na upapadyate prakāśābhāve tasya asiddheḥ, tatsiddhau vā prakāśābhāvāyogāt | yathoktaṃ natu yo'ntarmukho bhāvaḥ sarvajñatvaguṇāspadam | tasya lopaḥ kadācitsyādanyasyānupalambhanāt || (sp. kā. 16) iti | tasya hi lope sati akartṛka eva upalambho na saṃbhavati iti sa lopa eva kathaṃ vyavahāryaḥ, anyena cittattvena vyavahariṣyate iti cet, cidrūpatve kathamanyat tat bhavet | anyatve vā tasya aprakāśatvāt tatkartṛkamupalambhanaṃ kutaḥ | tadetadāha ekagrahaṇena | nanu ahaṃ pūrvaṃ na abhūvamiti asti dhīḥ, satyam | tataścittattvādanyasya dehāderanupalabhyamānatvaṃ cittattvasya kathamādinidhane vyavasthāpayet | naca cidrūpaṃ sāṃkhyadarśane iva udāsīnaprāyaṃ yuktaṃ paricchinnaprakāśatvena nīlādivadacidrūpatāprasaṅgāt | yathoktaṃ mayaiva- paricchinnaprakāśatvaṃ jaḍasya kila lakṣaṇam | jaḍādvilakṣaṇo bodho yato na parimīyate || (bo. pṃ. 8) (page 8) iti | aparicchinnaprakāśatvaṃ ca prakāśane svātantryamahamiti mahatsaṃrambhātmā pratighātaśūnyo vimarśaḥ, tadevaca asya sarvaśaktitvam | sarvaśaktitvādeva antarvyavasthitamapi cinmātrarūpaṃ bhāvajātaṃ svaśaktiprapañcamayaṃ svarūpasaṃkocanāvabhāsanapuraḥsaraṃ svataśca anyonyataśca vibhaktamiva nirbhāsatāmiti amunā api rūpeṇa prakāśamānaḥ svātantryāpratighātāt bhāvabhedanirmāteti ucyate | tadasya nirmātṛtvaṃ māyā nāma śaktiḥ | tasyāḥ padaṃ viṣayo nirmeyalakṣaṇaḥ pramātṛprameyarāśirūpaḥ saṃsāraḥ | tatra iti māyāviṣaye bhagavataḥ saṃbandhinyāḥ kartṛśakteḥ kālakramāvabhāsanaṃ nāma vyāpāraḥ, natu śuddhasaṃvinmātratve tadavabhāsanam | tathāhi yaḥ kālakramo vyavahārasiddhaḥ- idaṃ bhātaṃ, na bhāti bhātyekarasaṃ, bhāsiṣyate- ityādirbhūtādirūpo bhāvānāmanyonyāsahabhāvena upalabhyamānatvaṃ, tattvasya yadavabhāsanam; yat saṃvida itthaṃ vimarśanamapratihataṃ, yadahamamunā api rūpeṇa itthaṃ prakāśeyetyevaṃrūpaśca vyāpāraḥ kartavyaṃ yasyāḥ parameśvarasvātantryaśakteḥ, sā kālotthāpakatvāt bhagavataḥ kālaśaktiriti ucyate avyāhatakalāṃ yasya kālaśaktimupāśritaḥ | ityādau | tataḥ sopānapadapaṅktyā saiva svātantryaśaktiravarohantī etena asahaprathanena pramātṛprameyarāśinā ahaṃ prakāśe ityevaṃrūpatāṃ prāptā artharāśau karmaṇi kṛtapadabandhā avabhāsayati smaratītyevaṃprāyeṇa kriyātmanā prathate | saca kriyātmā prādhānyena pratibhāsamānaḥ kālaśaktirūpeṇa prācyena vapuṣā anuviddha eva bhāti uttararūpasphuṭasphuraṇe'pi pūrvasya rūpasya jīvakalpasya avaśyaṃ sphuraṇāt | kevalamapradhānatayā tasya prathanamiti viśeṣaṇatvamupasarjanatvāt | tena kālākhyayā śaktyā yaḥ samutthāpitaḥ prathāyāmasahabhāvo (page 9) nāma kramaḥ, tena vicitrīkṛtā bhūtādikālānuviddhā avabhāsanālakṣaṇā kriyā | nanu avabhāsanaṃ sṛṣṭirnirmāṇakriyā kartṛśaktiśca kathaṃ sṛṣṭikramā kriyā syāt | naitadāśaṅkanīyaṃ yasmāt kartṛśaktireva avabhāsanā | svātantryādeva hi bhagavato bhāsante bhāvāḥ | sāca māyāpramātṛsaṃvedanopadeśanādiṣu avaśyaṃbhāvinā krameṇa nirūpyamāṇā kriyeti ucyate | evaṃ hi tatsvātantryaṃ nirūpyate- bhagavān ahamiti antārūpāt saṃvedakātmanaḥ icchāśaktāveṣaṇīyatvena sthitān bhāvanayā hi sphuṭatayā parāmṛśyatvena śrīmatsadāśivabhuvi yattacchabdavācyān padārthān bahīrūpatayā prakāśapṛthaktvena idamiti avabhāsayitumicchati | naca sā asya icchā pratihanyate, apitu tathā prakāśayati | evamantarbahīrūpatvena asahabhāvaprakāśanāt kramikā avabhāsanā yataḥ, tena nirūpaṇāvasare sā kriyeti ucyate | kumbhakṛtāpica etadeva kumbhakaraṇaṃ- yadabhinavatvena avabhāsanam | tadapica kartṛśaktereva icchopakramatvena apratihatabahiravabhāsanāvasānatvena kramikatāprathanam | tadāha nānyat iti | vakṣyate iti itthaṃ tathā ghaṭapaṭādyābhāsajagadātmanā | tiṣṭhāsorevamicchaiva hetutā kartṛtā kriyā || (2|4|21) iti | kumbhakārāderapica etadeva karaṇam- yat parameśvarasya saṃvidrūpasya tathā avasthānaṃ, na anyat kumbhakārasaṃvido'pi bhagavato'nanyatvāt | na kevalamanubhavanirmāṇalakṣaṇamanavaratayā paramārthāhantārasapratyayamayyā idantayā bhāsanaṃ parameśvarasaṃvedanaśaktyā, yāvat smaraṇarūpamapīti prakṛtamanusarati smṛtikriyāpi iti asyaiva iti sarvaśakticittattvameva | asyāmapi kartṛ kriyātvaṃ ca kramikatayeti tāṃ darśayati antaḥsthita (page 10) iti tamaḥpaṭalena avacchādita iva | antariti pratyagātmarūpe dehaprāṇapuryaṣṭakaśūnyāvacchedini saṃvittattve yaḥ sthitaḥ pūrvānubhūtaḥ prāktanaprakāśaparāmarśarūpayā idantayā upalakṣito'rthastasya yo vimarśastamo'pasāraṇena sphuṭīkaraṇaṃ, tatra yā icchā; saiva upakramaḥ prārambho yasyā bahiriti, tata eva saṃkucitasaṃvidrūpāt vedakāt pṛthagbhāvena sphuṭavedyatvena yo'dhunā vimarśaḥ, sa yataḥ prākkālabhāvinā vimarśena prakhyānubhavasvabhāvaprakāśajīvitena militaḥ, tataḥ sa-ityevaṃrūpeṇa śabdena āviṣṭaḥ ubhayakālasparśitāyāmapi pūrvakālasparśapradhānaḥ prakāśate, natu na prakāśate ityevaṃsvabhāvaḥ, so'vasānaṃ paryanto yasyāḥ, sā smṛtikriyā api bhagavatkartṛkaiveti pratyagātmāpekṣayā atra antarbahirbhāvo mantavyaḥ, natu īśvarasadāśivaśivāpekṣayā | tatra yā ahantāprādhānyena viśvasya sphuraṇe tadvahirbhāvāvabhāse smṛtirniyataviṣayā, sā kathaṃ bhavet | nirmāṇaṃ ca tat syāt, na smaraṇam | pūrvānubhūtasya arthasya yaḥ prācya eva prakāśaḥ, tadarthaviṣayā bodhasya bahirmukhatā, tasya pramuṣitasya api tamasā avacchāditasya iva samyak nirmūlatvena apramoṣaṇaṃ nātyantamapahāraṇam | nanu asaṃpramoṣa iti tatrabhavadanantabhaṭṭārakādiprayuktaṃ ghañaṃ tyaktvā lyuṭi ka ādaraḥ | āha- kartṛvyāpāratā iti | ata eva hi napuṃsakatvamasya siddhatādharmayoge'pi sādhyarūpānapahastanena madhyamapadaviśrānteḥ kriyāviśeṣaṇapadavat | nanu yastasya siddhatā iti sāmānyoktau kuto'yamasya viśeṣaḥ | rūḍheḥ iti | kartaryapi hi tṛjādivadākhyātaṃ vidhīyamānaṃ sādhyamānatāṃśaṃ pradhānīkaroti śaktivaicitryāt | tathāhi avyayakṛtāṃ sādhyāṃśaprādhānyāt tadyoge kṛtvor'thaprayoga ityādi nirṇītaṃ paramaguruṇā patañjalinā | (page 11) tathā ca kṛdabhihitaḥ ityatra dravyavat kriyāvat cetyetat bahutaraguṇavimardavaicitryavat vibhajanīyam,- iti alamavāntareṇa | nanu smarāmyahaṃ kṛśo bubhukṣito duḥkhī kaśmīropabhogasubhagaṃ sthūlaṃ śarīraṃ dadhyodanasya tṛptiṃ nirātaṅkatāsukhaṃ ceti śarīrādereva smartṛtvaṃ bhāti, tat kathaṃ sūtravṛttyorbhagavataḥ smartṛtvamuktam, tadanusāreṇa ṭīkāyāmapi | āha cinmayasyaiva hi iti | hiśabdo'sya arthasya hetutāmācakṣāṇaḥ sādhyatvaṃ pūrvoktasya darśayan pūrvapakṣāśaṅkāṃ dyotayati | pūrvoktaśca arthaḥ smṛtikriyāpi ityādiḥ avasānā ityantaḥ, śiṣṭaṃ tu vṛttivyākhyānam | cinmayasya iti śarīrādāvapi vedyāṃśe jaḍe śvātantryarahite kā smartṛtā, cidaṃśastu na bhagavato bhidyate iti evakāraḥ | nanu cidrūpaṃ sarvataḥprakāśarūpaṃ sarvārthakroḍīkāri, tatrāpi kathaṃ smaraṇam, anubhūtamavacchāditaṃ prabuddhamiti hi arthatattvasya prakāśanaikasāratāyāṃ kathaṃ bhavet | ucyate samāropitasvātantrye iti śarīrasya avasthāpariṇāmapākajotpattyādinā atyantabhedāt na smartṛtvena upādānam | śūnyasya api vyavahārātītasya smartṛtā na bhāti, pramātṛtvena hi na ado'bhimanyate loke | prāṇapuryaṣṭakayostu asaṃcetyabhedatvādanuyāyitve smartṛtvamucitam, tatsaṃbandhāt tu śarīrāderapi tathā smartṛtvena astu avabhāsaḥ, samāropitaṃ svātantryaṃ yatra puryaṣṭakādau, tatra sati tadrūpatāmātmani svīkurvannanubhavasmaraṇavikalpanāni jñānasmṛtyapohanaśabdavācyāni saṃpādayati,- iti saptamīprayogeṇa atra iti vṛttipadaṃ vyākhyātam | prathamapāṭhastu anārṣatvādupekṣyaḥ | nanu mā bhūt dehādeḥ smartṛtvam, anubhavaḥ saṃskāraḥ smṛtiriti tu jñānamālaiva upādānopādeyabhāvena bhaviṣyatīti āha natu iti vastūnām iti svalakṣaṇarūpatvena (page 12) anyonyarūpaviṣayasaṃsparśaśūnyānāmityarthaḥ | yena iti kāryakāraṇabhāvena hi viṣayasya bhedaḥ pūrvaṃ coditaḥ dṛksvābhāsaiva ............................. | (1|3|2) iti | tadiha codyaṃ na avatarati | ata eva iti etameva viṣayabhedacodanāvakāśābhāvaṃ hṛdaye abhisandhāyetyarthaḥ | svenaiva īraṇaṃ yasya, svasyaiva īraṇaṃ yena, svameva īraṇamasyeti vyatiriktāpekṣānirāsaḥ | māyāpramātā hi yadi smaret, sa mūrcchitamapi jātu kathaṃ na smaret, anyadapi ca kathaṃ smaret | praṇidhānecchādyapi ca nirviṣayamasya upapannam, mandatādṛktvavedanamapica tasya asmāryasya avedane'saṃvedyam | asaṃvedane ca sarvaṃ sarveṇa tādṛgiti niyamāyogaḥ | evaṃ nibandhavirodhādisaṃbandheṣu api viṣayālābhe tadasaṃvedanaṃ vācyam, smaraṇādeva viṣayalābhe anyonyāśrayam | adṛṣṭasya niyāmakatve praṇidhānādyanupayogaḥ | dṛṣṭakāraṇamadhya eva adṛṣṭaṃ, na śuddhamiti cet, astu tāvadevaṃ tathāpitu bhedavāde'pi adṛṣṭasya jaḍasya adhiṣṭhāpakaṃ cittattvarūpamīśvaramaṅgīkṛtameva | yat ghoṣyate ajño janturanīśo'yamātmanaḥ sukhaduḥkhayoḥ | īśvaraprerito gacchetsvargaṃ vā śvabhramevavā || iti | naca cittattvasya deśakālarūpabheda iti sa paramātmaiva smṛteḥ kāraṇam | tanniyatiprabhāvapradarśitastu dṛṣṭādṛṣṭakāraṇaḥ pratibhāsaḥ, ata eva tasya aniyatatvamapi upapannam | susmūrṣāvasare ca jānātyeva ayaṃ śarīrādyasaṃkucitacittattvāntaḥpraveśam, yena ayamindriyārthadeśāt parāṅmukhībhavan guhāntarniveśamiva ātmano manyate | tadguhāpraviṣṭastu paramātmarūpa eva bhūtvā svatantrasturyātītapadaniviṣṭasvātantryaśaktimulāsayan turyapadamadhiśete | tataḥ samavacchāditārthaprakāśarūpāṃ suṣuptātmikāṃ bījabhuvamadhyāste | tato bījādarthaprakāśanamasādhāraṇaṃ (page 13) sattārūpameva | bahīrūpatāṃ tatraiva prāṇavṛttyādau tatprāṇabuddhyādisaṃvidapekṣayā asya nirbhāsayat svapnabhuvi vimṛśati yat, tadetat smarati iti ucyate | nanu bījabhuvi na sa eva arthaḥ sthitaḥ, tat kathaṃ niyatasya smaret | ucyate | tatrāpi hi susmūrṣārūpaṃ svātantryamicchāśaktilakṣaṇameva prapatati | .................................. praṇayasyānatikramāt | yathecchābhyarthitaḥ ..................................... || (sp. kā. 33) iti uktam | tathā icchā api tasyaiva svātantryamiti | tadetaduktaṃ bhaṭṭadivākaravatsena saṃpreṣite cetasi hāritārthajñaptyai mahājñāna bhavatsakāśam | yuktyā yadāvedayasi tvamantastattattvavidvetti vijṛmbhitaṃ te || iti | svairitvaṃ ca saṃvedyamānapraṇidhipūrvake smaraṇe māyāpramāturavalokitam, asaṃvedyamāne'pi praṇidhāvabhyastavinābhāvādivanmāyāpramātureva mantavyam, tasyaiva ca kartṛśabdena vṛttāvabhidhānam | ekatvaṃ ca asyaiva ubhayakālavyāpitvāt | evaṃ svātantryaikatvakartṛtvāni pramukhe māyāpramātari nirbhāsamānāni api saṃkucitasaṃvido'pi asaṃkocaparamārthasaṃvinmayatayā parameśvararūpaparyavasitāni,- ityetat sūtre darśitaṃ sahi itivacasā maheśvaraḥ iti pūrvasūtrāvamarśinā, vṛttau ca uktaṃ vibhoḥ iti | tadetat vivṛtikṛdāha kartṛtaivaca ityādinā | vividhaṃ kṛtvā bhavatīti vibhutvaṃ, natu iha vyāpakatvaṃ deśabhedābhāvāt tasya iha anupayogāt | nanu deśāntaragatamapi etaddeśena smaryate, tat kathaṃ vyāpakatvasya anupayoga iha | satyaṃ, satu vedye śarīrādāvanupraviṣṭo (page 14) deśabhedaḥ | nanu kālabhedo'pi tathaiveti ko viśeṣaḥ | idamapi satyam, kintu kṣaṇikatve saṃvidāṃ na upapadyate smaraṇamiti upakrāntam | kṣaṇikatvaṃ ca kṣaṇabhedātmā kālabheda eva, natu saṃvidāmavayavina iva deśabhedamukhena saugato bhedaṃ bhrūte | tadabhiprāyeṇa ayaṃ kālabheda eva apākṛto vartate, vastutastu deśakālau vedyaśarīrapraviṣṭau vedyaviṣayeṇa smareṇena kroḍīkṛtāveva | yadyapi dehadeśe eva dehakāle eva ca smaraṇamavabhāsate yathāhuḥ antaḥśarīravṛttitvānmanasa ....................... | iti, tathāpi saṃvido na vastuto deśavat kālo'pi kaścit | vedyamukhena kālasparśe deśasparśo'pi samānaḥ, tata eva sarvadeśasparśitvāt vyāpakatvasiddhiradurlabhetyuktaṃ bhaṭṭadivākaravatsapādaiḥ dūrāntideśādigatārkacandra- tārādibāhyaprathayaiva vidmaḥ | vyāpya sthitaṃ viśvamidaṃ vibhuṃ tvāṃ svadehavicchedavimohabhaṅgāt || iti | etadapica vibhutvamaiśvaryeṇa svīkṛtameva | nahi pratihanyamāno deśataḥ kālataḥ svarūpato vā īśane tācchīlyatāddharmyatatsādhukāritvabhāgiti | nanu anubhavasyaiva cedasaṃpramoṣaṇaṃ smaraṇam, tarhi anubhava eva syāt, na smaraṇam | nahi nirvṛttācchādano ghaṭo gaurbhavati | viṣamametat | gorhi ghaṭādarthāntaratvameva jīvitam | nanu na evaṃ smaraṇamanubhavādanyadeva kiṃcit bhavati, apitu anubhavasyaiva punarunmeṣaḥ | tat punarunmeṣe'pi anubhavāmītyeva na kiṃ vyavahāraḥ | ucyate kevalam iti, pravṛttastasmin nīlādike'rthe'vabhāso yeṣāṃ pramātrantarāṇāṃ sarvajñakrimiprabhṛtīnāṃ, taiḥ saha tasmin nīlābhāsāṃśamātre, natu parasparaṃ śarīrādyahantābhāse, (page 15) ya ekībhāvastannīlābhāsaprakāśamātrarūpatvaṃ; tasya prāk pītavedanadaśāyāmabhāvāt tatpītapramātrekatopasaṃhārapūrvakatayā nirmāṇaṃ saṃpādanaṃ, tadeva mukhaṃ dvāramupāyaḥ, tena upāyena yadā asau caitraḥ pramātā maitrādipramātṛbhirnīlābhāsaprakāśanamayairnīlasaṃkocite prakāśabhāge ahaṃ nīlaṃ bhāsayāmi, mama nīlamavabhātītyevaṃrūpe nīlānubhavopalakṣite anubhavitṛrūpe pratyagātmani māyāpramātari tādātmyalakṣaṇena sāyujyenaiva praviśati tatkālabhāvini eva, natu prāṇapuryuṣṭakādiprakāśabhāge anubhavopalakṣite'pi pūrvāparakālānuvartini | nahi asya tatra pramātṛtvena saṃvittiḥ, nāpi paramātmabhāge bhedānavabhāsaprasaṅgāt | etacca vakṣyate tadevaṃ vyavahāre'pi prabhurdehādimāviśan | bhāntamevāntararthaughamicchayā bhāsayedbahiḥ || (1|6|7) ityatra | so'yaṃ tadābhāsamātraprathanātmā tatpraveśo'sya pramāturapūrvāvabhāsarūpaḥ svaśarīraprāṇādisthairye'pi pūrvamabhāvāt garbhāt niṣkrāntasya iva idānīṃ jāta iti nirmāṇatayā cakāsadapi na nirmāṇarūpaḥ pūrvaṃ pramātrantararūpatayā bhāvāt | ihaśabdo'nubhaviturabhimāno'yamiti dyotayati | ābhāsaikībhāve'pi na nirapekṣībhavati asau pramātā nirvikalpake niḥśeṣābhāsasaṃvedini sadāśivādipade haṭhādeva praveśena māyaucityānudaye saṃta............ hābhiṣvaktasya pramāturabhinnena arthena hānādeḥ parapratyayanādeśca tāvatā saṃpatteḥ | tadayaṃ grāmya iva lāsyamandirāt nirjigamiṣan dvārapālena vikalpena anugṛhyate māyāprāṅgaṇe nikṣipatā | tatra hi ayamabhilaṣitāt nīlādanyasya atadrūpasya śaṅkākṛtaṃ samāropamapohamānastadapohanārpitaṃ bhedameva bahu manyamānaḥ, tathā apohanaprāṇena niścayena svayaṃ ca paraiśca svocitayā (page 16) goṣṭhyā vyavaharan kṛtakṛtyamātmānaṃ manyate | tacca apohanarūpaṃ niścayanaṃ yadyapi sarvamanubhavakālapaścādbhāvi, tathāpi kiṃcitkālabhedāpahastanena tadanubhavatādātmyenaiva sphurati yena anubhavo'pi asau bhedini eva artha iti abhimānaḥ- idamahamidānīmeva anubhavāmīti | anyathāhi sarvo vikalpaḥ smṛtireva bhavet | evaṃ taditi cet, anubhave khalu vyavahṛte sādhyarūpasya anubhavasyaiva arūḍhau kathamasya siddhatayā parāmarśo bhavet- anvabhūvamiti | naca kālabhedāparāmarśane bhrāntatā kālabhedasya avāstavatvāt | yathāparāmarśaṃ hi vastutathātvamiti vakṣyāmaḥ | tena yadāha bhaṭṭaśaṅkaranandanaḥ anubhavāyante vikalpāḥ iti dharmottaraṃ dūṣayituṃ siddhaṃ siddhatayā vastu nirūpyaṃ na tathā tataḥ | iti, tat svānubhavabāhyamanoṅkāryamati darśayati | kevalamanubhavāyamānatvaṃ pṛthak svaprakāśasaṃvedanasaṃtānavādī samarthayitumaśaktaḥ kāśakuśamavalambamāno'nena anugrāhya iti āstām | yadā tu tamanubhavamācchādanavicchinnaṃ madhye abhimanyate praṇidhānādinā ca punaḥ prabodhitam, tadā kālabhedābhāvāt dvayorapi pramātṛprameyayostulyakālatāyāmapivā kālavaicitryamullāsayati | tathāhi anubhavaṃ tatkālaṃ parāmarśasya arthaniṣṭhatvāt manyamānaḥ etatkālaparāmarśasya pramātṛniṣṭhatāṃ prādhānyena spṛśati idānīṃ bhavata iva mama nīlānubhavo'bhūditi | tadetaducyate sa-iti parāmarśanam | yogī tu atītajñāne'rtha eva prācyaṃ kālamadhiropayati, na anubhave | tadānīṃtanapramātṛkālaspṛgeva hi asau tasya | yadā tu dvayametatsaṃmīlya vikalpayati, tadā pratyabhijñānaṃ so'yamiti | tatra ca ekatarānuvādaikataravidheśca bhedadvayam, samamanuvādāt (page 17) samaṃ vidheśca bhedadvayam,- ityalaṃ bahunā | na tatra apūrvanirmāṇayoge tadanubhava ucyate, nirmāṇakalpasya tu anubhavasya prācyakālasparśe smaraṇamiti | yadyapi anubhavananiścayanasmaraṇa- pratyabhijñānavikalpanaśaktisvātantryalakṣaṇa eva vastutaḥ pramātā, tathāpi tatra tatra bhāge vyapadeśa iti na kiṃcit duḥstham | apiśabdaścaśabdaśca uttarottarākāṅkṣāṃ sūcayantāvasamāptapravāhamekameva cittattvamiti sūcayataḥ | tuśabdaḥ pūrvottarābhyāṃ madhyamasya parāmarśasya smaraṇatānidānaṃ viśeṣaṃ dyotayati | etat sarvaṃ vṛttiṃ vyācakṣāṇa upasaṃharati tat iti | yadevaṃbhūtamanubhūtaprakāśāsaṃpramoṣaṇaṃ vyākhyātam, tat vyaktīkartum āha iti iti saṃbandhaḥ | atra iti māyāpramātari | yadi tu sa- ityetat svīkṛtau pūrvau deśakālau na asya parāmṛśati, apitu nīlaṃ pītamityetāvanmātraṃ, tat, niścayanasmaraṇapratyabhijñānādiviśeṣa- vyapadeśanibandhanāyogādapūrvatānavabhāsācca śuddhameva vikalpanamiti ucyate | uttaratra iti dīrghavṛttordhva ......................... | (2|3|4) ityādau hi ābhāsamātraṃ vastu,- iti vyavasthāpayiṣyāmaḥ || 1 || nanu ca nirviṣayāstāvat vikalpāḥ svalakṣaṇātmano'nanugāmitvena ajanakatvena ca tatra anavabhāsāt, sāmānyādeśca avāstavatvāt, grāhyākārasya ca jñānaikaviśrāntasya grāhakākāravadavikalpyatvāt | vikalpaviśeṣa eva ca smṛtiriti sāpi nirviṣayaiva | ekaviṣayatayā ca ekaṃ saṃvedanatattvamupapipādayiṣitamatra | anubhavasmṛtyorekaṃ svasaṃvedanarūpamekaviṣayatopalambhāt | bhinnasaṃvedanarūpatāyāṃ hi pṛthak svaprakāśamātrarūpatvamekaviṣayatopalambhasya viruddhamiti svabhāvaviruddhopalabdhyā bhinnasaṃvedanarūpatvāt vipakṣāt (page 18) vyāvṛtta eva svasaṃvedanarūpatvena vyāpyate iti vyāptisiddhau svabhāvahetuḥ | sa ca ayaṃ nirviṣayatve atyantāsiddha ityāśaṅkya sūtraṃ bhāsayecca svakāle'rthātpūrvābhāsitamāmṛśan | svalakṣaṇaṃ ghaṭābhāsamātreṇāthākhilātmanā || 2 || sahi iti pūrvasūtrāt sa maheśvaro bhagavān cidātmā pūrvāvabhāsitamarthaṃ tāvat smṛtau parāmṛśati vikalpayatīti upagamyam | tathopagame ca tasya arthasya pūrvadeśakālābhyāmavacchedāt deśakālasaṃkocasāratvācca svalakṣaṇātmanaḥ svalakṣaṇarūpaṃ tamarthaṃ parāmṛśatīti āyātam | parāmarśanaṃ ca prakāśanāntarīyakam | aprakāśamānatāyāṃ hi kiṃ parāmṛṣṭaṃ syāt | aprakāśitaṃ vimṛṣṭaṃ ceti hi andhapadam | parāmarśaśca prakāśasya svabhāva iti svabhāvino'saṃbhave kasya svabhāvo bhavet | parāmarśanena hetunā upalakṣaṇena vā tasya svalakṣaṇasya avaśyaṃbhāvinī bhāsanā | arthāt sāmarthyāt parāmarśanānyathānupapattyā ghaṭābhāsa eva ekākī mārtikatvaunnatyādyanekābhāsayogitvena vā bahuprakāraḥ samastapūrvābhāsasaṃbhinno vā avamṛśyate | sarvaśca asau deśakālābhāsasaṃbhedāt svalakṣaṇībhūtaḥ | atha iti vikalpaṃ dyotayati | nanu yadi so'rthaḥ prakāśate, tadanubhavāt ko bhedaḥ | ka evamāha prakāśate iti | prakāśate kila asau | sahi prācyaḥ kālo'sya avabhāsāṃśe vedyasvīkāriṇi svālakṣaṇyahetuḥ, idānīṃtanaśca smartṛdehaprāṇādigato vartamāno vimarśabhāge | tadetadubhayakālasparśanaṃ vimarśasya-sa-iti | tena bhagavata iva ahamiti, sadāśivasya vā ahamidamiti, anubhavabhuvi vā idamiti na smartuḥ smaraṇaparāmarśaprasaṅgo vedyasya unmeṣāt pṛthaktvāt prākkālatvācca | yadāha svakāle iti | pūrvāvabhāsitaṃ (page 19) ca svakālatyāgena taddeśatyāgena ca ghaṭābhāsamātratayā parāmṛśan saṃkocābhāsavān sāmānyātmakamarthaṃ prakāśayatyeva smṛtivyatiriktaṃ vikalpamātramityapi athaśabdaḥ | tathāca avatāriṇyāṃ vikalpo'pi svīkṛta eva | tasmāt vailakṣaṇyena vā sāmānyalakṣaṇena vā viṣayavattaiva smṛtivikalpādāviti nirviṣayatvāsiddhau sa hetuḥ sthita eva- ekaviṣayatvopalambhāditi sūtrārthaḥ | taṃ saṃkṣepeṇa avatārayati smṛti iti smṛtirūpaparāmarśe pūrvakāladeśādyavacchedavān so'rtho'ntariti indriyabhūmimatikramya sthito'pi bahiriti saṃvidbhāgāt vyatiriktatvena ahantāvibhaktaḥ, ata eva tadityanena vapuṣā parāmṛśyo yo'rthaḥ, tasya sāmārthyāditi parāmarśanānyathānupapattyaiva bhavati prakāśaḥ śuddhavikalparūpavimarśāvasare punaḥ pūrvadeśakālānavacchedena idamitinirdeśyasya | ādigrahaṇāt pratyabhijñotprekṣaṇādhyavasāyādivikalpeṣu api yathāyogaṃ tadidamiti idaṃ taditi tadiva idamiti tadeva idamityādinirdeśyatā mantavyā ubhayataḥ tanmukhau ca vicitrau deśakālāvacchedau | niyatarūpatayā iti avaśyaṃbhāvenetyarthaḥ | smṛtau hi prāgdeśakālayogo'vaśyaṃ sphurati | anyathā vikalpamātraṃ tat bhavet, natu smṛtiḥ | tatsphuraṇe ca ekābhāsasya ābhāsanikurambhasya vā svalakṣaṇataiveti smṛtau svalakṣaṇasyaiva parāmarśastāvat siddhaḥ | sahi iti pūrvasūtrādanuvṛttaṃ prāktanīṃ smartṛtāmāheti vṛttau smṛtiśaktyā iti uktam | siddhena parāmarśena hetunā prakāśanamarthasya sādhayitumāha prakāśasvabhāvaśca iti | cakāro'tra samuccayena nāntarīyakatāṃ hetuṃ prati sādhyasya dyotayan hetuhetumadbhāve viśrāmyati | yasya parāmarśo'rthasya, tasya avaśyaṃ prakāśaḥ | sahi parāmarśaḥ prakāśanasya svabhāvabhūto dharmaḥ prakāśanābhāve niravalambana (page 20) eva kathaṃ bhavet | yathāhi kṛtakasya anityatvaṃ svabhāva iti anityatve nirbhāsamāne kṛtako na nirbhāsa iti bhavati, tathā parāmarśe nirbhāsamāne prakāśaḥ | svabhāvino hi abhāve asya ayaṃ svabhāva iti katham | tataśca svabhāvarūpatvaviruddhamasvabhāvatvamāpatediti svabhāvaviruddhopalabdhiprasaṅgabhītyā svabhāvyanābhāsāt vipakṣāt vyāvṛttaṃ svabhāvatvaṃ vyāpakaṃ parāmarśasya svabhāvyābhāse niviśamānaṃ svavyāptaṃ parāmarśamapi tatraiva niveśayatīti | naca vaktuṃ yuktamabodhasyaiva parāmarśaḥ svabhāvo bhavatu,- iti evaṃhi smṛtivikalpādernīlādivadasvaprakāśatvaṃ syāditi bodhasyaiva svabhāvaḥ parāmarśaḥ, bodhaśca prakāśātmā | tadayaṃ svabhāvaheturarthasya parāmarśaḥ prakāśātmā tatsvabhāvatvāditi | ata eva iti vivādābhāvāt | yadyapi bhāvakarmakartṛsaṃkhyādyarthābhidhāyinastiṅaḥ, tathāpi bhāvamākhyātena ācaṣṭe iti sādhyarūpatāṃ dhātvarthasya prādhānyena udrecayantastathā bhavanti | tena kriyaiva teṣāṃ mukhyamabhidheyam | vidhyādau ca liṅ vidhīyamāno dhātvarthopādhibhūtān vidhyādīnavagamayati | pratyayārthakartṛkarmādyupādhitvamapi teṣāṃ dhātvarthopādhitādvāreṇaiva kārakaśaktiyogāt, natu dravyasya sarvato niraṃśasya vidyādidharmāntarasaṃbandhaḥ svata upapadyate | tena vidhyupādhikadhātvarthasādhyamānatodrecanaṃ liṅartha iti darśayati niyogakaraṇalakṣaṇa iti | niyogena niyamena yat karaṇaṃ sādhyamānatvaṃ, tat lakṣaṇaṃ svarūpaṃ yasya | ājñārūpasya api niyogasya niyamarūpatayaiva karaṇasaṃbhāvanānirāsābhiprāyavedanameva prāṇitam | maryādāvedanameva hi ājñānam | svayaṃ maryādāṃ jānan parasya tatparasya tatpratyayamutthāpayannājñāpayatītyucyate | agnihotraṃ juhuyāt svargakāmaḥ ityatra hi svargakāmasya ayaṃ (page 21) niyamo juhotyeveti | anyathāhi na sa svargakāmaḥ syāt paramārthataḥ | pathyamanupayuñjāno hi śaktaḥ śāstrā nirastaśca na tattvata ārogyakāmaḥ | kāmanāyāṃ bhavantyāmuttarottaraprayatnakriyāprabhṛtikāryaparamparā avaśyaṃ bhavediti tatkāmaḥ pathyamupayuṅkta eveti liṅarthaḥ | yāvajjivamityatrāpi pratyavāyaparihārakāmo na syāt yadi juhotītyartho'vatiṣṭhate | phalakalpanadainyaṃ na niyogasyetyapi pakṣe yāvajjivanaviśiṣṭabrāhmaṇarūpataiva asya hīyeta yadi na juhoti, tasmāt juhotyevetyevaṃ maryādāyā niyamarūpāyā āvedanameva niyogatattvam | kālaviśeṣaṃ ca abhivyaṅktuṃ yadyapi liṅaḥ sāmarthyaṃ nāsti, tathāpi kriyāyāḥ kālena niyogāyogāt kartṛbhedena deśabhedena ca anabhidhānāt nityapravṛttavartamānasparśo bhāti | naca iyatā pramāṇāntarāgocaratvaṃ yatra dhūmastatrāgnireveti aviśeṣopakramāyāmapi vyāptau kālabhedāsparśe'pi pratyakṣānupalambhavikalpasya ullāsāt | tadvadeva ārogyakāmaṃ pathyopayogayoginaṃ paśyan deśakālakartrābhāsa- viśeṣāntaratiraskāreṇa tatkāmanāyogatadavaśyaṃkaraṇayoḥ kāryakāraṇabhāvamavagacchatīti alamavāntareṇa bahunā | nanu yadi smṛtau prakāśate eva so'rthaḥ; tarhi so'nubhava eva syāt, natu smṛtiriti | maivam | prakāśate hi tadā prakāśaḥ, prakāśate iti tu anubhave | yadyapi prakāśe kālayogo nāsti, tathāpi vedyadehādau niṣikto'sau prakāśastadanukārī māyāpade nirbhāsate iti atitavartamānadehādisahabhāvāt bhūtavartamānavyavahārapātratāṃ spṛśati | prācyadehādisahabhūto'sau smaryamāṇavastugato vimarśamayo'pi prakāśo dehapramātṛmānināmasphuṭatvena abhimānagocaratvameti, sphuṭatvena tu vartamānadehopādhiviśrānto vartamāno dvitīyo vimarśa iti tenaiva asya vyapadeśo (page 22) bhavati smṛtirvikalpa iti | vimarśaviśeṣa eva hi vikalpaḥ iti vakṣyate | tadetadāha kevalam ityādinā | kevalaparādayaḥ śabdāḥ iyadadhikamatra avaśyaparigrāhyamityanena niyamadharmeṇa vākyārthe sattvabhūte viśeṣaṇatāṃ gacchanto liṅga-saṃkhyā- sarvanāmanapuṃsakaikatvābhyāṃ vyavahāryā iti prathamāntā mantavyāḥ, yadivā vākyārtho'pi kriyaiva kārakādiviśeṣaṇābhyāṃ rūṣitaśarīreti kriyāyāmeva śrutāyāmadhyāhṛtāyāṃ vā viśeṣaṇatāmupayanto dvitīyāntāḥ śaktita eva kriyāyāḥ sādhyatvāt | karmatāyāmapi ākhyāte tatsaṃskārāsaṃbhavāt sattvabhūtārthābhidhāyini tadviśeṣaṇe eva tatsaṃskārasaṃkrāntau dvitīyā | saṃkhyāliṅgasarvanāmayogaśca sattvabhūte arthe | sattvabhūtārthasya viśrāntiyuktimadvidvadbhistu vacanamārabdham kriyāviśeṣaṇānāṃ karmatvam ityādi | tadāha iti anubhūtasyāvaśyaṃ prakāśaḥ iti pūrvāvabhāsitatvenaiva prakāśaḥ iti ca yat vyākhyātam, tat vṛttikṛdanena granthena āha anyathā iti na syāt prakāśanam | pūrvaprakāśitatvena tatprakāśanānulagnaḥ kathaṃ parāmarśo bhavet | yadica na bhavet pūrvaprakāśitatvena parāmarśanaṃ, tat sa-iti bhūtaprakāśaparāmarśo na syāt | tena prakāśitasya iti vṛttau prakṛtyarthe ca pratyayārthe ca bharaḥ kartavyaḥ | pratyayasvīkṛto'pica bhūtārthaḥ svasattākāla evaca ityanena vṛttau sphuṭīkṛtaḥ | tena smṛtikāle evaca ābhāsayatīti vṛttiyojanā | nanu cirantanairbhagavatpatañjaliprabhṛtibhiriyat na uktamityāśaṅkya āha eṣa evaca iti | pūrvaprakāśitavimṛṣṭatvenaiva prakāśo yo vimarśane vārtamānike antarvartī samarthitaḥ, sa eva anubhūtasya viṣayasya asaṃpramoṣo'napahāraḥ ucyate | anubhavo'tīto hi atra prakāśabhāvena viṣayasya uktaḥ, asaṃpramoṣaśca vārtamānikaṃ (page 23) tathāparāmarśanam | nanu prakāśasya kālayogābhāvāt kathamatītatetyāha pūrvaprakāśitatvaṃ ca iti | tatra deśe hyaḥ pipāsitena mayā tena mitreṇa saha apakvākāratayā ghaṭo'yaṃ dṛṣṭaḥ,- iti saṃghātavigṛhītatayā deśādibhirupādhibhiḥ prakāśo'vacchidyate | māyāpade ca smaraṇavyavahāro na bhavati | aupādhikarūpasaṃkoca eva ca prakāśasya māyāpadam | uktamarthaṃ vaktavye'rthe tena ityanena vṛttau hetutāṃ tāvat nayati | teneti padaṃ vivṛṇoti tadevam iti yaduktaṃ tasmāt hetorityarthaḥ | kiṃ taduktamiti sphuṭayati anyathā iti anupayogasya vicāraniṣphalatve | hetutā tatra samarthanasya, samarthane ca prasaṅgasya hetuteti | tathāhi nāśe arthena smṛterna doṣaḥ, sadbhāve na poṣaḥ- iti tātparyaṃ vṛttiṭīkayoḥ | iyatā smṛteḥ svarūpamuktvā tadeva pariśodhayati etāvatā ca iti | ataḥ prameyāt manāgapi nyūnatāyāṃ na smṛtitvamupapannamiti yāvat | pūrvasya arthāvabhāsasya anunmeṣe, pūrvaprakāśitatvena aparāmarśe, anubhavena atītena avacchinne'rthamātre yo jñānaviśeṣaḥ; so'bhinava eva anubhava evetyarthaḥ | nanu yogaḥ paramārthapramātrā vidyate yasya, sa paramārthapramātṛtattvanimagnamāyāpramātṛtābhāgo yogamekatvamicchanti .................... | (mā. vi. 4|4) ityāgame nirūpyate yogī | tasya ca sarve'rthāḥ svātmani akālakalite'hamityeva tādātmyabhāja unmiṣanto'pi vā ahamidamiti bhāsanocitāḥ | tatra kathaṃ kasyacideva avabhāsaḥ, kathaṃca pūrvakālaviśiṣṭatā tasyetyāśaṅkya āha yasya iti | hiśabdo hetvartha āśaṅkāṃ sūcayati | tadabhāve samarthayitāvyābhāvāt samarthakasya hetoranupayogaprasaṅgādiha ābhāsānābhāsātmā krama eva tāvat kālaḥ | tatra śarīrasya pratikṣaṇamapi vailakṣaṇyena ābhāsanamanābhāsanaṃ (page 24) ca pratikalaṃ pravahadatyantaṃ kālabhedaṃ vitarati | tena śarīrapramātṛmānināṃ tata eva tadanulagnabāhyendriyāyattaprāyasaṃvedanakriyāṇāṃ gāḍhagāḍhaṃ kālaśṛṅkhalāvabaddhānāṃ saṃbaddhaṃ vartamānaṃ ca gṛhyate .................... | iti nyāyena na atītānāgatakāladarśane manāgapi yogyatā | yadā tu prasaṃkhyānopadeśaviśeṣābhāsāt dehe pratanūkaroti pramātṛtābhimānaṃ; tadā ātyantikaḥ kālabhedo'navaratasphuṭabhedatvāt dehasya avaśyaṃbhāvī yaḥ sa yadyapi asya vigalati, tathāpi vedyarūpatvādakhyātipradhāne māyāmaya eva puryaṣṭake vā prāṇe śūnye vā pramātṛtābhimāno'sya sphuṭaḥ | tatra ca kālakṛtāvasthābhedo deha iva sphuṭo na saṃbhavati yadyapi, tathāpi taddehasahakāryabhimānāvicchedādaupādhikaḥ sphurati ko'pi bhedaḥ | tataśca asya pūrvānubhūteṣu artheṣu smaraṇaṃ tāvadasti | dehātmakaniviḍatarāvaraṇābhimānaviṣamā ca tanukaraṇaprāṇabuddhiśūnyāvaraṇāntarvartinī saṃvidamalāśaradabhropahitaraviprakāśavat kvāpi aṃśe ābhimukhyena dhāraṇāpūrvakatayā yo yogo dhyānaṃ tasya vaśaḥ sāmarthyaṃ tena samādhisthalabdhaprakāśakabhāvalakṣaṇanirāvaraṇasvarūponmeṣā tamarthamapūrvāvabhāsameva tata eva smaraṇāyogyamapi pūrvasmaryamāṇasāhityāt pūrvatayā anubhavatyeva saṃskārasākṣātkaraṇādinā pūrvajātīriva | nanu smṛtāvaṅgavikalametat pratyudāharaṇaṃ pūrvānubhavabhodhayogāṃśasya | smṛterhi śabdārūṣitatvaṃ rūpam | tacca atra nāsti nirvikalpakatvāt yogipratyakṣasya | satyam, kintu śabdārūṣaṇe vidyamāne'pi pūrvānubhavasya anābhāsanādeva smṛtitvābhāvaḥ svatantravikalpe | tena ukte'pi viṣaye tathaiva yuktamiti nirūpayati pūrvānubhava ityādi | svecchayā iti (page 25) yā tu vyākṣepasāratvāccetasaḥ svarasodgatā | iti nyāyena na tatra pūrvānubhavollekhaḥ | yadā ca asya satyata eva pitā rājā, na ca āgamādeva avagataṃ vyākṣepabalotpannā sā vikalpamadhye'pi ca asatyavikalpāt kākatālīyenaiva samunmiṣati, tadā idamudāharaṇaṃ pūrṇam, āgamādavagame tu punaḥ smaraṇameva | asatyaviṣayatve ca tadānīntanasattvādisarvajñapramātrantarasaṃlagnatā kathamupapadyeteti uktodāharaṇadvayaviṣaye smṛtitvaṃ nirākaroti | tadānīntanatvena ye pramātāraḥ sarvajñā yadivā saṃsāriṇo'pi anumānāgamādipramāṇāntarāyātatadviṣayaprakāśā apūrvatvena paśyanti vimṛśanti teṣāṃ yo jñānābhāsaḥ, tena saha tatra aṃśe bhagavadicchayā sa ekībhavati | smaraṇe tu pūrvapramātṝṇāṃ yo jñānābhāsastasya smartuḥ pūrvānubhavena saha milito'bhūt, sa eva idānīmunmiṣatīti viśeṣaḥ | etadupasaṃharati tasmāt iti tadanunmeṣe smṛtyabhāvasya darśitatvāt | smṛtau pūrvānubhavonmeṣavipakṣe smṛtiviruddhena smṛtitvābhāvena vyāptasya sākṣātkaraṇasvatantravikalpanarūpatvasya prasaṅga iti viruddhavyāptopalabdhyā vipakṣāt vyāvṛtto hetuḥ sādhyena tadunmeṣavattvena vyāpyate iti vyāptisiddhau svabhāvahetuḥ | evaṃ na duṣyati ityantaṃ sautre pāde vṛttigranthaṃ vyākhyāya ghaṭābhāsamātreṇa ityante sūtrāṃśe yā vṛttiḥ avabhāsa ityantā, tāṃ vivṛṇoti arthitvācca iti | ā samantāt bhogaḥ saṃvedanāntarbruḍitānantabhāvasaṃskāramadhyanimagnasya cidbhāvasya unmeṣaṇātmakapālanacarvaṇavyāpāro'nveṣaṇātmā, ābhogaścintāsantatilakṣaṇaṃ prāṇidhānam | so'rthitvāt yāvati aṃśe bhavati, tāvantameva smarati yathā ghaṭena mārtikena udakānayanārthī śaiśavaparidṛṣṭaṃ nṛpasadanasulabhaṃ sauvarṇamapi ghaṭaṃ tatkāriṇamadhunā pṛthubudhnodarākāramātreṇa (page 26) smarati, yathāvā niṣpannapaṇḍitaḥ khaṇḍikopādhyāyakathitānantaprakriyāsmaraṇamanādriyamāṇa eva brāhmaṇaśabde sādhutvamātraṃ smarati tāvataiva abhīṣṭaprayogasiddheḥ | anyasmaraṇādaraṇe pratyuta abhisaṃhitagaṅgāsrotaḥsaṃtatasaṃskṛtavacanaviracanapratyūhāya tat | tadāha yathopayogam iti | svalakṣaṇarūpatā ca sāmānyasya vyāpakatvanityatvāpahastanena deśakālābhyāmeva vitīryate iti ekābhāsasya āropamātratayā ābhāsāntarasaṃparkavirahāt pūrṇārthakriyāsaṃpādanavaikalyena asphuṭasyāpi sā uktā yathā saṃtamase dūrādūrdhvamidaṃ kimapīti | smṛtitattvena abhimanyamānaṃ vikalpamathaśabdena sūtre sūcitamatraiva ābhāsapārimityābhidhānaprasaṅgena vivṛṇoti pūrvadeśākālādi iti | ādigrahaṇena vartamānabhaviṣyaddeśakālāvacchedavirahamapi āha | evaṃbhūtaśca sāmānyasvalakṣaṇavibhāgo na anyatra prasiddhaḥ ityāśayena hetumatra ghaṭayati sāmānyānyevahi iti | saṃbhūya iti parasparaṃ saṃmiśrībhūya | naca dvandvapadārthanyāyena tulyakakṣyatayā, apitu parasparaṃ viśeṣaṇaviśeṣyabhāvena paryāyato guṇapradhānabhāveneti yāvat | tathāhi āvaraṇārthitve paṭatvaṃ pradhānaṃ, śuklatvādi punaravacchedakam, cittaprasādārthitāyāṃ śuklatvamavacchedyam, itarattu viśeṣaṇamiti paryāyato'vacchede'pi tatsamudāyāśayena anyonyāvacchedabhaṇitiḥ | yugapadapica avaccheda upakārī | ghaṭo lohitatve vyāpake api anyonyāvacchedāt deśakālābhyāṃ saṃkocyate | evaṃ bahubhiḥ sāmānyairmilitairekaṃ svalakṣaṇamiti uktam | tatra yaḥ śaṅkate- nanu evaṃ dhavaḥ khadiraḥ palāśaḥ iti bhinnānyeva svalakṣaṇāni, tatra vṛk' iti ekabuddhiḥ kathamiti; taṃ prati āha evamapica iti | varṇasaṃsthānagrahaṇena rasavīryasparśādikamupalakṣayatā (page 27) dhavatvādīnāṃ svarūpamuktam, avāntarabhedaśca sūcitaḥ | nanu ābhāsa eva vastu | sa ca prakāśamattvāya yatate | prakāśaśca vimarśajīvitaḥ | vimarśaśca māyāpade vikalpātmā pratyābhāsaṃ viśrāntaḥ śabdanaikaśarīratvāt śabdasya pratyābhāsaṃ saṃketanāt | tat kathaṃ svalakṣaṇaṃ nāma prakāśate | satyam, anyadarśane dūṣaṇameva etat nirvikalpakaprakāśasya api vikalpakenaiva vyavahāryaviṣayatvena upagamāt; iha tu naivamiti darśayati svayam ityādinā | sāmānyānyeva anantasvalakṣaṇatāmāpadyante | tatra ca hetuḥ parasparabhedaḥ paryāyeṇa ca anyonyāvacchedaḥ | tathāhi sattaiva dravyaṃ guṇaḥ karma ca sattā hi dravyatvādibhyo bhidyate, tāni ca tataḥ | anyonyaṃ ca avacchedaḥ sat dravyaṃ, sat guṇa iti | deśakālābhāsāvapi na bhāvasya svarūpaṃ yathā saugatā manyante saṃkucitātmaiva bhāva iti, pratyuta vikasitasvabhāva eva bhāvo vikalpena vyavahriyate | saṃkocastu anyena deśābhāsasāmānyena kālābhāsasāmānyena ca militvā nirbhāsyate | tayorapi ca deśakālābhāsayostadavacchedāt saṃkoca iti ṣaḍrasasaṃpādyamāne pānake yathā anyonyaśaktiniyantraṇayā apūrvaṣāḍavādirasodayaḥ, tathā ihāpi svalakṣaṇābhāsodayaḥ iti yaugapadyena api anyonyāvaccheda upakārī | rase ca yathā kuśalasūdavyāpāraḥ pradhānatayā upayogī, tathā svalakṣaṇodaye bhagavanniyatiśaktiryā sarvaṃ niyacchati | tadullaṅghane hi sarvaṃ sarvata eva pūrṇamiti āstāṃ tāvat | evaṃ dravyaṃ ghaṭaḥ, dravyaṃ paṭaḥ, ghaṭaḥ sthūla ityādyapi mantavyam | tatra ca svalakṣaṇe vākyaparāmarśajīvita eva yojanātmā prakāśaḥ | nanu evaṃ ghaṭābhāsapaṭābhāsasāmānye militvā kathamekaṃ svalakṣaṇaṃ na utthāpayataḥ | āha (page 28) ānuguṇyenaiva iti | parameśvaraniyatiśaktimahimā hi ābhāsānāṃ saṃmīlane vyāpriyate, na svamahimā | yathāca dhavatvavṛkṣatvayoreva anyonyamelanam, na dhavatvakhadiratvayoriti apārthe bhagavanniyatirvijṛmbhate, tathā kvacidavyabhicāraniyamo'pītyāha kiñcicca iti | anyena vyatiriktatayā parāmṛṣṭena ābhāsāntareṇa aviśeṣitatve'pi svenaiva śuddhena rūpeṇa nirbhāsamānamapi sat sphuṭaṃ sāmānyam | yato'sya ātmā sāmānyarūpa eko'pi svabhāvo'nekasāmānyamayo'nekasāmānyaṃ na vyabhicarati, yathā dhavatvaṃ sāmānyaṃ sattvadravyatvapārthivatvavṛkṣatvāni avyabhicarat tadapekṣayā sphuṭameva sattvādīnāmapi pūrvaṃ pūrvamasphuṭamuttarottarasphuṭatveneti mantavyam | nanu evaṃ tat svalakṣaṇameva bhavet sphuṭatvāt | āha sāmānyatāṃ tu iti | sāmānyaśabdo'yamavyutpannaḥ sādhāraṇārthaḥ, natu bhāvapratyayāntaḥ,- iti | yukta eva bhāvapratyayaḥ | bhāvapratyayena ca sve vācye sāmānyaśabdasya pravṛttinimittaṃ sāmānyānāṃ yadekaṃ lakṣaṇaṃ samāptyā anekatra ekadhīhetutvasamavāye'pi iha buddhijanake yat asaṃbhavi, taducyate anekasāmānyaśabdasamavetā sāmānyaśabdatvalakṣaṇā śabdajātirvā yayā śabdamuparañjayantyā tadvācyamapi uparajyate yato'sau śabdavācyo'rtho vimarśamukhaprekṣitayā sa svarūpīkriyate, na anyathā | jātiṣvapivā vyaktitayā svātantryeṇa sṛṣṭāsu jātiraparā saṃbhavatyeva ātmādivikalpeṣu iva ādyantaram | tathāha tatrabhavān anupravṛttidharmo vā jātiḥ syātsarvajātiṣu | (vā. p. 3|14) iti, jātiśabdaikadeśe sā jātīnāṃ jātiriṣyate | (vā. p. 3|9) iti, (page 29) arthajātyabhidhāne'pi sarve jātyabhidhāyinaḥ | vyāpāralakṣaṇā yasmātpadārthāḥ samavasthitāḥ || (vā. p. 2|11) iti ca | sāmānyatāyāṃ hetuḥ deśakāla iti | atra adhuneti gṛhīto ya ekako'pi ābhāsaḥ, sa vyāpakatvanityatvātmasāmānyalakṣaṇatiraskārāt saṃkucitaḥ svalakṣaṇamucyate atredaṃ saditi | tāvatāpi ca hṛdbhaṅgaparihārādyarthakriyā bhavatyeveti vakṣyate tathaiva saddhaṭadravya ........................ | (2|3|5) ityatra | ghaṭābhāsaśabdaḥ sūtre kevalābhāsopalakṣaṇārthaḥ iti vṛttau vyākhyātamanyatamapadena | akhilātmanā iti sūtre bahvābhāsopalakṣaṇaṃ | asamagratve, samagratve'pivā ābhāsanam, tatra asamagrābhāsatāṃ vyākhyātuṃ anyadā tu iti vṛttiḥ | tāṃ vivṛṇoti yadā punaḥ iti | samagrābhāsatāṃ vyākartuṃ vṛttiḥ atiśaya iti | tāṃ vyācaṣṭe kadācit iti sākṣātkārasamaye yāvadbhirābhāsaiḥ pūrṇo'rthaḥ pratyabhāsiṣṭa, tāvadbhireva smaryate yadā | kiṃ bahunā yamahamimamidānīṃ paśyāmi vimṛśāmīti, ayamapi ābhāso viśeṣaṇamadhye praviṣṭaḥ; tenāpi tadā pura iti anubhavituragre eva vartamānadeśakālayostaddeśakālatayā ācchuritayostaddeśakālībhūtayoreva so'rthaḥ sphurati yena adhunaiva agra eva imamahaṃ paśyāmyeveti pratipattirbhavati | anena pratyakṣīkāraḥ iti vivṛtam | apratyakṣasya smaryamāṇasya pratyakṣābhāsatayā ācchuritasya atadavasthāyāḥ smaryamāṇatāyāḥ paramārthato vidyamānāyā api nyakkāra iti yāvat | ata eva bhagavatā patañjalinā svapno bhāvitaḥ smartavyā smṛtiḥ uktā | bhāvito bhavattvaṃ prāpitaḥ, smartavyaḥ smaraṇayogyatvena abhavannapi artho'syāmiti | antarayati sāntaraṃ karotīti (page 30) antaraṃ vijātīyāṃśo malaṃ, tadabhāvo nairantaryam | nanu tadānīṃ sa- ityavimarśāt kathaṃ smṛtitvamityāha tadā na iti pūrvadṛṣṭatayaiva iti | nahi yogijñānavadapūrvārthāvabhāso'sau vartamānapramātṛsvarūpaikībhāvābhāvāt | pūrvadṛṣṭataiva savimarśā satī idānīntanavimarśabhūmipatitā sa-itivimarśa ucyate iti tena atra avaśyabhāvyameva | bhāvanātastu udrecitatvāt prakāśāṃśa eva atra sphuṭa iti sannapi vimarśo nyakkṛtaḥ sthitaḥ | tata ucyate śabdasaṃketasmṛtipariśuddhau svarūpaśūnyevārthamātrā nirvitarkā (yo. sū. 1|43) iti | tata eva sahajavimarśādyutthāne vikalpe sa-ityevaṃvimarśaḥ | sutarām iti anubhavāṃśasya api dṛṣṭatāvyapadeśakṛtaḥ sphuraṇena apramoṣāditi bhāvaḥ | tadāhi smaraṇānubhavayorekasvasaṃvedanībhāve'pi anubhavāṃśasya udriktatayā smaraṇam | atha sūtrasūcite svatantravikalpe'pi sphuṭatāṃ vyākhyātumamumeva vṛttiṃ yojayati svatantre'pi iti | anumānāgamādikaṃ vicitradharmadharmiviṣayaṃ yat pramāṇaṃ miśraṃ vā kevalaṃ vā, tena yaḥ pariśuddhaḥ satyatayā hṛdayānupraviṣṭho natu kāmaśokādiprabhāvitavikalpagrāhyatulyo'nekana viśeṣaṇena viśiṣṭo'rthābhāso brahmādistatra unmukhaḥ sphuṭīkaraṇaikavyagraḥ | anena dṛṣṭārthaśabdo vyākhyātaḥ | taduktam iti śivasūtravṛttyormadhuvāhinītattvārthacintāmaṇyorbhaṭṭa- śrīkallaṭapādaiḥ | nanu yogipratyakṣamavikalpakamiti uktaṃ .................. tat sphuṭā kalpadhīḥ phalam | iti, tat kathaṃ vikalpatā uktetyāha tadā ca iti śabdārthajñānavikalpaiḥ saṃkīrṇā savitarkā | smṛtipariśuddhau svarūpaśūnyeva arthamātrā nirvitarkā | (yo. sū. 1|42) (page 31) iti nītyā | tena vāśabdo'tra na saṃśaye, apitu saṃbhavavikalpe | nanu yadā nirvikalpakatā, tadā kathaṃ svatantravikalpo'pi iti uktirvācakībhavedityāha pūrvāvasthāyāmatibhāvyate iti | asyāṃ bhāvanāpariniṣpattiphalāyāṃ vikalpatvasya saṃbhavāditi adoṣaḥ | nanu nirvikalpakatvasya parāmarśasya abhāvāt parāmarśanānyathānupapattyā parāmṛśan iti sūtroktayā yadarthāvabhāsanaṃ samarthitaṃ, tat kathamityāśaṅkya āha parāmarśaśūnyatā tu iti | parāmarśasya hi pratiyogiśaṅkānirākaraṇakāraṇatāyoge vikalparūpatāviśeṣa iti vakṣyate tadatatpratibhābhā............................ | (1|6|3) ityādau | naca viśeṣābhāve sāmānyābhāvaḥ | sadbhāve'pi asya tarhi kiṃ pramāṇam | āha tādātmyāt iti svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | (1|5|11) iti hi vitatya samarthayiṣyate | nanu svalakṣaṇaṃ smṛtyā bhāsate iti sūtre vṛttau ca vaktavyam, kiṃ śabdagauravakāriṇā ṇicprayogeṇa tadanusārāyātena ca ābhāsitam ityādau ṇijarthavyākhyānaprayatnenetyāśaṅkya āha sarvatra ca iti | cittattvasyaiva antaḥsvasaṃvedanarūpasya svātantryaṃ rūpāntaratirodhāne rūpāntarasvīkṛtau tatsaṃyojanaviyojanādau | yattu samanantarapratyayāt viṣayeṇa tadvāsanayā vā sahakṛtāt pūrvasmāduttaraṃ jñānamudetīti śuṣkakāryakāraṇabhāvavādināṃ matam, tat na saṃbhavatīti ṇicā nirūpitam | pūrvābhāsitam iti sūtrāṃśatvāt vyākhyeyaṇijarthamapi pūrvaṃ paṭhitam, tato vṛttikṛtaṃ ṇijantam | tenaiva sautro ṇicprayogo vyākhyāta iti na paṭhitaḥ | vyākhyeyaṇijarthatayā vṛttigatatayā pṛthak praghaṭṭakena paṭhitam prakāśitasya iti || 2 || (page 32) nanu parāmarśasya andhapadaprakhyatā mā bhūditi smaraṇe'pi arthasya prakāśa upagamyate | tataśca anubhūyamāna iva smaryamāṇo'pi bahirayamiti kathaṃ na vyavahāryaḥ | tadvyavahārakāraṇaṃ hi tasya arthasya prakāśanam | tacca avikalamastītyāśaṅkya āha naca yuktaṃ smṛterbhede smaryamāṇasya bhāsanam | tenaikyaṃ bhinnakālānāṃ saṃvidāṃ veditaiṣa saḥ || 3 || smaryamāṇasya arthasya yat prakāśanaṃ tadidānīntanaṃ na bhavati, apitu prācyameva tat | tadapica prācyaṃ prakāśānaṃ smṛtilakṣaṇe saṃvedane'dhunātanaṃ vimarśarūpaṃ pradhānīkṛtya nirbhāsamānamabhedenaiva, natu bhedena, ābhāti | tataśca smaraṇe svātmāṃśe savimarśaḥ prakāśaḥ kālānavacchinna eva | arthāṃśe tu prakāśaḥ prācya eva | tannāntarīyakavimarśasahitaḥ punarvimarśastu idānīntanaḥ | evaṃ tat smaryamāṇasya anubhavaprakāśanadvāreṇa bhāsanaṃ bhavati | anyathā svātantryeṇa anubhūyamānatocitaṃ tadbhāsanaṃ bhavet, na smaryamāṇatocitam | tena yathā anubhavajñāne prakāśādapṛthagbhūtamapi māyāśaktyā māyāpramātuḥ pṛthagbhūtamiva prakāśyate vastu, na tathā smṛtijñāne; apitu tatra prācya eva asau pṛthagbhāvaprakāśābhimāno'nuvartate | tena pṛthak prakāśaḥ kasmāt na bhavati smṛtāviti na codanīyam | etaddoṣaparihāranāntarīyakatayā ca prasaṅgataḥ prakṛtamapi siddhyati adhikaraṇasiddhāntatayetyāha tena iti | yaduktaṃ smṛtāvanubhavaprakāśanamanuvedhakatayā vartate anubhavaprakāśābhedena ca artho vartate iti, tato hetoridamapi siddhaṃ bhavati- śarīraprāṇādyābhāsānāṃ sphuṭatvena asphuṭatvena saṃbhāvitasphuṭatvena ca vartamānātītabhaviṣyadrūpatayā tadupādhisaṃkocayogena saṃvido'pi vartamānādibhedena upacaritakālabhedāyā (33) api paramārthata aikyameveti | satyapi ca sarvata aikye yāvati eva nijasvātantryamahimnā sa pramātā parāmṛśati aikyam, tāvati eva tat bhāti smaraṇānubhavayoriva | etadeva hi saṃvedanādhikaṃ saṃveditṛtvam- yat saṃvitsu saṃyojane viyojane ca svācchandyamiti | yadevamaikyamanusandhānarūpaṃ svātantryaṃ, tadeva aparaṃ vailakṣaṇyapradamātmana iti sa eva ātmā | eka ātmeti vaktavye bhāvapratyaye taddharmaprādhānyaṃ darśitaṃ yathā caitanyamātmā iti śrīśivasūtre | tathāhi āryaḥ dharmāntarapratikṣepāpratikṣepau tayordvayoḥ | saṃketabhedasya phalaṃ jñātṛvāñchānurodhinaḥ || iti | saḥ iti cchannākārasya eva eṣa iti sphuṭaṃ svarūpamuktamiti vismayagarbhayā uktyā pratyabhijñānameva sūcayatīti sūtrārthaḥ | tadavatārayati saṃkṣepeṇa smṛtikāle ca iti | ca āśaṅkāṃ dyotayati | sā darśitā sūtravyākhyānārambhe iti | darśayan iti ca darśayan jñānakriyāsvatantryasya maheśvararūpasya ātmana upapattiṃ karotīti saṃbandhaḥ | anena ślokārdhasya tātparyadvayaṃ darśitam- smṛtyanubhavayorna grāhakāṃśena, na grāhyāṃśena bhedaḥ kaściditi | tacca prakṛtaprameyasiddhāvupayogīti | yogijñāna iva iti kevalārthaprakāśe tu yogijñānavadapūrvānubhavataiva syāt, na smṛtitā | smṛtāvatītatvam iti anubhūtaviṣayāsaṃpramoṣaḥ ityatra yadyapi sarvatra kriyāmukhenaiva dravyasya kālasparśaḥ, tathāpi avyabhicaritabhavanādikriyāmukhena bhūtatvaṃ vastuno'sattāmāha, natu anubhavakriyāmukhena | atra iti smṛtilakṣaṇe | prakāśāt bhinnasya mā bhūt prakāśamānatā, smṛtistu bhinnasya kathaṃ na syāditi parihartuṃ smṛtiprakāśe iti vṛttavuktam | tat vivṛṇoti (page 34) jñānarūpaiva iti | upakṣiptā iti prathamārdhavyākhyānakāle eva sucitetyarthaḥ | anubhavena saha arthaḥ smaraṇādabhinnaḥ iti vṛttyā tātparyadvayaṃ sautraṃ vyākhyātam | smaryamāṇasya iti sūtre anubhūtasya asaṃpramoṣalakṣaṇaṃ bhāsanaṃ vedanā, tena grāhakagrāhyāṃśau dvāvapi ekībhāvaṃ smaraṇe pratipadyete iti uktam | atra hetumāha vṛttikṛt prakāśāt bhinnasya iti | nanu smaryamāṇasyaiva arthasya na eṣa dharmaḥ, anubhūyamānasya apihi eṣaiva vārtā | satyam, eṣa tu āśayaḥ smṛtāvadhyāruhya evamabhidhānasya- anubhūyamāne māyāśaktyā pṛthagabhimānastāvadasti bahiḥ, iha tu so'pi nāsti | tata eva na arthakriyā smaryamāṇāditi | ata eva bhaṭṭena api smṛtinirbhāsamānavastumukhenaiva arthadharmatā prakāśasya apasāritā artho na bhāsate bhrāntismṛtyoḥ ............................... | iti, ................ smṛtau tu nirdagdhapadārthaviṣayo yathā | sa bhāvo neṅgate naivaṃ prakāśetāpi .................. || iti ca | purastāt iti ādisiddhasūtrādiṣu | vakṣyate ca iti prāgivārthaḥ ............................................................ | (1|5|2) ityādisūtreṣu | tatra ca yadyapi sāmānyena samastajñānasādhāraṇamidamuktam, tathāpi viśeṣāntaravat smṛtirapi atra nirastā, pratyuta tanmukhenaiva na arthadharmaḥ prakāśaḥ siddhyediti darśitameva | arthasya ca smṛtau bhedena prakāśe smaraṇataiva na bhavet, pūrvamanubhavanameva syāt | tena smaraṇe yadarthasya prakāśanaṃ, tadarthamatitamāṃ kroḍīkaroti; cchāyāmātreṇa tu pṛthaktābhimāno'tra, - ityetāvatā (page 35) anubhavasaṃskārajatā ucyate | smaraṇe eva hi arthasya śvetatāveśo dṛṣṭāntaḥ, natu anubhave | tatra tādātmyatāvabhāsasya yauktikatvāt śvetaguṇasya samavāyadarśane'pi tādātmyena avabhāso'ṅgīkāryaḥ | yadāha tatrabhavān ātmāntarasya yenātmā tadātmevāvabhāsate | yataścaikatvanānātvatattvaṃ nādhyavasīyate || tāṃ śaktiṃ samavāyākhyāṃ ....................... | (vā pa. 3|10) iti | vastusthityā tu bhinnarūpatvam iti vacanaṃ nirbhāsanasārapadārthasvarūpanirūpaṇāvasare na saṃgatameva | tathāca nareśvaravivekaḥ svayaṃ prāsādo na śveto nāpyaśvetaḥ ............. | iti aprāmāṇikoktiḥ | nahi vastudharmayoranyonyaparihāreṇa avasthitayoranyatareṇa ayuktaṃ vastu saṃbhavediti | yacca ucyate pradeśasyaikadeśaṃ vā parato vā nirūpaṇam | viparyayamabhāvaṃ vā vyavahāro'nuvartate || iti | tatra yadi pāramārthikamanirūpyaṃ rūpaṃ tanmātrasaṃcayo vā saṃsargi dravyaṃ vā brahmadravyamabhinnaṃ vā sarvato vyāvṛttaṃ svalakṣaṇaṃ vā,- ityukte vastusvarūpaṃ tattādṛk.................... | iti kathaṃ pratītyam | yadāryaḥ anirūpitena nāma ayamātmanā bhāvān vyavasthāpayatīti svavyavasthā bhāvāḥ | iti | tat yuktamuktam- yat yadātmakaṃ na bhavati, na tat tena vapuṣā prakāśate pītatayā iva nīlam | prakāśate ca prakāśātmanā (page 36) smṛtau bhāvaḥ iti na tadātmā | atadātmanastathā nirbhāsane tadeva tathaiva bhāti abādhitena rūpeṇeti ubhayato niyamo na bhavet | aniyamaśca vyāpakasya dṛśyamānasya niyamasya viruddha iti vyāpakaviruddhopalabdhiprasaṅgāt tathāaprakāśanamatadātmatvāt vipakṣataḥ palāyitaṃ tadātmatayā vyāpyate iti tadviruddhasya atādātmyasya viruddhavyāptopalabdhyā pratiṣedhaḥ | evaṃ ślokārdhaṃ vyākhyāya tadarthasya hetutāmanyatra yojayituṃ yat sautraṃ tena ityādi, tadvṛttim evaṃ ca ityādikāṃ vivarītuṃ pūrvoktopasaṃhāramukhena āha tadevaca iti | utprekṣādi ityatra api ādipadena pratyabhijñāsaṃkalpanādergrahaṇam | vikalpanaṃ tu anubhavāyamānatvāt na pṛthaguktam | vartamānabhaviṣyadekīkārātmikā utprekṣā samudāhṛtā bhūtabhāvyekīkārotprekṣāmapi upalakṣayati mama yā punaranubhaviṣyata iti | nanu saṃvidāmaikyamekarūpatā, ekasaṃvidrūpatvamātmeti katham, yāvatā smaraṇādayastasya dharmā iti ātmavādināṃ matam | satyam, tatra tu idamākūtamiti darśayati kevalam iti | dharmatākalpane vicitratā hetuḥ, tasyāmapi viṣayavaicitryaṃ saṃvyavahriyate iti sāṃvyavahāriko'yaṃ bhedaḥ, natu ānubhavikaḥ, yena pāramārthiko bhavet | anena vaiśeṣikasya mohaḥ śamitaḥ | sahi brūte- bhedastāttvikaḥ, samavāyabalāt tu abhedaḥ iti | tacca anubhavavirodhi | yadajaḍapramātṛsiddhiḥ na siddho'prathanādeva jñānādisamavāyyapi | (19) iti | atītābhāsena iti anubhavakāle, vartamānaḥ ābhāsaḥ smaraṇībhūtaḥ, tāvekasya arthasya kathaṃ rūpaṃ syādityarthaḥ | anubhavasmṛtyoreva nāsti bhedaḥ ityāśayena āha atrocyate iti | vakṣyate iti (page 37) naiva hyanubhavo bhāti smṛtau pūrvo'rthavat pṛthak | (1|4|4) iti | anena vṛttau yat tathāhi iti uttaraprabandhasya prakṛtasamarthakatādyotakatvam, tat vivarītuṃ prabandho'yaṃ yojanīyaḥ | jñānānāṃ ca iti bhedena prathane'pīti āśayaḥ | vakṣyate iti kevalaṃ bhinnasaṃvedyadeśakālānurodhataḥ | jñānasmṛtyavasāyādi sakramaṃ pratibhāsate || (1|5|21) iti | nanu jñeyabhedāt ya upacaritaḥ kālabhedaḥ, so'nubhavasmaraṇayoḥ kva prayāta iti | āha evaṃ ca iti evamapi yaḥ pūrvāparavyavahāro'rthāpekṣayā upacaritaḥ śaṅkyate, sa nāsti arthasyaiva bhedābhāvāt | tāvadgahaṇena samarthayiṣyamāṇamanyathātvamasya vyavahārasya sūcayati | vakṣyate iti yā caiṣā pratibhā tattatpadārthakramarūṣitā | akramānantacidrūpaḥ pramātā sa maheśvaraḥ || (1|7|1) ityādyuddeśeṣu | nanu bhāti ayaṃ bodhasmṛtyoḥ pūrvāparabhāvaḥ | satyam, satu na viṣayabhedāt | kutastarhi | kalpitamāyāpramātṛbhedādityāha tasyaiva tu iti | na arthabhedādeṣa pūrvāparatāvyavahāraḥ, apitu anena prakāreṇa | viśeṣaṃ turdyotayati | ātmaiva īśvaratvāt sarvaśaktiḥ | tasya vicitrābhāsakāritvena lakṣitā yā kālotthāpikā śaktirābhāsānāṃ pratyabhijñāvaicitryeṇa kramotthāpanasāmarthyaṃ, tayā hetubhūtayā sūryādikriyāṇāmudayāstamayavṛttī sphuṭena anubhavena lakṣaṇīye ye ābhāsasya bodhaniṣṭhasya ākārasya sadasattve bhāvābhāvau prabandhavṛttī, tābhyāmābhāsānāṃ ghaṭādīnāṃ bhedasya kriyāvaicitryasya prakāśanāt kramasya avabhāsanaṃ bhavatīti kālacintāvasare ayaṃ kramo nyāyyo lakṣyate (page 38) kramo bhedāśraya ............................... | (2|1|4) ityatra | kramāvabhāsane ca asmin dehaprāṇabuddhyāderapi māyāpramāturbālyayauvanadurbalatvadṛḍhatvapaṭutvāpaṭutvādya- vasthābhāsānāṃ yaḥ kramaḥ so'nayoranubhavasmṛtyorbodhena antarmukharūpeṇa abhede'pi kevalamupacaryate, upacaritabhedayośca tayorviṣaya eko'pi bhidyate iveti | evaṃ yadarthasya paurvāparyamupacaritam, tat vāstavena abhedena na virudhyate māṇavakasya iva agnitvagotvādīini māṇavakatvena | aupacāriko hi bhedo na vastuni niviśate pramātṛbuddhiniveśitvāt tasya | tulyaviṣayatvaṃ viruddhayordharmayorvirodhakatvam, anyathā viśvaṃ viśvasya viruddhaṃ bhavet | tena virodhakāraṇasya tulyaviṣayatvasya viruddhena bhinnaviṣayatvena vyāptaṃ yadaupacārikatvaṃ, tat svavyāpakaviruddhakāryasya virodhasya niṣedhakamiti kāraṇaviruddhavyāptopalabdhiḥ | evamaupacārikamātre tāvat na virodhaḥ, kimaṅga iha upacāraparaṃparāyām | iha hi paramārthato na kvacit bhedaḥ, kevalaṃ svātantryaśaktireva pārameśvarī svapnasaṃkalpayogīcchādāviva evaṃ bhūtena ābhāsabhāvābhāvaprabandhena bhātīti kiṃ kena virudhyate iti tātparyam | nanu bhinnaviṣayatvādastu atra virodhaḥ sphuṭatvāsphuṭatvāt tu tasyaiva viṣayasyeti abhinnaviṣaye te ca sta eva anubhūyamānasmaryamāṇayoriti tatkṛto virodhaḥ syāditi punarapi kathamaikyaṃ viṣayasyetyāśaṅkāṃ niṣedhati na ca iti | naca ābhāsabedādapi bhidyate so'rthaḥ,- iti tamābhāsabhedamekamukhena upalakṣayati smṛtau ityādinā | nanu yadi aṅgīkṛta ābhāsabhedaḥ, tarhi tatkṛtaḥ kathaṃ na bhedaḥ | itthamābhāsasya vimarśa eva jīvitamiti tadbhedābhedakṛtaiva vastubhedābhedasthitiḥ | iha ca vimarśa aikyena eva | saugatairapi asphuṭagrahaṇaṃ dhūlipaṭa- (page 39) lādivastvantarasāhityagrahaṇameva, vastunastu adhyavasāyaikyādekatvameveti prāmāṇyaparīkṣādau nirṇītam | vakṣyate iti dūrāntikatayārthānāṃ .............................. | (2|3|10) ityādyuddeśeṣu | nanu pūrvānubhavena sahabhāvaḥ smaryamāṇavastunaḥ kathaṃ vṛttāvuktaḥ | sa hi na pṛthak bhāti | tat kaḥ sahārthaḥ | satyam, yadā punastāmeva smṛtiṃ vikalpāntareṇa adhyavasyati anubhūtaṃ smarāmīti, tadā svātantryāmukta ..................................... | (1|5|16) iti nyāyena tadarthapṛṣṭhe spaṣṭo'sau vedyatayā anubhavo bhāti,- ityabhimānāt | tadāśayena itthamuktamiti darśayati yadyapica iti | arthamayaḥ iti arthaḥ prakṛto viśeṣyatvena yasmin saḥ | nanu itthamarthavadanubhavasya api asti bhedena prathā, prakāśamānatābalāt tu yaḥ prakāśarūpāt bodhādabhedaḥ, so'rthasya api | tat ko viśeṣaḥ, yena saṃvidaikyadvāreṇa ayamadvayopakramaḥ puruṣa evedaṃ sarvam (śve. u. 3|15) brahmaivedaṃ sarvam (nṛ. u. u. 6 kha.) ityevamātmakebhyo nirviśeṣābhedopakramebhyo vailakṣaṇyena āśrita iti | āha evam iti | yadyapi vyavahārāt viśeṣaṇaviśeṣyatālakṣaṇāt bhedo'yaṃ darśitaḥ, tathāpi māyāpade arthasya tāttvikamaikyaṃ sadapi na parāmarśadaśāṃ śrayate apitu anubhavasya | tena tāttvikapramātrabhedavimarśaprakāreṇa hetubhūtena prāgahamanvabhūvam iti pramātari ārūḍhasya anubhavasya ābhāsanaṃ yuktam | tato hetoranubhavo'rtha iva māyādaśāyāmapi smṛtau na pṛthageva bhāti, apitu apṛthagapi | tato hetoḥ pūrvasūtre saṃvidaikyaṃ yaduktaṃ nirviśeṣādvayavādavailakṣaṇyena, tat yuktamiti sūtrārtho bhaviṣyan prathamaṃ buddhau niveśanena dṛśyatām- evaṃ kila idamityavadhānadāpanarūpeṇa (page 40) vṛttau darśitaḥ | hiśabdena bhāvisūtragatena saṃvidaikyopakramasya upapattau hetutā sūtrārthasya ukteti saṃvidaikyaṃ rājagavīkṣīre gauriva pūrvottarārthābhyāṃ saṃbadhyate iti darśyate || 3 || naiva hyanubhavo bhāti smṛtau pūrvo'rthavat pṛthak | prāganvabhūvamahamityātmārohaṇabhāsanāt || 4 || etadavatārayati saṃkṣepoktyā naca iti | smaraṇajñāne iti smṛtijñānavyavaharaṇarūpe tu adhyavasāyāntare viśeṣaṇatayā sṛṣṭo bhātu nāma pṛthagityarthaḥ | nanu bhavatu anvabhūvamityatra kartṛlagnatā anubhavasya, karmalagnatāyāṃ tu sā katham | āha artha eva iti kartṛsthānānāṃ kriyāṇāṃ karmalagnatāyāṃ spaṣṭāyāmapi tatkartravaṣṭambhāparityāga iti anubhavasya kartṛsthatā na vighaṭate | tata eva upasarjanatā yuktā | idamityevaṃbhedyatve pṛthak dravyarūpatayā hi viśeṣyatvaṃ bhavet, vīraḥ puruṣaḥ iti tu upasarjanatvaṃ na śrautāt vṛttāt, api tu vākyīyāt | etacca saṃbandhavimarśe vicārayiṣyate | nanu yadā anupasarjanatayā anubhavaḥ parāmṛśyate arthastu aprādhānyena- so'nubhavaḥ sphuṭo nīle mama abhūditi, tadā asti asya pṛthak bhāsanamiti | ata āha tasya tu iti | mātrapadena mūlapratītiviśrāntireva vyavahārapratītīnāṃ tattvamityāha | vakṣyate iti smaryate yaddṛgāsīnme saivam ........................ | (1|4|6) ityatra | etadevaca yuktamiti draḍhayati so'hamevam ityādinā | naca ātmā vedya eva vedakāntarānavasthānāditi hi uktamiti āśayaḥ | buddhyā cetyā māyāpramāturye dharmāḥ sukhitvaduḥkhitvamūḍhatvādayo vedyarūpāḥ, teṣāṃ bodhe upacāreṇa tathā bhedābhimānakṛtena āropaṇā iyaṃ vedyatetyarthaḥ | yaśca ityādinā vṛttigranthena etatsūtrārthasya (page 41) saṃvidaikye hetutvaṃ sūcayan sautro hiśabdo vyākhyātaḥ | taṃ vivṛṇoti yo'yam ityādinā | aham iti vyācaṣṭe vedya iti | bhūmikāgrahaṇena naṭasya iva evamādirūpatā prakāśavapuṣaḥ parameśvarasya vedyatā svāvaṣṭambhāparityāgena abhimānamātre setyāha | nanu ca saṃvidaḥ kālasparśa eva nāstīti kathaṃ vṛttiḥ anekakālagata iti | anekakālagateṣu vedyeṣu yadunmukhatvaṃ, tāvanmātrādeva sa bodho'nekakāla iti upacāreṇa ācaryate | nanu vedyāni api bodhādabhinnāni eveti | ata āha pratyagātmatā iti | pratipuruṣamābhimukhyena anyānāmiśrasvasaṃvedanamātrarūpeṇa añcati jānāti,- iti yo māyāpramātṛrūpaḥ pratyagātmavargo meyebhyo'nyonyataśca bhedaprāṇaḥ, tadavasthāyāṃ vedyānāṃ bhedādābhāsabhāvābhāvakṛtakālakramonmeṣāt bhinnakālatvam | tadunmukhaśca ekaḥ svasaṃvedanapramātā anekakāla iti upacaryate | tadanusāreṇaiva asmābhiḥ svairisūtre sahi iti pratyagātmatāmātmani bhāsayamāna iti vyākhyāyi yat, na tadutsūtramiti mantavyam | draṣṭā smartā iti prakṛtibhāgasya bhedena darśanasmaraṇarūpatayā vedyonmukhatvakṛtayā kālabhedaṃ darśayan pratyayāṃśena aikyaṃ darśayannanekakālatvaṃ sūcayati | adraṣṭuḥ smartṛtvamayuktam iti abhidadhānaḥ svatantrakāryakāraṇamātrasvabhāvabodhaparaṃparāmātreṇa na smaraṇasiddhiriti smartā draṣṭeva kalpitaḥ | (1|2|6) iti pūrvapakṣoktiṃ pratikṣipati | atra iti vṛttau | prathamānatāyāṃ vedyatā upacaritā tātparyaṃ tatparatvaṃ viśrāntisthānatvamanyānveṣaṇaśūnyatva- manapahnavanīyatāparyavasitaṃ prayojanaṃ hetutvena abhisaṃdhāya | vedanakarmatāyāṃ hi prakāśāntaropajīvitvalakṣaṇāyāṃ prakāśakāntaramapekṣyam | tacca nāstīti mukhyārthabādhaḥ | vedye ca vyavahārāpekṣayā (page 42) prathamānatvaṃ vyavahriyate iti vyavahārābhimānavaśena vidyatāprathayorekārthasamavāya upacāre nimittam || 4 || yogināmapi bhāsante na dṛśo darśanāntare | svasaṃvidekamānāstā bhānti meyapade'pivā || 5 || nanu iti | yathā yuktibalāt prakāśānupraveśo'ṅgīkṛtaḥ, tathā grāhyagrāhakayoranubhavabalāt bhedo'pi aṅgīkartavyaḥ | tatsamarthanāyaiva ca māyāśakterabhyupagamaḥ | tataśca yathā ghaṭo māyāpramātuḥ pṛthak bhāti, tathā yoginaḥ parasaṃvedanam | tat ca tridhā para idaṃ jānātīti, paratra śarīre pūrvajātilakṣaṇe eṣa me'nubhavo'bhūditi, pareṇa idamitthaṃ pūrvaṃ dṛṣṭamadhunā smaryate iti | sarvaṃ ca etat pramātrantaragatā upalambhāḥ itivṛttau darśitam, sūtre'pi dṛśaḥ iti bahuvacanena | ṭīkāyāmapi prathamaṃ sahajānandāvirbhāvastadā syāt ityantena vicāritam, dvitīyaṃ smṛtireva asau ityantena, tṛtīyaṃ pramātrantara ityādinā | tadetat tridhāsaṃvedanaṃ vedyam | tena māyādaśāyāṃ jñānasya jñānāntaravedyatvamāyātam | tena ca anubhavasmaraṇayorapi vedyavedakatā, tayā ca ekaviṣayatvena viṣayamelanam, tena vyavahārasiddhiriti kathamekapramātṛsamarthanamiti siddhāntamabhyupetya aniyamāt kathāprasaṅgo'yamapasiddhāntaḥ prasajati,- iti codayiturabhiprāyaḥ | tadatra iti atra pūrvapakṣe taditi pūrvoktamuttaramastīti śeṣaḥ | tadeva smārayati yogināmapi iti | taditi vā vākyopakrame | prāguktanītyā iti dṛk svābhāsaiva .................................. | (1|3|2) ityādyuktena nyāyena | tasya iti parasaṃmatasya api bodhasya | evaṃ yoginām ityādi bhānti ityantaṃ sūtraṃ saṃkṣepeṇa vyākhyāya (page 43) aparīkṣitābhyupagamāt tadviśeṣaparīkṣaṇamabhyupagamasiddhāntaḥ | (nyā. sū. 1|31) iti kathitaprakṛtaprameyasamarthanahetudārḍhyaprathanāya abhyupagamasiddhāntamāśritya yaḥ sūtraśeṣa uktaḥ, taṃ vyācaṣṭe'vatāraṇāya grāhyabhūmiḥ iti | anubhavabalāt bheda iti uktam | sa ca yogijñāne kāmamāpāte yuktaḥ | eṣa jānātīti ahaṃ jānāmīti yoginaḥ parasaṃvedanaṃ na asmadarthena saṃbhedametīti hi asti vacanāvakāśaḥ | prakṛte tu so'pi nāsti ahamanvabhūvam iti asmadarthaśarīrībhūtasyaiva anubhavasya nirbhāsanāt | apiśabdena dṛṣṭāntatvena yat saṃbhāvitaṃ pareṇa, tadasya na ghaṭate ityāha dṛśaḥ iti upalabdhayaḥ parakīyā na darśanaviśeṣe bhūtārthabhāvanāprakarṣaviśeṣaparyantaje saṃvedane vedyatayā avabhānti | saugatānāṃ tāvat svasaṃvedanameva jñānasya vapuḥ, tadeva kathaṃ yadi vedyatā | sāṃkhyānāṃ puruṣacchāyaiva upalabdhiḥ, puruṣaśca asaṃvedyaparvā | kāṇādānāmapi ātmāntarasamavāyi jñānamantaḥśarīravṛttinā yogimanasā kathaṃ jñāyate | jaiminīyānāmapi ātmāntaratādātmyavṛtti | tena yogina iyat parajñānavedanaṃ yat paradehādisahabhāvī nīlamadhurasukharāgādyavabhāsamayaḥ prakāśa iti | tatra ca nīlādi pṛthagbhāvena vedyameva, prakāśāṃśastu ahamityeva prakāśate | pramātrīkṛtadehādyavabhāsasaṃskārāt tu tanniṣṭhāmidantāṃ prakāśabhāge'bhimanyate, dṛḍhasvaparavibhāgasaṃskārabhraṃśe tu sarvamātmatayā paśyan svasṛṣṭameva svaparavibhāgaṃ paśyatīti tadapekṣayāpi na jñānaṃ jñānāntareṇa vedyam | yogijñāne vā avicāritāpātaśaṅkitapratibhānabalādeva vedyatā astu parajñānasya, natu evaṃ smṛtāviti sūtrārthaḥ | bhānti iti kākākṣivat yojyam | nanu yogi kriyāśaktiprakarṣavānapi iha darśane, tat (page 44) kathaṃ jñānaśaktiprakarṣamātramasya vṛttau nirūpitam | āha upayujyamānatvāt iti | jñānaṃ jñānāntaravedyamiti kila iha sādhyam | tatra dṛṣṭāntatayā parokṣasya paracittāderjñānamupayujyate iti kimanyena tatprakarṣeṇa | etacca yogināṃ darśanaviśeṣa iti uktau śrutāyāṃ bahutaraśāstralokaprasiddhe yogipratyakṣe matirabhipatatīti labhyate | tadāha yogipratyakṣasya iti | vṛttau gatagrahaṇaṃ prāptimātre lokaprasiddhe prayuktaṃ samavāyadvāreṇa tādātmye paryavasāyitaṃ ṭīkāyām | dṛśaḥ iti upalambhāḥ iti ca bahuvacanaṃ vivṛṇoti tattat iti | etat teṣāṃ svabhāva iti kuta ityāśaṅkya tāvanmātraṃ lakṣaṇaṃ hi eṣām iti uktam | yat yasya anyato vyāvartakaṃ, sa eva tasya svabhāvo ghaṭasya iva pṛthubudhnodarākārātā | tathā ca jñānasya svasaṃvinmātrarūpatvamanyato jaḍāt vyāvartakamiti sa eva tasya svabhāvaḥ | svo hi bhāvaḥ sa eva, yo na vyabhicārī | tata eva ghaṭasya na dravyatvaṃ svo bhāvaḥ, kintu saṃbhavi tadasya rūpaṃ pṛthvādirūpaviśiṣṭaṃ tu bhavet nāma asādhāraṇatvāt | yena yat na hīyate, yataśca na hīyate yat, tadeva asya avyāptyativyāptiśūnyaṃ lakṣaṇaṃ svabhāvaḥ | anyasya svabhāvatve atadapi tat syāt, tadapi ca atat | svaṃ vyatirekāvyatirekayuktameva arthāṃśena samuccitya saṃvidameva arthe samuccinvan cakāreṇa turyamapi niyamaṃ sūcayati svā saṃvideva iti | nanu svaparaprakāśo bodhaḥ, tat svasyaiva iti kathamiti | ata āha paramapi hi iti tathābhūtaṃ ca iti | sat ityanena idamāha- yat yasya lakṣaṇaṃ, tat cet na bhāti, tarhi na ābhātameva tat bhavet, caturvidhaniyamaniyantritarūpāvabhāsaśca jñānasya jñānāntaravedyatāyāṃ vighaṭate eveti | svaiva saṃvit ityatra (page 45) pratiyogirūpaṃ darśayati parāpi asya saṃvit iti | svasya saṃvideva ityatra tu pratiyogi asaṃvidapi ca | tat iti svasyeti śeṣaḥ | svā saṃvidevetyetatprāgiti tu sūcayati jaḍasya evaṃlakṣaṇatvāt iti jaḍamapi asya rūpaṃ syāt, natu saṃvideveti bhāvaḥ | svasyaiva saṃvidityatra tu pratiyogi na darśitaḥ prakṛtānupayogāt paraprakāśatvasya pratiyogino bhavato'pi jāḍyanimittatvābhāvācca | nanu evaṃ parajñānaviṣayaṃ yogijñānamiti kathaṃ vyavahāraḥ syādityāśaṅkya kramāt kramaṃ svapakṣe pātayati tadā tu iti yadā ayaṃ vyavahāraḥ iti bhāvaḥ | pratyupasthitam iti svahetubalena saṃnidhiṃ yogisaṃvedanasya parasaṃvedanasya ca darśayati | tatra parasaṃvedanaṃ svaprakāśatvāt tāvat prakāśate yogisaṃvedanasya ca nairmalyātiśayena apratihataprasaratvāt tadapekṣayāpi tasya parasaṃvedanasya svasattānapekṣayaiva svaprakāśatā na tirobhūya āste iti darśayati taṃ yoginaṃ prati iti | asya iti parapramātṛjñānasya evam iti uktaprakāreṇa jñānalakṣaṇasya niyamavatsaṃvedanarūpasya atikrama ullaṅghanaṃ na bhavati,- iti saṃbhāvyate | nanu etadapi iti asmaddṛśā tāvadetadupapadyate, natu jñānasya jñānāntaravedyatayeti āśayaḥ | pareṇa iti mātrantarabodhena | karmapravacanīyavibhaktyā hi saṃbandha ucyate | ṣaṣṭhīsthāne hi sā | naca viṣayaviṣayibhāvo jñānayoḥ saṃbandhaḥ | yato viṣayitā ghaṭena viṣayeṇa jñānasya iyameva ucyate- yat tadākārānukāritvaṃ nāma sārūpyam | viṣayarūpaṃ hi anukurvatā bodhena tadālambitaṃ svīkṛtaṃ bhavatīti viṣayasya ālambanatā sārūpyāt | tacca bhedābhedābhyāṃ vyāptaṃ sarvathā bhede sarvathā abhede tadabhāvādambhaḥstambhayoriva anyonyaṃ ghaṭasya iva ca svātmani | naca jñānasya jñānāntarāt bhedaḥ (page 46) kaścit deśakālākārabhedasya nirastatvāt, jñeyopādhikasya bhedasya apāramārthikatvāt jñeyāṃśasya nīlāderāśayasya vā rāgādeḥ pṛthak prakāśena viṣayatve'pi bodhāṃśasya viṣayabhāvāyogāt | darpaṇayostu deśakālasvarūpātmakaṃ sarvameva rūpaṃ vilakṣaṇamiti anyonyapratibimbayogakṛtamastu sārūpyam, naiva jñānayoḥ | tadayaṃ prayogaḥ- na jñānayorviṣayaviṣayibhāvaḥ pāramārthikabhedānupalabdheriti vyāpakānupalabdhiḥ | sārūpyaṃ bhedena vyāptaṃ viṣayitāyā lakṣaṇaṃ, pṛthakkaraṇe'pi tasya vyāpakavyāpakaṃ vyāpakamevetyāśayena vyāpakavyāpakādicintā na kṛtā āryadharmakīrtinā | kāraṇakāraṇādyanupalabdhāvapi kāraṇānupalabdhiḥ śakyā bhaṇitumiti kāraṇakāraṇaviruddhādyapi na cintitam | kalpitarūpatvena ca dharmīkaraṇamupapannamiti | jñānayoḥ iti prayogo māyāpadānusāreṇa | māyayā ca paramārthato na bodhasya śaktimataḥ svarūpamāvriyate dāhakaśaktyā iva vahneḥ | āvaraṇamapi hi vastutaḥ pūrvāvasthāvilakṣaṇasvarūpajanakameva | nanu tadākāratvaṃ viṣayitā jñānasya ca jñānāntarākāratvaṃ tvayaiva bhedaṃ samarthayamānena uktamityāśaṅkya āha kiṃca iti | evaṃbhūte viṣayabhāve aikyaparyavasāyini na jñānaṃ jñānāntaravedyaṃ samarthitaṃ bhavet | yuktaṃ ca etat | yasya hi yat svarūpaṃ, tat cet na prakāśitaṃ, rūpāntaraṃ ca asya prakāśitam; tarhi na viṣayīkṛtaṃ tat śuktikārajatapītaśaṅkhādipratyayeṣu iva śuktikāśaṅkhādi | jñānasya ca grāhakameva svarūpamiti tadaprakāśane grāhyabhāvasya ca prakāśane tat na viṣayīkṛtaṃ bhavet | viṣayīkṛtatve hi kvacideva bhavat niyamena vyāptam, vipakṣe ca aniyamaḥ prasajyate iti tatsvarūpaprakāśenaiva vyāpyate iti vyāpakānupalabdhiḥ | saṃkṣiptatvāt vṛttau na dṛśo darśanāntare iti sautraṃ na vivṛtaṃ pūrvamuktatvāt (page 47) svātmārūḍhā eva iti evakāreṇa tu sūcitam | nanu evaṃ svātmāruḍhatvena avabhāse parajñānaṃ prakāśitamiti paravyavahāraḥ katham | aupādhikatvenetyāha parapramātṛ iti | ekasmin hi yogisaṃvedane parasya śarīrapraṇādi grāhakābhimataṃ, nīlādi grāhyābhimataṃ rāgādicaittarūpaṃ jñānaṃ ca paramārthagrāhakarūpaṃ samameva nirbhāsate | tatra aucityāt jñānaṃgrāhakabhāgatādātmyāpannamapi pramukhaparigṛhītaparasaṃmatadehādyupādhisaṃbhedārūṣaṇayā paratvena vikalpyate, gṛhyate tu svatvenaiva | śarīrādi tu paratvena svāhaṅkārapṛthagbhāvena bhavati | niyatiśaktyaparikṣayāt gṛhyate ca vikalpyate ca | tattvam iti vivṛṇoti paramātmavedakam ityanena | tattvaṃ paramātmavedakatvamityarthaḥ | nanu paramātmavedakamiti na upakrāntaṃ; tat kathaṃ sarvanāmnā pratyavamṛśyamityāśaṃkāṃ vyapohati sarvajñasya iti | sarvajñagrahaṇaṃ prāgupakrāntaparasaṃvedanopakramāt parātmavedakaparyāyatāmetīti bhāvaḥ | nanu anyabodhena cet yogī pramātṛbhāge samāviśyate, tarhi tadgatamātrādisaṃbhedāpatteḥ sukhaduḥkhasahasrasaṃbhedavyatikarakalitaḥ sa saṃsāribhyo'pi kaṣṭāṃ daśāmāśritaḥ | yadāha idameva hi naḥ sukhaṃ yat sātaṃ saṃvedanam iti | yo yena aikyamāpadyate, sa taddharmabhāk bhavati kuṅkumapaṅkapiñjarajalāñjalijanitasaṃbhedamiva jalāntaram | tathāca yogibodho bodhāntarairiti svabhāvehetuḥ, anaikyāpattyā hi viruddhayā vyāptamataddharmavattvamiti vipakṣāt pracyāvakaṃ pramāṇam | atra viruddhavyāptopalabdhiprasaṅgaḥ | etat pratikṣipati naca iti | cakāraḥ śaṅkādyotakaḥ, ekamātrapadābhyāṃ sukhāderadhikasya grāhyabhāge eva viśrāntimāha | tathāca sukhādīn prakṛtiguṇāneva vakṣyāma iti avāstave śarīrādisthānīye buddhipramātari teṣāmavasthānam, na saṃvedanarūpe | (page 48) evaṃ ca yathā paradehadharmairgaurādibhirasya na saṃvit saṃbhedameti gauro'hamiti niyatiśaktyā niyantraṇāt, svadehadharmaiḥ punarabhyeti śyāmo'hamiti; tathā parabuddhidharmairasaṃbhedo'sya vakṣyate iti sa svarūpāparijñānamayaḥ ......................... | (4|1|3) ityatra | ata eva iti na vāstave pramātari sukhādi, iti yaduktam, tat vakṣyamāṇo'pi heturupayukta iti evaśabdo'dhikaraṇasiddhāntatāmāha | heturapihi adhikaraṇasiddhānta ucyate eva | nanu grāhakabhūmikābhinnavedyasaṃvedanocitamāyāpramātṛtādaśāto ye uttīrṇāstatra na grāhakabhāvābhimāninaḥ, te kathaṃ tathā bhavantītyāha vāstava iti vāstavaṃ pramātāraṃ samyak dṛḍhaniścayaparyantaśuddhavidyāprakāśabalena ye āpannāḥ prāptāstatraiva pramātṛtābhimānabhājaḥ, teṣāṃ nityoditamapica tadrūpaṃ ............................ cakrabhramavat dhṛtaśarīraḥ | iti śeṣavartanasaṃbhāvanāt niyatisaṃskārajadehādipramātṛbhāvāvarohaṇātmake vyutthānasamaye pratyastamitamiva bhāti,- iti daśāśabdena vyavahṛtaṃ tattatsvahetūpasthāpitagrahaṇena sukhaduḥkhādīnāmavaśyaṃbhāvinīmutpattimāha | tacca utpannaṃ sukhaduḥkhādi taiḥ sākṣātkriyate anyagrāhakavat saṃvedyate, yathoktamabhinavabhāratyām upacacāra ca sā kṛtimāninī munimanargalabhogasamarpaṇaiḥ | paritutoṣa ca so'pi virāgiṇāṃ nahi sukhaṃ karaṇāśrayiṇāṃ sukham || iti | sākṣātkāre apitu ahaṃ sukhīti pramātari sukhānuvedhamaye nābhimanyate, tata eva anugrahamupaghātaṃ ca sukhaduḥkhakṛtamabhimanute iti | bhagavatā gītaṃ duḥkheṣvanudvignamanāḥ sukheṣu vigataspṛhaḥ | (bha. gī. 2|58) (page 49) iti | udvegaspṛhākṛtāśca harṣādaya iti tadabhāve tadabhāva iti darśitaṃ harṣāmarṣabhayakrodhairmukta .................................... | (12|15) iti | nanu evamanugrahopaghātau cet na saṃvedyeta, tarhi bāhyo ghaṭaḥ sukhādyātmā api yathā udāsīnasya na sukhaduḥkhamohātmā, tathā buddhigatamapi sukhādirūpaṃ na sukhādyeva syāt | sukhādirūpatāvirbhāvasya hi anugrahopaghātau lakṣaṇaṃ, anyathā anavarataṃ sarvaḥ sukhaduḥkhaparītaḥ syāditi tadvyāpakarūpābhāve tadanāvirbhāvaḥ,- iti ekāntaḥ | satyam, paramārthapramātṛtāsamāpannasya api dehāhaṃbhāvasaṃskāradārḍhyādaṅge'ṅgāraspṛṣṭe dāhakṛtaṃ buddhau duḥkhaṃ madhyoditavyutthānasamayasaṃbhavadrūpamapi tadbuddhigatāhantāsvasaṃvedanasākṣātkṛtavimṛṣṭarūpamapi saṃmukhīkṛtasatyapramātṛbhāvābhimānaviśramodrekāt vikalpyamānatātmakena dṛḍhaniścayātmanā anubandhena ahaṃ sukhīti yato na ahaṃbhāge viśrāmyati viśrāntyabhāvāt, evaṃ hi pāntha iva mārgagatāṃstāṃstān sukhaduḥkhahetubhūtān yadṛcchopanatān na anubandhena rāgadveṣāyatanatvena abhimanyate tata uktaṃ na sukhitvādi iti | ye tu dehādau saṃskāradārḍhyaṃ śithilīkṛtyaiva kuto'pi nibandhanāt gṛha iva adhikaraṇamātrābhimānena sthitāḥ, teṣāṃ dehabuddhyādāvahaṃbhāvalakṣaṇo yo'nugrahopaghātāvirbhāvako hetuḥ sukhādīnāmāvirbhāvakaḥ, sa nāstīti candanādisparśayoge'pi tadahaṅkārābhidhānasahakāryasaṃbhavāt sāmagrīrūpasya hetorapūrṇatvāt na utpadyante eva sukhaduḥkhādayaḥ | yathoktaṃ vāsīcandanakalpānāṃ vairāgyaṃ nāma ...................... | iti vāsī candanakalpā yeṣāmiti guruṇā vyākhyātamiti śrīlakṣmaṇaguptagururāha | nanu sarvathā ahaṃbhāvābhimānābhāve karaṇapreraṇādisvātantryameva vilupyate | tat hi (page 50) nahīcchānodanasyāyaṃ prerakatvena vartate | apitvātmabalasparśātpuruṣastatsamo bhavet || (sp. kā. 8) iti nītyā ahantāveśakṛtameveti kāraṇānupalabdhyā avasīdedeva | satyamevaṃ, kintu sahajasya akṛtakasya svātmaviśrāntilakṣaṇasamastapūrṇatodayāpākṛtavyatiriktākāṅkṣākā luṣyacidrūpasya paramānandasya yata āvirbhāve nirāvaraṇatayā prakāśo bhavati, tatastadānandadugdhāmbudhinimgnā asau viṣayajanitasukhādisaṃvedanakaṇikā na pṛthagātmānamuddarśayati śithilīkṛtadehādyahaṃkārāṇām | tadā iti vāstavapramātrāveśadaśāyām, yadivā tadeti sukhaduḥkhotpādāvasare yo lokasya tatra tatra | te hi saṃbandhe sāvadhānatā | (vi. bhai. 106) ityupadeśabalena svarūpavimarśadraḍhimani viśrāmyantaḥ parānandena yujyante | yathoktam ānande mahati prāpte dṛṣṭe vā bāndhave cirāt | (vi. bhai. 71) ityādi duḥkhe'pi ca vikāse'pi sthairyārthaṃ dhṛtisaṃgamāt | (śi. dṛ. 5|9) ityādi ca | vāśabdo niyatayogyāśayena vyavasthitavikalpārtho mantavyaḥ | evaṃ prathame prakāre paracittajñāne vedyavedakatāṃ nirasya svakapūrvajanmagatamanubhavaṃ jānātītyatra api anubhūtaviṣayāsaṃpramoṣarūpatvena smṛtitvaṃ ghaṭayan nirasyati pūrvajanmāntarapratyakṣīkāre'pi iti | pūrvasmin janmaviśeṣe smṛtitve ca anvabhūvamiti ātmārohaḥ siddha evetyāśayaḥ | jātismara iti vyavahārācca smaraṇameva itthaṃ pūrṇamiti bhāvaḥ | svayamananubhūtāsu tu parakīyapūrvajātiṣu saṃskārasākṣātkaraṇopadeśābhyāsena yat yogino vijñānaṃ, tatra pūrvānubhavasparśādabhinavajñānarūpatā uktā (page 51) yogino hi yasya ityādāviti avirodhaḥ | evaṃ dvitīyaṃ prakāraṃ smṛtau praveśya tṛtīyamapi tathā karoti pramātrantaradṛṣṭam iti yadā kenacit pramātrā ghaṭo dṛṣṭaḥ, yoginā tu pūrvaṃ na dṛṣṭastaduttarakālaṃ yogī taddṛṣṭatāmeva udrecayan bhāvanābalāt paraḥ paśyatīti anubhūtaviṣayāsaṃpramoṣarūpatvameva vikalpanāvasare taditipūrvadṛṣṭatayaiva hi vikalpayati, na punarapūrvatayā jānāmīti | nanu na atra mayā jñātamiti pūrvaprakāśameva tadīyaṃ punarunmīlitaṃ pramāṇīkuru, natu apūrvamidānīmuditaṃ prakāśam | tatpūrvaprakāśatādātmyapraveśa eva hi tasya yoginastadānīṃ smartṛtā | tata eva manvādīnāṃ dharmaviṣaye prakāśanamapi sārvajñyāt bhavat parameśvarasya anāderayamitthaṃ prakāśa iti tatprakāśapramāṇīkaraṇena bhavat smṛtirucyate | tadapūrvapārameśvaraprakāśānugrahotthaṃ hi pramāṇaṃ śrutiḥ | nanu pramātrantareṇa yadanubhūtaṃ, tat cet yogī smarati; tat pramātrantaraṃ, saca iti ekaṃ saṃpannam | tataśca tena idaṃ dṛṣṭamiti kathaṃ vyavasthā | āha svapratyagātma iti svo yaḥ pratyagātmā dehaprāṇādiḥ, tatra yo'hantādārḍhyasaṃskārastasya anivṛtteḥ paraśarīrādi paratvena paśyati yataḥ, tato vyavaharati pramātrantareṇa etat dṛṣṭamiti | yasya tu yogino dṛḍhaḥ saṃskāraḥ kṣīṇaḥ, natu sarvātmanā naṣṭaḥ, nāśe hi tasya saṃskārasya īśvara eva; satu īśvarāyate nāśonmukhe tu tasmin sarvaprakāravati dṛḍhe saṃskāre śarīrādi ahamiti paśyannapi tanmadhya eva viśvamahamiti paśyati | tadasya cakravartina iva viśvamanuśāsato'pi svadehādikamadhiṣṭhānarājadhānīkalpam | evaṃ vedyatāṃ yogisaṃvedanāpekṣayā nirākṛtya upasaṃharati tadevam iti sthitam iti asyaiva (page 52) pakṣasya dārḍhyamabhidadhat pakṣāntaramabhyupagamavādamātram, smṛtyanubhavayostu tathāpi na vedyavedakatetyāha bodhamātreṇa iti | asmaduktaṃ vedyoparāgādi parāsyati prātisvikena iti jñānasvalakṣaṇātmanā | tat nirdiśati śuddha iti | ayaṃ ca atra bhāvaḥ- svasmin svasmin darśane yādṛśaṃ bodhasya śuddhaṃ rūpaṃ, tat yathā sarvārtharūpatā śuddhirjñānasya nirupāśrayā | tato'pyasya parāṃ śuddhimeke prāhurarūpikām || prabhāsvaramidaṃ cittaṃ prakṛtyāgantavo malāḥ | citiśaktirapariṇāminyapratisaṃkramā darśitaviṣayā śuddhā cānantā ca guṇānāṃ samavāyāṃśopādhityāge paraṃ vapuḥ | asaṃsṛṣṭamanirbhaktaṃ śuddhaṃ tattvavido viduḥ || ityādi, na tādṛśaṃ niruparāgaṃ vedyatāṃ paracittajñāne'bhyetīti bhāseran iti ubhayatra vṛttikṛt darśayan bhānti ityasya kākākṣivat yojanāmāha | noktanayena iti paravedyatā viṣayatā ca jñānasya dūṣitā yataḥ | evamabhyupagame ca bījamātramasti | saugatadṛśi svalakṣaṇāni jñānāni bhinnānīti, naiyāyikamate jñānaṃ jñānāntaravedyamiti | tacca idamubhayamapi apākīrṇam | svadarśane'pi asti bījam- māyāśaktirevaṃ kuryāditi | tacca etat na yuktam | bahirbodhasvarūpameva māyayā anyathākriyate viśvasya aprakāśanaprasaṅgāt | sā hi bodhasya śaktistadāyattā tadabhāve kathaṃ syāt | nirmāṇaṃ tu svātmanyapi kurutāṃ nāma, natu nirmātṛrūpaṃ śuddhaṃ bodhaṃ bādhitumalam | yathoktaṃ tasyānāvṛtarūpatvāt .................................. | (spa. kā. 2) iti | atra nimittaṃ yatra sthitamidaṃ sarvaṃ kāryaṃ yasmācca nirgatam | (spa. kā. 2) (page 53) iti | tadanāvṛtau hi āvaraṇaśatamapi kutra bhāseta, kutaśca udbhavet | bhāsate hi tat saṃvidi eva, udbhavati ca tata eveti abhāsane anudbhave ca kimāvaraṇamiti na māyāśaktirbodhaṃ bhindyāt bhedyatve'bodhatvāt tathāpica bodhasya apratyastamayāt, anyathā bodhasya api kaḥ prakāśaḥ | yadi tathā iti natu etat saṃbhavatīti yāvat | yat nareśvaraviveke .......... nacānupapannaṃ māyāśaktyāpi śakyate kartum | iti | nahi tadaiva sa eva tathaiva tatraiva tameva prati nāsti astīti ca śraddhīyate māyāta etadevamiti vacanamātreṇa | eṣa ca asaṃbhavasturyapādasya āvṛttyā kākusahāyayā sūtrito mantavyaḥ | prakṛtasya dārḍhyaṃ tunā āha ihatu iti kartṛkarmapratyayabhede'pi anubhavaḥ kartṛstha eveti bhāvaḥ | naca ātmā jñānadvayasamavāyikāraṇamātraṃ vaiśeṣikasya ivetyāha ātmanaśca iti audāsīnyāt iti | sa hi dvayoḥ kevalamādhāratvena asti ghaṭa iva rūparasayoḥ natu dvayormelanāya samarthaḥ | jñānāntaramapi jñānadvayaviṣayameva rūparasayoriva guṇatvam | yāvat iti yadetyarthaḥ || 5 || smaryate yaddṛgāsīnme saivamityapi bhedataḥ | tadvyākaraṇamevāsyā mayā dṛṣṭamiti smṛteḥ || 6 || nanu ghaṭe smaryamāṇe vedyadaśādhiśādhiśāyini anubhavo grāhakenaiva milatu, tasminneva tu smaryamāṇe vedyīkṛte kiṃ vācyam | ucyate | ghaṭe mama anubhavo'bhūdityapikathane ghaṭa eva vedyaḥ | yathāha tatrabhavān ghaṭajñānamiti jñānaṃ ghaṭajñānavilakṣaṇam | ghaṭa ityapi yajjñānaṃ viṣayopanipāti tat || (vā. pa. 3|1|105) (page 54) iti | āryo'pi .................... taṃ hi matatyaktaṃ vivecayan | iti | sā iti smṛtiparāmarśo maulikaḥ | tasya vṛttiḥ mayā dṛṣṭam iti darśanasya pṛthaksṛṣṭatāyāmapi guṇatvena bhedasya aprarūḍhatvāt | tasyā vibhāgamākartuṃ ṭīkā mama tasmin ghaṭe jñānamabhūt iti tasyaiva prādhānyena sṛṣṭasya bhedaprarohāt | mūlapratītiśca vyākhyānapratītyā na bādhyate, apitu upavṛṃhyate iti pūrvamuktameva sarvam | spaṣṭamanyat | sūtravṛttiṭīkāsu sarvaṃ hi etat vitatya nirṇītam | kathanaśabdena iti spaṣṭamapi etat na vastuto maulikasya bādhakamiti yāvat || 6 || anubhavānantarabhāvyadhyavasāyarūpamanujīvati smṛtiravikalpite smaraṇāsaṃbhavāt | tatastadadhyavasāyamukhaprekṣiṇyā smṛtyā tadagocarīkṛtaṃ spṛśyate khapuṣyamiva | naca adhyavasāyena pratyakṣānantarabhāvinā anubhavāṃśo vedyatvena adhyavasito grāhakabhāge'smadarthe sāmānādhikaraṇyena viśrānteriti darśayati sūtreṇa yā ca paśyāmyahamimaṃ ghaṭo'yamiti vāvasā | manyate samavetaṃ sāpyavasātari darśanam || 7 || yāca iti caśabdaḥ smaraṇasya etadupajīvakatāmāha | yā avasā vadhyavasāyaḥ paśyāmi ityevaṃ jāyate, sā tāvat darśanamavasātari grāhakāṃśe pratyavamṛśantī tadanubhavasaṃskārāt manyate tathaiva sākṣātkurute | yatra api svaśabdaparāmṛṣṭaṃ darśanaṃ na bhāti, tatra api ayamiti tāvat pratyakṣatā parāmṛśyate | sā ca na bhāvanīyaṃ rūpam, apitu darśanameva | tacca na bhāvadharmatvena adhyavasīyate idamarthena saṃbhedābhāvāt, (page 55) tasmāt na vedyo'nubhavo'dhyavasāye vedyatāvyāpakedantāviruddhāsmadarthasaṃbhedopalabdheḥ | na smṛtyā anubhavo vedyatvena bhāsyate tathānadhyavasāyāt, asmadarthasaṃbhedādhyavasāyāt veti smṛtinirbhāsanāyāḥ kāraṇasya anupalabdhiḥ kāraṇāviruddhasya vā,- iti sūtrārthaḥ | adhyavasāyaviśeṣaśca smṛtiḥ | naca kvacidapi adhyavasāyo'nubhavamidantayā viṣayīkaroti | tataḥ sā api kathamitthaṃ kurvīta, kurvatī vā adhyavasāyarūpatāṃ jahyāditi sūtratātparyam | etadavatārayati pratyakṣa ityādinā saṃkṣepavivaraṇena | idantānirdeśena vā iti darśanaṃ prarāmṛśyate iti saṃbandhaḥ | nanu ghaṭo'yamityadhyavasāye na asmadaḥ, na dṛśaḥ prayogaḥ, tat kutra viśrāntaṃ kiṃ parāmṛśyate | satyam, na etayorasti prayogaḥ, tena tu vinā api tadubhayārthaparāmarśo'sti ayam iti | tadetat darśayati aham ityādinā | nanu idamityanena ghaṭarūpameva avamṛśyate | netyāha anyathā iti pratyakṣatvāparāmarśe ca svatantravikalpāt na asya bhedaḥ syāditi | na atra ayaṃśabdo ghaṭarūpatāparāmarśaviśrāntimātreṇa kṛtībhavati, apitu tadīyayogyadeśasthatvaparāmarśamukhena tatpratyakṣatāparāmarśe viśrāmyati | nanu pratyakṣatā api ghaṭadharma eva | netyāha pratyakṣatvam iti ahaṃkāragocaraḥ iti pramātṛmayaḥ | hi iti yata evaṃ, tato'smacchabdenaiva ubhayatra darśanaparāmarśa iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | pratyakṣarūpaḥ iti ayamiti yaḥ sūtre'vasāya uktaḥ, sa pratyakṣasya rūpaṇātmā adhyavasānasvabhāvaḥ, natu ghaṭamātrasya,- ityevaṃ vṛttau vyākhyāto darśanameva tat pratyavamṛśyate iti vacanena | ayamiti hi śabdo ghaṭātmānaṃ yadyapi sāmānādhikaraṇyena avalambate, tathāpi iyati eva na viśrāmyati | yathoktam (page 56) idamityasya vicchinnavimarśasya kṛtārthatā | (aja. pra. si. 15) iti | tataśca svaviśrāntimeva ahaṃbhāvasya abhimukhīkaroti | pratyakṣo ghaṭa iti pratītāvapi pratyakṣatā svaviśrāntaiva madīyo ghaṭa itivat | apiśabdena ca sūtre idamāha- yādṛk darśanasya vapustadeva nirūpyaṃ svasaṃvedane nirbhāsanayogyam | vikalpāṃśavicārastatra kva upayujyate, bhavatu vā, tathāpi vikalpanamapi na idantodantamāviṣkarotīti | evaṃbhūtā sā dṛk mameti vikalpo na laukikasya haṭhavivecakaṃmanyasya api kasyacit bhavan prakṛtipratyayārthavibhāgakaraṇavat kalpanāmātram | sā dṛk iti ca sa ghaṭa itivat dṛgantaramapekṣyeteti anavasthā | dṛśeśca kartṛsthabhāvakatvamuktaṃ- darśayate bhṛtyān rājeti | jaiminīyairapi prakaṭatāphalabhāvanātmā dṛgātmavartinī eva uktā | tena ghaṭaṃ paśyāmi, ghaṭo'yaṃ, ghaṭe mama dṛgiti śabdavaicitryamātram, tattvārthastu avicitra eva | evaṃ smaraṇe'pi taditi, ahamanvabhūvamiti, mayā anubhūtamiti, sā mama dṛgāsīditi śabdavaicitryamātrameveti sūtradvayasya tātparyam || 7 || cidvapureva jñānādiśaktimān, smaraṇānubhavayośca ekameva saṃvidrūpatvaṃ tattvamityukteḥ sāmarthyādidamāyātam- yat māyīyau grāhyagrāhakau śuddhasaṃvinmayāveva bhāsete, tato vakṣyamāṇasya sūtrasya na adhiko vācyaḥ, apitu sa eva artha ekīkṛtya upasaṃharaṇīya iti prakaraṇārthaparyālocanakuśalakuśāgrīyabuddhyabhiprāyeṇa avatārayati iti iti idaṃ vastu upasaṃharannāha | upasaṃhāropalakṣitamāha tanmayā dṛśyate dṛṣṭo'yaṃ sa ityāmṛśatyapi | grāhyagrāhakatābhinnāvarthau bhātaḥ pramātari || 8 || yadetat pūrvamuktam, tasmāt hetoḥ | ayamatra tātparyārthaḥ- yat (page 57) viśuddhasaṃvidrūpe pramātari grāhyagrāhakarūpatayā parasparāpekṣayā bhinnau vedyāvarthau bhāsete iti | kīdṛśe mayā dṛśyate mayā dṛṣṭe iti ca anubhavasmaraṇāmarśanopalakṣite ayam iti sa iti ca darśanabhāgānādaraṇena anubhūyamānasmaryamāṇārthabhāgapradhānena āmarśena upalakṣite | apiścārthe | apiśabdo bhinnakramaḥ, bhinnāvapi ekatra ābhāsete iti vṛttyanusāreṇa vā yojanā | ye tu sthūladṛṣṭayaḥ prakaraṇārthaṃ vivektumaśaktāḥ, tān prati codyapūrvakamapūrvārthābhidhānamidamityanayā cchāyayā avatārayati athavā iti | athaveti parihariṣyannāha iti saṃgatiḥ | samastasya pariharaṇaprakārasya svakaṇṭhena anabhidhānāt na vartamānanirdeśaḥ, apitu bhaviṣyatprayogaḥ | abhiprāyāntarvartino bhaviṣyattaiva ucitā yataḥ | kiṃ tatparihartumabhiprāyeṇa upalakṣaṇam | āha darśanādi iti | naiva hyanubhava ....................... | (1|4|4) ityādiślokaireva mātṛviśrāntasya darśanāderavabhāsa iti samarthite'pi prakṛtaṃ prameyaṃ tenaikyaṃ bhinnakālānāṃ saṃvidāṃ ............... | (1|4|3) iti na samarthitameva avasāturahaṃ gauraḥ kṣudhitaḥ sukhīti prāṇabuddhirūpasya asaṃvidrūpatvādatyantabhedācceti | tatra parihāraḥ tanmayā iti | āmarśanena upalakṣitaḥ saṃvitsvabhāvo yataḥ pramātā upapadyate, kalpitagrāhakastu bhavannapi grāhyavat tatraiva nirbhāsate | tat iti tasmāt hetoḥ saṃvidekatā na na samarthiteti abhiprāyaḥ | sūtre pūrvamanubhavopādānaṃ tatpūrvakatvāt smṛteḥ, tasyā eva prakṛtatvamityāśayena tu vṛttau saiva prathamamuktā | vivṛtāvapi tadanusāreṇa iha abhisaṃdhāne draṣṭṛbhāgabahumāne ca dṛk prādhānyena parāmṛśyate | (page 58) smaraṇe pratyakṣādhyavasāye ca ādaraṇameva puraḥsarapūrvādiśabdairdarśitam, anādaraṇaṃ tu parityāgādiśabdaiḥ | tathāhi anabhisaṃdhau dṛśyabhāgabahumāne ca dṛgbhāgo na ādriyate, apitu arthabhāga eveti caturdhā anubhave, ṣoḍaśadhā ca smṛtau, ubhayaspṛśi ca pratyabhijñāne catuḥṣaṣṭidhā, pūrvāparabhāgabhedaprādhānyena ca dviguṇībhūte vartamāne heyopādeyādibhedena punarapi bhinne svatantravikalpe ca utprekṣādilakṣaṇe sarvasminnevamatra saṃvedane grāhako grāhyaśca parasparāpekṣayā bhinnaprathau, parasparāpekṣyā ca grāhyagrāhakatāṃ gatau yugalasṛṣṭiyogena bhinnau prakāśete | kva | parāmarśanasvatantrakartṛsvabhāve saṃvidrūpe viśuddhapramātari | anyonyāpekṣau iti vacanena sūtre bhāvapratyayaprakṛte dvandvasya itaretarayogo darśitaḥ | sahavivakṣā ca atraiva yuktā dvayorapi grāhyatvāt grāhakatvācca | yadāha yābhyāmeko dvyarthastābhyāmaparo'pi iti | nanu kathaṃ tayorvicchinnā anyonyapṛthagbhūtā prathā | āha idantāparāmarśāt satyāmeva vedyatāyāmahamitiparāmarśasya kṛtakasya kalpitasya āspadatāṃ haṭhādeva yato grāhako nīto'haṃ gauro'yamiti, yataśca grāhyo ghaṭādiḥ prakāśamātraparamārtho'pi idantāyāḥ prakāśabhinnatvaparāmarśasya gocaratāṃ balādeva prāpitaḥ, tata etau vicchinnaprathau | nanu yadi vicchinnaprathau, tarhi kathamekapramātari protau | kiṃ maṇidvayasya iva tantau pramātari protatvamanayoḥ | netyāha | kathaṃ tarhi | tanmayau | viśuddhapramātṛparamārthādadhikamanayorna kiṃcit vapuḥ | kathametat pratyeyamiti cet, āha grāhakasya tāvat iti | ayatnopapannametaditi tāvatpadam | yadivā yadyapyarthasthitiḥ prāṇapuryaṣṭakaniyantrite | jīve niruddhā tatrāpi paramātmani sā sthitā || (page 59) tadātmanaiva tasya syātkathaṃ prāṇena yantraṇā | (aja. pra. si. 20) iti nyāyo'tra anusaraṇīyaḥ iti tāvacchabdābhiprāyaḥ | āpāte yadyapi grāhyamidamiti prakāśabhinnatvena vimṛśyamānaṃ cakāsti, tathāpi idamityasya vicchinnavimarśasya kṛtārthatā | yā svasvarūpe viśrāntirvimarśaḥ so'hamityayam || (aj. pra. si. 15) iti, prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ | iti ca nayena ahantāviśrāntataiva pāryantikīti sārapadasya abhiprāyaḥ ṭīkāyām | anantarameva iti vartamānāvabhāsānāṃ ....................... | (1|5|1) ityādinā prakaraṇena idameva vitaniṣyate ityarthaḥ | nanu bhavatu itthaṃ prakāśamānatā, sā tu na grāhyasya svarūpaprathāyāṃ cakāsti ghaṭasyaiva cakāsā yataḥ | satyam, ghaṭasya tu iyameva cakāsā yā prakāśamānatāyāḥ prathā, anyathā ghoṭo'prakāśita eva bhavediti āśayena cecchabdaḥ | maulikaḥ iti pāramārthika iti yāvat | grāhya eva idamiti cakāsat bhagavataḥ śaktyā māyayā vicchedita iti astu nāma, gāhakastu ahamiti nirbhāsamānaḥ kathaṃ prakāśāt chedita iti parasya bhramaṃ bhinatti grāhakaśca ayam iti | pāramārthikaprakāśalakṣaṇacinmātraparamārthā hi bhāvā anyathā prakāśanāsaṃbhavāt teṣāṃ, tadapekṣayā ca māyāśaktiryadi bhāvān vicchindyāt, tadaprakāśarūpāṃstān nirbhāsayatīti uktaṃ syāt | na ca etat yuktam- prakāśante ca, na prakāśante ceti | tataḥ pāramārthikaprakāśāt tāvadabhinnā eva sarvadā te iti upagamyam | (page 60) nanu bhagavacchaktiratidurghaṭakāriṇī kiṃ kiṃ na kuryāt | tathāca bodhānāmapi kartṛtvajuṣāṃ kārmamalakṣatau | bhinnavedyajuṣāṃ māyāmalaṃ vidyeśvarāśca te || (3|2|9) iti vakṣyate | tataśca bodharūpaṃ paramārthaprakāśamapekṣya bhāvānāṃ bhedena prathā na yuktā | etadāśaṅkya gamayati kriyamāṇāpi vā iti | bodhasya hi viśvātmano'pi māyābhidhānabhagavacchaktikṛtāyāṃ viśvātmatvākhyātirūpatāyāṃ māyīyāparaparyāyāṃ khaṇḍanāyāṃ satyāmapi vedyīkaraṇamarthānāṃ malo māyākhya ucyate | mūlam ................................................................... || iti dṛśā bahirmukhatāyāmantarmukhasaṃkocāntarābhāvāt prakāśarūpatāyāḥ sarvān vedyān prati sā prakāśarūpatā bhavediti sā bhedena prathā sarvajñatvarūpā bhavet | naca sarve sarvajñāḥ, asarvajñatāyāmapica vicchedena prathanamasti | sthūlasūkṣmarūpasya asya vedyavargasya apūrvatathāvidhaprathālakṣaṇanirmāṇaviṣayatayā kāryaśabdavācyasya bhūtasṛṣṭergrāhakarūpāyā idānīṃ mīmāṃsāvasaraḥ | tadupayoginī eva bhāvasṛṣṭirityāśayena āgamoktacaturvidhasṛṣtimadhyāt sṛṣṭidvayameva ṭīkākṛtā darśitam | evaṃca asarvajñatāyāṃ yat bhedena prathanam, taditthamupapadyate- yadi bodharūpo'hamiti prakāśabhāge'pi kaścit saṃkoco bhavet, saṃkucito hi ahamiti prakāśabhāgo nālikāsuṣirasaṃkucitacākṣuṣaprakāśavat niyataprakāśa iti yuktam | taduktam ....................... anyastvahaṃbhāvo vedyeṣvapyāṇavo malaḥ | iti | nanu evaṃ dehādau grāhyarāśāveva patita iti punarapi grāhyagrāhakatābhinnau (page 61) iti sūtre grāhakapadamasamarthitamevetyāśaṅkya āha vedyasvabhāvamapica iti | tadānīm iti śarīramidaṃ kṛśamityādyavasare bhavatu udbhūtavedyatākaṃ dehādi, ahaṃ kṛśo ghaṭaṃ vedmītyādipratyaye tu ahamitisaṃvidabhiṣekarasa eva utsiktāvabhāsaḥ, na grāhyatāṃśaḥ | nanu evaṃ kṛśāderapi avabhāsādavaśyabhāvinyāmidantāyāṃ yadi tāvadahamityanena rūpeṇa ācchādanam, tadīśvararūpataiveti ka ivaśabdārthaḥ | īśvaraśca paramārthapramatṛtattva eveti kiṃ grāhakapadopādānena | atha na āchādanaṃ tarhi ghaṭādivat grāhyarūpataiveti punarapi kiṃ tena | tatra prathamāṃ śaṅkāṃ prādhānyena pariharati kevalam ityādinā vedyarāśeranyaiva ityantena | prasaṅgataśca atraiva dvitīyāpi parihṛtā bhavatīti varṇayiṣyate | tat iti vastujātamīśvarasya avabhāsate | kathamiti | āha anyonya ityādi | trīṇi api kriyāviśeṣāṇāni amūni | ekaikaṃ parasparasmādapṛthagbhūtaṃ tata eva viśvameva pāramārthikaṃ rūpamasyeti | evamapi ca avabhāsanaprasādoditena vapuṣā na virodhaḥ kaścit | atra tu iti māyāpade pramātrantarebhyaḥ prameyebhyaśca yat bhinnaṃ prāṇadhīśūnyarūpamahantāveśena saṃvitsvātantryābhiṣekeṇa pratyagātmeti parasparāsaṃkīrṇasvasaṃvedanasaṃjñam, tat grāhakībhūtaṃ svavyatiriktasya grāhyasya ghaṭāderiti saṃbandhaḥ | prāṇādisaṃkocabhāgitvācca sā saṃvit viśvarūpatvamasahiṣṇuriti aṇurucyate pārimityāt | naca atra bhagavata idaṃprathamikā vidyate grahyagrāhakayugalakanirmāṇakāriṇyāṃ māyāśaktāviti nityatvamasya uktam | nanu ahantāveśena tat prāṇādisaṃvidi cet vilīnīkṛtam, tat punarapi na tato bhāvānāṃ bhedaḥ | satyaṃ, natu vilīnīkṛtaṃ tat ātmīyatvena yo bhedo vedyatvaṃ, (page 62) tatra yo gāḍhagrāstasya atiraskārāt | tadanena paśulakṣaṇaṃ svīkṛtam | yaduktaṃ śrīkiraṇāyāṃ paśurnityo hyamūrto'jño niṣkriyo nirguṇo'prabhuḥ | vyāpī māyodarāntaḥstho bhogāpāyavicintakaḥ || iti | aṇutvādipāśayogāt paśuḥ, anāditvāt nityaḥ, ahantāveśanādamūrto vyāpī ca, svabhāvato vedyatvāt jñānakriyāśūnyaḥ, māyābhūmipatitaḥ, tata eva asvatantraḥ, vedakatvāt sattvādivedyaguṇagaṇottirṇaḥ, saṃvidrūpatve'pi apūrṇatvāt bhogalālasākrānto yato'navarataṃ pūrṇatvaṃ kāmyati | etat prakṛte yojayati ityaparaiva iti | evamuktena krameṇa śarīrādau vedyatā tādṛśī yā na īśvaravedye'rthe, nāpi saṃsārijanavedye ghaṭādau; vedakatā ca api īśvaravedakatāvilakṣaṇā | hi iti yasmādevaṃ, tasmādidamahamitibhāgadvayasya api īśvaraniṣṭhāt rūpāt vilakṣaṇatvaṃ māyāpramātari, tasmāt īśvarasya iveti yukta ivaśabdārthaḥ | vilīnatvābhāvaṃ sphuṭayati tathāhi iti | yathā yathā hi bhāvanopadeśabalāt vedyatā prāṇāderapasāryate, vedakataiva nirbhāsyate; tathā tathā saṃvitsvātantryadharmodayāt khecaratvādisiddhyudayaḥ | śarīre'pi yāvadeṣā vārtā- yat ghaṭādi sabrahmacāri nirbhāsate, kimaṅga buddhiprāṇādāviti evakāraḥ | nanu māyākṛtavicchedāviti yaduktaṃ, tena bhagavata eva māyāyogāt mālinyaṃ syāt | netyāha seyam iti evaṃvidhaparamādbhūtabhāsane yat vaibhavamapratighātalakṣaṇamantaḥ- sthitabhāvarāśipravikāsanalakṣaṇavijṛmbhāsaṃbhārarūpaṃ, na tat mālinyamākṣipati aindrajālikasya iva | mālinyaṃ hi saṃvido'bhīṣṭapratighātalakṣaṇam, tadviruddhaśca apratihatasvecchāyoga iti svabhāvaviruddhopalabdhiḥ | nanu yadi śarīrādi vedyameva vedakīkriyate, (page 63) tadā tasya vedyatāyāṃ kiṃ vedakam | āha yadā iti | tadeva iti yat grāhakīkṛtaṃ ghaṭādau grāhye | yoginaḥ iti sākṣātkārajñānena jighṛkṣataḥ iti āśayaḥ | samastaśarīraprāṇadhīprabhṛtibhāvaniṣedho- pādhisaṃkucitaṃ cittattvaṃ tasya prāṇabuddhyādervedakaṃ bhavati | ayaṃ prāṇādyabhāva ityapi sākṣātkāre tadvedyarūpābhāvaniṣedhātmakaṃ śūnyāntarameva tadapekṣayā vikasitamiva pramātrībhavati | tatrāpi vikasitataramityādikrameṇa mahāśūnyamāgameṣu śūnyātiśūnyaśabdavācyaṃ pāryantikaṃ pramātṛrūpamullasati | naca abhāvasya abhāva iti bhāvarūpataiva iyamiti vaktavyamabhāvasya tuccharūpasya abhāvāntaramapi tuccharūpameveti hi vakṣyate | vedyāpekṣayā ca tucchatvaṃ saṃvidrūpaṃ, bhittipātācca vedakatvam | ata eva śūnyātiśūnyaṃ nāma vedyarāśivinirmuktaśuddhasvabhāvasaṃvidrūpaṃ citsvasaṃvedanasaṃviditamiti na anavasthā | yaduktaṃ tathāhi vedyate yadyattanmadhye'haṃ na kaścana | apitvetadvimukto'smi naca dṛśyo'smi tādṛśaḥ || iti bhāvaniṣedho'haṃbhāvabhūstattvataḥ sthitaḥ | tasya puryaṣṭakādyetadvedyaṃ yogidṛśi sphuṭam || tatra bhāvaniṣedho yaḥ so'pi nātyantatucchakaḥ | ahaṃsaṃvidupārohāttatastanmaya eva saḥ || iti | ata evahi ākāśasamāpattyabhyāse gṛhaprāṅgaṇāraṇyādipradeśa- vikāsatāratamyābhyāsena brahmāṇḍādibahirbhūtaparamākāśasamāpattiriti āgamaḥ | bahirakalpitā vṛttirmahāvidehā ityatra api eṣaiva parākāśaśarīratā pāryantikī prāpyatvena uktā | krameṇa vedyatāyāṃ śarīrasya prāṇaḥ, tasya api dhīḥ, tasyāḥ śūnyo (page 64) vedakaḥ iti prasiddho'yamarthaḥ iti na ukta iha; anukrameṇa tu samastasya vedyatve śūnyameva vedakam | nanu yogino virāmapratyayābhyāsapūrvāsaṃprajñātasamādhisamārūḍhasya śakyaṃ dehaprāṇādervedyatāṃ kartum, ayogī tu śarīrādyuttirṇaṃ śūnyaṃ śabdato'pi na śrutavān, tat kathaṃ tadapekṣayā asya vedyatetyāśaṃkāyāmāha anyena tu iti | na tena asya dehāderahaṃbhāvāspṛṣṭasya vyatiriktaghaṭādivedyavargasagotratayā sākṣātkāraḥ, apitu ahamidamityeva sākṣātkāraḥ kevalam | vedyatā tu anena vikalpyate, paraṃ na sākṣātkriyate sattādravyatvaśuklādyaśeṣopādhivinirmuktatā iva dravyasya | naca kalpanāyāṃ tadrūpasaṃpattiḥ pratīkṣyā yena kevalavedyatāsiddhaye vedakāntarānveṣaṇaṃ bhavet | martyaloke jīvanneva hi svargitāṃ kalpayannātmano na tatsaṃpattimapekṣate | tadayaṃ prayogaḥ- vikalpena tadrūpasaṃpattirapekṣyā asākṣsatkārātmakatvāt | bhāvasvabhāvānuvartitā hi saṃvedanasya sākṣātkārarūpatayā vyāptā, anyathā na kaścit sākṣātkāro bhavet | tadviruddhaṃ ca sākṣātkārarūpatvamiti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | nanu prāṇādau vedye śuddhā saṃvideva pramātṛtvena ucyatām, śūnyamantarāle kimiti kalpyate | athāpi astyevaṃ yoginaḥ pratipattiḥ yadyadvikalpyate kiṃcinna tattadrūpam | iti | so'yamātmā neti neti ca nītyā sarvavedyavimuktaṃ yat, tadahamiti yathā saṃsāriṇaḥ kṛṣo'haṃ tṛṣito'haṃ sukhyahamiti tat kaḥ kalpanārthaḥ ityucyate; tathāpi śarīrāderyugapat yoginā vedane śūnyāntareṇa kimāntarālikena | atra āha anyathā iti yadi śūnyaṃ na vedakaṃ syāt tat mahāprakāśāt na kiṃcit vyatiriktaṃ prakāśeta aprakāśanaprasaṃgāditi vyatirekajīvitā vedyataiva kathaṃ (page 65) nirvahet | nanu yadā anugrahārthaṃ parameśvaraḥ svayameva ātmānaṃ śiṣyebhya upadiśati ahameva bhavatāmātmeti, tadā bhagavati vedake kimanyat vedyaṃ syāt | ucyate yadāpi iti | tat iti svarūpam | īśvaratayā prakāśatayā vā iti vāgrahaṇena idamāha- na khalu avibhāgaṃ śuddhasaṃvidrūpaṃ vedyībhāvamabhyeti, kintu atadrūpavyāvṛttyā jānanniti apūrvābhāsatayā sṛjanīyaṃ nirmitavānekadharmamukhena rūpam | tadeva parāmṛśan bhagavānanuśāsti śiṣyān- eṣa īśvaro madrūpo bhavatāmātmeti, na punaḥ sākṣāt vedakarūpam | tatra api upadeṣṭṛtayā sthitaṃ svaprakāśaṃ yat, tadeva śiṣyān prati tena ātmatayā anuśāsanīyamupadeśyaṃ yuktaṃ yatha śarīrādi vedyamātmatayā upadeṣṭuṃ yuktamiti vaidharmyadṛṣṭāntaḥ | yadāhuḥ siddhāpādāḥ atītaḥ panthānaṃ tava sa mahimā vāṅmanasayo- ratadvyāvṛttyāyaṃ cakitamabhidhatte śrutirapi | iti | tadeva ityatra tadaivam iti anyeṣāṃ pāṭhaḥ | sa ātmābhāso nirmitaḥ san na śarīrādivat sarvapramātṛsādhāraṇo vedyaḥ, apitu saṃvedane parāmarśe ca upadeśakopadeśyayoḥ paraṃ parisphurati, natu bahirityarthaḥ | śarīrādivadityasya evamuktena nayena vedakarūpaṃ svaprakāśamiti | nanu evamātmīyaṃ bhagavatā rūpaṃ śiṣyāṇāmātmatvena na upadiṣṭaṃ tāvat, apitu nirmitaḥ kaścidābhāsaḥ iti | āha parāmarśaikyāt ca iti | tadapi iti yadābhāsātmakaṃ svarūpamuktaṃ, tat | tadeva iti parameśvarasvarūpameva, na adhikamiti vakṣyate svātantryāmuktamātmānaṃ............................ | (1|5|16) ityatra | ābhāsasya taditisvarūpeṇa militasya pūrvamabhidhānamityāśayena (page 66) tadapi iti napuṃsakatā yuktā | bahutaraprameyāntaritaṃ sūtrārthatattvaṃ śiṣyabuddhisamādhaye nigamayati tadevam iti | ghaṭādeḥ śarīrādeḥ svarūpasya ca vedyatā sākṣātkāryavikalpanīyādirūpeṇa vicitrā uktā māyāpramātuḥ, yoginaḥ īśvarasya bhagavatparamaśivasya ca vicitrā grāhakatā uktā | tadetat grāhyagrāhakayugalakamanantāvāntarabhedabheditaṃ paramaprakāśarūpe bhagavati bhāti tadrūpeṇa prakāśamānatvāt mahādarpaṇa iva parigṛhītapratibimbaṃ darpaṇavaiśvarūpyamiti svabhāvahetuḥ | tadrūpeṇa prakāśamānatvaṃ hi yadi atanmaye syāt, tadaniyataṃ bhavet, ghaṭo'pi paṭatayā prakāśeteti vyāpakaniyamaviruddhāniyamaprasaṅgāt tadrūpeṇa prakāśamānatvaṃ vipakṣādatanmayatvāt vyāvṛttaṃ tanmayatvena vyāpyate iti vyāpyasiddhiḥ || 8 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptaviracitāyā- mīśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ smṛtiśakti vimarśaścaturthaḥ || 4 || atha pañcamo vimarśaḥ | yadanuttarasambodhādānandavikasvarecchayā pūrṇam | īśvaramunmiṣadamṛtaughasundaraṃ tatstuve dhāma || evaṃ smṛtiśaktiṃ tatprasaṅgena ca vikalpavṛttāntaṃ vimṛśya, tadubhayopajīvanīyajñānaśaktivimarśaṃ vartamānābhāsānāṃ ............................. | ityādyayā ................................ sakramaṃ pratibhāsate | ityantayā ślokaikaviṃśatyā vitatya vimṛśati | tatra evaṃbhūtā jñānaśaktiriti ślokena pratijānīte | dvayena prakāśa eva arthānāṃ svarūpamityāha | prakāśabāhyānāmarthānāṃ vijñānavādoktadūṣaṇena dṛḍhīkṛtaṃ sadbhāvaṃ dvayena āśaṅkya ekena tadanupagame tāvat na kiñciduparudhyate iti kathayati | svadarśane arthatattvamupadarśayan bāhye arthe pratyakṣaṃ pratikṣipati ekena, dvayena anumānam | parāmarśātmanā arthānāṃ cidātmani avaśyaṃbhāva iti ekena āha | pramātṛrūpasya prakāśasya vimarśa eva sāramiti anubhavāgamanyāyasvarūpanirūpaṇayā catuṣkena āha, jñānaparāmarśa eva jñeyaṃ śuddhamanujjhitapramātṛbhāvaṃ prathayatīti trayeṇa, prakāśaikarūpatāyāmapi jñānajñātrādivibhāgamekena, jñātari iva viśuddhe jñāne'pi avikalpakasavikalpakatājuṣi jīvitaṃ vimarśa eveti dvayena, jñātṛjñānayorbhinnatvaṃ dūṣitaṃ yat pūrvapakṣe, tadekena samarthayate upasaṃhāradiśā,- iti tātparyam | vartamānāvabhāsānāṃ bhāvānāmavabhāsanam | antaḥsthitavatāmeva ghaṭate bahirātmanā || 1 || smaraṇavikalpayostāvat na arthaḥ sarvapramātṛsādhāraṇo bhedena bhāti | yatra api tathā pratyakṣarūpe anubhave, tatra api anubhavādanatirekī (page 68) asau; kā tu kathā tadupajīvini smaraṇādau,- iti vṛttāvapiśabdo yāvacchabdaśca sūtraśeṣatvena paṭhitaḥ | sūtrārthastu- vartamānatvena sphuṭatayā idamityevamākāramavabhāsanaṃ yeṣāṃ te bahirātmanā śūnyādimāyāpramātṛpṛthagbhāvena bhinnāḥ, tato māyāpramāturvicchinnāḥ teṣāṃ tathāvidhamapi yadavacchinnatayā bhāsanaṃ; tat antaḥsthitavatāmeva śuddhacitātmakaparamārthapramātṛtattvatādātmyamanujjhatāṃ ghaṭate yujyate pramāṇena | atyaktasaṃvidabhedasyaiva bhāvasya kalpitapramātrapekṣayā vicchedena yat prakāśanaṃ, sā bhagavato jñānaśaktiriti yāvat | idānīm iti prakārāntaratvaṃ sphuṭayati | śiṣṭaṃ vṛttivivṛtyoḥ spaṣṭam || 1 || sūcitā iti yadupajīvanena uktaṃ ṭīkākṛtā, tat sūtramavatārayati prāgivārtho'prakāśaḥ syātprakāśātmatayā vinā | na ca prakāśo bhinnaḥ syādātmārthasya prakāśatā || 2 || prakāśarūpatayā vinā iti prakāśāt na bhinno'rthaḥ prakāśamāno yuktaḥ, prakāśamānāt ca arthāt na bhinnaḥ prakāśo yukta iti ubhayatomukhamarthaprakāśayorbhedamapasārayan prathamamardhaṃ saṃkṣepeṇa vyācaṣṭe- yathā jñānānudaye nīlaṃ sarvānprati nīlaṃ na kaṃcit vā prati, apitu svātmani, svātmani apivā tat na kiṃcit; tadvadeva jñāne'pi udite syāt, natu prakāśeta mama idaṃ nīlam iti; syāt iti prakāśatādātmyamasya pūrvavadeva na bhavediti- anubhavarūpataiva ityādinā dvitīyam | yata evaṃ pūrvavadaprakāśatā syāt, tasmāt prakāśamānatā nāma arthasya na bhinnā | tata evamāyātaṃ- prakāśa eva arthasya ātmā | tathāca vṛttiḥ- svarūpabhūto yaḥ prakāśaḥ so'rthasya prakāśamānatā; natu tasmādarthāt bhinnaḥ san (page 69) prakāśaḥ, so'rthasya prakāśamānatā yukteti | yadivā prasaṅgāt ityantena prathamārdhāvatāraṇaṃ arthācca ityādinā tṛtīyapādārthasaṃkṣepābhidhānam | ayaṃ ca arthaḥ- arthaśarīraviśrānta eva prakāśo'stu arthavat bhinnasvabhāva ityāśaṃkāyāmāha naca prakāśo bhinnaḥ syāt | arthaśarīratve ca arthavadasya bhedaḥ prāpnoti, naca sa yukto'nusandhānābhāvaprasaṅgāt | etat vyācaṣṭe arthācca iti | artha eva cet prakāśamānatātmā, tarhi tato hetoḥ prakāśasya svātmani bhedaḥ prāpnoti, yadivā tamavalambya vartamāno yaḥ prakāśastasya saṃbandhi yat svarūpaṃ, tasya bhedaḥ prāpnoti | naca asau yuktaḥ | tasmādarthasya prakāśamānatā nāma ātmā paramārtharūpaṃ, natu bhinnaḥ kaścidarthaḥ | arthasya ca prakāśamānatā anubhavarūpatā ātmā, natu prakāśamānatāyā arthātmatā,- iti | atra pakṣe vṛttirevaṃ netavyā- arthasya yā prakāśamānatā, sā prakāśo'nubhavaḥ; natu asau prakāśamānatātmā prakāśo'rthasya svarūpabhūto'rthaśarīramagnaḥ | tathāhi sati arthabhedāt bhinnaḥ syāt, naca tathā yuktaḥ | nanu ghaṭasya ghaṭataiva svarūpaṃ, tat jñānodaye pūrvamapi; tat kā anyā asya prakāśamānatetyāśaṃkya āha ghaṭasya iti na kaṃcana iti | etaddhi vastutattvaṃ parasya paraniṣṭhāyogāt, pūrvaṃ tu saṃbhāvanayā kṛtvā cintāmapekṣya uktaṃ sarvānprati samamupayogāt iti | upayogo'pi hi prakāśamānatāyattaḥ, natu ghaṭatāmātrādhīnaḥ | nanu indriyādikṣaṇāntarasahakṛtādupādānāt ghaṭakṣaṇāt prakāśamānaghaṭarūpo viśiṣṭaḥ kṣaṇo jātaḥ, tadastyeva prāgavasthāto vijñānodayakāle viśeṣaḥ; natu sthirapadārthavādināmiva asmākaṃ sa eva asau ghaṭa ityāśaṃkāyāṃ brūte athāpi iti | pramātuḥ iti | tato hi indriyādisāmagrīto ghate (page 70) viśeṣo jātaḥ prakāśamānatā ālokādapica | āloke'pica ghaṭādeva ādyarūpavilakṣaṇatā | ghaṭālokādeśca pramātṛsantāne jñānodayaḥ | tatra ca yathā sa jñānodayo na ghaṭaṃ prati, naca ghaṭa ālokaṃ prati tulye'pi kāraṇatve ekasāmagryadhīnatāyāṃ vā vyavahāryatāmeti svarūpasya svaniṣṭhatvāt; tathā so'pi ghaṭagato viśeṣaḥ prakāśamānatākhyo na pramātāraṃ prati vyavahāryaḥ syāt | yat yasya svarūpaṃ, tat na anyaniṣṭhaṃ nīlasya iva pītaniṣṭham; tathāca prakāśamānatā ghaṭasyeti na pramātṛniṣṭhā | anyaniṣṭatve svarūpatā na upapadyate viruddhadharmādhyāsaprasaṅgāt | anyaniṣṭhatā hi anyatādātmyaṃ svarūpatā na anyatādātmyamiti svabhāvaviruddhopalabdhiḥ | etatprayogasūcanārthameva arthalabdhamapi svakaṇṭhena kathayati na syādeva iti | atha svarūpaniṣṭhataiva vikalpānāmapratihataprasaratvādevaṃ vyavahriyate, tarhi niyamānupapattiḥ yatra svātantryamicchāyā ......................... | iti nyāyāt | etat darśayati sarvapramātṝṇāṃ vā iti | nanu yameva indriyāditathābhūtaghaṭatāviśeṣaprakāśamānatā udaye nidānatāṃ pratipadyate, tameva pramātāraṃ prati tathā vyavahriyate iti siddho niyamaḥ | etat dūṣayati nahi iti | upayogāya iti na ghaṭatā kulālameva prati asyeti bhāvaḥ | nanu kāraṇena tāvat kāryasya saṃbandho dṛṣṭo bījasya aṅkuraḥ, kulālasya ghaṭa iti; tadvadeva caitrasya ghaṭaḥ prakāśamāna iti bhaviṣyati | etāvat tu iha sādhyam, tacca siddham | tat ko'nya upayogo nāmetyāśayena śaṅkate athāpi iti | etat na sahate na yuktam iti | etāvatā tatkṛtā prakāśamānatā ghaṭasyeti uktam | (page 71) sā yathā bījakṛtā aṅkuratā, kulālakṛtā ca ghaṭatā; natu sā aṅkuratā ghaṭatā ca svārthakriyākālavyavahriyamāṇāṃ kāraṇakalāṃ bhittitvena upādāya vyavahriyate kāraṇanirbhāsanāpekṣayaiva aṅkurādisvarūpavyavahārāt | prakāśamānatā tu mameti caitrasyeti ca bhittibhūtaṃ pramātāramavalambya niyamena vyavahriyate | yadidaṃ tallagnatvena niyataṃ vyavaharaṇaṃ, tat tādātmyamānayati ghaṭapratibimbasya iva darpaṇalagnatvena | tādātmyaṃ hi tadrūpatvaṃ, svaniṣṭhatvaṃ ca atadrūpatvamiti svānyarūpadvayaṃ bhāvasya kathaṃ syāt | prathanaṃ hi ghaṭaprakāśamānatāyāḥ pramātṛtādātmyamānayati niyamena tallagnatayā prathamānatvāt | ghaṭatādātmyaṃ ca asyāḥ svabhāva iti tamatikramya kathaṃ prathanaṃ syāt | arthakriyā api prathamānaiva tathā bhavati,- iti tatrāpi ayameva vidhiriti arthakriyayā api na bāhyatā siddhyati dharmottaradṛśeti vaktuṃ paryavasitārthaḥ iti arthapadam | tadāha bhaṭṭaḥ prakāśenāvinābhūtaiḥ sattāyāṃ niyatātmabhiḥ | dharmairbhāvaḥ pṛthagbhāvo na bāhyasiddhimṛcchati || iti | nahi kvacidapi sā prakāśamānatā bhittibhāvena anavalambamānā pramātaraṃ prathamānā dṛṣṭā yena tatra satyabhāvamavasthāpya tatra anaikāntatāṃ brūyāma nāmetyāśayena āha ayathāsvabhāvaṃ ca iti | nanu pramāṇasiddhabhedo bāhyo'rthaḥ paramāṇusaṃcayamātrasvabhāva iva | sa prathayā vyavahriyamāṇo'nyalagnatvena bhrāntyā nirbhāsatāṃ sthūlarūpa iva | tat ko virodha iti paramatamāśaṃkya āha prakāśasya iti | bhrāntirnāma prakāśamānatā vastvanumānānācaraṇeti, natu anyat | sā ca pramātṛbhittilagnatvena, tacca na kiṃciditi saṃvedanabhāgo'pi na upapadyate | bhrāntau ca so'bhrāntatayā (page 72) avaśyasamarthanīyo'rthāṃśe bhrāntitvopagamāt | saṃvedanasya api asattve bhrāntiriti pāṣāṇatā syāt | etadvyākhyānusāreṇa śuklaśaṃkho'prathamāna eva iti nañaṃ paṭhati ācāryaḥ | yadi na kāṃcit prathāṃ bhajate, tat sitaśaṃkhaḥ pītatvena prathate iti niḥsāroktiḥ | yaditu prakāśyasya prakāśātmabhāvaḥ ityatra pramāṇasiddha iti adhyāhriyate tadā nañ prapaṭhyate | evaṃca yojanā- iha pareṇa pramāṇasiddhabheda iti yaduktam, tatra pramāṇaṃ prakāśa eva | tataśca yadi bhedaḥ siddhaḥ, bhrāntyā tu anyalagnatāvyavahārastadā idamuktaṃ bhavati- prakāśāt bhinnaḥ siddhaḥ, tato bhinnatvena prakāśamānasaṃvedanato bhramavaśāt saṃvedanatādātmyena tallagnatayā mameti prakāśate iti | naca etat yuktamekasyāmeva pravṛttau tadatadrūpanirbhāsanayorayogāt | nahi bhavati śulkaśaṃkha eva bhāsamānaḥ pīto bhāsate iti | evaṃ prakāśamānatayā prakāśāt bhedānupapattimuktvā āśayaśuddhirūpeṇa vastupariśuddhiprādhānyena vādarūpatāṃ śāstrakathāyāḥ prakaṭayan tarkaṃ tāvadutthāpayati saṃśayotthāpanadiśā tadetadevam iti | yato'nyathā na upapadyate, tat tasmādetaditi bhrāntyā bhedena prakāśamānatvamevamiti vakṣyamāṇanayena bhavati,- iti saṃbhāvyate | tat vakṣyamāṇamāha yadi ghaṭa eva iti | na anyaḥ kaścit prakāśaḥ iti evakāraḥ | evaṃ vāgrahaṇānīta evakārārtho na anyaḥ kaścit ghaṭa iti saṃbhāvanāyāṃ bījamādarśayati evamekasya iti | tadeva tadaiva saṃvedanabalena prakāśāt bhinnamabhinnaṃ ceti yo virodha uktaḥ, sa tāvat na bhavati prakāśaghaṭayorbhedābhāvāt | bhedasya ca prathanamabhede'pi ghaṭate | śilāputrakaikasvarūpopalambhe'pi hi vikalpabalāt bhavati bhedābhimānaḥ asya idaṃ śarīramiti, kevalaṃ buddhipūrvakatāyāṃ vyavahāro (page 73) ropaṇādivyavahāraḥ, abuddhipūrvakatve bhrāntatāvyavahāra iti sarvaṃ darśayati ayathāvastu iti | atra hetumāha tatrāpi iti | pratheta iti hetau liṅ | pakṣadvaye'pihi ghaṭamayī saṃvit, saṃvinmayo ghaṭa iti ca paramārtho ghaṭasya saṃvit saṃvido ghaṭa iti viṣayiviṣayatārūpo yo bhedaḥ, tasya maulikābhedabhādhena prathanāyogāt | śilāputrakasya śarīramiti vyatirekaprathā na avyatirekaprathāṃ bādhate | bhādhakatve hi tadunmūlakatvaṃ kāraṇaṃ, tasya viruddhaṃ tadanunmūlakatvam | tena vyāptaṃ tanmūlatayā tadvyavahārarūpatvaṃ, tena svavyāpakaviruddhakāryasya abhāvaḥ sādhyate iti kāraṇaviruddhavyāptopalabdhiḥ | tat iti uktapūrvāt hetoḥ | evam iti saṃviddhaṭayoravaśyāṅgīkārye bhede sati | tasya tu ubhayatomukhatvasaṃbhavāt saṃdehe pakṣāntaranirākaraṇamātraṃ kartavyam | tadapica māyāpramātṝn pratyāyayitum | vastutaḥ punarghaṭaḥ saṃvit, saṃviddhaṭa iti na atra bhedaḥ kaściditi darśitamādisiddhasūtre yo māṃ paśyati .................................. | (bha. gī. 6|31) ityādinā | māyāpramātārastu upadeśyā idamiti bhedāvagrahāt ghaṭameva paritaḥ paricchinnaṃ na tāvadabhimanyante, jaḍaṃ ca jaḍatvādeva prakāśarūpatayā prathamamasiddhatvādanūdyamānatvapadāsahiṣṇuṃ ca anyākāṃkṣatvena apūrṇaṃ ca; tadabhinnā ca saṃvidebhya upadiśyeta, tāmapi tathāvidhāmeva paricchinnatvena aparapaṭādisaṃvidanusandhānavandhyāṃ jaḍāṃ saṃvidrūpatvādividhibhittibhāvabhājanabhūtāmanyākāṃkṣatvena idamitibhāsanayogyāmeva ca abhisandadhīran | etadviparītaṃ ca asyāstattvamiti yathā tadīyaḥ paramārtho hṛdaye praviśati viparītaḥ, tathā upadeṣṭavyam | yathā vṛkṣatvaśiṃśapātvayoḥ paramārthataḥ samavyāptikatve'pi vyavahārayogyatve (page 74) śiṃśapātvaṃ vyāpyamupadiśyate, na vyāpakamavṛkṣavyāvṛtervṛkṣatvasāmānyasya vā dhavādiṣu api vyavahāryatvāt | tata upadeśyajanānusāreṇa prathamataḥ saṃvittattvaṃ bhagavatā śivarūpaṃ keṣucidāgameṣu sarvottīrṇatāprādhānyena, apareṣu sarvamayatāsvīkāreṇa, anyeṣu ubhayarūpavisphāraṇāya upadiṣṭam | tat prāthamakalpike iha upadeśye saṃvinmukhena ādāvadvayamupadeśyamityāśayena tāvacchabdopakramametaduktam | astu iti prāthamakalpikatvameva abhidhātuṃ prāptakālatāyāṃ loṭ | tadā ca iti saṃvida eva ghaṭādyuttīrṇāyā darpaṇadṛṣṭyā ghaṭādyanantarūpasvīkāritāṅgīkaraṇadaśāyāṃ dvaitoktasya virodhasya parihārastāvat pūrvameva kṛta iti saptamyā sūcayati | ghaṭamukhena advayoktau ca yo doṣaḥ saṃbhāvitaḥ, so'pi na iha avataratītyāha prameyāntara iti | ghaṭādiprādhānye vā advayaṃ yaḥ samarthayate, tasya tāvat prameyāntareṣu pramātrantarāṇi vikalpakāvikalpakasaṃvidrūpāṇi bahūni yāni asmanmate ekasya pramāturvedyoparāgayogopacārakalpitāni jñānāni teṣāṃ yadanusandhānaṃ ya eva ahaṃ ghaṭādīn vedmi sa eva paṭādīniti; caitramaitrādipramātrantarairapica saha yadanusandhānaṃ niṣpannaniṣkampavijñānaśālino yathoktaṃ śrīparimeṣṭhipādaiḥ pūjanānnāsti me tuṣṭirnāsti khedo hyapūjanāt | pūjakairavibhedena sadā pūjeti pūjanam || (śi. dṛ. 7|93) iti, śrīparamagurupādairapi yadyathāsthitapadārthadarśanaṃ ...................... | (u. sto. 13|7) iti, bhagavatāpi karmaṇyakarma yaḥ paśyedakarmaṇi ca karma yaḥ | sa buddhimān manuṣyeṣu sa coktaḥ kṛtsnakarmakṛt || (bha. gī. 4|18) (page 75) iti; sarvakarmakartṛtvaṃ samastakarmapāśanikartanasāmarthyaṃ ca prameyaviśeṣaiśca saha pramātṛviśeṣasya pūrvasiddhasya yadanusandhānam- ahaṃ nīlaṃ vedmīti; prameyasya prameyāntareṇa sāmānādhikaraṇyetararūpaṃ bahuprakāraṃ yadanusandhānaṃ kapitthaṃ nīlaṃ, madhuraṃ, ghaṭena udakamityādi ca; tat sarvamupapadyate ajaḍatvādekarūpatvāt, pūrvasiddhatvācca | prakāśarūpatānāntarīyakamiyatsarvamiti darśayituṃ bhittitvena dharmitayā prakāśaḥ ṣaṣṭhyā darśitaḥ | sarvadā siddhatvāt iti vedyānapekṣatvena nairākāṅkṣyāditi yāvat | āgūrya iti hṛdayena vaktumudyamya | pramātṛśabdena hi prakāśasya viśeṣaṇena jñānātiriktasvatantrarūpābhidhānāt sarvametat svīkṛtaṃ bhavati | gītāślokapāde saptamyāvananyatrabhāvākhyāṃ viṣayatāmāhatuḥ | upadeśadaśāyāmeva ca itthaṃ bhara iti darśayati prakāśātmano'pi ca iti | paramārthato'pi hi ghaṭo nāma ko'nyo'sti | tata ubhayamukhatvaṃ yadadvayasya śaṃkyate, tat katham | prakāśasyaiva bhāve ka ubhayārthaḥ | tathāhi prāgiva iti yathādāviva iti pūrvākāravilakṣaṇa iti ca yaducyate, tatra kimaprakāśātmanā kaścit ghaṭo bhātīti kṛtvā cintāmātrametat | nanu prakāśamānatā svarūpabhūtā ghaṭasya iti vṛttau kimetat | ghaṭo hi dharmī, sā tasya dharmaḥ | tadetat pariharati dharmāntara iti | etacca tenaikyaṃ bhinnakālānāṃ ....................... | (1|4|3) ityatra vyākhyātam | nanu aprakāśātmaiva prakāśasambandhāt prakāśate | āha svarūpeṇaiva iti | prakāśate iti hi yaducyate, tena cedanāviṣṭo'rthaḥ, tadaprakāśamāna eva prakāśyate | etacca ucyamānameva trapākaram | śvetaguṇena hi samavāya etadarthameva aṅgīkṛto yena śvetasvarūpīkaraṇameva prāsādasya anyathā śvetaguṇo'tra (page 76) prāsāde na śvete, na aśvete evavā sthita iti samavāyabalādādhārādheyatāmātraṃ pratīyeta kaṭacaitravat | nanu śvetaguṇaḥ prāsāde tāvat samavaiti, tatastatra abhedaparyantatā ucyatām; prakāśastu jñānātmā na arthe samavaiti, apitu ātmani | hanta tarhi prakṛtamapi bhagnam | prakāśasaṃbandhābhāve hi arthaḥ kathaṃ prakāśate | nanu tasya jñānameva prakāśa iti uktam | tarhi sa prakāśate artha iti | etat jñānam, etacca ātmani,- iti ukte arthajñānātmanāmaikyameva darśitaṃ syāditi uktaṃ prāk | nanu asmadartharūpāt prakāśāt pramātṛsvabhāvāt vyatirekeṇa arthasya prathāyāṃ mama ghaṭaḥ prakāśate iti, natu ahaṃ ghaṭaḥ prakāśe iti | satyam, asti iyaṃ bhedena prathā, sā tu śarīrādeḥ kalpitapramātuḥ kṛśādiguṇaviśiṭṭatvādavigalitavedyabhāvasyaiva, yasya adhikaḥ pramātṛbhāva āropito māyāśaktyā | kīdṛk | arthānāṃ nīlādīnāṃ yā vibhāgena viśeṣeṇa ca avasthitayo'vasthānāni, teṣāṃ yā niṣṭhā nirākāṅkṣā viśrāntistasyā vyatiriktāyā abhāvādanāspadamapi sadāspadatāṃ bhittibhūtatāṃ prāpto yaḥ prakāśaḥ, sa eva prakṛtaṃ rūpaṃ yasya pramātṛbhāvasya; sa tādṛk | natu śarīrādyasaṃkucitāt paramārthaprakāśādaprakāśāaṃśakṛśādiśavalībhāvaśūnyāt bhedena prathā ghaṭādeḥ | atra hetuḥ aprakāśatā iti || 2 || evaṃ tāvat vyatiriktaṃ jñānamarthasya prakāśamānateti asṃgato'yamarthaḥ, bhavatu vā; vyatireke tu abhyupagamyamāne viṣayāṇāṃ ca svarūpasāṃkaryaprasaṃga iti darśayati sūtreṇa bhinne prakāśe cābhinne saṃkaro viṣayasya tat | prakāśātmā prakāśyo'rtho nāprakāśaśca siddhyati || 3 || abhinnaḥ san bodhamātrarūpo yaḥ prakāśaḥ, so'rthānāṃ na kaścit (page 77) bhinnatvena parasya paraniṣṭhatvāyogāt | tathāca sati prakāśabalena yā nīlādīnāṃ tatsvarūpārūṣaṇāyāḥ sāmarthyam, tato nīlaḥ prakāśaḥ, pītaḥ prakāśaḥ iti | atra sarvapadārthānupraveśanāt prakāśa ityetāvanmātramabhinnaṃ tattvamavaśiṣyate | prakāśabalācca nīlapītayorbhedo'bhyupagantavyaḥ | saca prakāśa ubhayatra api abhinnastulyaḥ | tadanugrahāt yadi nīlaṃ tat, pītaṃ na kasmāt, na vānīlaṃ, nāpi pītam | tadapi ca na vyavatiṣṭheta | anekāntavādo'pi naca pratiṣṭhāmadhigacchet | ekajñānajñeyasphuṭatvādeḥ smṛtyādeśca na vyavasthā syāditi bahuśākhaḥ saṃkaraḥ | tasmāt prakāśasya yadi na paraniṣṭhatā, tathāpi saṃkara iti cakāraḥ | tat iti yata evaṃ prakāśe arthāt bhinne saṃkaraḥ prasajyate | naca asau tathā | tasmādarthāt prakāśamānādabhinna eva prakāśaḥ | bhinnatve hi bādakapramāṇaṃ viṣayayogena pāṭavādinā smaraṇadiśā ca viṣayasaṃkīrṇatāpattiḥ | tadviruddhaṃ ca viṣayāsaṃkīrṇatvamupalabhyate,- iti vyāpakaviruddhopalabdhyā bhinnatvamarthat prakāśasya pratiṣidhyate | nanu evamartha eva nīlādirastu, kiṃ tato bhinnasvabhāvena svarūpābhinnena prakāśanāmnā bodhena viṣayasaṃkīrṇatātmakadoṣāpādakena aṅgīkṛtena | āha nāprakāśaśca iti | caḥ pūrvapakṣasūcanāya | etaduktaṃ bhavati- aprakāśasya jaḍasya svātmani na kācit siddhiḥ | uktaṃ hi- prāk nīlaṃ yadi svātmani anīlaṃ, navā anyat kiṃcit; tat kiṃ duṣyet | tathāca ajaḍapramātṛsiddhiḥ evamātmanyasatkalpāḥ prakāśasyaiva santyamī | jaḍāḥ prakāśa evāsti svātmanaḥ svaparātmabhiḥ | (13) iti | tasmāt prakāśarūpāt bodhādabhinna eva arthaḥ iti sūtrārthaḥ | vṛttau mātraśabdena abhinnatvamātraṃ vyākhyātam, sarvārthasādhāraṇatvena saṃkaraśaṃkāyāḥ pīṭhabandhaḥ kṛtaḥ | tasya iti prakāśamātrasya (page 78) viṣayaniyamo nirnibandhanaḥ na kenacit hetunā upapadyate iti saṃbandhaḥ | viṣayaniyamasya ākāraṃ darśayati ghaṭasya ityādinā | tṛtīyapādasya arthaṃ prakāśātmatāśabdena vṛttau vyācaṣṭe arthasya siddhiḥ iti | tat iti vyākhyātaṃ tasmāt ityanena | vivṛtikāra evamarthaṃ saṃkṣepeṇa nirūpaṇāya avatārayati prakāśamānataiva iti | anena antyamardhaṃ ślokasya pūrvamavatāritamabhīṣṭatvādasya iha vastunaḥ, tadupāyatvena tu pūrvamardhaṃ saṃkṣiptaṃ vyākhyāya paścādavatāritam | tasya ca arthāt ityādinā prathamaślokārdhasya ādyamardhaṃ vyācaṣṭe | prakāśasya iti nīlādyākāraśūnyasyetyanena abhinnapadaṃ vyākhyātam svātmamātra ityādinā tu bhinnapadaṃ viṣayāpekṣayā ityādinā saṃkarapadam | svātmamātraparyavasānaṃ yaduktaṃ jñānasya, tat na sahate paraḥ | svaparaprakāśarūpaṃ hi jñānam | anyathā jaḍādasya ko bhedaḥ | tathāha ātmānātma iti evaṃrūpaḥ iti | svaparaprakāśarūpaṃ yasya ātmano jñānīyasya svabhāvasya, tasya yat prakāśanaṃ; natu anyā paraniṣṭhatā saṃvedanasya kācit yena sā svaparayorbhedāt virodhamutthāpayet | etat dūṣayati tat na iti | yadihi parasaṃmato'pi nīlādirādarśapraticchandakacchadmanā svarūpamatra saṃvedane na samarpayet, tadvirodho durapasāra eva ātmānātmanorvirodhe tatprakāśatvasya bhinnasvabhāvatāpatteravaśyaṃbhāvāt | tathāca viniścayo na tadityādi | etaddhi sahopalambhaniyamādabhedo nīlataddhiyoḥ | iti vijñānākāramātraṃ nīlādi prasādhayituṃ nirūpitam | saṃvedanamityapi tasya tādātmyāt tathā prathanaṃ, natu tat saṃvedanaṃ nāma saṃvedanādanyasya vyatiriktasya kasyacidupapadyate iti | (page 79) evaṃ prathamamarthaṃ sarvathā paraniṣṭhatvānupapattilakṣaṇaṃ saṃkarasiddhaye vyākhyāya nirnibandhane paraniṣṭhatve abhyupagamyamāne viśeṣābhāvāt sarvasya paraniṣṭhatāpattau niyataparaniṣṭhatākṛtasya asaṃkarasya punarapi anupapattirityevaṃbhūtamarthamaparaṃ vyākaroti bhavatu vā ityādinā | tataśca sākāratākṛta eva niyamaḥ | yathāha tatrānubhavamātreṇa jñānasya sadṛśātmanaḥ | bhāvyaṃ tenātmanā yena pratikarma vibhajyate || iti | tasmāt nīlākāro'pṛthagbhūto bodhāditi bhāvaḥ | tadākāratayā api vinā tatra tatra niyate nīle pīte vā karmaṇi yā viśiṣṭatvena bodhasya avasthānarūpā pratikarma vyavasthā niyataparaniṣṭhatārūpā, tāṃ saṃbandhāntareṇa sādhayitumāha paraḥ athāpi iti | ya eva yogye deśe sthitaḥ san vijñānasya janakastasyaiva tat vijñānaṃ prakāśaḥ, sa eva vijñānasya viṣayaḥ | yadāha nākāraṇaṃ viṣayaḥ iti | saṃvedanasya viṣayasya ca sahabhāvenaiva upalambhaḥ, tat kathaṃ kāraṇabhūtasya nīlasya vijñānāt pūrvakālabhāvino viṣayatā ucyamānā anubhavabādhitā satī aṅgīkaraṇīyeti cet, tarhi samānakāla eva viṣayo'stu | pratyāsattiśca niyamakāriṇī ekasāmagryadhīnatātmā | tathāhi arthajñānakṣaṇalakṣaṇāt paryāyeṇa anyonyamupādānasahakāribhāvena vartamānādekasmāt sāmagrīrūpāt parasparonmukhau raṇarasikorabhrayugalakavat viṣayaviṣayibhāvena melanayogyau sopādānakāraṇaparamparāpratilabdhajaḍacetanasvabhāva- viṣayasaṃbodhau jātau | atrāpi doṣamāha tato'pi iti | janakatvaikasāmagryadhīnatālakṣaṇāt kāraṇādapi yā pratyāsattiniyamasahiṣṇutā, tasyāstāvadaviśeṣo nīlapītayoḥ | anyathā ubhayaviṣayaṃ kathaṃ tatsaṃvedanaṃ syāt | nirākāratve ca saṃvedanaṃ (page 80) nīle yat paṭu, tat mandatvena anubhavo yasyetyevamabhimatasya mandena vā anubhavena abhimatasya pītasyāpi saṃbandhitayā paṭīyastvenaiva abhimataṃ syāt, nīlasyāpivā saṃbandhitayā mandatvena, yadivā dvaye'pi apaṭumandatvena | nahi nirākāratāpakṣe saṃvedanasya ko'pi viśeṣaḥ | sa eva paṭumandatādinā saṃkara uktaḥ | smṛtidvāreṇa api saṃkaramāha tathā iti | samakālameva yo nīle pīte ca anubhavaḥ, tena dattaḥ saṃskāro yadā nīlamātradarśanena prabodhyate, tadā sa prācyo'nubhavo nirviśeṣaḥ prabuddho nīlasyaiva, na pītasyeti niyamābhāvāt pītaprakāśātmā api bhevediti pīte'pi smṛtiḥ sā syāt | naca śikharasthajñānaparidṛṣṭabhāvavaiśvarūpyasya punarekatamabhāvadarśanaprabuddhasaṃskārasya samastapūrvānubhūtaviṣayā smṛtiriti loke'sti anubhavaḥ | nanu prabodhakabalāt niyamo bhaviṣyatīti parasya saṃbhāvanāṃ bhanakti yadyapi ityādinā | pūrvānubhavasya iti smṛtau punarunmiṣataḥ iti bhāvaḥ | sa iti anubhavaḥ | nanu sākaratādarśane'pi prabodhake nīladarśane niyate'pi prabodhyaṃ yat prācyamanubhavarūpaṃ saṃskāramukhena, tat nīlapītadvayākāramiti samānaprasaṅga iti śaṃkāṃ nikṛntati arthākāra iti | ākāradvayayogī apihi asau prabodhakabalāt tamākāramuddhurīkṛtya prabudhyate, dvitīyaṃ tu ākāramavacchāditameva saṃskārarūpatayā udāsīnamiva apahastitamiva karotīti na doṣaḥ | smṛtidvāreṇa saṃkaradoṣa uktaḥ | tasya yat nirākaraṇaṃ svapakṣe, tat pūrvoktasamastasaṃkaradoṣapraśamanopalakṣaṇaparaṃ mantavyam | tathāhi- tadākāraniyantritatvāt pratikarma vyavasthā nīlapītākārayoḥ paṭumandatayā parasparamasaṃkīrṇatā | etacca sākārakṣaṇikajñānasantānanaye vakṣyamāṇanītyā vāsanāsamarthanānirvahaṇādanupapannaṃ, sarvānu- (page 81) bhavāntarmukhaikasvatantrasaṃviddarśane tu upapannam,- iti nirūpayituṃ tatsadṛśānubhavasaṃvitprabodhitaḥ ityatra saṃvitpadamupāttam | evamiyatā sūtrasya svapakṣe na ayaṃ doṣa iti abhiprāyo'ntarlīnayā sūcitaḥ | tathāca vakṣyati sautraṃ tacchabdam ityupakramya sarvameva iti | yat parapakṣe duṣpariharamado doṣajātaṃ, svadṛśi tu mūlata eva na avatarediti, tasmādetat vyācaṣṭe tataḥ iti | prakāśasyaiva iti prakāśarūpataiva tasya jīvitam | sā ca ghaṭe'pi, paṭe'pi, śakaṭe'pīti svatantrā pramātṛrūpā svaśaktyā svātmani darpaṇe iva ghaṭādīnābhāsayati,- iti darpaṇasya lagnatvena yathā pratibimbāni bhānti, natu darpaṇābhedamanādṛtya svātmapariniṣṭhitāni, tathā amī ghaṭādayastasyaiva prakāśasya lagnāstadanujīvitā nirbhāsante; na svaniṣṭhitā iti yat mukhyaṃ prameyarūpamiha vitatya anyatra uktam evamātmanyasatkalpāḥ .................... | (aja. pra. si. 13) ityādinā, tadapi asmin sūtre pratipāditaṃ bhavati yena prāgupakrāntamantaḥkṛtānantaviśvarūpatvaṃ bhagavati nirvyūḍhaṃ bhavatīti || 4 || tattadākasmikābhāso bāhyaṃ cedanumāpayet | nahyabhinnasya bodhasya vicitrābhāsahetutā || 5 || nanu iyatā bodhābhinnasvabhāvatvaṃ satyaṃ nīlāderābhāsavargasya samarthitam, sattvābhāsavargo'pi yadi bodhasya svabhāvastatsadaiva bodhastathā cakāsyāt | naca evam | tasmāt kramikatvena ye vicitrā ābhāsāḥ, tannirbhāse niyamanidānaṃ vaktavyam | naca bodhasya tatra hetutvamavicitrāt vicitrakramikābhāsollāsāsaṃbhavāt | hetubhedādhino hi kāryabhedaḥ | tasmādekasyaiva bodhasya kramikānābhāsān pratibimbakalpena arpayituṃ caturastacchāyādhārī bāhyo'rthavargaḥ (page 82) kalpanīyo'numānena | saca anumānasiddho'pi ayamitipratyakṣatā- dhyavasāyādanumānasaṃvādasamarthitārthamūlatālakṣaṇena pratibandhena pramāṇaphalāt pratyakṣapramāṇaka ityapi na na yujyate vaktuṃ tena bāhyākāratayā saṃvedanarūpaprakāśavicchedena adhyavasāyādadhyavasāyāpekṣatvācca pratyakṣavyavahārasya | bhāvisūtrārthopaskṛtasya etatsūtrārthasya cet iti nipāto bāhyārthavādinā saṃbhāvyamānatāmāha | vāsanāprabodhādavicitrāt vicitro'yaṃ tattaditi ya ukta ākasmiko nirbhāsamānabodhahetukatvāsaṃbhavādajñātahetuka ābhāsaḥ, sa bāhyamanupāyatīti saṃbhāvyate | nahi avicitrāt bodhāt kramika ābhāsabhedo yuktaḥ, tata ekāntena bāhya eva hetutayā anumīyate iti yadi paro manyeteti sutrārthaḥ | tamavatārayati atha matam iti | etat cet ityasya vyākhyānaṃ bhāvisūtrārthaparyantasparśi vyākhyeyam | vicitraśabdena tattaditi vyākhyātam, kramaśabdena ākasmikatvam | eko'pi hetuḥ svasāmarthyayogāt yugapat vicitraṃ kāryamullāsayet nāma | kramasya tu na hetuḥ saṃbhāvyate iti hiśabdena dvitīyārdhaṃ hetutayā sūtre sūcitam, hetunā ca pūrvasiddhena bhāvyamityāśayena upeyopakramocitapravṛttike'pi sūtre vṛttau pūrvaṃ vyākhyātaṃ tasyāviśeṣe'pi ityantena | tathaiva vivṛtikāro'pi vyācaṣṭe bodhavyatiriktastāvat ityādinā | dṛśya ityanena ajñātahetukatvena ākasmikatāṃ vyācakṣāṇo bāhyasya anumeyatāṃ sūcayati | tatra anumeyabāhyārthavādī nirbhāsamāne bodhe sākāre prakṛtaśāstrārthābhyupagamasabrahmacārīti darśayati | jaḍatvamiha paraprasiddhyapekṣayā pramukhe mantavyam yadāha cetanaścāpi vedyatvāt iti | nanu pratyakṣasiddhā eva arthakriyāsaṃvādapratilabdhasatyabhāvābhāvā bāhyāḥ, (page 83) ta eva ābhāsānāṃ viṣayavyavasthāniyatasvabhāvānāṃ bodhānāṃ krameṇa udbhavatāṃ ekasāmagrīrūpatānupātena hetavo bhaviṣyanti,- iti dharmottarīyamāśaṃkya āha naca iti | uktanyāyena iti pūrvasūtradvaye | tatra hi pratyakṣameva prakāśātmakamaprakāśarūpabhāvane kathaṃ syāt iti uktam | tena yadāha ācāryadharmottaraḥ- anubhavasiddho bāhyasya bhedaḥ, yastu abhedaḥ, sa tatrānubhavamātreṇa jñānasya sadṛśātmanā | bhāvyaṃ tenātmanā yena pratikarma vibhajyate || iti yuktibalena vyavasthāpyamāno'nānubhavika iti; tadayuktīkṛtam | anubhava evahi na bhinnasya iti vadati vijñānavādini saṃvedanamityapi tasya tādātmyāt tathā prathanaṃ ...................... na tadanyasya kasyacit | iti nītyā | kā iyaṃ bhaṇitiranubhavasiddho bheda iti | tata eva sātāsātayorvyāvṛttimātrakalpito na bhedaḥ | pṛthagākārānanubhave hi tathā syāt nīlatvakṣaṇikatvayoriva, ihatu pṛthagākāropalambha ityapi asat saṃvedanatādātmyenaiva upalambhasya uktatvāt | kiṃca pratikarmavyavasthā api svasaṃvedanātmakasākṣātkārasvabhāvaiva- nīlamidaṃ saṃvedyate, pītamidaṃ saṃvedyate,- ityevaṃrūpā kevalaṃ vipratipadyamānasya hetucchāyayā nirdiṣṭā ghaṭo'yaṃ pratyakṣasiddhatvādastītivat | naca tāvatā anānubhavikatvamuktam | vyavahārasya mūlāpabādhanasāmarthyaviraha iti hi asakṛduktam | naca vyāmūḍhapratyakṣameva pratyakṣam, apitu parīkṣakavedyamityapi bhaṭṭena uktam; dṛḍhānumānasiddhamapi ca kiṃ na siddhaṃ bhavatīti alamasthānasvadarśanapakṣapatanena parasya | nanu yathā ghaṭasya prakāśamānataiva rūpaṃ, tathā ghaṭatā api bhaviṣyati nīlasya iva kṣaṇikatvakāryatvakāraṇatvādi,- ityāśaṃkya āha na (page 84) ca iti | atra hetuḥ prakāśāprakāśa iti | prakāśatvādabhyadhiko hi ghaṭāṃśo'prakāśasvabhāvaḥ syāt, nīlameva tu bhūtvā na bhavaddhetorudbhavat svāmarthakriyāṃ vidadhacca atadvyāvṛttikalpitairbhāvāntarasādhāraṇaiḥ kṣaṇikatvādibhiravibhaktamavadhāryatāṃ kāmaṃ, natu parasparābhāvavyāptanīlapītatādātmyamekasya yuktam | prakāśaviruddhaśca ghaṭasya svabhāva iti na asau prakāśena ekātmā, ekātmatve vyāpako virodhābhāvastadviruddhaśca virodha iha upalabhyate iti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | prakāśasya na viruddho nīlātmā prakāśānadhikatvāt | tāvāneva hi prakāśa iti cet, pītaprakāśatā na kadācidupapadyeta nīlasya pītāt bhedāt | nīlapītādisvabhāva eva prakāśa iti cet, yugapadeva tathā nirbhāseta | krameṇa nīlapītādivaiśvarūpyabhāgiti cet, svāpādau prakāśarūpatā na syāt | ahaṃkārāspadasya ca bodhasya samastanīlādirūpatāśūnyasya upalabdhiprakāśamātreṇa śuddhena vapuṣā pratilabdho bodhena svabhāva iti tadadhikaṃ yadatra kiṃcit nīlaṃ vā pītaṃ vā śvetaṃ vā sātaṃ vā asātaṃ vā, tatsarvaṃ prakāśādadhikaṃ aprakāśarūpameveti virodhamāpādayet | naca iha kramaniyamo'pi asti- śuddhabodharūpānantaraṃ nīlābhāsaḥ, tataḥ samanantarapratyayāt pītābhāsa ityādirvaicityasahasrāṇāṃ darśanādaniyamena ca kāryakāraṇatvāyogāditi yuktamuktaṃ viruddhadharmādhyāsena iti | avadhāraṇam iti vṛttavevaśabdena dyotyam | ata eva iti yato vijñānaśarīrībhūtasya ghaṭāderākārasya saṃvedanarūpādadhikaṃ tṛṇamātramapi rūpaṃ na asti, tataḥ sthūlatāyāḥ kasyāścit paramārthasatyā abhāvāt kimavalambya codyaṃ kriyeta sthūlaṃ hi deśavitataṃ bhinnadeśaṃ ca | naca ekameva taddeśamataddeśaṃ ca bhavitumarhatīti | (page 85) nahi tat sthūlaṃ kiṃcana vastu, yadevaṃ paryanuyogapātrīkriyeta | citrarūpajñāne hi yo jñānasya upādhirjñānatādātmyena nirbhāsamāno nīlādiḥ, sa vijñānāt yato bhedena aśakyadarśanaḥ; tato'nanyabhāk san pītādiviviktaḥ sannaśakyadarśana iti na anyat rūpaṃ tato jñānāt vyatiriktavikalpavedyaṃ vyatiriktaṃ bhajate | taṃ hi vivecayan pṛthagbhāvena ekānekatādinā arthe vibhramakalpitabāhyabhāve nipatati taccitrākārasvasaṃvedanāstamayasamuditavikalpakāle vivecako yena kathaṃ tadeva nīlaṃ tadeva pītamityādiparyanuyogaprāṇitena citraṃ tadekamiti cedidaṃ citrataraṃ tataḥ | ityevamādivācyatāśatonmeṣeṇa arthamupalabhate, tat na vijñānasya ākārībhūte kaścit viveko yena codyā śaṃkā syāt- ekameva sthūlākāraṃ kathamiti, bāhyaṃ tu na sthūlākāramupapadyate | tadeva ca dṛśyate, pratibhāsadharmaḥ sthulateti ca bāhyārthāpahnavapūrvaraṃga eva ayam | paramāṇurūpa eva dṛṣṭo'rtha ityapi bāhyānupapattisūtre parākariṣyate | tasmāt bodhasya rūpaṃ na prakāśādatiricyate kiṃcit | etadeva apiśabdena āha citrākāre'pi iti | āstāṃ tāvadahaṃkārāspadabhūto bodhaḥ samādhānāvasthāpratipanno vā ekābhāsaniṣṭho vā, na yatra bodhādhikarūpāntarasaṃbhavāśaṃkā kācit | citrākāre'pi yāvadeṣaiva vārtā | bodhakarūpatvena iti virodhāpekṣayā api tṛtīyā vyākhyeyā hetau mukhyatayā prayuktā api | tadayamarthaḥ- yathā darpaṇena na gajaturagayorvirodho, nāpi tayoranyonyaṃ darpaṇaikaparamārthatvāt; tathā bodhena na nīlapītayoranyonyaṃ bodhaikaparamārthatvāditi | nanu bāhyamarthamanumānena itthaṃ saugataḥ samarthayitumadhyavasitaḥ | naca ayamekameva bodhamicchati | (page 86) tat kā iyaṃ granthaśayyā | sā iyaṃ granthaśayyā bāhye'rthe sati deśakālabhinne tajjanitāni saṃvedanāni ākāravanti kāraṇabhedāt bhinnānīti yuktam | tatra tu sati bodhaikarūpatā pareṇa ānīyamānā aparihāryaiveti vijñānavādī sarvathā samastadarśanāpabādhakaḥ,- iti ākūtena bāhyārthavādī ekabodhādvayavādamāpatantamasya darśayati | nanu yathā indranīlaḥ padmarāga indukānta iti maṇerviśeṣā maṇirūpānadhikāḥ kasyacidapi atra amaṇitvāyogāt; yathāca śāvaleyo bāhuleyaḥ khaṇḍa iti gotvasya viśeṣāstataśca gotvādanadhikā agorūpatvābhāvāt; yathāca indranīlaṃ mahānīlaṃ vaiḍūryaṃ garuḍamaṇiḥ śukaratnamiti nīlasyaiva viśeṣā nīlarūpatvānatiruktāḥ kasyacidapi tatra anīlatvāyogāt; tathā nīlabodhaḥ pitabodho madhurabodhaḥ karkaśabodhaḥ saurabhabodhaḥ ityādayo bodhasyaiva viśeṣāḥ, naca bodhātiriktavapuṣo yena eṣāmaprakāśarūpatāprasaṃgaḥ | tatasta eva viśiṣṭanirvikalpanīlādibodhasvabhāvā anyeṣāmapi svayamatadrūpāṇāṃ nīlasmaraṇavikalpanādīnāṃ vicitratābhāsabhājāṃ saṃskārādhānadiśā kāraṇaṃ bhaviṣyanti,- ityāśaṃkya niṣedhayati naca iti | atra hetumāha yataḥ iti | vṛkṣaḥ iti na kevalaḥ kaścidastīti pūrveṇa saṃbandhaḥ | pareṇa dṛṣṭāntīkṛtāt vargāt prakṛtasya bodhasya vailakṣaṇyamāha naivamiha iti | aparasya iti svāpamadamūrcchāsamādhānakaivalyādiṣu nīlasaṃvedanādirūparahitameva bhāti saṃvedanam | nīlādisaṃvedanakāle'pi tadviviktabodhasya svarūpamahamiti nīlādirūpatāveśavikalaṃ cakāstyeva,- iti darśayati ahaṃkārāspadasya ca iti | etacca jñānaṃ ca citsvarūpaṃ ....................... | (1|2|7) (page 87) ityatra vimṛṣṭamasmābhiryat yasya nijaṃ rūpaṃ, tat tenaiva saha satataṃ bhāti taruriva śākhādimadviśeṣātmanā; naca bodho viśeṣaiḥ sadā bhāti,- iti vyāpakānupalambhaṃ darśayadbhiḥ | nanu ca bhavaddarśane'nekasāmānyasaṃvedanarūpaṃ svalakṣaṇamiti nirṇeṣyate tathaiva saddhaṭadravya ...................... | (2|3|4) ityādau pṛthagdīpaprakāśānāṃ ....................... | (2|3|5) ityādau ca uddeśe | tataśca maṇitvavṛkṣatvagotvāni api ābhāsarūpāṇi śāvaleyādiviśeṣānupraveśaśūnyāni api bhavanti yathaiva arthakriyākaraṇāt viśeṣānupraveśavanti api śāvaleyādirūpatayā, tathā prakṛte'pi bhaviṣyati | etadāśaṃkya nirākaroti yathāvā iti, vāśabdaḥ śaṃkāṃ dyotayati | evaṃ yadi āśaṃkā tava, tadanena api prakāreṇa bodhasya na viśeṣo bhavati yato gotvākhyasya ābhāsasya sāmānyarūpasya tādātmyasaṃmelanayogena yadā anupraveśabhāñji ābhāsāntarāṇi deśakālādīni khaṇḍatvamuṇḍatvādīni ca, tadā sāmānyasādhyārthakriyātiriktaviśiṣṭārthakriyāsaṃpādanasamartha eṣāṃ bhedo bhavati; natu bodhe bodhabhāga ābhāsāntarairārūṣyate | pramātṛrūpaṃ hi saṃvedanāntaraṃ sāmānādhikaraṇyādisaṃbandhadiśā melayatyābhāsān, vibhajati veti hi svātmaniṣṭhā....................... | (2|2|4) ityatra vakṣyate, naca bodhasya saṃvedakāntaramasti | nanu ca pāṭavāpāṭavādīni kiṃ bodhasya na viśeṣāḥ | omiti brūmaḥ | kasya tarhi | āha viṣayasyaiva iti dūrāt rajaḥprabhṛtibhāvāntarācchuritameva vastutattvaṃ bodhe mandabodhatāviśeṣamādhatte nīlamiva nīlabodhatāviśeṣam, viparyaye tu viparyayaḥ | nanu kasmāt trasyadbhirbodhe (page 88) na sahyate ābhāsāntarānupraveśo bhavadbhiryuktimārgādityāha bodhabhāvāt ityādi | uktam iti pūrvasūtraṭīkāyām | bhāvātma iti bahubrīhiḥ prakāśātmanaḥ iti ca | prakāśasya kaḥ svabhāva iti cintāyāṃ yadi bhāvarūpa iti ucyate, tadaprakāśatāprasaṃga iti kathaṃ tatra ābhāsāntarānupraveśasaṃbhāvanā,- iti tātparyam | tadapi iti pūrvamekamityasya padasya prakāśāprakāśarūpatā ekasya ghaṭasya viruddhā,- ityasyāṃ chāyāyāṃ tātparyaṃ vyākhyātam, bodhasya ābhāsāntareṇa vyāmiśraṇāt svayaṃ ca bhedābhāvādekarūpatā,- iti tātparyacchāyāntaramadhunā asya nirūpitamiti apiśabdaḥ | bodhasya nīlādirna viśeṣo'nyatadrūpābādhaktvāt darpaṇasya iveti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | viśeṣatāyā viśeṣāntarāpabādhanaṃ vyāpakamabādhakatve viśeṣarūpatāviruddhasāmānyarūpatāprasaṃgāt | tacca iha na upalabhyate | nīlabodha eva sarvajñabodhatāyāṃ vaiśvarūpyasaha eva darpaṇa iva acchaḥ | tata eva bodhaṃ bhettumaśaktā nīlādayo bodhānadhikā api upari iva antariva, bahiriva na kvacidiva pariplavamānā darpaṇānadhikagajaturagādipratimatayā pratibimbatayā ucyante | nanu ekatvamapi ābhāsāntaraṃ kathaṃ bodhamanupraviśedityāśaṃkya āha na bahavaḥ iti | ābhāsāntarānupraveśavaśāśaṃkitaviśeṣāntaratiraskriyātātparyeṇa ayamekaśabda iti yāvat | evaṃca vadatā granthakāreṇa vistaravādino'pi bodhabhedaḥ kathaṃkāraṃ sidhyet bhedahetordeśakālākārāderābhāsāntarasya bodhasvabhāvavyāmiśraṇasahiṣṇoḥ kasyacidapi abhāvāditi bhinnabhinnakṣaṇikasaṃvedanasantānarūpatābhidhāna- pracchanno'yamabhinnabodhavāda eva paramārthato bhavati,- iti darśitam | nanu abhedabodhasya kathaṃ nīlabodhaḥ, pītabodha iti | ābhāsabhedo'yaṃ, (page 89) na bodhabhedaḥ | ābhāsācca pratibimbakalpena avastusvabhāvāḥ kathaṃ svayaṃ bhidyeran, kathaṃvā bodhaṃ bhindīran abhinnasya bodhasya iti sautrāṃśasya arthaṃ vyākhyāya tasya bodhasya vicitrābhāsahetutā na upapadyate iti amuṃ bhāgaṃ heturūpaṃ sādhyaṃ pratyavatārayiṣyāmi, - ityāśayena sādhyārthanirūpakaṃ prathamamardhaṃ vyācaṣṭe sūtrasya paraspara iti ābhāsebhyo vijñānadarpaṇaviśrāntebhyo'tiriktaṃ vijñānarūpaṃ, vijñānācca atiriktaṃ tadābhāsarūpaṃ hetumākṣipati, - iti saṃbandhaḥ | krameṇa itivṛttau kramo'pi na niyataḥ, apitu bahubhirbhedairābhāsān viśiṣṭān karoti,- iti viśiṣyamāṇaśabdaṃ vṛttigataṃ tātparyeṇa vyācaṣṭe nacāpyete iti | bodhavilakṣaṇa iti aprakāśamānatvādeveti āśayaḥ | bāhyaśabdo'rthakriyākāriṇi vastuni rūḍhaḥ, natu prakāśabahirbhūtamātramāha śaśaviṣāṇaṃ bāhyamitivyavahārābhāvāt, tathāca dharmottaropādhyāyena apohaḥ prakāśātmakasaṃvedanabahirbhāvamantarno iti vacasā pratipanna ukto'pi na bāhyatayā ukto na bahiriti vadatetyāśayena yo'rthaśabdo vṛttau, taṃ vivṛṇoti tathābhūta iti | bodhapratibimbatāprakarṣaṃ ye prāptā nīlādyābhāsāḥ, teṣāmarpakena sadṛśena tāvat bhavitavyaṃ darpaṇābhāsānāmiva | tataśca nīlābhāsasadṛśa eva nīlaḥ sidhyati anumānena | tasyaiva bāhyo'rtha iti saṃjñā | tadayaṃ prayogaḥ- vijñānāntarvartī nīlādyākāraḥ sadṛśamarpakamapekṣate pratibimbatvāt darpaṇapratibimbavaditi svabhāvataḥ pratibimbānāṃ hi bhavatāṃ niyatakramakatvamasti vyāpakam | tacca samarpakānapekṣāyāmakāraṇakatvāt na ghaṭate iti pratibimbatvaṃ tasya avyāvṛttaṃ sādhyabhūtayā arpakatvāpekṣayā vyāpyate iti (page 90) vyāptisiddhiḥ | nanu na kadācana bāhyākāraḥ pratyakṣeṇa avalokitapūrvaḥ, tat kathamagṛhītavyāptiko'numīyate | āha yathāca iti yathāhi indriyaṃ na kadācana pratyakṣeṇa gṛhītaṃ kāraṇamātreṇa tu vyāptirgṛhīteti; tathaiva kāraṇamātratvena anumīyate, natu prātibimbikena kenāpi vapuṣā | tattu anumitaṃ pakṣadharmatvabalāt viśeṣe viśrāmyati | rūpopalmbhe yat kāraṇaṃ niyatamapi ātmavarti tata eva tamasa ālokācca anyat, tat cakṣuriti, tathā ihāpi,- iti āśayaḥ | akasmāt iti kadāciditi yāvat | rūpādijñānaṃ kartṛ kalpayatīti saṃbandhaḥ | nanu indriyavadeva tarhi kāraṇamātraṃ tat kiṃcit syāt; nīlaṃ, pītamityādi tu kutaḥ | atra ucyate kevalam iti | jñānākāraviṣayā yā pratyakṣapratītiḥ, tasyā yā pariniṣṭhā paśyāmītyadhyavasāyarūpā tasyā aviṣayatvena tadapi avaseyatvena kalpyate, natu kāraṇamātratayā yato'rthatvena ayamiti tatra adhyavasāyaḥ | kāraṇamātrānumānāt viśeṣaṃ darśayitumāha nahi iti | indriyajanitānāṃ jñānānāṃ pratyakṣasaṃvedanarūpāṇāṃ satyamindriyaṃ kāraṇaṃ, natu viṣayastairjñānena indriyaṃ paśyāmītyadhyavasāyasya ajananāt | indriyaṃ hi anumānasyaiva viṣayastadadhyavasāyenaiva adhyavasitatvāt, anumānaṃ ca viṣayo yasya ananyatrabhāvo viṣayārthaḥ | iha punaḥ iti prakṛte viśeṣamāha | agṛhītaḥ kathaṃ dṛṣṭatvena avasita iti cedāha sārūpyāt iti, yāvat kiṃcit deśakālasahacāri svarūpavaicitryaṃ jñānāntavṛttenīrlasya, tāvat sarvamavikalaṃ tadarpakasyeti sāmānābhihāramelananyāyena jñānīyākāraviṣayo'dhyavasāya utpannaḥ sārūpyakṛtāt vibhramāt jñānabhinnamarthākāramidantocitamadhyavasyāmi,- ityevamupajāyate, na (page 91) ca asau vibhramajo'pi adhyavasāyo gṛhītāyāṃ śuktikāyāṃ rupyāvasāya iva gṛhīte jñānākāre bāhye avasāyatayā bhramamātrasvabhāvaḥ, kintu arthapratibandhanāt maulikaṃ jñānākārārpaṇasamarthamarthaṃ kāraṇabhūtamadhyavasyan bhrāntirapi saṃbandhaḥ pramā iti nyāyena pramāṇavyāpāratāmātmani ādarśayati | yadāha arthasyāsaṃbhave'bhāvātpratyakṣe'pi pramāṇatā | pratibaddhasvabhāvasya taddhetutve samaṃ dvayam || iti | pramāṇavyāpāraśca ayaṃ bhavan darśanabalāt paśyāmītyevaṃ pratyakṣādinā adhyavasāyarūpatāṃ gṛhṇan pratyakṣamanugrāhakamarthasya amātya iva paravaśīkṛtaṃ rājānaṃ grāhakatvena vyavaharati, tataḥ pratyakṣagṛhīta eva bāhyo'rtha iti laukikamanusṛtaṃ bhavati | tarhi anumānasya kutra vyāpāraḥ | āha sasaṃvāda iti mūlakāraṇabhūtaḥ samarpaka ākārāṇāmasti arthastadākārasadṛśa iti | etāvati vyāpāro'numānasya | yaditu anumānaṃ tamarthaṃ bāhyamadhyavasīyamānaṃ bādheta sthairyamiva sattvahetuḥ, tadasau bāhyatādhyavasāyo nirmūla eva bhavannapramāṇaphalaṃ syādagṛhīte bāhye marīcigrahaṇe'pi jalāvasāyo bhavannagṛhītaviṣayo na pramāṇaphalam | yadica anadhyavasitaṃ yathā kṣaṇikatvaṃ sattvahetuḥ prasādhayati, tathā bāhyamarthaṃ pratibimbatvahetuḥ; tat laukikaḥ pratyakṣadṛṣṭena arthena vyavahārākṣama iti na syādeva vyavahāraḥ | tadetadāha natu akṣaṇikatvavat ityādinā | indriyopayogena iti indriyamupayujyate asmin vijñāne tena adhyavasāyāṅgīkāritabāhyārthaviṣayatākena | pūrvam iti anumānavyāpārāt | nanu ........................ ākasmikamahetukam | iti prasiddhaṃ (page 92) nākasmikā na nityāste na nityajñānahetukāḥ | iti kāryākasmikatvaprasaṅga.............................. || ityādau | naca ahetukāt hetvanumānaṃ yuktamityāśaṃkāṃ vyapohati ajñātahetūdbhavatvam iti | kiṃśabdasya cicchabdanipātadyotitārthasahāyasya viśeṣo'rthaḥ kaściditi nañsamāse taddhitavṛttau ca dadhyodanamārdaṅgikādigata iti vyavatiṣṭhate | sāmānyasya ca viśeṣaviśrāntiśūnyasya avadhibhāvāt viśeṣasya avaśyaṃbhāve sāmānyādāgata iti vacanavyaktirajñātaviśeṣāditīyati paritiṣṭhati | tata ākasmiko'yamartha ityukterajñātahetūdbhavatvaṃ nañtaddhitavṛttitātparyāyāto vākyārhte padavacanaṃ śrotrendriyakṣetriyavat | iti nayena mukhyo'rthaḥ sati ca hetau yathā bhavati ajñānaṃ, tathā asatyapi, - iti ajñānasādharmyādahetukābhidhāyī sādṛśyanimittatayā lakṣaṇayā tatra tatra prayuktaḥ, natu iha tatheti yuktamuktam- ākasmikādajñātahetoraniyatakramakatayā kramikādābhāsavaicitryāt bāhyārthasiddhiriti | avaśyaṃ ca asāvabhyupagantavyā svatantrasvākāravijñānasamarthanarabhasapravṛttatvavaśyamapraśa- manīyamīśvarādvayavādaṃ samastasvanikāyasamayonmūlanamanupraveśayiṣyati,- iti sūtravṛttivivṛtīnāṃ tātparyam || 4 || atha sa eva bāhyārthavādī vijñānavādimatamāśaṃkya niṣedhayati na vāsanāprabodho'tra vicitro hetutāmiyāt | tasyāpi tatprabodhasya vaicitrye kiṃ nibandhanam || 5 || vāsanānāmanādikālopanatānāmabhinavanīlādyābhāsotthāpana śaktīnāṃ yo vicitraḥ prabodhaḥ, sa eva atra kramikābhāsavaicitrye hetutāmeti prathamataḥ, caramaṃ tu saṃskārātmanāṃ prabodho vikalpa- (page 93) nasmaraṇādyābhāsanāhetutāmeti,- iti saṃbhāvayate vijñānavādī | etat dūṣayati na iti | atra hetumāha tasyāpi iti | yo'sau vicitratvena saṃmato vāsanāprabodhaḥ, sa svātmani vaicitryāt vā vicitraḥ, vāsanāvicitrabhāvāt vā, prabodhakabhedāt vā | trayamapica asat | yato vāsanā nāma vijñānānatiriktavigrahā | tat punarapi prabodhamātramekamanyasya aprakāśamānatvena asattvāt | evaṃ prabodhe'pi vācyam | naca prabodhakahetavo'pi vijñānabāhyāḥ kecana upapadyante sarvasya prakāśamānasya prakāśātmkabodhamātraparamārthatvāt | tasmādābhāsavaicitryamanyato na ghaṭate,- iti samarpakena ābhāsavaicitryādhāyinā bāhyenaiva bhavituṃ yuktamiti cet bāhyārthavādino matamiti sūtrārthaḥ | vṛttigrantho'tra spaṣṭaḥ | taṃ saṃkṣipya avatārayati bāhyamarthaṃ vinaiva ityādinā | tadvaicitryasya iti vāsanāprabodhavaicitryasya, vāsanāṃ kastūrikākalpitavastrādyadhivāsavat satataṃ paratantrarūpāṃ vyākhyātuṃ tasyāḥ śaktirūpatāmabhidhatte śaktimadekaparamārthatāsiddhaye | bodhaḥ ityādinā prabodhaṃ vyācaṣṭe | tasya iti, etaditi nīlapītādikramikābhāsalakṣaṇaṃ yat svakāryaṃ, tajjanane kartavya ābhimukhyaṃ paripāko'ntyāvasthāprāptatayā sa prabodhaḥ | astu iti vāsanāsmṛtijanakaḥ saṃskāraḥ prasiddhaḥ, natu apūrvānubhavaprasādhaka iti tāvat na udgrāhayāmahe sāṃnyāsikametadavatiṣṭhatāmiti bhāvaḥ | bodha eva iti adhikasya aprakāśatvena bodhaśarīrānuveśayogyatāvirahāditi hi uktaṃ bhavadbhireva nijavratam | ucyamāna iti śabdaḥ kevalamadhikībhavet prabuddhavāsano bodha iti, natu arthaleśaḥ | asāvapi iti uktaivaṃvidhaviśeṣāntaro'pītyarthaḥ | nanu ca yadapi ābhāsavaicitryaṃ (page 94) bhāsavaicitryaṃ kāryatvena samarthanīyaṃ, tadapi bodhāt manāgapi na atiriktamaprakāśanaprasaṃgāt, atiriktamivaca bhāti | tadasya evaṃvidhasya kāryasya yādṛśo yakṣastādṛśo baliḥ ityupapattyā kāraṇamapi vāsanāprabodhavaicitryaṃ paramārthato bodhānatiriktamapi atiriktāyamānaṃ bhaviṣyati,- iti kimidam iti | nahi kāryavaicitryamapi pāramārthikaṃ kiṃcana yasya anupapattiryatnapariharaṇīyā bhavet | etat na sahate na cet iti | etat iti vakṣyamāṇam | tat darśayati ābhāsabhede'pi ityādinā | na ityatra upapattimāha yataḥ iti | kāryaṃ hi apūrvatayā bhāsamānamucyate | tacca vastu vā astu svārthakriyāyogāt, viparyayādavastu vā satyarajatābhāsavat sudhāśakalarajatābhāsavacca | kāraṇaṃ punaḥ kāraṇatvādeva samarthamarthakriyālakṣaṇatvāt vastuna iti vastveva bhavitumarhati, na avastu sarvasāmarthyavirahalakṣaṇatvādeva avastunaḥ | kāraṇatāvyāpakasāmarthyaviruddhāsāmarthyopalambhāt kāraṇatā niṣidhyate, vyāpakaviruddhopalabdhyā abodharūpatayā ca vastutvam | tathāca na vicitramiti kutaḥ kāryavaicitryam | tadāha vastubhūtasya iti bodhatayā vasturūpasyetyarthaḥ | yena ca vapuṣā nīlavāsanāprabodhavān bodhaḥ; pītavāsanāprabodhavān bodha ityādinā vicitraḥ; tadrūpaṃ nīlapītādibhedamāyatate | sa ca bhrānta iti tadapi rūpamavastu sat bodhasya kathaṃ satyaṃ vicitrabhāvamānayet | nanu kiṃ satyena vicitrabhāvena | yathāhi kāryavaicitryamapāramārthikaṃ, tadvat kāraṇavaicitryamapi bhaviṣyati,- ityāśayena śaṃkate athāpi iti | etadeva pūrvamuktam ābhāsabhede'pi ityādinā | kintu tatra itthamuktam- kārye'pi nīlādyābhāsavarge (page 95) bodharūpameva pāramārthikaṃ, kāraṇe'pi tadeveti pāramārthikatāmukhena sāmyamānītam, adhunā tu apāramārthikatā vaicitryaviṣayā dvayorapi,- ityanena bhaṃgyantareṇeti apunaruktam | etat na sahate tadayuktam iti | hetumāha avastunaḥ iti | tadabhyupagame iti kāraṇatvāṅgīkaraṇe | iha iti nīlādyābhāsakrame | nahi iti kāryaṃ yathā dṛṣṭamātraṃ paścāditi arthāt labhyate, na tathā pūrvaṃ dṛṣṭamātre kāraṇamiti vaidharmyeṇa | nanu niyamena pūrvaṃ dṛṣṭamitīyadeva kāraṇasya lakṣaṇam | āha tathābhūtasyāpi iti | pūrvadṛṣṭamātrasya apihi kāraṇatvametadeva- yat vastunaḥ satyasya avastuno vā asatyasya prakhyāpane samarthatā | saiva ca vastutvam | nanu yadi kārymavastu tarhi asya kathaṃ kāryatā | kā khalu asyāḥ kṣatiḥ | kāmamavastutvena tasya sāmarthyaṃ nijaṃ kāryāntaramakurvataḥ kāraṇatā na syāt | etadāha kāryasya sāmarthyavirahe tu iti | nanu yat kāraṇena kriyate, tat viśiṣṭakāraṇabalotpannaṃ kathamavastu bhavet; avastutve vā tatpadabandhapratilabdhasāmarthyaṃ kāraṇasya na kiṃcit sāmarthyam,- iti kāraṇamapi avastu bhavet | etadapi anenaiva āha kāryasya iti avastutvāt kāryasya kāraṇe kāraṇatvaṃ na bhavet kāryāpekṣasya sāmarthyasya abhāvādityarthaḥ | kāryatāyāstu avastutvaṃ na uparodhakam | avastuno hi kāryataiva na bhavet yadi satkāryavāda iva svāt sāmarthyāt tadudbhavet | naca evam | kāryaṃ hi avastubhūtameva utthāpyate kāraṇena | tadaivaca tat kāryamucyate, yadā nirupākhyam | darśitaṃ ca svasāmarthyena iti vadatā kāryagatabhavanam | na kutracidupayogi yadaṃgīkṛtamanyaiḥ nityaṃ na bhavanaṃ yasya ......................... | (page 96) iti, tat kāryamasadeva | tattu kāraṇabalādudbhūtaṃ yadi sarvātmanā sāmarthyayuktaṃ, tat vastu; na cet, avastu | bhrāntayo'pica bodharūpatvena vastvātmānaḥ satyaḥ kāryā eva dvicandrajñānamiva timirasya | dvicandrasya tu arthakriyāvirahādavastutvamastu, na tatsaṃvedanasya saṃvedanāntarāt vicitrasya | tadāha nahi bhrāntīnāmapi iti | kāmalayā pītaśaṃkhasaṃvit, kācena kācaśaṃkhapratyayastimireṇa śaṃkhadvayasaṃvit,- iti hi dṛśyate eva | nanu pratītirūpaṃ cet bhrāntau kāryaṃ, tarhi pratītervastutvāt kathamuktaṃ- kāryatvaṃ punaravastutve'pīti | atha dvicandrādi avastu, tadeva kāryaṃ; tarhi kāraṇavyāpārabalotpannaṃ kathamavastu, tanniṣṭhena vāsāmarthyena kathaṃ kāraṇaṃ vastu bhavet,- ityāśaṃkya āha athavā iti | etaduktaṃ bhavati- kāraṇatvacintāyāṃ bodhasya avaśyaṃ pāramārthikasvarūpasamāveśamātra eva avastheyamityevaṃparatvena asmābhirabhihitamado bodharūpatvaṃ ca pāramārthikaṃ ca | tacca avicitraṃ bhaṅgyantarasahasre'pi yojyamāne | tat hi na pāramārthikaṃ kiṃcit prakāśādhikasya aprakāśanaprasaṃgāditi hi paramaṃ vratamaheyamāgamato yuktitaśca | etattātparyaṃ darśayati etāvattu iti | nīlavāsanāprabodhasya bodhādanarthānantaratvāt pītavāsanāprabodhavatā bodhena tulya eva asau bodhaḥ, so'pi teneti bodhamātramekameva,- iti piṇḍārthaḥ | evaṃ vastutattvamabhidhāya abhyupagamyavādena āha athāpi iti | pūrvaṃ nīlavāsanāprabodhe pītavāsanāprabodhe'pi ca bodharūpamekamiti uktam | mā bhūt vā bodharūpamekaṃ tadvāsanādvayaprayogāt, kintu nīlavāsanāprabodhasya pītavāsanāprabodhāt tadvāsanāvaśena bhedo vaktavyaḥ | vāsanayorapi nīlapītamukhena nīlapītayośca kathaṃ bhedaḥ | nīla- (page 97) pītavāsanādvayaprabodhāditi cet, cakrakameva | karmabhedavāsanādhipatyāt tadbheda iti cet, karmabhede'pi nimittaṃ vaktavyam | nilābhāsāt pūrvabodhādanyo'nantaro nīlābhāsabodhaḥ saṃskārarūpatayā sthitāditi cet, pūrvasyaiva gatasya bodhasya bodhatātiriktā nīlābhāsatā kutaḥ | bālasya ca prāthamiko nīlābhāsaḥ kasmāt | prāgjanmagatatvakalpane sarvaprathamanīlarūpatāpratilambhe nidānaṃ vācyam | paramparayā kramikanīlapītādyābhāsasvabhāva evaca bodha iti svāpamūrchāsamādhānādau śuddhātmatā tasya katham | sāpi nīlapītādyābhāsavadasya svabhāva iti cet, na śuddhāśuddhātmatvayorvirodhāditi uktaprāyam | kiṃca satatameva śavalasvabhāvatve bodhasya aṅgīkṛte nirmokṣaprasaṃgaḥ | tataśca prabhāsvaramidaṃ cittaṃ prakṛtyāgantavo malāḥ | iti prajñāpāramitādvaitaṃ jñānam ....................... | iti yāmadvayajñānamayīm .................................... | ityādeḥ svagamābhyupagamādervipralopaḥ,- iti alam | tadetadeva sidhyati yadi bodharūpatātiriktamanādinijanijabāhyakāraṇaparamparāprabhavaṃ bāhyameva kiṃcit vastu bhavet,- iti bāhyārthavādinā svapakṣaḥ pratyujjīvitaḥ | tadetadāha sarvathā bodhavyatirikta iti | evaṃ svasantānavarti saṃbhāvyamānaṃ tāvat kāraṇaṃ karmādhipatyaṃ pūrvo nīlābhāsaḥ samanantarapratyayaḥ pītābhāsaprāya ityetadāśaṃkitaṃ nīlapītādikramikābhāsavaicitrye, naca tadupapadyate iti uktam | atha parasantānavarti vaicitryaṃ nīlādyābhāsavaicitryakrame'dhipatipratyayarūpatayā heturiti yaḥ śaṃketa, taṃ prati āha bāhyārthavādī- (page 98) parapramātṛrūpāṇi yāni bodhāntarāṇi ābhāsavaicitryodbhāvanakāraṇabhāvena samarthayitumiṣyante, teṣāṃ saṃpādayitavyābhāsabhedāt tasmāt bodhasantānādekasmāt bhede sati kāraṇatā saṃbhāvyate | sa evatu katham | tathāhi bodhasya tāvat svarūpaṃ nityamahamiti antarmukhamidantāvabhāsavaśasamuditabhinnakakṣyau deśakālau tadbodhaviśeṣaṇabhāvābhigamanāsamarthau na bhindāte,- iti uktamasakṛt | svarūpabhede ca anyatarasya aprakāśarūpatvādabodhatvamāpatediti na deśato na kālato vibheditā asti saṃvidaḥ | svarūpato'pi bheditā jaḍāt na saṃvidaścitaḥ | tato vastutaḥ pramātrantarāsiddhiḥ | abhyupagamavāde tu sadā sannihitāni khalu parapramātrantarāṇi | tāni ca ābhāsavaicitryaśatasahasravartiyaugapadyādekasminneva kṣaṇe tataśca ekaikatra santāne tadekavyatiriktasamastasaṃbuddhāsaṃbuddha- pramātrantaragatābhāsavaicitryāṇi kāraṇabhāvamupagatānīti na kaścit niyamena kvāpi pramātari ābhāsabhedaḥ samarthayituṃ śakyate iti koṭidhā ayamupaplavahetuḥ samarthanaprakāraḥ | anena āśayena āha upapannatve'pi iti | nanu sarvamidaṃ jaḍābhimataṃ bhāvābhāsajātamindhanāgnyābhāsabījabhūsalilābhāsādicetanaiḥ parasparayogyadeśasaṃnidhāpanābhidhānopasarpaṇasaṃpādana- samarthaiḥ pratyayairhetubhirnijanijakāryasaṃpādanocitayogya- deśasaṃnihitaṃ tāvat kriyate iti na asti atra vivādaḥ | upasarpaṇapratyayāśca cetanāśca icchāvantaḥ | sāca icchā layavijñānakalpāraghaṭṭaghaṭīyantravāhakecchā iva anantakālabhāviniyatakramakamābhāsavaicitryamāgūryaiva uttiṣṭhati | parāvaskandaiṣaṇā hi rājñaḥ pararāṣṭramardanāvaluṇṭhanabhaṅga- bhedanaprabhṛtyābhāsāntaraśatasahasrābhisandhānagarbhatayaiva prādurbhavati | vivṛtau prabandhena prayuktamābhāsapadaṃ- (page 99) vijñānanaye bāhyārthābhāvāt vijñānākārataiva upasarpaṇapratyayādīnāṃ pūrvapūrvarūpatayā kāraṇānāmuttarottaraṃ ca kāryāṇām- iti sūcayati | hi iti yasmāduttarottaratayā niyamavatyā kāryatvena abhimatāḥ abhimānena tathā niścitāḥ, pūrvatāniyamāt ca kāraṇatvena abhimatā ābhāsabhedāḥ kriyante svenaiva icchāviśeṣeṇa vijñānarūpeṇa tathā iti tato hetuprakārādidamāyātam- yat kila icchākhyālayavijñānaviśeṣasamutthāpito ya ādyaḥ kāraṇābhāso yathā grāmaprāptyabhisandhānātmavijñānotthayā gamanecchayā utthitaḥ śarīrābhāsaḥ, sa eva madhyavartino mārgābhāsaṃ, tadvartinaśca tṛṇādinīlādyābhāsānākṣipati yāvadgrāmapraptyābhāsaphalam; tato'pi tṛptyābhāsātmakaphalāntarābhisandhānodbhūtayā icchayā yaḥ pākābhāsaḥ prathamakāraṇābhimata utthāpitaḥ, tenaiva adhiśrayaṇādyābhāso'ntyagrāsanigaraṇābhāsaparyanta ākṣiptaḥ; tataḥ pānagoṣṭhīvaicitryābhāsecchetyādi mantavyam | yadivā kimanena bahutarecchāprabandhākṣepiṇā bhūyasā kāryakāraṇabhāvena parikalpitena | prathamagarbhādhānasamaya eva ekapraghaṭṭakasaṃmurchita eva yaḥ karmavallīpratānābhāsa ekalayavijñānarūpaḥ, sa eva maraṇakṣaṇaparyantābhāsāvadhīn niyatakramabhāvinaḥ sukhaduḥkhatatsādhanābhāsānākṣipati | punarjanmāntare'pi evaṃ, natu teṣāmābhāsānāṃ madhyavartināṃ punaḥ kāraṇāntaramupayujyate yathā pātayāmi enaṃ giriśikharādityanayaiva icchayā pātyamānagatatattaddeśasaṃyogavibhāgatatkṛtaduḥkhamohādyābhāsa- paramparā ākṣiptaiva | tata eva madhye'sāvaśakyapratibandhā | yadāha muniḥ iha te karmaṇāmeva vipākaścintayiṣyati | amutra bhavitā yatte taccintaya śubhāśubham || (page 100) iti | ardhena aśakyapratibandhatvaṃ madhyābhāsānāṃ vadatā karmābhāsākṣepāvinābhāva eva uktaḥ | ata eva ......................... prārabdhrekaṃ na śodhayet | (sva. 4|141) iti aśakyatvameva uktamāgame ........................... yenedaṃ taddhi bhogataḥ | iti ca | tathāhi lagnaviśeṣarūpāt kṣaṇābhāsāt sarvaṃ tajjātakagaṇanākāle maraṇakṣaṇāntaṃ niścinvanti yāvat tajjanmagatamaraṇakṣaṇalagnaviśeṣābhāsāt janmāntarābhāsākṣepādi niravadhikamapavargāvadhikaṃ vā gaṇyate eva | naca niyatakramānurodhina ābhāsaprabandhasya ekaṃ kāraṇam,- iti apūrvamadaḥ, apitu bālyādau grahanakṣatrādyudayāstamayaparamparāprabandhe ṛtusamudāye ca pratītatarameveti darśayati yathā iti tāvantaṃ niyataṃ kālamavasthātuṃ śīlaṃ yeṣāṃ, teṣāṃ vicitrāṇāṃ vilakṣaṇānāmanyonyato niyato yaḥ prabandha uttarottaratvena ābhāsaparamparā; tasyā ekameva kiṃcit heturiti iti iti | athāpi ucyate iti pūrvakriyayā abhisaṃbadhyate dṛṣṭānta eva tāvat, sarvasmin naitadupapadyate | kṛttikodayādinā nirūpite grahanakṣatrarāśiparispande tāvadetadupapadyate, ṛtvādau ca yatra niyata eva kramaḥ | bālyayauvanādau tu na naiyatyamasti avaśyaṃbhāvinaḥ kramasya anyathāca anyathāca avalokanāt | tato madhyavartināmāhāravaicitryādīnāṃ yauvanajarāsaṃpādanatāratamyabhājāmadhvagamanādeśca jarāsamutthāpakasya, rasopayogādeśca yauvanaparirakṣaṇaikakasakṣaṇasya svaniyatabhāvitayā pūrvakarmamātrakṛtamākṣepamasahamānasya kāraṇabhāvena vartamānasya kathamapahnavaḥ kriyeta | naca asya madhyavartinaḥ kāraṇavaicitryamanyadupalabhyate | tataśca samanantarābhāsasyaiva tatra kāraṇatvamiti na (page 101) tāvadādyasyaiva hetutā | atha ucyate kimanena puruṣaviśeṣagatena bālyādinā | puruṣasāmānyāpekṣayā bālyādikamasmābhirudāhṛtatam | ekaprathamakāraṇākṣipto'nekaḥ kramikaḥ prabandho bhavati,- ityatra vastuni idamapi na upapannaṃ tatrāpi prathamakāraṇākṣiptatvābhāvāt | yathāhi prabhāsvarādapavarakapraviṣṭasya na prathamakāraṇabalādeva cakṣurādīnāmālocanahetūnāṃ saṃpattiḥ, tathātve hi praviṣṭamātrasyaiva apavarakodarāntarvartisamastavastvavalokanaṃ saṃpadyeta, apitu paramparāpekṣāto'tra cakṣurādīnāṃ viśeṣapratilambharūpaḥ pariṇāmaviśeṣo'pekṣyaḥ | yathāca bījabhūmyudakānāmaṅkure janayitavye paramparāsaṃnidhānajanito'tiśayarūpaḥ pariṇāmaviśeṣaḥ, yathāca odanasaṃpattau kartavyāyāṃ sthālītaṇḍulodakānām | anyathā pariṇāmāntarānapekṣāyāṃ jhaḍityeva aṅkura odanaśca jāyeta | sāmagryā hi tatra pūrṇatvam | tatra hi na adhikamanupraveśayitavyaṃ, nāpi tataḥ kiṃcidapasārayitavyam | tathaiva kramasaṃnihitānāmādityacandrādyudayānāṃ ca nīhāravihārādīnāṃ ca avaśyaṃ paramparopakārapariṇāmena bhavitavyam | anyathā katipayakṣaṇaireva bālyāt yauvanaṃ, tato'pi madhyamavayaḥ, tato'pi vārdhakamiti savidhavartyeva nidhanaṃ syāt | asti tu kālāntarapratīkṣaṇam | tasmāt madhye sajātīyaśarīraparamparāsvabhāvena pūrvāvasthāpracyāvottarāvasthodayaśūnyena api dehasantānena kaṃcitkālamavastheyam | tadāha sthitaiva iti | tathā ca jātakagaṇane'pi na iha dine idamidaṃ drakṣyati, sprakṣyati vakṣyatīti pratipadaṃ hasitakaṇḍūyitaparyantavyāparasaṃvedanasaṃbhavaḥ, apitu sukhaduḥkhāveśopayogidaśāviśeṣasaṃvedanamātraṃ bhavati | yuktaṃ ca etat | anyathā ekajātakatattvasaṃvedane tallagnatayā sarvaṃ vidyāt | tasmāt bālyādau prathamakāraṇākṣiptatvaṃ tāvadasat vaicitryaśatadarśanāt | (page 102) araghaṭṭaghaṭīyantravāhane tu tāsāṃ ghaṭīnāṃ bharaṇāvarjanaparivartanādāvavicitra eva kramaḥ sarvadā | tatrāpi vaicitryaṃ cedavaśyaṃ sahakāryantaramantarā syāt | naca prakṛte nīlādyābhāsavaicitrye yauvanādau rasāyanādyupayoga iva sahakāryantarapraveśaḥ kaścit niyatasya sahakāriṇo'navalokanāt | yathāhi rasāyanopayogāt yauvanamavatiṣṭhate ciraṃ kālaṃ, gatamapivā punarnavopayoga iva punarāvartate iti niścito'tra sahakārī; tathā nīlābhāse sthire vā asthire astameti punarudbhavati vā ayaṃ sahakārī,- iti na niścayo'sti | nāpi prabhāsvarādapavarakapraveśa iva anyonyapariṇāmāpekṣā | sā hi tatra bhavet yatra niyataḥ kālāntarapratīkṣāyogo bhāsate | iha tu nīlābhāsakṣaṇamātrasamanantaramapi pītābhāso dṛṣṭa eva | prathamahetusamākṣiptatā api na yuktā kramaniyamasya abhāvāt | prathamahetuṃ pūrvoktaṃ smārayati tathāhi iti | ubhayatrāpi iti saṃbhāvyamāne iti bhāvaḥ tatra icchātmakaḥ prathamaheturyaḥ prāguktaḥ prathamecchayaiva hetvavabhāso'ntarākṣipta ityādinā, tadākṣiptatāyāṃ kramaniyamābhāvamāha yathaikadā iti anyadā iti tasyaiva puruṣasya puruṣāntarasya vā iti tajjātīyāt hi kāraṇāt tajjātīyameva kāryaṃ bhavati,- iti yuktam | iha ca icchāyāstasminneva puṃsi pumantare vā vahnimutpādayāmi,- ityevaṃrūpeṇa tajjātīyatāyāmavikalāyāmapi antarāsamudbhavato nīlapītādyābhāsakramasya niyamena tajjātīyatvam | atha yo dvitīyaḥ prathamahetuḥ saṃbhāvitaḥ pūrvakarmabhirevavā ityādinā, tatra kramaniyamābhāvo ya āpādayitumiṣyate bāhyārthavādinā, sa ekapuruṣāpekṣayā na upapannaḥ ekasmin janmani prathamakarmapraghaṭṭakahetvākṣipte tasya ekasyaiva (page 103) nīlādyābhāsakramasya maraṇābhāsāntasya bhāvāt,- ityāśayena puruṣāntarāpekṣayā taṃ kramaniyamābhāvamāha puruṣāṇām iti | bahuvacanena śarīrādyābhāsavargasya prathamakāryasya sarvapuruṣeṣu tajjātīyatāvalokanāt pūrvakarṇo'pi tajjātīyatvakhaṇḍitaṃ siddhamiti tajjātīyāt prathamahetostajjātīyenaiva niyatakrameṇa nīlādyābhāsaprabandhena bhavituṃ yuktam,- iti abhiprāyaḥ | karmākṣiptatvamapica sarvasya ābhāsasya ayuktaṃ sarvasya sukhaduḥkhābhāsaphalatvāyogāt, dharmādharmayośca tatsādhanasaṃpādanopayogena prasiddhatvāt | yadāha te hlādaparitāpaphalāḥ puṇyāpuṇyahetutvāt iti | yadyapica mārgagatatṛṇādidarśanamapi paramparayā kayācidavaśyaṃ sukhaduḥkhayorvyāpriyate adṛṣṭeśvarādivādimate sarvasya tadaniṣṭānāviṣṭasya utpattyanabhyupagamāt, tathāpi karmaiva ekaṃ prathamaheturiti yo manyate, tasya etat dūṣaṇaṃ sākṣāt- yat na sukhāya na duḥkhāya vā tasya kathaṃ karmākṣiptatvamiti | anyeṣāṃ tu bahutarahetuvādināṃ sāmagryā vaicitryeṇa karmaṇo'pi ativicitratve sukhaduḥkhasādhanānāmapi vyavadhānāvyavadhānādibahutaracitrabhāvābhyupagamo na duṣyatīti | nanu mābhūdicchaiva ādyā nīlādyābhāsavaicitrye prathamahetuḥ pūrvakarma vā | svakāraṇābhāsa eva tatra tatra kāryābhāse prathamaheturbhaviṣyati | so'pi jaḍo vā anyo vā yo'sāvupasarpaṇapratyaya ukta ityevaṃ prathamahetavo bhūyāṃsa ābhāsavaicitryaṃ madhyavarti samutthāpayiṣyanti,- iti yasya matiḥ, taṃ vitatya apahastitamohaṃ karoti nāpi mṛddaṇḍa ityādinā abhisandhānamasti ityantena | athavā pūrvaśeṣatayaiva asya granthasya itthamavatāraṇam | nanu yathā bālyādau prathamahetukarmākṣipte'pi rasāyanopayogādinā sahakāriṇā yauvanamaticirakālamavatiṣṭhate, tathā iha api (page 104) sahakārivaśāt te te ābhāsāściramavasthāsyante | tathāhi ghaṭābhāsasya anuvartane mṛddaṇḍādyābhāso hetuḥ, dhūmābhāsasya vahnīndhanādisāmagryābhāsaḥ, paṭābhāsasya kuvindaturivemādyābhāsaḥ | evamanyatra vācyam | etat dūṣayati nāpi iti | atra hetuḥ- antarā madhye gṛhavartino ghaṭapaṭābhāsāderavalokane mṛtpiṇḍadaṇḍādyābhāsasya nāma api na avaśiṣyate iti | nanu kumbhakāragṛhe tāvat prathamaṃ mṛtpiṇḍābhāsaḥ saṃvedya eva, tato'pi yastadgṛhāt ghaṭamānayati, sa upasarpaṇapratyayābhāso gṛhavartino ghaṭābhāsasya anuvartane sahakārī bhaviṣyati | astu, yāvadāste | svagṛhagate tu tasmin kaḥ sahakārī tadābhāsānuvṛtteḥ | tadetadāha nāpi upasarpaṇa iti | nanu yathā agnāvanumitsite dhūmābhāsasya dṛśyamānasya adṛśyamāno'pi tena anumātrā adṛśyamānatvādeva adhipatisāmyāt hetutvācca adhipatipratyayaśabdavācyo vahnyā bhāsastaddeśakrimisarvajñādipramātṛniṣṭhatvena sthito hetuḥ, evaṃ ghaṭaprāpako'pi puruṣaḥ svagṛhāvasthita eva atra sahakārī bhaviṣyati | yadā tarhi sa yaśaḥśeṣībhūtastadā kiṃ kartavyam | kaḥ sahakārī ghaṭābhāsasya avasthāne śaraṇīkartavyaḥ | naṣṭasya na hetutvamanupākhyatvāt, sopākhyatvaṃ hetutāyā vyāpakam | tadviruddhasya ca iyamupalabdhiḥ | krimisarvajñābhāsasya ca na hetutvam ādhipatyena anantābhāsodayaprasaṃgāt ityādi vakṣyate agrataḥ | tadāha nāpi ādhipatyamātreṇa iti | evamapi yā hetutā ucyate, sā neti saṃbandhaḥ | atra hetuḥ tadupasarpaṇa iti | atraiva dṛṣṭāntamāha nahi iti | naṣṭasya kā hetutā yatra adhipatitvaṃ viśeṣo bhavet | ata eva iti yato na asau dhūmābhāso'gnyābhāsāt, ato hetostādṛśāt dhūmābhāsajāt (page 105) dhūmābhāsāt gopālaghaṭikāsaṃgṛhītavimuktāt na vahnyābhāsasya anumānamatatkāryatvāt | upasarpaṇapratyayanāśe'pi iti yaduktaṃ, tatra yadyapica ityādinā pūrvapakṣaṃ śaṃkitvā nirākaroti tathāpi iti | naitadyuktam ityanena yojyametat | rajakatakṣakalohakāraprabhṛtayo vastutaḥ santi kvacidupapattisthānāntare'pi svarganarakādāviti | iyatā tathā kāryābhāsasiddhirna bhavatīti darśayati ābhāsavastutvavāde iti | naca te tadā tadupasarpaṇapratyayatayā bhānti | bhāsane ca tadābhāsakāraṇabhūtopasarpaṇapratyayāntarābhāsaḥ, tatrāpi anya iti niravadhiḥ pūrvāvabhāso bhavet | naca so'sti,- ityāha paramparāvicchedaśabdābhyām | atha manyate- sarvajñasya tāvadābhāsaparamparāpratibhāso'sti,- iti tadvartinaste upasarpaṇapratyayābhāsā dhūmānumeyahutavahābhāsa iva adhipatipratyayatvena asmadādiṣu kāṣṭhakuḍyādyābhāsabhedahetavaḥ santu,- iti | tatra āha aniyamācca iti | nahi samastatadupasarpaṇapratyayanirmitagṛharathaghaṭādyābhāsāḥ sarve sadā upalabhyante iti niyamo'sti | naca sahakāryantaraṃ tadupasarpaṇapratyayarūpapramātricchātmakasaṃvedanātiriktaṃ vijñānanaye yuktopagamaṃ yena ayamaniyam upapadyeta | kiṃ ca teṣāmupapattisthānāntarabhājāṃ tadā tāvat na icchā asti- adyāpi ābhāsantāṃ gṛhādaya iti | pūrvanirmāṇāvasare'pi iyantaṃ samayamete'vabhāsantām,- iti na abhisandhānameṣām | abhisandhāne'pica madhya eva kīrtanasthānānāṃ maṭhādīnāṃ dhvaṃso dṛṣṭaḥ | nacāpi te pūrvaṃ sarvajñā yena itthaṃ gṛhābhāso'sya ābhāsasya anantaro'smātpūrva etena vyavahita iti anantavaicitryamabhisandadhyuḥ | nacāpi eteṣāṃ tāvānabhisandhiradyatanopasarpaṇapratyayāntareṣu tathādarśanābhāvāt | (page 106) evamiyatā prathamakāraṇākṣiptatā yato vitatya nirākṛtā, tataḥ samanantarapratyayaparamparāta ābhāsavaicitryamiti āpatitaṃ gatyantaravirahāt | tadapi ca ayuktamaniyamāt | atha ucyate- kumbhakārakulāvasthita ekaḥ pramātā antataḥ krimiḥ sarvajño vā avaśyamasti, sa ca ghaṭābhāsarūpo jātastāvat | tatra ca asya heturmṛddaṇḍakulālābhāsaḥ, tato naṣṭe'pi tasmin tasya tāvat ghaṭābhāsādeva ghaṭābhāsa iti sthite yo'pi anyaḥ pramātā taddeśābhāsavān, tasya api tadābhāsayogaḥ- iti | tatra api vivecyaṃ- kiṃ pūrvasthitapramātrābhāsarūpa eva asau ghaṭābhāsaḥ kālāntarāgantukapramātrantarāntaranupraveśameti,- ityetena nayena dvayostāvati ābhāse aikātmyaṃ prāṇasukhaduḥkhādyābhāsabhede'pi, utasvit pūrvasthitapramātrābhāsāt kāraṇādāgantukapramātṛvartyābhāsāntarameva kāryarūpamudeti | tatra pūrvasminkalpe tīrthikamatānuṣaṅgaḥ | tathāhi dvayoḥ pūrvasthitāgantukayoḥ pramātrorekasaṃvedanarūpatābhyupagame viśeṣābhāvāt sarveṣāmekasaṃvidrūpatvādekātmateti ekātmavādastāvadaniṣṭaḥ | tatrāpica ṛddhyantaramāyātam- yat sa ekātmā svātantryāt saṃyojanaviyojane vicitre nirbhāsayan vicitraṃ pramātṛbhedamantarā antarā ca ābhāsāṃśe kvacana abhedamuparacayati, - iti maheśvararūpo'sāviti tadayaṃ vijñānanayo yogācāreṇa suṣṭhu samarthita ityāśayena bāhyārthavādī prathamapakṣaṃ dūṣayati etaddhi iti | dvitīyamapi pakṣaṃ atha bhede'pi ityādinā saṃbhāvayate | bāhyatvādaprakāśanaprasaṅgaḥ iti pramāṇamatra na kiṃcana syāditi pramāṇamukhena doṣaḥ | mūrtatve ca asthūlatā na ghaṭate | taddeśātaddeśaraktāraktakampākampāvaraṇānāvaraṇabhedena viruddhadharmādhyāsāditi na ekatā, nacāpi anekaparamāṇurūpatā tathānirbhāsābhāvāt paramāṇorapi (page 107) ṣaḍaṃśayogāpattyā anupapatteḥ | naca ekānekatātiriktaṃ vastuno rāśyantaramasti,- iti prameyamukhena doṣaḥ iti doṣavattāprasaṅge bāhyamūrta iti padadvayam | etadapi dūṣayati etadapi na iti te samarthāḥ iti | ekakāvasthāyāmapi pratyekaṃ dṛṣṭasāmarthyaiḥ śālibījairiva svasaṃkhyānuvartyaṅkuranikaraḥ śālīyaḥ pramātari ābhāsasaṃcayo janyate | samānābhihārādanekatvānavabhāsa iti cet, asamānābhihāre kiṃ vācyamiti darśayati tataśca iti | naca āgantukapramāturekābhāsarūpatāṃ muktvā sphuṭāsphuṭādinirbhāsayogaḥ | nanu taimirikāntarasya kiṃ na asti keśādyābhāsaḥ | satyamasti; sa tu svatimirabalādeva, natu tadābhāsāt | tathātve hi ataimirikasya api sa bhavet | tadāha bhrāntasyāpi parasmāt iti | etadupalakṣaṇam | pūrvamataimirikasya ekacandrābhāse taimiriko'pi āgantuko na dvicandrābhāsavān bhavediti na parābhāsajanitaḥ pramātrāntarasvābhāsastadvailakṣaṇyāt | atadvailakṣaṇyaṃ hi tadābhāsajananasya vyāpakam | anyathā ghaṭābhāsāt paṭābhāsa ityādiraniyamo bahuśākhaḥ | tasya viruddhaṃ tadvilakṣaṇatvamiti vyāpakaviruddhopalambhaḥ | atha yogācāramatadūṣaṇapravṛttaṃ bāhyārthavādinaṃ- etatpakṣastāvat nisargadurbalaḥ, na ayaṃ me gaṇanīyaḥ; yogācārāṃstu ayameva dūṣayiṣyati,- iti āśayena protsāhayituṃ nayaparamārthajño'yamantaranupraveśamiva asya kurvannīśvaraikātmyavādī kathayati īśvaraikātmyavāde tu iti | tuśabdo viśeṣaṃ dyotayan protsāhasya viśejñatāṃ dyotayati | satyamasi prāmāṇikadhuryaḥ- yat kila etadduṣaṇaṃ sphuṭatvāsphuṭatvādisaṃkramaḥ iti keśādyābhāsodayaḥ iti cakārāt vaikalpikābhāsāntarodaya iti ca, tat (page 108) na īśvarādvayavāde darśitam | tatastīrthikapakṣaṃ sarvathaiva kṣaṇikatvanairātmyādiciropārjitanyāyakeśaikāntaharaṇadhuryamayaṃ yuṣmaddarśane avaśyaṃ praveśayiṣyati vijñānavādī durātmā svanikāyakalaṃkabhūtaḥ, tadamuṃ sarvāvaskandena nipātaya svabhāvāditi dvividhā hi iti sarvākṣagocaratvena yā tu bāhyatayā sthirā | sṛṣṭiḥ sādhāraṇī sarvapramātṝṇāṃ sa jāgaraḥ || (3|2|17) iti sādhāraṇo'nyathā caiśaḥ sargaḥ spaṣṭāvabhāsavān | (4|1|11) ityādinā sādhāraṇī sṛṣṭirvakṣyate kevaleśvarakartṛkā, yatra tāvati ābhāsāṃśe pramātṝṇāṃ bhedavigalanena ekātmatāpattiḥ, tasyāsādhāraṇī sṛṣṭirīśasṛṣṭyupajīvinī | (4|1|9) ityanena tu asādhāraṇī paśurūpapramātṛkartṛkā yatra na miśratāpattiḥ pramātṝṇām | tatpakṣe ca sphuṭāsphuṭakeśādivaikalpikādiśca varga iti asādhāraṇyāt kathaṃ tatra ābhāsaikatādoṣaḥ | tatrāpica īśvarādhiṣṭhānamasti | yadvakṣyate saiṣāpyajñatayā satyaiveśaśaktyā tadātmanaḥ | (4|1|9) iti | atha protsāhito bāhyārthavādī parakīyam atha ityādinā śaṃkitvā dūṣayati na yuktam ityādinā | atha ayaṃ bāhyārthavādī bhagavadaikātmyavādinā protsāhanopajāpasamuttejito nirpekṣaṃ praharan santānāntarasiddhiṃ vijñānavādino mate vitatya dūṣayituṃ pīṭhabandhaṃ gṛhṇāti svaka iti | yāvanti santānāntararūpāṇi pramātrantarāṇi, tāvanta eva ghaṭābhāsā yadi; tat parasparavyavahāro na ghaṭeteti etena api cchidreṇa ekābhāsavādī tvayā praveśayitavyaḥ, tasmādaṅgīkuru bāhyamartham, yatra ekasmin (page 109) bhinnapramātṛgṛhīte parasparaṃ krayavikrayādivyavahāropapattiḥ | bāhye ca śarīravartini ekasmin vyāpāre vyāhāre ca aṅgīkṛte tasya samīhākāryatvāt tenaiva dṛṣṭena kāryaliṅgena kāraṇabhūtaparabuddhisantāno nirapavādamanumīyate iti pramātrantaraviṣayo'pi vyavahāraḥ praśnaprativacananigūhanavrīḍanāśayasaṃmīlanādiḥ paraspareṇa kṛto ghaṭate iti | na tat nayavidā aṅgīkāryaṃ, yat parapakṣotthāpakam,- iti aṅgīkaraṇakāraṇasvapakṣānupamardaviruddhatadupamardavyāptaṃ parapakṣotthāpakatvamiti kāraṇaviruddhavyāptopalabdhiḥ | evakāreṇa yat sūcitaṃ- paraghaṭābhāse vyavahāro na syāditi, tatra hetuḥ pramātrantaraghaṭābhāsānāṃ parokṣatvāt iti | parasvasaṃvedanaparokṣāt tadvartini pramātṛbhedena bahutarabhede ghaṭābhāse grāhyāṃśarūpe asyāpi ghaṭābhāso'syāpi, aparasyāpi,- ityevaṃ vyavahāro na syāt, grāhyakāṃśarūpe ca atibhūyasi pramātrantaraśabdavācye senāsaṃghādau ayamapi cetayate ayamapi cetayate iti na bhavet vyavahārasya sparśo'pi saṃbhāvanāpi, kimaṅga saṃpattiḥ | evaṃ granthayojanā, natu ghaṭābhāsānām ityetadapekṣayā cakāro yojanīyaḥ, yena atra ṣaṣṭhīsaptamyoranupapattirbhavet, ekasyā ākṛteścaritaḥ prayogo na dvitīyasyāḥ gavāṃ svāmīha yeṣu ca iti | evakārabalāt hi paraghaṭābhāseṣu pramātrantareṣu ca vyavahārasparśo'pi na syāditi saṃbandhaḥ | sarvathā pramāṇāgocare'rthe na vyavahāraḥ paramukha iva avahitthanigūhitākāre | tathāca pramātṛgatā grāhyagrāhakākārāḥ | vyavaharaṇaṃ hi jñānābhidhānarūpam | tatra ca kāraṇaṃ pramāṇagocaratvaṃ sarvatra tadanubhavāt, tasya viruddhaṃ tadagocatvamiti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | nanu satyapi bāhye'rthe ghaṭo'stu pratyakṣapramāṇagocaraḥ, grāhakābhāsastu anumānenaiva gocarīkartavyaḥ (page 110) buddhipūrvāṃ kriyāṃ dṛṣṭvā svadehe'nyatra tadgrahāt | kalpyate yadi dhī.......................................................................... || iti nyāyāt | tadiha darśane grāhyābhāsāṃśo'pi anumitiviṣayo bhaviṣyati, tadasiddhaṃ pramāṇāgocaratvam | tathāhi anumātuścaitrākhyasya mātuḥ svapratibhāsatāṃ prāpto yo maitrasaṃbandhinā dehapratibhāsena sahito vyāpāravyāhārāvabhāaḥ, tasya samīhayā saha vyāptirgṛhītā kāryakāraṇabhāvaprāṇitā svātmani | evaṃbhūtayā itthaṃbhūtaghaṭādyābhāsavatyā ca antaḥsaṃvidā kila ayamevaṃjātīyako vyāpārābhāso vyāhārābhāsaśca bhavatīti | tato gṛhītakāryabhāvāt tasmāt vyāpārādyābhāsāt tattadgrāhyābhāsasaṃvalitagrāhakarūpānumānam | anumitena ca vyavahāraḥ | taduktaṃ ............................... citramātre'pyeṣa nayaḥ samaḥ | iti | apiśabdena saṃbhāvyamānatvena etaduktvā dūṣayati na saṃgatam iti | atra hetuḥ nahi iti | yo'sāvanumeyo maitraḥ, tadīyayā samīhayā svagrāhakasaṃvinniṣṭha eva vyāhārādyābhāso janitaḥ; natu anumātṛsaṃmatacaitrasaṃvedananiṣṭhaḥ,- iti maitrasamīhayā yo na kāryaścaitrasaṃvedananiṣṭha eṣa vyāharatīti ābhāsaḥ, sa kathaṃ maitrīyāmakāraṇabhūtāṃ samīhāmanumāpayet | nanu satyāṃ maitrasamīhāyāṃ caitrasaṃvedane maitro bhāsate,- iti ābhāsaḥ | sa kathaṃ tasyāḥ kāryo na syāt | āha pramāturasya hi iti | maitrasya icchānusāreṇa ahaṃ vāgmī bhāṣe,- iti svasaṃvedananiṣṭhito ya ābhāsaḥ, tasya kāraṇaṃ saṃbhāvyate | sa eva hi iṣṭaḥ karaṇāya, natu caitrasaṃvedanagatasya maitro bhāṣate,- iti ābhāsasya maitrasamīhayā kriyākaraṇaṃ syāditi | atra hetuḥ tasya iti | sa hi caitrasaṃvidgato na iṣyate kartuṃ caitrasamīhayā | nanu kimeṣaṇena prayojanam | (page 111) bījena kimaṅkura iṣyate | athaca sa tasya kāryaḥ | āha na hi anabhīṣṭaṃ ca icchākāryaṃ ca iti | jaḍavailakṣaṇyametadeva kāraṇasya- yadabhisandhāya karaṇamiti yāvat | ko'tra heturiti cet vipakṣe anabhisandhāyakaraṇe'tiprasaṅgo nāma | tamāha viśvasya iti | tataśca sukṛtaduṣkṛtasaṃkarādirbahuśākho vyupaplavaḥ | naca kevalamiyat, yāvat prakṛtamapi vighaṭeteti darśayati evaṃca iti | sakalalokaviruddhamaprasiddhaṃ ca idamiti kalpyamānapadam | caitrasya sā tūṣṇīṃbhāvādāvicchā samīhārūpā | tayaiva tarhi svasaṃvidgato maitro bhāsate,- iti ābhāso janita iti kalpyatām | aniṣṭo'sau caitrasamīhayeti cet maitrasamīhayā api na iṣṭa iti tulyo vidhiḥ | caitrasya ca anumātuḥ svasamīhā siddhā | tatra etāvadadhikam- matsamīhayaiva matsvasaṃvedananiṣṭho'yamābhāso janita ityantam | adṛṣṭamaitraṃ saṃvedanaṃ na kalpanīyaṃ syāditi upacayaṃ darśayan santānāntarasya aśakyasamādhānatāṃ darśayati | nanu parihṛtametadācāryeṇa svayameva śaṃkitvā, tat kimidaṃ codyate iti yasya bhramaḥ syāt taṃ pratyāyayituṃ tadgranthapāṭhapūrvakaṃ tadarthaṃ dūṣayati yadapi ityādinā atadvarṇitamiva ityantena | atadvarṇitamiva itivacasā bāhyārthavādī idamāviṣkaroti- prāmāṇiko'pi āryadharmakīrtirācāryadiṅnāgagranthānurodhāt tatpakṣapātādevamabhidhatte, na punarasya svarucireṣeti | asya santānāntarasiddhigranthasya arthaḥ- yathaiva bāhyanaye vyāhārāt parakāyagatāt parasamīhā anumīyate, tathaiva vijñānanaye vyāhārābhāsāt parakāyābhāsagatāditi | tatra yadi paro brūyāt bāhyavāde tāvadeka eva vyāhāraḥ, tatra yuktaṃ- yat tataḥ samīhānumānam, vijñanānaye tu dvāvābhāsāvanumātari caitre vyāharati ayamiti (page 112) svātmavicchedena; anumeye tu maitre vyāharāmi ahamiti svātmāvicchedena | tatra caitreṇa avicchinnāvabhāsasya vyāhārasya svātmani svehākāryatvena vyāptirgṛhītā, natu vicchinnāvabhāsasya parasamīhākāryatvena | tat kathaṃ sā anumīyeta | tatra ucyate kriyāviśeṣaḥ kuḍyādikriyāvilakṣaṇo yo vyāhārābhāsādiḥ, sa eva vicchedāvicchedādyavāntaraviśeṣatyāgāt sāmānyaṃ; tat dṛśyamānaṃ tasya gamakam | kasya | vyāharaṇasaṃpādako ya iha aviśeṣaḥ, sa eva ahamayamitiviśeṣāntarānādarāt sāmānyaṃ, tasya | nanu yathā ghaṭavalmīkayoḥ pārthivatvasāmānye'pi kumbhakārapipīlakarūpapratiniyatakāraṇajanyatvaṃ, tathā vicchinnāvicchinnayorapi pratyayayorvyāhārapratibhāsayornimittaṃ vyatiriktaṃ syāt | bhavet, yadi kumbhavalmīkavadeva pratiniyatakāraṇajanyatā upalabhyeta yāvatā vicchedapratibhāsavanto'pi kṣiptānāṃ śarāṇāṃ, tathā śilānāṃ yantranirmāṇādīnāṃ ca pareṣāṃ pracalitaparibhramaṇādikā ye kriyāpratibhāsāḥ, kṣiptairvā śaraśilāyantrādibhirnimitāḥ parasya cetanācetanarūpasya cyavanakālabhāvinaḥ pracalitādikāḥ kriyāpratibhāsāste avicchinnasvehāpūrvakā dṛṣṭāḥ | tat vicchinnairvicchinnasamīhāpūrvakairbhavitavyamiti niyamaḥ kutaḥ | parakīyasamīhāpūrvakatvaṃ ca parapreritaśarāghātādijanitasya ahaṃ calā nipatāmi,- iti svātmāvicchinnasya api kampādikriyāpratibhāsasya dṛṣṭam | tasmāt vyāpārābhāsamātre samīhāmātrasya vyāptiḥ | pakṣīkṛtastu yaḥ parakāyābhāsastaddharmatābalāt svasamīhānupalambhe tṛtīyarāśyabhāvena pāriśeṣyāt tatsamīhāmātraṃ vyāptisaṃvedanasmaraṇayorbhavadapi phalataḥ parasamīhārūpamanumitaṃ sidhyatīti | tadetat tena prāmāṇikena na varṇitamiva tena ca (page 113) aprāmāṇikena varṇitamiva prasiddhyā ca tena varṇitamiti śrūyate | vayaṃ tu itthamutprekṣāmahe- yadivā prāmāṇikavarṇitamapi idaṃ svadarśanapakṣapātapramādādidoṣādaprāmāṇikavarṇitena tulyaṃ jātamiti | ivaśabda utprekṣāyāmupamāyāṃ vā | kasmādevamiti āśaṃkya āha tathāhi iti | parastāvaduttaraṃ brūtām, tena asya dūṣaṇāvakāśāntaramāsādayiṣyāmi,- ityāśayena bāhyārthavādī prastutaprameyasiddhāvanupayogaṃ sādhyaviśeṣaṇasya tāvat darśayati kriyāyāḥ iti | jvalanapava(ca)nādikā kriyā na samīhāpūrvikā,- iti yuktaṃ sādhanadharmasya viśeṣaṇaviśeṣapadena, samīhāyāṃ tu anumitāyāṃ siddhaḥ parasantāna iti kiṃ tatra viśeṣapadena | nanu santānāntareṇa anumitena na kaścidarthaḥ, vyavahārasiddhaye hi tadanumīyate | kriyāmātrāt ca saṃniveśādiva puṣṭībhūtahastādeḥ pūrvabhāvikāraṇarūpaṃ samīhāmātramatītarūpamapi sidhyati | vartamānasamīhāntarānubandhitve'pi tasya siddhe jīvati ayam ityetāvat kva vyavahāraviśeṣe samupayogi | kriyayā hi vyāharaṇābhāsarūpayā tādṛgasau vyāhartṛrūpo vyāharāmi, ityevaṃ- tadvyāhārābhāsasamavāyirūpaḥ sādhyate sādhyatvocito'sāveveti yāvat | yataśca evaṃ, tata etadāyātamiti yāvattāvacchabdārthaḥ | tato maitralakṣaṇāt pramāturavicchinnarūpo yaḥ kriyāviśeṣābhāsastena tādṛgasau sādhyo yasya avicchedena śvāsonmeṣavyāhārādiḥ, kriyābhāsaḥ | tato vyāharāmītyābhāsāt parasantānānumāne cikīrṣite tasya anumāturuttamapuruṣavācyo'smadartharūpaḥ santānāntaratvena saṃmato'pi pratyakṣa iveti tādṛśāt kriyāviśeṣābhāsādīhāviśeṣa eva vyājihīrṣātatprayatnatatpūrvakaprāṇādyutthāpanādisvātantryamayā- bhīṣṭapraśnaprativacanādivyavahāropayogī yukto'numātumiti jñāpayituṃ sādhye'pi viśeṣaśabdaḥ | (page 114) atra āha bāhyārthavādī tadittham iti | atra hi tātparyaṃ vicāryamāṇaṃ samastāṃ prakriyāṃ vilumpati | tathāhi- na caitrasya vyāharāmīti ābhāsaḥ sphurati yata evamanumimīte- sa hi vyāharatīti abhimanyate, natu vyāharāmīti | tathābhimāne hi asmadarthasaṃbhinne vyāhāre svasamīhaiva evamuktā bhavati, na parasamīhā, svaparayośca tādātmyāpattiḥ | yasya ca maitrasya vyāharāmīti ābhāsaḥ, tasya svasaṃvitsiddhā samīhā | kimanumānena | tadetadāgūrya āha dūrāpetam iti | yadrūpamanumānāt pūrvaṃ siddhaṃ, na tadanumeyaṃ vastutaḥ | parvata iva siddhaśca asmadarthaḥ | anumeyatve kāraṇamasiddhatvam, tadviruddhaṃ ca atra upalabhyate,- iti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | yadasmadartharūpam, tat paratra bhavati,- iti svabhāvaviruddhopalabdhiḥ | atra śarīrāntare ayamitipratyayāt paratvamiti cet, svatra api paratvaprasaṅgo nimittasya aviśeṣādatra ahamiti hi svābhimate'pi dehe,- iti kaḥ svaparavibhāgaḥ | yadivā atītatvenāpi ityantaṃ vijñānavādino vacanam | tadeva dūṣayituṃ bhaṅgyā vyācakṣāṇena bāhyārthavādinā anūditaṃ evaṃca ityādinā viśeṣaśabdaḥ ityantena granthena | dūṣaṇāṅgīkaraṇamiṣeṇa eṣo'bhiprāyastava viśeṣaśabdaṃ prayuñjānasya | atra ca prakṛtameva vighaṭate iti darśayati tadittham iti | anena na nayena īśvarādvayavādī avaśyaṃ labdhāntaraḥ praviśati | dvayorapi tadābhāsamātre parasparatādātmyagamanena asmadarthonmeṣapratibhāsāt, aiśvaryaśakteśca svaparavibhāgapratibhāsahetorābhāsāntareṇa aikyasya saṃbhavāt,- iti āśayaśeṣaḥ | nanu prathamottamapuruṣarūpapratyayārthānādaraḥ | naiva eṣaḥ | vyāharaṇamātrāt tādṛśameva prakṛtyartharūpaṃ samīhāmātraṃ sidhyet | tadāha atrāpi iti | (page 115) sāmānyarūpā iti svaparatāviśeṣaṇatātyāgena | iṣyate iti vyāptigrahaṇakāle vyāpakatvena sādhanadharmasya, anumitikāle ca anumeyatvena | atra āha tadviśeṣagrahaṇamanarthakam iti | tataśca tatsādhyārthalābhābhāvāt samīhāmātraṃ piśācasya vā yakṣasya vā sarvajñasya vā krimervā tādṛgasti kasyāpi śilādiprerakasya iva yena ayamitthaṃ kampate, vyāharati ca,- iti niścayābhāve vyavahārāsiddhiḥ | ataśca evaṃ yat parasamīhā api maccharīrakampāya, matsamīhā api paradehakampāya dṛṣṭā prabhaviṣṇuriti abhiprāyaḥ | yacca uktaṃ kṣiptaśara ityādinā vicchedāvicchedayorapi vyāpārapratibhāsasya samīhāmātrameva nimittaṃ svaparaviśeṣaṇabhāgasya vyabhicāradarśanāditi, tatra samīhāyā api vyabhicāro dṛśyate | patāmi, calāmi; calati, patati,- iti hi avicchinno vicchinnaśca vyāpārābhāso vinā samīhāṃ vātavegādinā api dṛṣṭa iti vyāpārābhāsena kāraṇamātrānumānocitena samīhā api anumātuṃ na yuktā | yat yena vinā api bhavati, na tat tasya kāryaṃ dhūma iva jalasya | tathāca kampaḥ samīhayā vineti kāryatāvyāpakatadavinābhāvaviruddhamatra tadvinābhāvitvamupalabhyate,- iti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | atha iti vātavegābhāsādijanitāt kampābhāsādanya eva samīhāsamuttho dhūmābhāsajādiva dhūmābhāsādagnyābhāsasamuttho'bhiyuktaikasamadhigamyo loke'pica abhyāsāt pratītaḥ; tataśca vicchedāvicchedaviśeṣatyāgāt sāmānyarūpo vātādyakta(ttha)kriyāvailakṣaṇyācca vicchedāvicchedatyāgena yat sāmānyaṃ samīhāmātraṃ, tasya kāryaḥ; tena kāryeṇa yuktaṃ tat svakāraṇamanumātumiti yaducyeta | tathāpi iti tasminnapi prakāre kathyamāne vicchedādiviśeṣatyāgena (page 116) api yā samīhā kāraṇatvena saṃmatā, tasyāḥ kriyayā parakampādikayā apiśabdāt svakampādikayā saha yaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ prasādhyate; sa samīhitatvalakṣaṇaviśeṣaṇaviśiṣṭayaiva sidhyati | nahi yā na kasyacit samīhitā pavanajavanādinimittāntaraprabhavā svagatā paragatā vā kriyā, sā samīhākāryā yuktā | tato vicchedāvicchedaviśeṣau tyajyetāṃ nāma, samīhitatvaṃ tu aśakyatyāgam | samīhāto yadi asamīhitamutpadyate, tadekasya vyāhārasamīhāyāṃ sthāvarajaṅgamaṃ viśvaṃ vyāhartṛ syāt | nanu yadi samīhitaiva vyāpārādikriyā samīhākāryā, natu asamīhitā | kimataḥ | etadāśaṃkya doṣāpādanāya yojayati naca iti | iha vyāhāre ayamahamiti samīhā | tato vyāharāmīti samīhitṛrūpasvasantānagato vyāhārābhāsaḥ | tatsamakālamevaca samīhitṛvyatirikte'numātṛpramātari parasantānarūpe vyāharatītyevaṃbhūto vyāhārābhāso'numātṛkartṛkatvābhāvena maitrakartṛkatvāt tanmaitrātmakaparasantānasamavāyī dvitīyaḥ | tadiha parasantānagataśabdaḥ ubhayathā vyākhyeyaḥ- samīhitṛvyatirikte anumātari yata ābhāsate anumātṛvyatirikte ca samīhitari bhavati- iti | eṣa ca prācyasahitaḥ sat (n) santānāntare anumātavye hetūkāryaḥ, na pūrvaḥ śuddhaḥ nāpi paraḥ śuddhastayoḥ krameṇa svasamīhāyāmasamīhāyāmapi ca bhāvāt | tasya asya vyāharāmīti sahitaṃ parasaṃkramaṇena prathamapuruṣaśabdena yogyaṃ paragatatvaṃ nāma vyāhāraviśeṣasya asamīhitayantraputrikāvyāhāravilakṣaṇasya yat viśeṣaṇaṃ, tat cet tyajyate; tarhi vyāharaṇamātrāt samīhāmātramanumīyeta, natu vyājihīrṣāmītyevaṃvidhaviśeṣaparihāreṇa vyājihīrṣatīti | etadevaca viśeṣato'numeyametadrūpatājīvitatvāt santānāntaratāyāḥ | tataśca yathā (page 117) cāndane agnāvanumitsite sāmodatvaṃ dhūmasya yadi tyajyate, tat vahnimātraṃ siddhyati; na cāndano'gniḥ | yāvat sādhyaṃ sādhanadharmasya yena vinā na sidhyati, tāvati tadviśeṣaṇaṃ nāma aṅgīkāryaṃ cāndanāgnyanumāne iva candanāmodavattvaṃ dhūmasya, na siddhyati ca paragatatvātmakottamapuruṣārthasahitaprathamapuruṣā- bhidheyaviśeṣaṇavattvena vinā santānāntaram | anaṅgīkāryatve kāraṇaṃ tat hi, na asādhyasiddhinibandhanatvam | tadviruddhaṃ ca idamiti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | yathā ca cāndanatvāpekṣayā candanāmodo na viśeṣāntaraṃ tatparihāreṇa anāsīnatvāt | tadeva hi tadapekṣayā viśeṣāntaraṃ, yat yatparihāreṇa āste cāndanatvamiva tārṇatvāpekṣayā | anyathā gotvādapi śāvaleyo viśeṣāntaraṃ syāditi sāmānyaviśeṣavyavahāro hīyeta, dvayorapi gośāvaleyayorviśeṣatvāpatteḥ | viśeṣayośca sāmānādhikaraṇyaṃ kathaṃ syāt | asti ca tat- gauḥ śāvaleya iti | tasmādanyonyaṃ viśeṣavyavahārastadvyāpakabhāvena paridṛṣṭāt niyamāt viruddhamaniyamaṃ prasaktamavalokya vipakṣāt tatparihārānavasthānāt nivartamānastatparihārāsīnatvena vyāpyate | tadviruddhaṃ ca tatparihārānāsīnatvam, iti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | evaṃ prakṛte'pi vyāpāravyāhārādermaitrakartṛkasya caitrātmake parapramātari parasantānarūpe yat gatatvaṃ, tadābhāsarūpatvaṃ maitro'yaṃ vyāharati, - ityevaṃrūpaṃ pracyutāsmadarthaṃ viśrāntiprathamapuruṣābhidhānocitaṃ tanmaitrīyavyāpārādyābhāsasya uttamapuruṣocitasya vyāpriye ityevaṃrūpādanyo na viśeṣastatparihāreṇa anāsīnatvāditi | tataśca yathā dhūmāt cāndane'gnāvanumitsite dhūmasya candanendhanaprabhavavahnikāryatvamavaśyāpekṣyaṃ, tacca candanāmodavattvaprabhāvādeva saṃvedyaṃ; tathā hi tadāmodavattvagrahaṇāya (page 118) ghrāṇīyaṃ pratyakṣaṃ prabhavati,- iti antaḥpuravartinaścāndanahutabhujaḥ surabhidhūmayorasti pratyakṣaprabhāvodbhūtena vikalpena vyāptigrahaṇam | anumānakāle'pi āmodamādhuryaviśiṣṭadhūmāvasāyaḥ | evameva cākṣuṣaghrāṇīyadarśanabaloditamelanāvidhāyivikalpasvabhāvaḥ saṃbhavati,- iti sidhyati viśiṣṭāt surabherdhūmāt candanendhano dhūmadhvajo'gnikāryatvagrahaṇa iti cāndanāgnikāryatvagrahaṇe vyāptigrahaṇavelāyāṃ pramāṇāntaramupayujyate | tacca na saṃbhāvanīyam | evamiha prakṛte'pi | naca tat prakṛte nirvahati | viśeṣato hi atra parasamīhā anumeyā | anyathā samīhāmātramanumeyaṃ cet, piśācaprāyo'pi samīhitā caitreye vyāpārābhāse sidhyet | atha anumātṛpramātṛsaṃvedanavedyamānatadvyāhartṛrūpābhāsaniṣṭhaiva samīhā sidhyati, tarhi pramātṛsahasre anumātari tatsaṃkrāntamaitrābhāsasahasragatavyāhārābhāsasahasrāt samīhāsahasraṃ sidhyet,- iti tāvatāmanumātṝṇāmekapramātṛniṣṭhatvena yo vyavahāramelanalakṣaṇaḥ saṃbandhaḥ, sa na syāt | anenaiva ca nyāyena anumite'pi ghaṭābhāsavati pramātrantare ghaṭābhāsasya bhedādekatra ghaṭābhāse krayavikrayavyavahāro na ubhayorvyavahartrorbhavet,- iti punarapi mahābhūtagrastaṃ jagat na jāyate | tasmāt parasamīhāyāṃ cāndanānalatulyāyāmanumeyāyāṃ surabhidhūmacāndanāgnigrahaṇavat vyāptigrahaṇakāle paragatatvena vyāhārābhāsasya paratvena na samīhāyā grahaṇaṃ samānakālavyavahārakārivikalpavyavaharaṇīyamupayujyate | naca asti paragatatvam | parasamīhārūpatve hi sāhityavṛttivicchedāvicchedaprāṇe paraniścayapūrvakaṃ manaśca santānāntaralakṣaṇa iha anumeyapakṣe vartate iti anyonyāśrayam | evamanumānakāle'pi maitrātmakacetanarūpaparasantānasamavāyī vyāharāmi ahamiti (page 118) mūlabhūmau tāvadayam, tato mayi saṃkrāman saṃniviṣṭo'yaṃ vyāhārābhāso vyāharati,- ityevaṃ parasantānagatatvaṃ nāma viśeṣaṇaṃ pramāṇāntaranirgrāhyam | naca pramāṇāntaramatra kramate parasantānasya atra avadhāvanavagamāt | avagame tu anumānanairarthakyāpattiḥ | tata eva anumāyāmitaretarāśrayam | tataśca parasantānagatatvaṃ tāvat durjñānam | jñāte'pi parasamīhākāryametadvyavahārābhāsarūpamityatra arthe vyāptigrahaṇāvadhau nāsti pramāṇam | tadetadāha naca parasantāna ityādi | iyatā ca aṅgīkṛte'pi parasamīhākāryatve tatra pramāṇaṃ nāsti,- iti uktam | adhunā tu svasantatau vyāharāmi,- ityevaṃbhūtasya parasantānagatatayā vyāharati,- iti ābhāsasya yā paragatatā samīhitṛvicchinnasvabhāvatā, sā samīhākāryaiva na bhavati,- iti bāhyārthavādī brūte vyāhārābhāsasya ityādinā | maitrasya tāvat vastusthityā evaṃ samīhā vyāhareyamiti, tato vyāharāmīti ābhāsaḥ svasantānagatastasya udetu tāvat | yastu caitraviśrānto maitro vyāharati,- ityevaṃbhūtaḥ parasantānagato vyāhārābhāsaḥ sa tāvat na maitrasya saṃbandhinyā samīhayā kāryaḥ | asamīhito hi asau | nanu viśeṣasamīhāyāṃ sāmānyamapi samīhitam | satyaṃ, tattu samīhitaikatamaviśeṣaśarīrameva samīhitaṃ bhavati | anyathā svātantryeṇa asya samīhitatve kumbhakārecchayā trailokyaṃ kumbhānāṃ pūrṇamavalokyeta | na ca evaṃ, tata idamāpatati- balādeva sāmānyamukhāyāmapi samīhāyāṃ kaścideva viśeṣaḥ samīhitaḥ, phalato yo'sau viśeṣāntaratiraskāreṇa udyan dṛśyate | tadamunā prakāreṇa yadyapi sāmānyaṃ samīhitam, tathāpi svātmavartī yo vyāhārābhāso vyāharāmi- ityevaṃrūpaḥ, (page 120) sa satyaṃ samīhājanyatvena prasiddhaḥ | yattu anumātṛsaṃmato yaścaitralakṣaṇaḥ samīhitṛsantānāt paro'nyaḥ santānaḥ, tadgatatvaṃ vyāharati ayaṃ maitra ityvamābhāsanocitaṃ vyāhārasyaiva viśeṣarūpam; tat kasya janyaṃ bhavet | na caitrasya, na maitrasya, dvayorapi tatra nāsti samīhā | yataḥ samīhā ca yadi evaṃ kartuṃ prabhaviṣṇuḥ- mayi maitre yo vyāharāmīti ābhāsaḥ tatsamaye eva caitre maitro vyāharatīti ābhāsa udetu- iti; tarhi yadā evaṃ maitraḥ samīhate- mayi yo vicchedavirahito vyāharāmīti ābhāsaḥ, sa caitre'pi avicchinna eva udetu- iti, tadā caitro'pi eṣa maitro'haṃ vyāharāmīti avicchinnābhāsabhāgī bhavet, tadicchāto'dbhutaceṣṭāprasisārayiṣayā yaśorjanakāmyayā tadaiva viśvaṃ tadābhāsavat syāt, lajjāvahaṃ ca na kenacit dṛśyeta | anutpādecchā hi tatra saṃbhavet | naca evamasti | tat na samīhākāryaḥ parasantāne vicchedayukto vyāhārādyābhāsaḥ | tat tasya na samīhākāryaṃ, yat samīhāntare na anyathā bhavati ghaṭa iva kuvindasya | tathāca vicchinnābhāso vyāhāro maitrasyeti na samīhākāryaḥ | samīhākāryatvaṃ samīhāntare anyathābhavanena vyāptaṃ hastasya iva muṣṭīkaraṇam | anyathā sarvaṃ samīhākāryaṃ sarvasya syāt,- iti sukṛtaduṣkṛtasvasvāmitādisaṃkaro'nantaśākhaḥ | tacca vyāpakamanyathābhavanamiha na upalabhyate,- iti vyāpakānupalabdhiḥ | tadetaduktaṃ paratra ca ityādinā | parasya maitrasya samīhayā sāmānyaviṣayayā api viśeṣaṃ spṛśantyā vyāharaṇābhāsaḥ paratra caitrasaṃvedane'pi avicchinnatvena vyāharāmīti amunā rūpeṇa janyeta, naca evamiti na samīhākāryatve pramāṇamasti paragatatāyāḥ | etadeva adhikāvāpagarbhīkāreṇa (page 121) upasaṃharati evam iti | yadetaduktaṃ, tat iti tasmāt hetoretat labdham- yat kila samīhitādiviśeṣatyāge yadvyāharaṇābhāsasāmānyaṃ taddvāreṇa api itarābhāseṣṭaścaitragato yo vicchinno vyāharaṇābhāso maitrasantānagatena vyāharāmīti ābhāsena sahaiva bhavan, ata eva na tatkāryatvena śaṃkyaḥ | tatsamīhāyāstasminnitarābhāse kāraṇatā nāsti | nāpi tāmiṣṭimapekṣya tasya itarābhāsasya kāryatā asti | vyāharāmītyevamābhāsasahabhāvena ca ya itarābhāso yo vyāharatītyevaṃrūpaḥ, sa icchākāryaṃ naiva bhavati, tāvati na icchā kāraṇamasamīhitatvāt tāvataḥ | nanu samīhitatvamasamīhitatvaṃ ca yadā na apekṣyate, apitu vyāharaṇābhāsasāmānyamātram; tadā paragatena tena itarābhāsena saha maitragatāyāḥ samīhāyāḥ kiṃ na kāryakāraṇabhāvaḥ | satyaṃ, yadi sā viśeṣānapekṣā nirvahediti darśayati svagatameva iti | yogasiddhyadhikaraṇanītyā hi sāmānyamapi abhisandhīyamānaṃ viśeṣaniṣṭathāyāmeva paryavasyati, iha ca saṃvedyate eva viśeṣaniṣṭhatā yena ṣṭhīveyamiti icchā bhavantī prayatnena śleṣmāvṛtaṃ sthānaṃ āntarāvayavaviśeṣasaṃyoginā vegavatā pavanena karaṇena abhihatya śleṣmāṇaṃ kriyādvāreṇa tato viśleṣya samīhāntaravyavadhānena ṣṭhīvāmīti bahirnirasanaṃ śleṣmaṇaḥ saṃpādayati | natu evaṃ caitrasantāne bhavati | maitrasya icchayā sphuṭatvāt asya arthasya ṣṭhīvanamuktam | ṣṭhīvanaśabdaḥ śiṣṭaprayukta iti na asādhuḥ | tata eva candrācāryaḥ ṣṭhivaṣivordīrghaśca (1|3|98) iti avocat | tasmāt viśeṣābhisandhānaṃ sāmānyābhisandhāvapi nāntarīyameva, viśeṣaśca iha ṣṭhīvāmīti avicchinnarūpa eva samīhitaḥ | tato yuktamuktamasamīhitena caitragatena vicchinnābhāsena saha maitrasamīhāyā (page 122) nāsti kāryakāraṇabhāva iti | avicchinnābhāsajanyo'sau caitragāmī vicchinnābhāso bhaviṣyatīti ca na vaktuṃ śakyaṃ, tayoḥ sahabhāvanaiyatye kāryakāraṇatvāyogāt,- iti adhikasya arthasya atra āvāpaḥ | iṣṭiśabdo bhāṣyakāravacanāt sādhuḥ atreṣṭiḥ iti, anyathā striyāmiti vā sarūpatvābhāve ktin ityaṃśena bādhyeta bhāṣyakārīyaṃ karaṇasādhanam | tacca śruyajīṣibhyaḥ iti aupasaṃkhyānikamiti cet, ihāpi tadeva bhaviṣyati | naca arthabhaṅgaḥ, dhātvabhidheyasya hi bhāvanāvāde karaṇatvamapi phalaṃ prati svayaṃ ca sādhyatvamiti iṣyate iṣikarmatayā bhāvyate phalam anayā,- iti iṣṭiricchaiva saṃpadyate | karmānapekṣāyāmapi iṣyate anayā iti kartṛsamavāyirūpaṃ eṣitṛtvamanayā bhāvyate | tayā hi eṣitā kartā saṃpadyate iti | evaṃ tatra tatra avadhātavyam,- ityalamavāntareṇa bahunā | idānīṃ vijñānavādī, svāvicchinnavyāharaṇābhāsena saha niyamenaiva itarābhāsasya samīhitatā asti eva abhisandhānabhedāditi darśayan vicchinnābhāsatāyāḥ samīhākāryatvaṃ sādhayitumanvayaṃ vyatirekapuraḥsaraṃ darśayati nanu yatra iti | anyathaiva iti anapavāryetyarthaḥ | evamukte vijñānavādinā bāhyārthavādī tūṣṇīkaḥ kṣaṇaṃ yāvat cintayati, tāvadīśvarādvayavādī paravyāmohavyapohanaraṇaraṇakatvaritahṛdayaḥ svakarāvalambanapratyāśayā bāhyārthavādinā sahyamāno vastuparamārthaṃ pradarśayiṣyate, tat na sahate tadetat ityādinā | yadyapi maitrasya tathā samīhā caitre'pi- maitro nṛtyati ṣṭhīvati,- iti ābhāsa utpadyatām- iti tathāpi caitraḥ kathaṃ jānīyāt- anapavārya yadidaṃ nṛttaṃ, tat parasamīhākāryaṃ bhavati- iti | nahi anena parasamīhāyā adyāpi nāma jñātam | anenaiva nyāyena caitra (page 123) paramajānato maitrasyāpi kathaṃ tathā samīhā bhavediti cintyam | nanu sa caitro'pi yadā bhagavantamabhipūjya recakāṅgahāraiḥ paritoṣayituṃ nṛtyati, tadā saṃvṛte'vakāśe nirjane ca | yadā tu sapītigoṣṭhīpramuditaḥ prayatamayā caitreṇa ca maitreṇa saha nṛtyati, natu tau tato nirgamayya; tadā priyā api paśyatu, maitro'pi paśyatu iti,- bhavati asya abhisandhānam | tat svātmani vyāptiranena gṛhītā anapavāraṇapūrvakatadācaraṇasya paraviṣayatāvagamanābhisandhānasya ca | etadapi katham | tathāhi- svayamanapavārya yat nṛtyati udgrāhayati vā, tatra asya abhisandhānamasti | maitro'pi paśyatu,- iti yaduktam, tadevamupapadyeta yadi maitraśarīrābhāse samīhārūpe draṣṭṛtāsvabhāvaṃ jānīyāt | svātmavartikāryakāraṇabhāvajighṛkṣāsamaye'pitu kathaṃ parasantānajñānam | dṛśyatāṃ hi yadā pāmarakadāserakāvanyonyaṃ ṣṭhīvato vādināvudgrāhayato yuvānau nṛtyataḥ, tadā ayaṃ para etat jānātu,- iti yadabhisandhānam; tat parapramātṛjñānapūrvakam | parajñānaṃ ca tathābhisandhijanitanṛttābhāsajñānapūrvakamiti anyonyāśrayam | tadāha tathābhūta iti | paratra utpadyatāmayamābhāsaḥ,- ityetadabhisandhānajanito'yaṃ vyāhārābhāsa ityevaṃ nirjñātāt tataḥ pramātrantarasya niścayaḥ kartavyaḥ | evaṃ nirjñānaṃ ca parapramātari jñāte tasmin jñāte svātmani abhisandhānamucitaṃ paratra utpadyatāmayamābhāsa iti | tataśca anapavāryaceṣṭā tato vyāhārābhāsajanma, tataḥ kāryakāraṇabhāvaniścayaḥ, parapramātṛjñānaṃ ca yathoktaviśeṣāt vyāhārābhāsāt,- iti | ato'nyonyāśrayaṃ viśiṣṭasya vyāhārābhāsasya viśiṣṭayā samīhayā saha kāryakāraṇabhāvagrahaṇāvasara eva paragatābhāsotpādanābhisandhānasya paragatanṛttādyavabhāsānāṃ samīhitṛvicchedena (page 124) ucyatāṃ ca pramāṇāntarādanumānavyatiriktādanupayujyamānavyāptigrahaṇāt kutaścit pratyakṣaprāyāt kāryakaraṇabhāvo yadi avagataḥ syāt dhūmasya agneśca yathā | tadanyena dhūmena yathā agnyantarasya avagamaḥ, tathā anyena vicchinnanṛttādyavabhāsena anyasya pramāturavasānaṃ ghaṭeta, naca etadasti,- iti darśayati yāvatā iti | anyataḥ iti pratyakṣāt | āgamo hi vyāhārarūpo'nena samyagvedinā idaṃ parapramātṛrūpānasmān bodhayituṃ kṛtaṃ parataḥ saṃpātādipūrvakamuktaṃ, vyākhyātamanuṣṭhitaṃ veti kāryo vā nityo vā parasparaṃ parabhūtapramātṛniścaye sati eva bhavati,- iti | tato'pi parasantānāvagame anyonyāśaryameva | evaṃ pramāṇavṛttamavicāryaiva vastuvṛtterabhavannapi tathābhūtābhisandhānena saha vicchinnavyāhārābhāsasya kāryakāraṇabhāvo jñātuṃ na śakya iti upapāditam | adhunā tu anvayavyatirekāsaṃbhavāt vastuvṛttena asau na bhavati,- iti prakaṭayati na ca iti | naca yukteti saṃbandhaḥ | vyatirekābhāvaṃ darśayati tathā iti | bālo rudan na abhisandhatte- paraḥ śṛṇotu- iti ekākitve'pi janākīrṇatve'pivā kutaścit duḥkhādasāvavyaktadhvaninā rudannupalabhyate, naca paratra rodanābāso na utpadyate | nanu mā drākṣīt iti abhisandhāne'vaśyamāvaraṇāpavāraṇādinā bhavitavyam | tatra ca tadanutpattirastyeva, kaḥ prasaṃgārthaḥ | ayaṃ bhāvaḥ- evamucyamāne apavāraṇena saha tadābhāsodayasya kāryakāraṇatā syāt, na abhisandhinā, sa ca iha anumeyatvena prakrāntaḥ | āvaraṇopasaṃhārābhāso'bhisandheḥ kārya iti cet, tatrāpi āvaraṇaṃ maitro'yamupasaṃharati,- iti caitreya ābhāsaḥ, tasya āvaraṇāntarābhāvādiviśeṣānveṣaṇe'navastheti na kiñcidetat | mā drākṣīditi ca abhisandhāne'pi (page 125) āvaraṇopasaṃhārayoge'pi sarvajñakrimiprabhṛtipramātrantaragatābhāsasahasrodayaḥ,- iti naiva tathābhisandhānābhāve tathābhūtābhāsānudayo yukto'vyatirekāt | yata evaṃ vijñānavādina etat na upapadyate, tat iti tasmāt hetorasmanmatameva ayaṃ svecchayā patati gacchati dhāvati,- ityevaṃ lokena yadapadiśyate patanādyasmadarthaviśrāntaṃ kuḍyādipatanavilakṣaṇaṃ pramātrantarapratibhāsākṣepakaṃ tena kṛtasākṣikamavalambanīyam | kiṃ tat | āha, buddhyā jñānena uditayā samīhayā icchayā prayatnaparyantayā yukto yaḥ pramātā maitraḥ, tasmādavicchinna eva yo vyāharāmīti ābhāsaḥ svātmani pratyakṣapratibhāsī tata eva āntarasparśanādyavagatasthānakaraṇābhighātakāraṇopayogakrameṇa utpadyamāna iti avadhāritaḥ; tasminneva yataścaitraḥ pramātā parameśvareṇa ābhāsāntaraikyādupasaṃhṛtya ekībhāvena sṛṣṭaḥ muhurmuhuraviśrāntastrailokyaṃ kalpanāśataiḥ | kalpayannapi ko'pyeko nirvikalpo jayatyajaḥ || (sta. ci. 112) iti sadāsṛṣṭivinodāya ...................................... | (u. sto. 22|9) iti ca nyāyena, tataḥ so'pi sarvaṃ maitravadeva avabudhyate, paratastu śarīrādyahaṃbhāvadārḍhyāt svaparavibhāgagaṇanāpagamāt vikalpayati - maitro vyāharati- iti evamīśvaravādisaṃmatametaditi upasaṃhāragranthādasmāt mantavyam | yadi tu bāhyavādimatatvena tadetat mandamati ityādi yojyate, tadā upasaṃhāro na iha śliṣyati | ekarūpatā tāvat vyavahārasya anena uktā | sā ca bāhyatāyāmapīti labdhocchvāso bāhyavādī āha evaṃca iti | tata eva taddeśakāle yathāvabhāte caitrasya maitrābhāse pravṛttiryuktā | (page 126) aparathā kampate maitra iti yaścaitrasya ābhāsastaddeśābhāsasahitaḥ, sa brahmalokasthamaitrābhidhānapramātrantarajanito na bhavati,- iti kuto niścayaḥ | etāvadeva hi tadā syāt- yadi atra ābhāti svarūpabahirbhūtamiva ca, tadanyataḥ saṃkrāntaṃ darpaṇa iva ghaṭādiḥ | atādṛśasya anyato'saṃkramaṇe vipakṣe bādhakamasti svarūpabahirbhāvaviruddhaṃ tatsvarūpatvaṃ svacchatāyā iva darpaṇaniṣṭhāyā,- iti svabhāvaviruddhopalabdhiprasaṅgāt vipakṣato heturvyāvartate, iti sādhyenaiva vyāpyate | caitrapramātari ca ābhāti vyāhāraḥ svarūpabahirbhāvena- maitro vyāharatīti, tadanena anyataḥ saṃkrāntena bhavitavyam,- iti svabhāvahetuḥ | anyaśca taddeśatatkālatvādinā duravadhāra eva | darpaṇe tu bimbamapi pratyakṣāntarasiddhameva iha tu na tathā | darpaṇe ca pratibimbasya bimbānantarabhāvitā na bimbayaugapadyam, iha tu yaugapadye kathaṃ samarpyasamarpakabhāva iti syāt,- iti anavakḷptyā dyotayati | tatrāpi darpaṇe dṛṣṭaṃ yaugapadyamāśubhāvo vā ityāśayena tu pakṣo yatra na uttiṣṭhati iti syāt ityanenaiva dyotayati, nāparasya syāditi | tat satyamuktam- na deśakālaniyamaḥ santānaniyamo naca | naca kṛtyakriyā yuktā vijñaptiryadi nārthataḥ || iti | evaṃ taddeśatvādyanavadhāraṇadoṣamuktvā doṣāntaramapi vijñānavādina āpādayati evaṃca iti | caḥ samuccaye | doṣāntarasya anenaiva vyāharatīti ābhāso vyāharāmīti ābhāsanabimbabhūtena pratibimbabhūtaḥ pṛthagbhāvenābhāsamānaḥ samarpitaḥ, iti nyāyena ghaṭābhāso'pi ahaṃbhāvapṛthagbhāvena asmadarthasāmānādhikaraṇyamasahamāna idaṃ bhavati,- iti prathamapuruṣaucityena (page 127) sthito'nyagatena kenacit samarpita iti āyātam | tatra ca pratyuta doṣaḥ- sarva eva pramātrantaravartina ābhāsāḥ samarpakāḥ prāptāḥ viśeṣābhāvāt | darpaṇadvaye'pi hi anyonyapratibimbārpaṇe'saṃkhyapratibimbodayaḥ, kimaṅga pramātṛkoṭiparārdhānāmanyonyapratibimbārpaṇe | tadāha aparyavasānaṃ syāt iti | kiṃca samarpakasaṃmato'pi pramātrantaravartī asāvābhāso'smadarthaviśrāntivailakṣaṇyena idamiti nirbhāsamānaḥ pṛthagbhāvābhimānayogyatvāt pratibimbakalpaḥ,- iti tasya api arpakeṇa bhāvyam, tatrāpi evam,- iti anavasthā, tatparihārāya tu paryante ghaṭa eva asmadarthasaṃbhinnaḥ sakalapramātṛvyatirikta ābhāsanasāro'bhyupagantavyaḥ ahaṃ ghaṭo bhāse ityevaṃrūpaḥ | tatrāpi ca ghaṭatā yadi na adhikā, tadahaṃ ghaṭaḥ, ahaṃ paṭa iti nirbhāsamānayorghaṭapaṭayoraikyameva syāt | adhikā cet, tatrāpi pratibimbateti bimbena anyena bhavitavyamābhāsarūpatāśūnyeneti bāhya eva arthaḥ siddhaḥ | anena āśayena uktam aparo'yaṃ bāhyārthavādaprakāro jñānabāhyānām iti | tatra ca aṅgīkṛte bāhye'rthe kiṃ pramātrantarābhāsānāṃ pramātrantarābhāsasamarpakatayā pratyuta aparyavasānadūṣaṇānubandhinyā | sa eva bāhyo'rthaḥ sarveṣāmābhāsārpako bhaviṣyati,- iti aparyavasānadoṣaparijirhīṣāṃ parakīyāṃ śaṃkate athāpi iti | vāsanāprabodhamātre teṣāṃ vyāpāro na svapratibimbārpaṇe, vāsanā ca ghaṭasahasrairapi pūrvaghaṭānubhavajanitā pratibodhitā tameva ekaṃ pūrvānubhūtaghaṭābhāsamunmeṣayati, tato na aparyavasānātmā ābhāsānāmatiprasaṅgaḥ | natu iti | ābhāsāntarāṇi parokṣāṇīti na tatra tādṛśadarśanasaṃbhāvanamasti, pūrvānubhūtadeśasya ghaṭābhāsasya ca unmeṣaḥ syāt, deśakālānanunmeṣe (page 128) vā ghaṭamātrasya | ghaṭadvayādestu pūrvānanubhūtasya kuta unmeṣaḥ | nanu ghaṭadvayābhāso'pi abhūt, tadvāsanaiva prabudhyate | satyaṃ, taddeśakālākārasahacarapramāntarāditi viśeṣyatvaṃ tu na kadācidābhāsasya abhūt,- iti tadviśiṣṭaghaṭābhāsavāsanāyā eva abhāvāt kutaḥ prabodho bhaviṣyati yena tadavabhāsodayo bhavet | pṛthagvāsanāprabodhe viśeṣaṇaviśeṣyatāniyamo'vaśyamapūrvo'vabhāsate tadvāsanā ca nābhūdeva kutastu prabodho'dhipatitveneti, anirbhāsamānatve'pīti yāvat | prabodhyate iti vyācaṣṭe tathābhāsa ityādinā | evamabhidhākrame sati tadvastvabhidhīyamānam iti uktaṃ syāt | evaṃ rūpamuktaṃ bhavet | kiṃrūpam | āha pramāntara ityādi iti ityantam | pūrvaṃ prasaṅgaḥ iti ābhāsaparyavasānamadhipatitvaṃ ca prakṛte na upapadyate iti darśayati tuśabdena adhipatistu iti | dṛṣṭaḥ iti mahānase | nanu sūtre hetuḥ prabodhakaḥ kimiti udbhāvya na dūṣitaḥ | āha bāhyārthavādibhireva iti | apūrvaṃ hi atra ucyate | kṛtaśca atra prayāso bāhyārthasiddhyādāvupādhyāyadharmottarādibhiḥ | tathāhi ahaṃkārātmakamanaḥsaptamānāṃ śabdādisukhādijñānānāṃ janikā yāḥ śaktayo vāsanāstadādhārabhūtamekamālayavijñānaṃ svāpamadādau pravṛttijñānasaptakābhāve'pi santānavṛttyā vartamānaṃ tat svasantānavartino nimittasya abhāvāt parasantānānāṃ ca sadā sannidhānāt kathaṃ krameṇa pravṛttijñānāni kuryāt | tata āha dṛśyate ca iti | atra cakāraḥ samuccaye | na kevalaṃ pūrvokto'tra abhiprāyaḥ, yāvadayamapīti pūrvasūtre ya ukto nyāyaḥ- indriyavadadhikaṃ kiṃcit kalpanīyaṃ, sa bāhyo'rthaḥ | yadāryaḥ (page 129) ............................. bāhyasiddhiḥ syāt vyatirekataḥ | iti | nanu īśvarādvayavādinā api svapakṣe doṣānāpattiruktā | satyaṃ, sakalalokaprasiddhavijñānabāhyavastuvādo'pi yadi na ghaṭeta, tadīśvarādvayavādasaraṇatā samastagatikṣaye satyaṃ prāmāṇikānāṃ yuktā, ghaṭate ca asāviti kimalaukikadurāroahavādāntarārohaṇaprayāsena | tadāha īśvarādvaya iti || 5 || evaṃ bāhyārthavādinā vijñānanaye pratiṣiddhe cet ityanena bāhyārthasaṃbhāvanāyāṃ dṛḍhīkṛtāyāmīśvarādvayavādī āha syādetadavabhāseṣu teṣvevāvasite sati | vyavahāre kimanyena bāhyenānupapattinā || 6 || kintu iti vākyaśeṣaḥ | saṃbhāvyeta tat yat bhavatā uktaṃ, kintu bhavaduktasaṃbhāvanāto'pi dṛḍhatamasaṃbhāvanāntaramasti | yadivā tava iyaṃ tāvat saṃbhāvanā tad dṛṣṭe'pitu, etat iti vakṣyamāṇaṃ yadasmābhiridamadhikaṃ saṃbhāvanāyogyam | kiṃ tat | āha teṣveva iti | iha nirākaraṇe kathaṃ tasyaiva grahaṇamekasāmagrīkatvamindriyādāvapi samānaṃ, parasya ca na paraniṣṭhatā yuktā [ka. na yuktā pāṭhaḥ |] paratvasya ananyaniṣṭhatāprāṇatvāt, tadanātmaprakāśanaṃ svabhāva eva bodhasyeti ayuktam | yat bādhitaṃ, tat svabhāva eva na, pītimā iva śaṅkhasya | bādhitaṃ ca jñānasya anyaniṣṭhatvamiti svabhāvatāvyāpakasya abādhitatvasya viruddhamupalabhyate iti | tadavaśyaṃ satyapi bāhye'rthe tatsamarpiteṣu ābhāseṣu bhavatā api aṅgīkṛteṣu teṣveva iti ca niḥsapatnatayā vijṛmbhamāṇeṣu | etaduktam- anumito'pi bāhyo'rthaḥ prakāśamāna eva vaktavyaḥ, prakāśādbodhe(dbhede)hi aprākaśanaprasaṅgādanumitatvamapi vastuno mūrchāprāyaṃ bhavet | (page 130) ata eva pramātrantaramapi anumitamanumānasaṃvidaścet bhinnamasti, tat sahopalambhaniyamavedyatvādirheturanaikāntikaḥ syāt, tataśca asti tāvat saṃbhavaḥ- yat vijñānabāhyaṃ cakāsti iti nīlādayo'pi bāhyā bhaveyuḥ, naca etaducitamanābhāsanaprasaṅgāt, adhyakṣaṃ ca prakāśaḥ, tadbhinnamadhyakṣasiddhamiti asat, evamekarājyena ye vijṛmbhaṇayogyā ābhāsāḥ, naca anupayoginastaireva anyonyaṃ vyavahārāt, kalpiteṣu api bāhyeṣu tadābhāsenaiva prakāśamānaiḥ, krayavikrayadānapratigrahābhāsādirvyavahāra iti teṣu samāpte vyavahāre anyena prakāśātiriktena tata eva aprakāśatvāt niṣpramāṇakena bādhakapramāṇanirastena ca [ka. kha. cā pāṭhaḥ |] bāhyārthavargeṇa kimadhikena anviṣṭena,- iti sūtrārthaḥ | arthaiḥ iti bāhyatayā api kalpitaiḥ | bāhyaśca arthaḥ sāvayavaniravayavobhayavilakṣaṇo viruddhadharmādhyāsādikaṃ dūṣaṇamavalambya pramāṇabādhitaḥ | avayavini dūṣite tadbhaṅgakramānumeyānāṃ paramāṇūnāmapi abhāvaḥ | dṛśyamānadravyābhāve tanniṣṭhaguṇakarmasāmānyādeḥ kā vārtā | tadabhāve kaḥ samavāyaḥ | dṛśyamānakāryagataviśeṣopayogitayā ca ātmakālākāśādīnāṃ kalpaneti tadabhāve na kiṃcit bāhyamasti | yat sūtraṃ muneḥ- sarvāprasiddhiravayavyasiddheḥ (nyā. sū. 2|1|34) iti | niravayavaśca paramāṇurūpo'rthaḥ pramāṇabhādhito bahubhirbahubhiḥ prakāraiḥ ṣaṭkayogādikaṃ vikalpya iti vṛttigranthasya yojanā | etat sarvaṃ saṃkṣepeṇa avatārayati vyavahartrapekṣayā ityādinā | vyavahartraiva anviṣyate vastutattvam | (page 131) na hi tadanveṣaṇaṃ vyasanamātram | nirapāya iti apāyaḥ pramāṇābhāvo dūṣaṇasaṃbhavaśca, tadrahitā adhikatara iti ābhāsā eva darpaṇāt pratibimbāni iva saṃvedanādadhikāni, yacca tato'pi adhikataraṃ na kvacit bhāvi tata eva dṛṣṭaṃ, tacca vastu kathaṃ svacchandaceṣṭitamiti na pramāṇabalopanatamityarthaḥ | dṛṣṭaṃ ca idaṃ prāmāṇikānām- yat satyapi vastuni anupayoginā aṃśena na prayasyanti vicāritena yathā indriyādiṣu ṣaḍdhātusamīkṣākārādyo bā(vā)rhatyo vā | etairhi [ka. ekaiḥ pāṭhaḥ] bhūtapañcakaṃ cetanā ca itīyati vyavahārasamāptiraṅgīkṛtā tatrava anyasya indriyāderanupraveśāt | anyairapi bhūtacatuṣṭaye vicitramelanoditasaṃvedanākhyavikāraviśeṣe'nuditatadvikāre ca grāhakagrāhyavyavahārasamāptirupagatā | yathaiva ityasya tathaiva ityanena saṃbandhaḥ | syādetat iti saṃbhāvanāṃ sautrīṃ vyākhyātuṃ dṛṣṭāntadvayopādānam | anaṅgam ityanena kimanyena iti sautraṃ vyākhyātam | anupayogino'pi vastuno vicāracañcuranviṣyatāt tattvam, iha tu bāhye'rthe idamapi nāsti,- ityāha nāpi iti | anena anupapattinā iti vibhaktam | pratītiparamparātmaka iti | krayavikrayāderapi tathāprakāśanameva prāṇāḥ | yadeva idamasya itthaṃ prakāśate tadetenaiva mama prakāśamānasya prakāśamānāyāmeva arthakriyāyāmupayogaḥ | tadanena ubhayoḥ prakāśamānena mūlyena svopayogaṃ prakāśamenaṃ karomi,- iti | hi yasmādevaṃ, tat iti tasmāt | bāhya eva iti saugataistāvadadhyavasāyabalāt prāmāṇyaṃ vadadbhiranumānamapi bāhyaviṣayameva,- iti uktaṃ prāmāṇyaṃ vastuviṣayaṃ dvayorapi ...................... | (page 132) iti | asmanmate tu vikalpasya avaśyaṃ vastuniṣṭhatvameveti uktaṃ bhrāntitve cāvasāyasya .................... | (1|3|5) ityādyantare | tata eva yadāha bāhyavādī- vikalpasya asatyaprakāśanatvamiti, tadasmanmate niravatāraṇameva [ka. niravataraṇaṃ pāṭhaḥ |] sākārajñānavādinā vikalpaḥ svātmani prakāśaḥ, arthe tu avasāyaḥ,- ityukte kathamasatprakāśanam | tadāstāṃ tāvat | vikalpapratibhāsitā iti upalabdhikriyākaraṇatayā sāmānyendriyaṃ, niratiśayasukhatatsādhanaviṣayatayā svargaḥ, anāhṛtasahajānandaghanataikasārapūrṇatātmanā apavargaśca abhāvabhuvamabhyeti eva anyathā abhilaṣaṇīyatvatatsādhanānveṣaṇatadupadeśatadavadhāraṇatada- nuṣṭhānādyayogāt | yadāha granthakṛdanyatra- iṣṭārthitāyāmiṣṭaṃ vā vimṛśyeteṣṭakāri vā | nacāpyadṛṣṭamiṣṭaṃ dyaurapīṣṭā dṛṣṭabhogabhūḥ || iti | arthakriyāpi ca ābhāsamānatayaiva abhilaṣaṇīyā,- iti sā api ābhāsaviśrānteti tato'pi na bāhyasiddhiḥ | yathāca bhaṭṭaḥ ābhāsabhede tvarthaḥ kaḥ ........................... | iti upakramya yatphalāyeti cejjñānaṃ tatphalāyeti [ka. tatphalaṃ veti pāṭhaḥ |] kā gatiḥ || iti ābhāsaparamparāmeva vyavahāropakaraṇabhūtāmavādīt | tataśca prasiddhyaiva bāhyaḥ sidhyati,- iti pratyuta viparītametaditi ābhāsānāmeva vastutāmabhidhāya prāmāṇikatvāt svayaṃ svapakṣe dūṣaṇamaśaṅkya darśayati āśayaśuddhipradarśanena avitārakatāṃ vaktuṃ kevalam iti | paryanuyojyamidam paryanuyogārham | kim | āha ābhāsamānatāyāḥ iti | pūrvamūrdhvaṃ ca (page 133) iti | purastāt tu na parastāt tu na kālādhvasaṃkocamābhāsasya darśayan ābhāsanamavaśyaṃ bhavane ca abhavane ca nimittamapekṣate | tat cet na asti, tat nirhetukatā | tataśca kāryakāraṇābhāvāt ghaṭārthī na mṛdamāharet, na kumbhakārakulamabhigacchet, na dhūmārthī hutabhujamādadīta | kāryakāraṇatāmūlaśca jñāpyajñāpakabhāvo yataḥ | pratyakṣeṇa tāvat janakasya ekasāmagryadhīnasya vā grahaṇam | kāryahetostadbhāva eva prāṇāḥ | svabhāvahetorapi- ekasāmagryadhīnasya rūpāderasato gatiḥ | hetudharmānumānena dhūmendhanavikāravat || iti | ayameva nītimārgaḥ sarvatra- iti vakṣyate kāryaṃ hetuḥ svabhāvo vāta evotpattimūlajaḥ (2|4|11) iti | etāvāṃśca vyavahāraḥ sannirnimittakatve vighaṭate | nanu śaṅkitametat dūṣaṇaṃ, kiṃ dūṣaṇameva | netyāha etacca iti | cidātmaiva hi deva ........................... | (1|5|7) iti, svāminaścātmasaṃsthasya ........................ | (1|5|10) ityādyuddeśeṣu yata etadapi adūṣaṇam, anyaśca doṣo nāsti, tata etadāyātamiti darśayati evaṃca iti ityapi yāvat, paramabhūmirāgameṣu paramarahasyāpi satī naiva anābhāsamānā bhavati, apitu ābhāsamānaiva, - iti tātparyam | etadādisiddhasūtre ca vyākhyātaṃ, mahāgurubhiḥ śrīśivadṛṣṭāvādisiddhe samastaśāstrārthapratijñāheturūpatvena vyavahārasādhanapramāṇapradarśanaṃ svaprakāśe'pi bhagavati nirūpitam | etat tātparyeṇa vyācaṣṭe | tatra yaduktaṃ pūrvaṃ puruṣa evedaṃ sarvam iti aviśeṣeṇa yadadvayamupakrāntaṃ, na tat samyagadhirohati hṛdayam | ghaṭādīnāmanyonyavilakṣaṇānāṃ sphuratāmekarūpatvamiti (page 134) hi niryuktikaṃ sahasaiva vacanamātrakeṇa kaḥ pratīyāt | tasmāt jīvadbodhasopānavyavadhānena advayābhidhānamucitamiti | tat saptamyā sūcitam | tacca ābhāsasvarūpatvena svaniṣṭhatvābhāve jaḍānāmanyasaṃlagnatāyāṃ tadanyatādātmyaparyavasāyināṃ bodhātmatvādityanena [ka. tmakatvāt pāṭhaḥ |] nirūpitāyāṃ vyākhyātaṃ bhavati,- iti hṛdaye gṛhītvā ghaṭādīnāmiti ṣaṣṭhī prayuktā ābhāsasvarūpatvādityetadapekṣāmukhyatvena | svātantryādeva ananyāpekṣasvātmaparāmarśarūpatvādicchāśakterna prasarapratighātaḥ, tata eva aniruddhatvādicchāprasarasya dṛkkriyātmakaḥ prasaro nityapravṛttavartamānarūpaḥ | yadāha sa eva śrīmān sa yadāste cidāhlādamātrānubhavatallayaḥ | tadecchā tāvatī jñānaṃ tāvattāvatkriyā tathā || (śi. dṛ. 1|3) iti upakramya evaṃ na jātucittasya viyogastritayātmanā | śaktyā nirvṛtacittvasya tadabhāgavibhāgayoḥ || (śi. dṛ. 1|6) iti | anena ca saṃvidānandātmanaḥ sarvatra ekarūpatvena anapāyitvena dharmirūpeṇa śaktimadātmanā avasthitasya bhagavataḥ svātantryodrekabalena unmeṣyamāṇānāṃ ca icchādīnāṃ śaktitvaṃ tisṛṇāṃ devīnāṃ darśitaṃ, yato'sau tryambaka iti prasiddhaḥ | tathāca śatarudriyaṃ tisro devyo yadā cainaṃ nityamevābhyupāsate | ityādi | aviratasphuraṇatvādeva navābhāsayogābhāvāt na tatra pramāṇamupapadyate upayujyate vā | ata eva na vidyate ādiryasya tathābhūtaḥ sarveṣāṃ ca ādibhūtaḥ | etat vyākhyātam ādisiddhe (page 135) ityatra vistarataḥ | iyatā sphurat iti vyākhyātam | śatṛpratyayāvatra pravṛttau | vyāpnuvan bhavati iti vibhurityukte vyāpanīyaviśeṣānabhidhānādaśeṣavastvantarbhāvena darpaṇavat vaiśvarūpyāvabhāsanasāratvaṃ vibhutvamuktam | evaṃ yataḥ sarveṣu bhāveṣu ahamiti svatantrastato'niruddhecchāprasaraḥ, tato'pi prasaraddṛkkriyāyogāt prakāśavimarśatādātmyayogena pramāṇādyanapekṣo'kālakalitaḥ, iyatā labdhavaiśvarūpyastadavyatiriktasyaiva darpaṇābhāsavaicitryavadābhāsabhedasya prakāśanāt | iyati ca siddhe pūrṇatvasya balādeva lābha iti vyatiriktākāṅkṣāvaikalyāt prakāśasyātmaviśrāntirahaṃbhāvo hi kīrtitaḥ | uktā ca saiva viśrāntiḥ sarvāpekṣānirodhataḥ || svātantryamatha kartṛtvaṃ mukhyamīśvaratāpi ca | (aja. pra. si. 23) iti nayena paramānandaprakāśasvabhāva iti yathopayogaṃ kramamāśritya sūtrapadānāṃ vyākhyānaṃ kṛtam | nirvṛtacit iti nirvṛtirvidyate nityaṃ yasya,- iti matvarthīyājantena samāsaṃ kurvan atyantāviyogamekārthībhūtatāṃ ca prakāśānandayordarśayan vijñānānandarūpasya bhagavato dharmitvaṃ nirūpayati | svākāra eva iti | ghaṭādīnāṃ pāryantikaṃ yat pāramārthikaṃ rūpaṃ, sa eva svākāraḥ, svamātmānameva ca ghaṭādīnāmākaroti iti svākāraḥ | sa ca śreyorūpatvāt śivaḥ sarvakalpitagrāhakapāramārthikasvabhāvatvāt paramātmā, prasiddhabrahmaviṣṇurudrādīśvarabhāvaprasaraparigrahāt parameśvaraḥ pramāṇavyāpāranairapekṣyeṇa sphuraṇāt siddhaḥ | evam iti anenaiva prakāreṇa, idaṃ ca anyatra uktaṃ śrīśivasūtreṣu | teṣām iti ghaṭādīnāṃ prakāśātmatayā iti jīvadbodhasopānakrameṇa (page 136) paramātmarūpārohaṇaṃ, paramātmanaśca vaiśvarūpyam | viśvaṃ ca sthūlapṛthivyādisūkṣmarūpādibhedena daśadhā, karmabuddhyantaḥkaraṇabhedena trayodaśadhā, sthitena tajjaḍābhimatabhāvopādānarūpakṣubhitaguṇatattvatatkāraṇaprakṣubhita- samastasāmyātmakaprakṛtitattvayogena [kha. karaṇākṣubhita pāṭhaḥ |] dvidhā, uktarūpaitadbhedagrahaṇaprāṇapuṃstattvatadāvaraṇopakaraṇa- rāganiyatikalāvidyākālamāyātmanā saptakena, āvaraṇahānitāratamya- kramavibhaktavidyeśvarasadāśivaśaktiśivalakṣaṇatattvapañcakena ṣaṭtriṃśadrūpaṃ paramātmani bhagavati śrīmatparamaśivabhaṭṭārake'bhedabhūyaṃ prāptam,- iti ekaiko'pi paramāṇuḥ saṃvedakadvāreṇa tāṃ paramātmabhūmimabhedena upasaṃkrāntastadviśvarūpasvabhāva eva | tata eva śrīmadviṣamadṛśi pramātṛbhedasaṃbandhakṛtāḥ pañcadaśādibhedāḥ pṛthivyādiṣu śaktimacchaktibhedena dharātattvaṃ vibhidyate | svarūpasahitaṃ tacca vijñeyaṃ daśapañcadhā | (mā. vi. 2|2) ityādinā nirūpitāḥ,- iti āstāṃ tāvadiha | pradeśo'pi iti etadādisiddhasūtre'pi vyākhyātam | naca etat vacanamātraṃ, nāpi śuṣkayuktimātram, apitu ānubhavikaṃ tathaiva arthakriyāsaṃbandhadarśanāt,- ityāha ata eva iti | āstāṃ svasaṃvedanatattvam | tatra hi kimucyate | parameśvararūpatāyāṃ jaḍamapi yāvaccharīramitthamiti evakāraḥ | sidhyati iti vyastatattvatādātmyabhāvanāto jalena jalarūpī syāt sthalena sthalatāṃ vrajet | ityādiyuktibhiraparasiddhilābhaḥ, samastatādātmyabhāvanayā [ka. bhāvanāyāṃ pāṭhaḥ |] jīvanmuktatāyāṃ parameśvaraikarūpatāveśāt parasiddhilābhaḥ | yat mayā stutaṃ (page 137) ātmanyeva na māmi nāma visaradromāñcarekhāṅkura- krāntyā kiñcidaṇīyasīrapi diśo jānāmi rundhe haṭhāt | yanme bhairava bhairaveti raṭato hṛdgranthivisphoṭana- truṭyatpāṭavapāśapañjarabharaḥ kāyo'pi mokṣāyate || ityādi | ghaṭādikamapi ca iti tata eva mantratādātmyabhāvanāpūjita- kalaśasthaṇḍilākārādisannidhānāyattāni viṣabhūtaśamanādīni kṛtyaśatāni dṛśyante | rahasyaśca ayamartha iti na atīva pratato'tra avasare | abhiniviśya iti gāḍhena mūrkhaśrotriyāgrahatulyena [ka. śrotriyagraha pāṭhaḥ] tiraskārāsahiṣṇunā abhiniveśeneti yāvat | tadatiriktam iti dṛṣṭaṃ prayojanamadṛṣṭaṃ ca ābhāsebhya eva, garuḍavikalpāśca viṣaśamane ābhāsādarthakriyājñānamātrasya nirviśeṣatvāt | kiṃ bahunā | parapuruṣārthalābho'pi tathābhāsabhedāyatta iti ko'nyo'bhilaṣyate artho yo na sidhyedābhāsaiḥ, sidhyecca ābhāsabāhyaiḥ | yadāha tatrabhavān buddhiśabdau pravartete yathābhūteṣu vastuṣu | teṣāmanyena tattvena vyavahāro na vidyate || (vā. pa. 3|7|108) iti | anena prakhyopākhyārūḍhasya eva prakāśavimarśadaśāviśeṣāśrayeṇa vyavahāropayogo darśitaḥ, vikalpasvapnādyābhāsānāṃ ca sphuṭaṃ hlādādihetutvaṃ na jñānamātratayā | naca niyataiva arthakriyā, abdhijalaṃ tṛṣamapi kurvat na vastu | ābhāsāntarabhedastu sarvatra samānaḥ | na pramāturadhyavasānaṃ bhāvānanyathākartuṃ śaktam | abhilaṣitā api mṛdo'pi kanakārthakriyārthī dṛṣṭa iti kiṃ tena | caśabdaṃ vṛttigataṃ pramāṇabādhitaḥ ityetadānantaryeṇa tāvat vyācaṣṭe na kevalam iti | bāhyasya sādhakaṃ tāvat pramāṇaṃ (page 138) pramāṇadhaureyameva pratyakṣaṃ pareṇa uktam, tat pratyuta prakāśarūpaṃ prakāśābhedameva sādhayatīti | tameva cakāraṃ viruddhadharmādhyāsādeḥ ityetadanantaramapi yojanīyamiti vyācaṣṭe tathā iti | tathāśabdena na kevalamityayamarthaḥ samuccayena ākṛṣyate | naca kevalamidameva bādhakaṃ yat pramāṇamukhena pravṛttaṃ, yāvat svato'pi iti svamukhena prameyasvarūpanirūpaṇapravṛttapratītidvāreṇa api pravṛttaṃ prameyasvarūpameva sattvāviṣkaraṇena unmūlayatyeva [kha. unmūlayatīva pāṭhaḥ |] bāhyamiti yāvat | pūrvakaṃ hi bādhakaṃ prameyasvarūpamanapekṣyaiva sāṃśamanaṃśaṃ viruddhamaviruddhaṃ yat bhavatu, tat bhavatu | prakāśāt bhinnaṃ na prakāśate iti tu sarvagrāsena [kha. grāsanapravṛttam pāṭhaḥ |] pravṛttam | idaṃ tu madhyamaṃ yadyevaṃ syāt, kathamitthaṃ prakāśate | atha evaṃ, tat kathamevamiti meyaṃ ca bhāsanaṃ ca apekṣya [kha. kṣyaṃ pāṭhaḥ |] tṛtīyaṃ tu bhāsanānapekṣayā śuṣkameva vastu āśritya bhaviṣyati pratītyanapekṣatve ca iti | evaṃ sthite madhyamaṃ bādhakamāha ekānekarūpatayā iti | pratītistāvat paṭo'yaṃ vicitro vitata ityevaṃ vastuviṣayavartinī [kha. vartiniḥsandhibandhatvāt pāṭhaḥ |] sandhimattvādekaṃ vitatatayā vicitratayā ca deśākārabhinnaṃ prameyamāgṛhītamabhimanyate, naca tathā tadvastu ekatvānekatvayoranyonyaparihāreṇa virodhāt | nanu yadeva ekaṃ, tadeva idamanekaṃ nirbhāyāt | syāt virodho, natu evamiti paramatamāśaṃkate atha iti ādau | dūṣayati tadapi na iti | avayavadharmeṇa yadi avayavo(vī)na samāviśyate, na kadācidavayavini calatīti, āvriyate iti, rajyate iti vā buddhirbhavet | nahi avayavasparśamavadhūya sākṣādavayavini kaścit kampāvaraṇarāgādīnupadadhyāt | atha samāviśyate, tadekāvayave kampādimati (page 139) yathā taddharmasamāveśādavayavī kampādimān, tathā kampādyanāviṣṭāparāvayavadharmasamāveśādakampādimān; evamavayavanāśānāśābhyāmavayavināśānāśavaiśasamiti samānavāsanāvasaropanatamahotsavabandhumaraṇajanitātiharṣaśokāve- śivallabhabhāminīyugalahṛdayānuvartanavyasanaparavaśahṛdayanāyakavat kaṣṭāṃ daśāmadhiśāyita eṣo'vayavī varākaḥ | sarvātmanā iti tatraiva vartamāno'nyatrāpi vartate iti vyāsajyā vṛttiriti yaducyate, tat pramāṇavṛttamavadhīrya svacchandābhidhānam | tadanyayoravirodhena ekatve vyāsajya iti ko vyāsaṅgārthaḥ | vitatatvaṃ ca na ābhāsetaiva | virodhe vā tadvṛttitvātadvṛttitve kathamekasya syātām,- iti ko vyāsaṅgārthaḥ | tatra tadvṛttitvameva anyatra anyavṛttitvamiti | tatra iti viṣayabhedādavirodho rūpasyeva | rūparasayorupādānasahakāritābheda ityapi asat | nahi rūpasya rūpatāṃ muktvā anyatkiñcidupādānatvaṃ sahakāritvaṃ vā | tadeva tu rūpaṃ kṣaṇikaṃ kāryamiti yathā anyāpekṣavyavahāramātrapātraṃ, tathā niyataparabhāvasadṛśāsadṛśavastvantarāpekṣayā upādānasahakārivyapadeśāvakāśasahiṣṇu syāt | vyavahāravirodho na vastu bhinatti tadanāśrayatvāt | tadanāśrito'pi yadi vastu bhindyāt, ghaṭapaṭau bhinnau vijñānaṃ bhindyātāmiti aniyamo bhedasya bhavet | avalokyate ca niyamaḥ | tato bhedasya kāraṇaṃ tadāśritatvaṃ tadviruddhaṃ ca tadanāśrayatvamiti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | tata eva avikalaṃ vastubhede kāraṇaṃ vastugato virodhaḥ, sa ca deśabhede sthiravyavahārabhede | ekasya hi maitrasya svagṛhe sukhāsīnasya yadi vyavahartāro bhinnatayā rūpaṃ vyavaharanti, mama mitraṃ, mama śatrurmama madhyastho, mama na kiṃciditi; na iyatā sa svātmani svarūpavaiśasamāpatadabhimanyate | (page 140) yadi svāmī ruṣamāviśya brūyāt- iha āsīnatāmanujjhanneva bhavānadhunaiva yadi na bahiratastiṣṭhatīti, tadayaṃ deśabhedamativipratiṣiddhamabhimanyeta mṛtyuvadanapatitatāmeva ātmanaḥ | tatra iti ca yaduktaṃ, tadapi vacanamātram | evaṃ hi sa ghaṭaḥ paṭa iti ekaṃ vastu bhavet, tatra tādṛktaiva, anyatra asya paṭateti na ghaṭapaṭarūpātiriktaṃ kiṃ tadanyaśabdadvayavācyam | deśa iti cet, tadbhedāt punarapi virodhaḥ | ihāpi tau digbhāgabhedabhinnāvayavau muktvā kimanyadasti yat tatra anyateti codyate | tat deśāntarabhedopagame punarapi virodha eva, ekaikāpāye sā ? vināśaḥ sarvāpāye tu vinaṅkṣyanti | ko'tra doṣa ityāha ekaika iti avayavāśritatvāt | bhinnena evahi sahārtho ghaṭate putreṇa iva pituriti bhāvaḥ | evaṃ kāṇādasaṃmataṃ bāhyaṃ dūṣayitvā vaibhāṣikaparibhāṣitamapi dūṣayati- atha iti niravayavāḥ iti | tata eva na śaṅkito viruddhadharmādhyāsa iti bhāvaḥ | saṃcitāḥ iti puruṣakarmādhipatyādidarśanavṛṣadaṃśadarśanādiprāpakādāloka- timirāṇubhiravyavadhānāt nirantarabhāvena avatiṣṭhamānā iti yāvat | naca evaṃ paramāṇumayatve iti | vaitatyaṃ digbhāgabhedavattvam | tacca bahūnāṃ paramāṇūnāṃ bhinnadeśatve'mūrtatvena anyonyarūpadeśākramaṇayogyatvābhāvāt pratilabdhe kimiti na ghaṭate ityāśaṅkya āha tathāhi iti | ayaṃ bhāvaḥ- yadi sāntarāḥ paramāṇavo ghaṭaḥ, tadadṛśyatā, saṃcayasya avadhiniyamābhāvaḥ, arthakriyānupayogaḥ, dhāraṇākarṣaṇādyasaṃbhavaḥ, ālokapuñjaghaṭayorekadeśa eva darśanam, [kha. deśadarśanaṃ pāṭhaḥ |] pārthivataijasādivastvantaradṛkprasaṅga iti śataśo doṣāḥ; nairantarye tu parasparasaṃśleṣaḥ | tatra paramāṇoḥ paramāṇunā āśleṣe anupāśliṣṭaṃ (page 141) bhāgāntaramasya aparaṃ nāsti, aparasyāpi evamiti dvāvapi militau na adhikaṃ rūpaṃ samutthapayeyātām | evamanyamelane'pi vācyam | tadāha ananta iti | evaṃ kramasaṃśleṣe doṣaḥ, akramasaṃśleṣe tu vakṣyati ekaparamāṇusaṃpṛktasya ityādinā | madhyamaparamāṇorhi yugapat paramāṇū yadā yojyete, tadā ekaparamāṇusamāśliṣṭena rūpasarvasvena madhyavartī paramāṇuḥ saṃśliṣṭa iti tau pūrvāparasaṃmatāvapi paramāṇū tanmadhyavartiparamāṇumagnaśarīrāviti ekaparamāṇumātranirbhāsaprasaṅgaḥ | avyāpyavṛttitā ca na saṃyogasya atra upapadyate avyāpanīyasya aṃśāntarasya asaṃbhavāt | dvābhyāṃ saṃyuktābhyāṃ dvyaṇukaṃ ca avayavirūpaṃ yadi ārabhyeta, tat tadārambhakāpekṣayā paramatvatyāgena aṇurūpaṃ kiṃcit sthūlamityapi syāt | dūṣitaśca ārambhaṇīyo'vayavī | ādarśane iti nirvikalpe ālocane ityarthaḥ | anupalakṣaṇīyatvam iti aniścaya iti yāvat | nanu bahavaḥ paramāṇavo gṛhyamāṇā itthaṃ cakāsati | tat ke'mī paryanuyogā ityāśaṃkya āha prathama iti | digavabhāsabhedātmā yaḥ saṃniveśaḥ, sa cet paramāṇusamūhe gṛhyamāṇe abhimānamātrasāraḥ, tat paramāṇusamūhatvāviśeṣāt kvacidṛjurayam, anyatra vakro'yam, aparatra caturaśro'yam, itaratra tryaśrirayam,- iti niyamena sarvapramātṛsaṃvādī bhinnārthakriyākāritvena pratibhāso na bhidyeta | tathā tathā te paramāṇavaḥ ityapi tathāśabdacchannaṃ bāhyavastuniṣṭhaṃ kimapi paramāṇutātiriktaṃ tattvāntaramurarīkaraṇīyameva,- iti ekāntaḥ | yadevaṃbhūtaṃ, tat cet na aṅgīkriyate bahirasti,- iti; tarhi nīlasya api kiṃ bahiḥsattāṅgīkaraṇatvena | nīlānupagame ca kasya paramāṇutvaṃ sādhyeta | siddhe hi nīle tasya vastuvyāpakaviruddhadharmā- (page 142) nadhyāsaviruddhadharmādhyāsayogāvinābhūtāvayavirūpatāpratiṣeḍhe niraṃśaparamāṇurūpatā kālabhedābhāvācca kṣaṇikatā sidhyati arthakriyākāriṇo vastutvāt, dikkālabhede ca viruddhadharmayogāpattyā avaśyamavastutvāpatteḥ | deśataḥ kālata ākārataśca saṃkucitameva nīlam, natu vitataṃ, nāpi sthiraṃ, nāpi citram,- iti hi vyavatiṣṭhate | tat nīlamarthakriyākāri cet, tadaṅgīkṛtamṛjuvakratādyapi vastusadeva upagamyaṃ tena vapuṣā arthakriyopapatteḥ | nīlasya ca paramāṇutayā anavasīyamānatvādidamapi anyatra anavakāśaṃ śuddhanīlasya arthakriyākāriṇo'dhyavasāyena viṣayīkārāt tāvata eva arthakriyākāritvāt sattvamanyasya saṃniveśasya sthairyavadasatteti | etadāha nanu iti | ekasmin jñāne bahavaḥ paramāṇavaḥ pratibhānta itthaṃ pratibhāsanayogyā iti ta etāvadeva idamiti yāvat | atha tṛtīyaṃ bādhakamāha svarūpeṇaiva iti | ṣaṭkoṇe devanākṣādau yadā aṇavaḥ samīyante, tadā dhruve [bruve ka. pāṭhaḥ |] avadhibhāvena āśrite madhyavartini ekatra yugapadeva saṃlagnāḥ ṣaḍaṇavaḥ | yadi na kalpyeta, tat samaṣaṭkoṇavastusamudayaḥ kathamiti tasya madhyavartino'vaśye ṣaḍbhāgā āpadyante | bhāga eva aṇuriti cet | tatrāpi eṣaiva vārtā | tataśca tadeva idamāyātamavayavāvayaviprasaṅgaśca evamāpralayāditi | ekadeśavṛttiḥ saṃyogaḥ ityapi ekadeśayogameva ākṣipati | avyāpyavṛttisaṃyogaṣaṭkopādhikṛto'yaṃ bhāgaṣaṭkabhramaḥ ityapi asāraṃ niraṃśatāyāmaṇoraṇutvenaiva avyāpanasya śabdamātrasāratvāt | niraṃśe'pi hi mahati bhavet tatpradeśayogasya kalpitasya ākāśādāvakalpitasya vā parvatādau saṃbhavāt | tathā iti ṣaṭkoṇatayā | tadapi vā iti nipātadvayena idamāhakaścidapi (page 143) saṃniveśo na upapadyate | pārśvasaṃbhavāyatto hi sarvaḥ saṃniveśaḥ | pratibhāsabalotthāpito'yaṃ saṃniveśābhimāna ityapi na yuktam | pratibhāsasya niyāmakahetvabhāve niyamena kvacideva kathaṃcideva saṃniveśābhimāna ityayamarthastāvat niryuktikaḥ | arthakriyāyogaśca yobāhyārthasadbhāvapratipādane mūrdhābhiṣiktaḥ, sa sarvaḥ saṃniveśāyatto na mṛtparamāṇumātrāyatto ghaṭamṛtpiṇḍayorekārthakāritvādṛṣṭeḥ | tathā tathā te paramāṇavaḥ ityapi nibhṛtabhaṇitimātraṃ na saṃniveśādhikyaṃ viśeṣaṃ pratyākhyāya upapadyate | yacca ucyate- jñānamekaṃ gṛhṇadeva aparaṃ gṛhṇātītyetāvatā vaitatyābhāso dvitvāvabhāsavat,- iti, tatra api yathā tathā tayorgrahaṇe asti dvitvābhāso, naivaṃ saṃniveśābhāsaḥ | prajñaptisattve ca asya arthakriyākāriṇaḥ saṃvṛtatve kimaparamanurudhya vyasanamaṇusaṃcayasamarthane | kiṃca avayavinaṃ dūṣayitumaṇusaṃcayamātravastuvādinā yadabhyadhāyi ghaṭasya ekatra pārśve chāyā, paratra ātapaḥ, madhyabhāgaḥ pārśvadvayena āvṛtaḥ, pārśvadvayamanāvṛtam, ataśca tathābhūtāvayavaviśrāntaśarīro'vayavī yugapadeva viruddhāṃ chāyāṃ kathaṃ kṣamatāmātapasaṃyuktaśca na ca iti, āvṛtaśca naca iti ca | āvaraṇena raktādayo'pi upalakṣyante | citratantau bhāgo raktaḥ, aṃśāntaramaraktaṃ, bhāgāntaramasitamanyat pītamityādi | tasmāt vastutvasya vyāpakaṃ viruddhadharmasaṃbandhavandhyatvaṃ yat, tadviruddhasya viruddhadharmasaṃsargasya upalabdhyā vastutvaniṣedho'vayavinaḥ,- iti tatparamāṇāvapi samānam | pārśvadvaye hi madhyaparamāṇoryadi paramāṇudvayaṃ, tadā prāgvṛttitayā sūryasaṃmukhasya aṇorātapayogaḥ, pratyagvṛttestu tadayogaḥ, madhyavartinaśca dvābhyāmāvaraṇamiti ghaṭate | yāvatā madhyavartino nirbhāgasya pārśvadvaye sati madhyavartitvānupapattiḥ, iti paramāṇutrayādārabhya (page 144) sthūlaghaṭādiparyante vastuni cchāyātapavibhāga āvṛtānāvṛtatvaraktāraktādirviśeṣo ya upalabhyate, so'ṇusaṃcayavāde nirvivādasiddha iti yaduktam, taduktisārameva, na yuktisāramaṇoḥ sāṃśatvena vinā asya vidherayogāt, niraṃśasyaiva vā pārśvadvayādiyoge taddeśatvātaddeśatvavaiśasāpattiḥ | aṃśadvayamaye asya ekatve avayavivādasyaiva abhyupagamaprasaṅgaḥ | aṃśasya aṇutvāṃśāntaraparyanuyogena pralayāntarāpātaḥ | kiṃca cchāyālokanīlapītādiparamāṇusaṃcaye viśvatra bhāvāvacchedāvadherayogaḥ vijātīyatayā avacchede citre ekatvena kathaṃ pratītiḥ, vastuto madhyapūrvāparatādyabhāve niyamābhāvāt saṃniveśabhedapratyayaḥ kathamityādayo deṣāḥ | etadupasaṃharati vijñānavādibhiḥ iti | ālambanaparīkṣādau daiṅgāge, vijñaptimātrādisiddhāvāsabandhanyāṃ, prajñālaṃkārādiṣu bhāṭṭadarśaneṣu, tatra tatra ca anyatra vitatya ayamartha ukta iti | ayaṃ bhāvaḥ- dūṣaṇakalāpena anena viṣayasya asattvamāvedayatā bāhyārthaviṣayaṃ yat pramāṇaṃ pareṇa pratyakṣaṃ samabhāvyata, tadasamarthatayā pramāṇābhāsīkartavyam | tato niṣpramāṇako bāhyo'rthaḥ kathaṃ sidhyet,- itīyati viśrāntirādheyā anyathā pramāṇena prasādhite vastuni dūṣaṇasya akiṃcitkaratvāt | pramāṇābhāvaśca bāhye'rthe vitatya uktaḥ vartamānāvabhāsānām .................... | (1|5|1) ityādinā, vakṣyate ca vitatya, iha kimamībhirāvedanakāribhirnīrasavicārairiti || 6 || nanu bāhyamābhāsakramavaicitryeṇa hetunā prasādhitam | tat kathaṃ tadanupapattiriti uktamityāśaṅkya sūtraṃ cidātmaiva hi devo'ntaḥsthitamicchāvaśādbahiḥ | yogīva nirupādānamarthajātaṃ prakāśayet || 7 || saṃvidrūpaṃ tāvat viṣayavyavasthāsthānaṃ sarvavādibhiraṅgīkṛtam, (page 145) anusandhānādibalācca tadekam | aiśvaryaṃ ca asya devatvamābhāsasaṃyojanaviyojanasvātantryātmakamupapāditam | prakāśatādātmyaṃ ca arthānāṃ vitatya uktam, vakṣyate ca | tato'ntargatavaiśvarūpyaṃ tadaiśvaryādeva ca | tasya abhyupagame svātantryāpratihatalakṣaṇena icchāviśeṣeṇa bhavitavyam | icchayā ca nirmāṇaṃ svapnasaṃkalpādau dṛṣṭameva ghaṭādermṛdādiprasiddhakāraṇaparamparāparākaraṇena | tadatra asatyaghaṭādiriti cet, astu tāvadevam | tathāpi yogī purasenādinirmāṇamicchāvaśādeva karoti,- iti siddham | tatra hi tadicchayā jhaṭiti saṃghaṭitāḥ paramāṇava upādānam,- iti ucyamāne yadi prasiddho ghaṭasaṃpādakaḥ samastakarmaśikṣādharmādharmadaṇḍādisahakārisahitaḥ svopādānocitaḥ kapālādikāraṇakalāpo'bhyupeyeta, tat kulālaviśeṣa eva ayaṃ yogīti āyātam | tṛṇamātreṇāpi tu prasiddhyullaṅghane svapnasaṃkalpakāmaśokādiviṣayaparidṛṣṭabhāvābhāsanirmāṇa- sāmarthyaṃ saṃvida eva | icchāṃ prakhyāya kimakāraṇameva kāraṇāntarānveṣaṇāya prayasyate | yadāha bhaṭṭadivākaravatsaḥ- na dṛśyate tvatpratibhāsaśakteḥ svapne'rthavaicitryanimittamanyat | taddṛṣṭasāmarthyatayā sadaiṣā viśvaprapañcaprathanaikahetuḥ || iti | yoginaśca śarīraprāṇādyārūṣitamapi caitanyaṃ tāvati nairmalyāt nirmātṛ, svaśarīraprāṇādisahitapramātrantarāpekṣayā bāhyatvena tasya arthasya, cittattvameva sarvatra nirmātṛ | etadeva darśayituṃ vṛttau ṭīkāvataraṇikāyāṃ ca dṛṣṭāntaḥ pṛthaṅ na vyākhyāto dārṣṭāntikarūpābhidhānenaiva asya vyākhyātatvāt tatra āvṛttiyogena ca granthasya ubhayatra api vācakatvāt | yato devaścidātmā (page 146) tataḥ prakāśayati iti hetumati liṅ | hi iti yata evaṃ devatvāt cidātmā ābhāsavaicitryaṃ prakāśayati, tasmāt anupapattinā kimanyena bāhyena iti pūrveṇa saṃbandhaḥ,- iti sūtrayojanā | evaśabdaḥ- aprayāsasiddho'yamartho bahutarābhīṣṭasaṃpādakaśca- iti dyotayati | etadeva sphuṭīkṛtaṃ svātmarūpatayā ityādinā kartuḥ karmaṇaśca viśeṣaṇena | tadayamarthaḥ- cittattvaṃ yataḥ svātmarūpamahamiti ananyāpekṣaprakāśavimarśam, tatastasya yadābhāsanaṃ, tat tāvadupapannaṃ na prayatnasādhyam; tadabhedinaśca bhāvarāśeḥ prakāśātmatvādupapannamābhāsanamiti | antaḥsthitaṃ ityasya vṛttiḥ anantaśaktitvāt iti | bhagavati evahi viśvamadaḥ śaktivaicitryam | yadāgamaḥ śaktiśca śaktimāṃścaiva padārthadvayamucyate | śaktayastu jagatsarvaṃ śaktimāṃstu maheśvaraḥ || iti | sūtrārthaṃ saṃkṣepeṇa vivakṣurhiśabdasya hetutāṃ dyotayituṃ sādhyaṃ pūrvasūtraniṣṭhamarthamupakṣipati naca ityādinā | hiśabdaṃ vyācaṣṭe yataḥ iti | yadidaṃ vastu vakṣyate, tasya asminnarthe hetutetyarthaḥ | tathā iti bāhyābhāsatayā | evakārārthaṃ vyācaṣṭe pūrvam ityādinā | sarvathā iti na bāhyasadbhāvena, na vāsanāprabodhena, na pūrvakarmaikapraghaṭṭakābhāsena, na vā icchābhedena, na kāraṇābhāsabhedena, na upasarpaṇapratyavabhāsābhidhānapramātrantarābhāsādinā vā ayamupapanna ābhāsabhedaḥ | tatra atidurghaṭakārī paridṛṣṭāpratihataśaktiḥ parameśvara eva śaraṇam | nanu kimapekṣayā bahiṣṭvam, na tāvat prakāśāt, tadbahirbhūtasya aprakāśanāpattiprasaṅgāt,- ityāśaṃkya kalpitapramātrapekṣayā bāhyatvam, natu jātu paraprakāśāditi darśayituṃ tattvabhuvanalakṣaṇāyāḥ sthūlasūkṣmarūpāyāḥ prameyasṛṣṭeḥ (page 147) pañcāśatpratyayabhedabheditabuddhidharmaprabandhalakṣaṇabhāvasṛṣṭi- vicitrīkṛtabhūtātmakapramātṛsṛṣṭisāhityenaiva svarūpaṃ nirṇayan pīṭhabandhaṃ tāvat karoti tasya ca ityādinā | asmān iti na svātmānaṃ prati, nāpi bhāvān prati bhedena darśayataḥ, apitu kalpitapramātṝnprati bhedena darśayataḥ, tadapekṣayaiva, natu svātmāpekṣayā, nāpi bhāvāpekṣayā sraṣṭṛtā,- iti ubhayato yojyam | tatra iyaṃ sṛṣṭiḥ- parasūkṣmavyūhayogāt vibhavācca caturvidhā | ityāgame nirūpitā | tāṃ vibhajati saca iti īśvaraḥ | yāvatsaṃvidviśrāntatā darpaṇapratibimbavadīśvaradaśāyāṃ dhyāmaledaṃbhāgaśrīsadāśivabhūmyanantaraṃ sphuṭedaṃbhāvāyāṃ sṛṣṭivargasya ahamidamiti, tāvat pūrṇatvena svarūpaparirakṣaṇena utkarṣayogena ca paratvam | ananyopādānam ityanena nirupādānatāṃ pāramārthikīṃ vyācaṣṭe | etacca viśeṣaṇadvayaṃ vyūhavibhavasṛṣṭāvapi yojyam | paratvaṃ hi triṣu uttareṣu, sūkṣmatvaṃ dvayaḥ, vyūha ekatra | pūrvapūrvānuprāṇitaṃ hi yathottaram | iti āgamādhikāre vitaniṣyāmaḥ | vyūhavibhavasṛṣṭyorapi ca vastuto nirupādānataiva | niyatiśaktyā tu upādānāvabhāsastanmātrādiṣu api asti | ahaṃkārāt tanmātrendriyāṇi, so'pi mahataḥ, saca guṇebhyaḥ, te sāmyāt, tat kalātaḥ, sā māyātaḥ, māyā ca bhagavacchaktivijṛmbhā api viśvopādānarūpatāvabhāsitajaḍatvasvabhāvā tattvarūpā | etacca labhyate anāgatāvekṣaṇaṃ tantrayuktiḥ iti | tathāhi yat vibhavasṛṣṭau vakṣyati niyatiśaktyā svakāraṇamukhena iti, tat susūkṣmavyūhasṛṣṭyorapi upajīvanīyam | ādyāṃ sṛṣṭimullaṅghya yanmadhyavartinī tanmātrasṛṣṭiratra (page 148) uktā ādiśabdena prakārārthena uparivartitattvāntarasaṃgrāhiṇā, tatra ayaṃ bhāvaḥ- śabdādaya eva sthūlatvena prameyībhūtāḥ svopalabdhikaraṇasaṃpādakabuddhikarmendriyatatsaṃkalpādisiddhau prayojakībhavanti | tadupalambhabalādevaca etaducitapramātṛlābhe tatpramātrupakaraṇakañcukaṣaṭkādisiddhiriti te eva sarvatra prāṇāḥ | tathāca pañcabrahmayoge'pi nabhaḥprabhṛtīnāmeva sūkṣmaśabdādirūpatayā upayogaḥ,- iti yat kiñcit prameyaṃ, tat sarvametanmayameva paramārthataḥ | tata eva pañcatattvaparamārthatā api viśvasya āgame nirūpitā | tadetadāgamādhikāre vitaniṣyāmaḥ | yoginaḥ iti vyācaṣṭe tat iti sūkṣmatanmātrādyābhāsaparamārthān | aviśeṣebhyaḥ iti tanmātrebhyaḥ | gandho hi saurabhādyavāntaraviśeṣavinirmukto gandha ityeva bhāsamānaḥ, tadeva, na adhikaṃ tatra anyat cakāsti,- iti tanmātramaviśeṣaśca ucyate | vyūhaḥ śabdādīnāṃ kṣobhaḥ, parasparasāhityaṃ ca ekadvitricatuṣpañcaguṇaṃ vyomāditaḥ kramāt | iti nyāyena | dṛśyatāpatti iti rūpādīnāṃ yā sarvapramātṛṣu darśanopalakṣitārthakriyāviśeṣasaṃpādanayogyatā, tatparyantaḥ | tena gandhatanmātrasya cet dṛśyatā tādṛśī jātā, kimanyadastu ābhāsāntaraṃ yattattvarūpaṃ syāt | katipayadṛśyaṃ sarvajanadṛśyaṃ ca yadābhāsarūpaṃ sāmānyaṃ, tat yato vibhavātmanā tanyate, tatastat tattvamucyate | ghaṭādi ca na anyena rūpeṇa tanyate | taddhi pṛthivyādervimiśratayā anyonyavyāptyā vibhāgena ca vicitreṇa bhavanam, - iti vibhava ucyate | tadetadāha ānantyāt iti paricchedasya antasya iyattātmano'saṃbhavāt | tataśca iti tattvebhyaḥ | bhuvanākāreṇa iti bhogādhikaraṇabhūtabrahmāṇḍādirūpatayā | (page 149) ghaṭapaṭa iti bhogyarūpatayeti | anye tu ghaṭādisṛṣṭimeva bhāvasṛṣṭimāhuḥ | tattvāni hi sāmānyābhāsarūpāṇi guṇaguṇibhāvena vicitreṇa sāmastyena [kha. sāmānyena pāṭhaḥ |] militāni bhoktṛbhogyataddvayādhikaraṇarūpatayā bhūtabhāvabhuvanātmanā bhānti | pratyayasargastu buddhitattvadharmasteṣu eva anupraviṣṭaḥ | niyatiśaktyā iti tata eva yāvat sā niyatirna vighaṭate iti pramāṇāntarāt niścitaṃ, tāvat bhavatyeva kāryakāraṇānumānam | paramārthatastu bhagavāneva viśvanirmāṇaśaktimān yathā tu svapnadarpaṇādāvapi, kumbhakārādikāraṇapuraḥsaraghaṭanirbhāso'pi, svacchabhāvasvatantrabhāvayoreva mahimā tatrāpi mantavyaḥ [ka. mantavyaṃ pāṭhaḥ |] | svakāraṇamukhena iti sphuṭayati ghaṭaṃ hi iti | tatrastho yaḥ pramātā krimisarvajñādirantato vā, sa eva kumbhakṛt; tasya ābhāso ghaṭo'yamiti vimarśaviśrāntaḥ prakāśastadeva prakṛtaṃ sāraṃ rūpaṃ yasya ghaṭasya, taṃ janayati ayam iti īśvaraḥ | evam iti niyatiśaktyā tatrasthapramātrābhāsamayaṃ ca | anyataḥ iti kuvindatantvādyābhāsasāmagryāḥ | evaṃ prāthamakalpike ghaṭābhāse bhagavatā nirmite tasyaiva ābhāsasya anuvartamānatā yā, sā sthitiriti upapādyate | tataśca iti sṛṣṭeranantaram | tat iti kumbhakṛddaṇḍādyābhāsanāśe'pi taṃ nirmitaṃ ghaṭādyābhāsaprapañcaṃ deśāntaragatapramātṛviśrāntyā tadābhāsasāhityena janayati, tatsāhityamasya sṛjati, ghaṭābhāsasya ca sthitiṃ karoti, pūrvapramātṝṇāṃ ca tadābhāsavattāṃ saṃharati | yathoktaṃ granthakṛtaiva sadāsṛṣṭivinodāya sadāsthitisukhāsine | sadātribhuvanāhāratṛptāya bhavate namaḥ || (śi. sto. 20|9) iti, śrīparameṣṭhinā api (page 150) pañcaprakārakṛtyoktiśivatvānnijakarmaṇe | pravṛttasya nimittānāmapareṣāṃ kva mārgaṇam || (śi. dṛ. 1|13) iti, ....................ṭāśca nityamavasthitāḥ | sarantyeva svabhāvena tatsaratprakṛtiḥ śivaḥ || iti, bhaṭṭaśrīnārāyaṇena api pratikṣaṇamaviśrāntastrailokyaṃ kalpanāśataiḥ | kalpayannapi ko'pyeko nirvikalpo jayatyajaḥ || (sta. ci. 120) iti | nanu kimarthaṃ madhye deśāntaranayanādi ābhāsyate | āha niyatiśaktyā iti | yadā kumbhakāragṛhāt ghaṭasya anyatra nayanaṃ, tadā eṣa vṛtāntaḥ, yadātu pramātrantarāṇāmāgamanaṃ, tadā ko vṛttāntaḥ | āha pūrvadeśa ityādi | tāvatyaṃśe iti ghaṭābhāsāṃśe | antaḥpraveśanena iti prakāśasya ekībhāvena | anena krameṇa ghaṭādyābhāsān teṣāmāgatānāṃ pramātṝṇāṃ grāhyān karoti, tāṃśca pramātṛṃśca tadgrāhakān | nanu bhinnatvāt pramātṝṇāṃ pramātrantarameyo [kha. mayaḥ pāṭhaḥ |] ghaṭābhāso yaḥ sthitaḥ, sa kathaṃ pramātrantaramupasaṃkrāmet | atra āha tattvata ekarūpatvāt iti | etat na apūrvam, pratyuta bhedo'yamāgantuka iti bhāvaḥ | kuta iti | cidrūpasya hi asāvābhāsaḥ | sarve ca te citsvabhāvāḥ | nanu evaṃ śarīrābhāsā api na kathaṃ parasparataḥ | ka evamāha neti | tadāha yāvatkiñcit iti | pramātṝṇāṃ saṃbandhi yāvat bāhyendriyavedyaṃ, tāvat sādhāraṇaṃ śarīrādi, na punaranyat, tattu asādhāraṇaṃ sukhasaṃkalpādi | prameyāṇāṃ ca saṃbandhi yāvat bāhyendriyavedyaṃ, (page 151) tāvat sādhāraṇaṃ rūpādi, anyat tu asādhāraṇaṃ rasādi | tadāha kevalaṃ tu iti | āntaraṃ spraṣṭavyaṃ śūlādiduḥkhamantaḥ- kandahṛttālunāḍīsparśasukhaṃ vā samādhānakālasaṃvedyaṃ [sasādhanā pāṭhaḥ |] bindunādādirūpaśabdātmakaṃ, viṣayavatī vā pravṛttiriti kathitam | gandhādi api tadvat niyatiśaktyā ekasminnekasmin māyīyapramātari niyamena sthāpitam, mantreśvarādipramātrapekṣayā tu sādhāraṇameva,- iti māyīyapadena āha | kṛtam iti niyatyā | tena tarhi parasu(mu)khādinā parasya kathaṃ vyava(vyā)hāra ityāha | nanu ghaṭābhāso devadatte viṣṇumitre ca tulya iti bhavatu ekaḥ, vyāhārābhāsastu [ka. vyavahārā pāṭhaḥ |] vyāhartari- vyāharāmi,- iti, evaṃ śrotarivyāharati,- iti; tat kathamanayorabhedaḥ, bhede ca anumānaṃ na yuktam,- iti uktaṃ vitatya vāsanāsūtre | satyaṃ, itthaṃ tu etat saṃgacchate iti vibhāvyatām- iha yāvat kiñcit bāhyendriyagocarīkāryam, tāvat sarvaṃ sādhāraṇameveti uktam- evaṃca śrotrapathagāmī yo'sau ghaṭamānaya,- iti śabdaḥ, sa tāvat vyāharaṇaśabdavācyo dvayorapi eka eva avabhāsate | tataḥ svātmīyavyāhārābhāsavadeva vastutastāvat svasaṃvedanenaiva avikalpako'pi bhāti, vikalpe tu svaparavibhāgasaṃskārāt paratā adhyavasīyamānā api vyāharaṇābhāsamātreṇa anyathā bhāvādakiñcitkarī nīlasya iva sthiratā | vyāptigrahaṇakāle'pi tenaiva vyāptiḥ | tato viśiṣṭādābhāsāt taccharīrasahabhāvinīṃ vyāhareyamiti icchamasmadarthaviśrāntāmanumimīte | tathāhi asya pratipattiḥ- atra śarīre vyāharāmīti ābhāsaḥ kevalaṃ śarīrapramātṛtābhimānadārḍhyāt, taccharīraṃ paratvena abhimanyamānastadācchuraṇāt (page 152) vyapadiśati- ayaṃ vyāharatīti | vastutastu na anumeyatā parapramaturapi,- iti upapāditamupoddhāta eva tatra jñānaṃ svataḥ siddhaṃ ..................... | (1|1|5) iti sūtre | vāsanāprabodhasūtre'pi uktaṃ tadevaṃ buddhisamīhāyuktapramātravicchinnāt ityādi | tata idaṃ vyāhāramātrasādhanamanumānaṃ [ka. vyavahāra pāṭhaḥ |] maulike siddhe svasaṃvedane, ābhāsamelanātmakaṃ ca idaṃ vyāharāmi, vyāharati,- iti ubhayamapi | ekamahantābhāsena, aparaṃ dehābhāsena vyāharaṇābhāsādhikena miśraṃ yataḥ, tatastadadhikābhāsaparihāre yat vyāharaṇābhāsarūpamekatayā cakāsti, tadeva hetūkartavyam | tacca ekarūpameva, natu vijñānanaya iva bhinnasvabhāvamiti na kaścana virodhaḥ | niyatiśaktau ca bāhye'rthe vāsanāprabodhaḥ, karmādhipatyaṃ prathamecchākāraṇābhāsa [ka. karaṇa pāṭhaḥ |] upasarpaṇābhāsaḥ pramātrābhāsa ityapi tattadapekṣayā kāraṇaṃ nirvahatyeveti | atra codayati nanu ca iti | ayaṃ bhāvaḥ- iha tāvat pramātari pūrvamavasthito ghaṭābhāsaḥ, tena miśrībhavati pramātrantaramiti kimanena | āśveva pramātrantaravijñānasaṃkrānto'nena ghaṭābhāso janyatāṃ, tāvatā siddhaṃ pramātrantarasya yugapadabhimataghaṭābhāsavattvamiti kimalaukikapramātrabhedābhyupagamasāhaseneti | atra āha naitat iti | upapattiṃ smārayati uktam iti | ayaṃ bhāvaḥ- sa pūrvapramātari sthita ābhāsastasya pramātrantarasya saṃvedyaḥ san vā kāraṇamātmavartighaṭābhāsodaye syādasaṃvedya eva vā | na tāvat saṃvedyaḥ san, tatsaṃvedanopāyābhāvāt | santānāntarānumānena hi tatsaṃvedanaṃ, tacca na ghaṭate iti bāhyārthavādinaiva upapāditam | atha asaṃvedya (page 153) eva kāraṇaṃ, tat santānāntarāṇāmaviśeṣāt sarve tadābhāsā janakā bhaveyurityādipūrvoktadoṣāpattiḥ | tadāha atiprasaṅgāt iti | evaṃ bodhamātraṃ nīlādityetasmāt sopānādekabodhamātrarūpatvasopānāntaraṃ [ka. sopādānāt pāṭhaḥ |] samāruhya ūrdhvadharāyāmaiśvaryamāsādayituṃ [kha. ūrdhvadhārām pāṭhaḥ |] praśnaṃ karoti nanu evam iti | ādhipatyena iti | na atra kāraṇatā mantavyā, apitu tatsattāmātram | ekarūpavāde hi kaḥ kāryakāraṇabhāvaḥ | yadivā tadamilitapūrvapramātrābhāsādanyonyasaṃmilitapramātrābhāso jāyate ityāśayena adhipatiriti kāraṇaviśeṣa eva uktaḥ | atiprasaṅgadoṣaśca aikyamātreṇa parihṛta iti darśayati na caivam iti | pūrvasūtroktaśca doṣo na avatarati,- iti darśayati na cāpi iti | atra āha etadapi nāsti iti | na saṃbhavatyeva idamanīśvararūpatvaṃ saṃvida iti yāvat | saṃvido hi idameva jaḍavailakṣaṇyaṃ- yadaparichinnaprakāśatvam | nīlatayā api bhāti, pītatayā api bhāti,- ityādinā ca bhinnānāṃ vastūnāmutpattyā vyaktyā vā kāryakāraṇatā upapannā,- iti vitaniṣyate kriyādhikāre | tataḥ sā api parameśvareṇaiva nirbhāsyate svapna iva ghaṭakulālayoḥ | niyatiśaktyā ca mṛdādyābhāsamukhena vā ghaṭāditayā loke, mantrauṣadharatnābhāsadvāreṇa vā śāmbarikavṛtte, dhātuprakopamitrādyābhāsapūrvakatvena vā timirasvapnādāvicchāmātrodbhāsanapuraḥsaraṃ vā yoginirmāṇe sa eva prakāśate,- iti | etat tāvadaiśvaryamiha darśitam, pūrvaṃ ca ābhāsasaṃyojanādinā smṛtyādau svātantryam, anyadapica agrato darśayiṣyate | tataḥ saṃvit cedekā siddhā, tadaiśvaryamapi asyā eṣṭavyamanyathā svabhāvaviruddhajaḍatvaprasaṅgāt | saṃvidīśvararūpā saṃvittvādeva,- (page 154) iti svabhāvahetuḥ | saṃvideva viśvakāraṇamanyāsaṃbhave tatsaṃnidhau tadudbhāvāt | ata eva yat cittattvasya aiśvaryamuktaṃ, tato hetoryogidṛṣṭānta upāttaḥ | kimartham | āha iti darśayitum | kiṃ tat | āha saṃsāriṇām ityādi | anyathā ityādinā upabṛṃhaṇaṃ karoti | upādānam iti prasiddhakāraṇasāmagrīṃ vineti yāvat | naca avastutvaṃ yoginirmāṇasya, nacāpi prasiddhakāraṇajanyavastvapekṣayā | anyajātīyatvamiti darśayati arthakriyākārī iti | yogi hi abhisandhatte- prasiddhārthakriyopayogayogyameva ghaṭarūpamullasatu- iti | tadetadalaukikamiti nirūpayati keśa iti | naca tatra avastutvaṃ keśaturagādivimarśasya bhāvāt | arthakriyā api tatra hlādodvegādikā astyeva keśāntarasādhyā nāsti arthakriyā iha | sā ca pramātuḥ saṃmatā sattvavyavahārakāraṇatayā hanta jalanidhijalamasat syāt, sāmagryantarapraveśāt na tathā,- iti tulyam | stambhito hi agnirna dahati, na pacati | naca arthakriyātaḥ sattvamābhāsāntaratvāt tasyā ityādi uktaprāyam | tadabhāve'pi na ābhāsasya avastutvam,- iti ca vakṣyate arthakriyāpi sahajā nārthānāmīśvarecchayā | niyatā sā hi tenāsyā nākriyāto'nyatā bhavet || (2|3|12) iti | etat nirūpayati tadevam iti | nanu arthajātam iti jātaśabdena sāmastyaṃ svīkṛtam | naca samastamīśvaraḥ prakāśayati | sa hi mahāsarge sṛjyamānamarthaṃ prakāśayet, madhye'pivā prathamotpādāvasthāyām | vyavahārakāle tu yadarthajātamābhāsate, tadavasthitameva | atra ucyate yāvacca iti | utpādakāle iti mahāsarge kāraṇābhāsāpekṣayā vinā, tayā tu saha prathamotpattikāle (page 155) vyavahārakāle veti pramātrantarebhyo viśleṣya anyairmelayati,- iti vyākhyātaṃ sadāsṛṣṭivinodāya iti | vivṛtam iti vṛttāvartharāśiśabdena jātaśabda evaṃbhūtārthavādī vyākhyāta ityarthaḥ | artharāśiḥ iti yo vṛttau granthaḥ, sa yāvacca kiṃcit ityādinā sarvo'rthaḥ ityantena ṭīkāgranthena vivṛtaḥ,- iti vyākhyānaṃ na yuktaṃ vivṛtikārasya svoktivyākhyāne'pramāṇaucityāt || 7 || nanu paraniṣṭhatvaṃ niyamena yadābhāti, tat dvidhā dṛṣṭaṃ kiṃcit sadṛśātmakasaṃkramitaṃ darpaṇe iva gajādi, kiṃcit svaśaktibalollasitaṃ tadeva svapnasaṃvedana iva | tadidaṃ na niścayārhaṃ- kiṃ svapnayogadiśā ābhāsavargo bodhasvātantryādullasitaḥ, uta ādarśadṛśā tadatiriktasvasadṛśabhāvāntarasaṃkramaṇabalāt,- ityāśaṅkya kāryavyatirekeṇa samarpakabāhyabhāvānumānaṃ sūtrāntareṇa nirākartuṃ tātvikamanumānavṛttaṃ tāvadāha anumānamanābhātapūrve naiveṣṭamindriyam | āabhātameva bījāderābhāsāddhetuvastunaḥ || 8 || yat kiṃcidanumānaṃ, tat samagraṃ vikalparūpam | vikalpaśca ananubhūte na udeti | etacca sarvavādināmiṣṭam | nanu indriyādṛṣṭaprabhṛti yadanumīyate, tatra kiṃ vṛttapūrvo'nubhavaḥ | satyaṃ vṛttapūrvo yata indriyādṛṣṭaprabhṛti na kenacit viśeṣarūpeṇa anumīyate, apitu sāmānyena dṛṣṭarūpālokādhikaṃ kiṃcit kāraṇamiti | tatra mṛjjalayoḥ saṃnihitayorabhavannaṅkuraḥ, sa hi sati bīje bhavan, daṇḍacakrayoḥ satorasan ghaṭaḥ, sati mṛtpiṇḍe bhavan, tadadhikabījahetukastadadhikamṛtpiṇḍahetuka iti krameṇa pratyakṣānupalambhajo niścayo jāyate | tatra ca kāraṇatvaṃ nāma sāmānyamakāraṇavyāvṛttamanadhikavyāvṛttaṃ (page 156) ca adhikatvaṃ pratyekaṃ vyāvṛttiniṣṭhāt pratyakṣavyāpārāt gṛhītameva | bījaṃ hi tatra kāraṇarūpaṃ vastu iti gṛhītam | anyathā ekatra bīje kāraṇaśabdaḥ saṃketito, na mṛtpiṇḍādau saṃketito bhavet | tasmāt kāraṇatvābhāsasāmānyaṃ [kha. kāraṇabhāsa pāṭhaḥ |] pūrvapratyakṣasvīkṛtam | tatastatra yuktaṃ vikalpanam | vikalpanaviśeṣa evaca anumānam | anumānamanābhāte viṣaye na bhavati vikalparūpatvāt | anābhāte hi arthe bhavadapūrvasaṃvedanaṃ nirvikalpaṃ bhavet, tadviruddhaṃ ca idamiti svabhāvaviruddhopalabdhiriti sūtrārthaḥ | prathamaṃ sūtrabhāgaṃ gamyamānārthanirūpaṇena sphuṭayati vṛttikṛt pūrvāvabhāta ityādinā anumānam ityantena | pūrvāvabhātāntaḥsthitaḥ iti pūrvakāleti samāsaḥ | pūrvaśabdopādāne'pi hi antaḥsthitatvasya avarakālatāvṛttirvyaṅgyā | naca vimarśanamātramanumānam, apitu prāptipravṛttiyogyavastuniścayarūpam,- ityāha nāntarīyaka ityādi | ābhāsaḥ punaḥ ityādibhaviṣyatsūtraviśrāntāvetasya sūtrasya tātparyamityāśayena bhāvisūtrārthopakramameva etatsūtramavatārayati bāhyasya iti | yuktigataiḥ sāṃśatvaprasaṅgādibhirbādhitatvamanāśritya api parīkṣakasaṃmatameva pratyakṣamiti anādṛtya api hālikavedyatayā api na pramāṇasiddhatvamastīti āśayaḥ | bhāvisūtre ca anumāne dūṣyamāṇe pratyakṣamapi dūṣitameva,- ityabhiprāyeṇa āha ṭīkākāraḥ pratyakṣeṇa tāvat iti | eka eva hi nīlābhāsaḥ | sa ca jñānavartī, aparathā kathamābhāseta | ekasāmagrīkatvamapi na parasya paraniṣṭhatāṃ kuryāt rūparasādīnāmiva | rūpameva asya saṃvedanasya tādṛgiti cet, aho svopagamasamarthanagrahaḥ (page 157) parasya- yat sāmānyaprabhṛtau yaḥ svayaṃ paramāstrīkṛtastaṃ viruddhadharmādhyāsamanastaṃ manyate | tadayaṃ jñānādavyatirikta ākāraḥ | tatra samarpako'nyo na [kha. vā na pāṭhaḥ |] avabhāsate darpaṇagate yathā | yacca uktaṃ samānābhihārāt na pṛthak bhāsate iti, tat na | samānābhihāre hi pṛthagābhāsanaṃ tāvadasti anyathā kalakalatāyā eva anupapatteḥ | pṛthaktvena tu nāsti ābhāsanam, iha tu samarpakasya pṛthagābhāsane pṛthaktvena ca anābhāsane kalakalavat militarūpaṃ nīlarūpaṃ nīladvaiguṇyaṃ bhāseta | deśakālādi api samānameveti cet, atra api dvaiguṇyaprasaṅga eveti sākāratve doṣa eva | sati bāhye nirākāraśca na grāhaka iti uktam | yacca uktaṃ pratyakṣato'pi sidhyet iti anumānena sasaṃvādaḥ kṛtaḥ iti natu kṣaṇikatvavadapūrvaḥ prasādhitaḥ iti ca, tatra api ucyate | pratyakṣasya yadyapi adhyavasāyāpekṣaṃ prāmāṇyamiti ghoṣyate, tathāpi tatra ayaṃ paramārthaḥ- pratyakṣaṃ pramāṇaṃ nīlābhāsarūpatayā svasaṃvedane sphurat siddhapramāṇabhāvameva vikalpena tathā vyavahriyate | tata eva vikalpastadaparigṛhītaṃ sthairyādi adhyavasyannapi na tatra pramāṇam, adhyāpi ābhāsayāmi iti hi pratyakṣavyāpāramanukurvan vikalpaḥ- sadamātyakavikalpasvātantryeṇa na prāmāṇyamupāśrayate | tadayamagṛhīte gṛhītatvena adhyavasāyamutthāpayan pramāṇaphalatvāt niṣkāsyetaiva | yaduktaṃ bāhyārthapratibandhabalāt pratyakṣasya atra prāmāṇyamiti, tatra api pratibandhasya grahaṇaṃ na vā | yadi grahaṇaṃ, tarhi pratibandhagrahaṇādutpadyamānaṃ saṃvedanamanumānameva niścayātmakaṃ bhavet, na pratyakṣaṃ tatra tat syāt | anumānaṃ ca vicāryaṃ vartate | atha vastutaḥ pratibandho'sti,- iti ucyate, tat siddhe bāhye'rthe bhavedeṣā (page 158) vārtā | sa ca na adyāpi siddhaḥ,- iti kaḥ pratibandhārthaḥ | naca vastutaḥ pratibandho'sti,- iti pratyakṣamarthe pramāṇam, apitu sākṣātkāritvāt; anyathā cakṣuṣi api tat pratyakṣaṃ bhavet | arthasyāsaṃbhave'bhāvāt .................... | iti tu arthajatvasiddhaye'nvayavyatirekoktiḥ, [kha. arthajasiddhaye pāṭhaḥ |] arthajatvāt ca arthasākṣātkāritvamasyeti | evamarthāvinābhāvamūlaṃ prāmāṇyaṃ dvayoruktam | artha eva tu iha asiddhaḥ | atha ālokasya atra pratyakṣo bāhyo'rthaḥ,- iti asti abhimānaḥ, sāṃvyavahārikaṃ ca pramāṇaṃ cintyate,- iti ucyate; tat sthairyasāmānyadravyaprabhṛti aśeṣālokasiddhaṃ kiṃ na aṅgīkriyate | tatrāpi mūḍhāḥ pare visaṃvādayanti iti ca tulyam | yattu sadṛśamarpakaṃ [ka. sadṛśasamarpakaṃ pāṭhaḥ |] dṛṣṭaṃ darpaṇādipratibimbasya iti uktaṃ, tatra ubhayamapi bimbapratibimbātmakaṃ [kha. viśva pāṭhaḥ |] paramārthataḥ saṃvidākāramātraṃ svapna iva darpaṇasaṃkrāntadarpaṇa iva ca | tatra kiṃ kena arpitamiti na niścitaḥ kalpaḥ | kiṃca arpakeṇa vinā na upapadyate jñānagata ābhāsa iti ucyamāne, svapnadvicandrādau kiṃ vācyam | na cāpi darpaṇadṛṣṭānto'tra samaḥ | iha hi saṃvedanādupādānāt viṣayāt ca nīlākāro bodha utpadyate | tadā tu evaṃ darpaṇāt gajāt ca gajākāro darpaṇa iti yuktam | apete'pi gaje darpaṇasya svasadṛśasantānānubandhinā taḍitsadṛśasadṛśaikasvabhāvānanubandhisantānavijñānalakṣaṇena vapuṣā avasthitasya mṛtpiṇḍasya iva daṇḍacakrādisahakārikalāpaprasādopanataśarāvarūpatā [kha. pramāda pāṭhaḥ |] gajākāratā anuvartate | evamavibhāgasantatijananamaniṣṭaśaktikakāraṇāntarasaṃnidhānāvadhiḥ samarpyasamarpakatā ca darpaṇagajayostulyakālakṛtaiva | (page 159) tata eva na pāramārthikaḥ kāryakāraṇabhāvo'yam, apitu bimbapratibimbavyavahāraḥ | tata eva vibhramo'yam, na paramārthaḥ,- ityapi asti pravādo yo jñānākāre na kenacidadyāpi kriyate | prakṛte tu jñānārthayoḥ kāryakāraṇabhāvo'stīva, tata eva hi grāhyasya pūrvakālabhāvitvam | yadāha bhinnakālaṃ kathaṃ grāhyamiti cedgrāhyatāṃ viduḥ | hetutvameva yuktijñā jñānākārārpaṇakṣamam || iti | naca grāhyaṃ bhinnakālatvena cakāsti idamahaṃ gṛhṇāmīti tulyakālatayaiva adhyavasānāt | jñānākārasya pratibimbābhāsasya idaṃ tulyakālatvamadhyavasīyate iti cet, mūḍha kathamuktavānasi- bāhyākāro'dhyavasīyate, adhyavasāyabalācca pratyakṣasiddhatā bāhyasya- iti, prācyaśca viṣayakṣaṇo'rpakābhimatastatsadṛśa iti kutaḥ | darpaṇapratibimbe hi bimbamapi upalabdhamiti niścitaṃ sādṛśyamātre, iha tu bimbasya nāma api na avagatam,- iti kathametattulyatā bhavet | tasmāt yadi anumānāt pūrvaṃ vyāpariṣyeta atra pratyakṣaṃ, tat pāścāttyamanumānaṃ saṃvedakatāyāṃ [ka. saṃvedanatāyāṃ pāṭhaḥ |] yojyeta nāma; natu evamasti,- iti | tadāha ābhāsadvayābhāvāt iti | nanu mā bhūdābhāsadvayam, tathāpitu bāhyasya anābhāsamānasya api pratyakṣagamyatā bhaviṣyati anumānagamyataiva | na, etattulyamiti brūte ābhāsamāna iti | paśyāmi etaditi hi ābhāsamānataiva pratyakṣaprameyatā | nanu iyamekasya tāvadasti nīlasya, tataḥ pratyakṣasiddho nīlaḥ | sa evaca bāhyo bhaviṣyati | kiṃ dvitīyanīlābhāsānveṣaṇena | atra api āha bhinnasya iti | etacca (page 160) ..............................ṇāprakāśaśca sidhyati | (1|5|3) iti vitatya nirūpitamadhastāt | etena arthakriyākāritvādabādhito nīlaḥ kiṃ bāhyastyajyate ityapi pratyuktamarthakriyāyā api bāhyāyāḥ kasyāścidasiddheḥ | pravṛttyābhāsaprāptyābhāsavastvanābhāsādaya eva hi vyāvahārikāḥ, na adhikaṃ kiñciditi pratyakṣeṇa bāhyasya asparśe anumānamapi daṇḍāpūpikayaiva na saṃbhavati,- ityāha nāpi iti | dhūmāgnyoranupalambhāvagnerupalambho dhūmasya anupalambho'gnyupalambhāduktādeva dhūmasya upalambha ityevaṃ pratyakṣadvayena anupalambhatrayeṇa ca sakṛdeva kāryakāraṇatā vyavasthāpyate | tatrāpi anupalambho'pi anyopalambha eva,- iti pratyakṣavyāpārādeva akāraṇatā vyavasthāpyate bhāvasiddhiḥ(ddheḥ) | naca bāhyo'rthaḥ pratyakṣa iti tena saha kasyacidapi na kāryakāraṇabhāvasiddhiriti tasminnanumeye na jñānaṃ kāryahetuḥ | atha nīlasya svabhāvāntaraṃ bāhyatvaṃ sādhyatāmarthakriyākāritvādinā svabhāvahetunā,- iti | tatrāpi āha apratyakṣa iti | apratyakṣo dharmī yasya sādhyasya, tasya svabhāvaheturapi kathaṃ sādhakaḥ | pratyakṣagrahaṇaṃ pramāṇopalakṣaṇam | pramāṇasiddhe hi dharmiṇi siddhena tanmātrānubandhinā [bandhena kha. |] svabhāvena svabhāvo yo vyāptaḥ, sa tanmātrānvayinaṃ sādhayati dharmamiti | iha ca nīlameva [iva kha. |] na kiṃcana svatantraṃ prasiddhaṃ pramāṇena, yasya dharmiṇo'rthakriyākāritvākhyena dharmeṇa tanmātrānubandhī bāhyatālakṣaṇaḥ svabhāvaḥ sādhyate pramāṇena aprakāśasya prakāśanāyogāt | prakāśātmatve ca sarvaṃ dharmi sādhanasādhyarūpaṃ saṃvidavyatiriktameva sidhyediti | anenaiva nyāyena vijñānanaye santānāntarasiddhirayukteti sūcitam | tathāhi tatra caitrasya yo maitraśarīrābhāsaḥ (page 161) pratyakṣastatraiva cet santānāntaraṃ pramātṛrūpamanumīyeta, tarhi pramāturanumeyasya iyattāvyavasthā [iyattvā kha. |] na bhavet | anumātṛsaṃkhyayā hi tadanumeyāḥ pramātāraḥ syuḥ | atra maitrātmaniṣṭho yo maitraśarīrābhāsastatraiva sarvairanumātṛbhirbuddhisantāno'numīyate | tat siddhe tasmindharmiṇi bhavedadaḥ, tasyaiva tu kathaṃ siddhiranadhyakṣatvādanumānasya ca cittārūḍhatvāt | nanu [nanu nīlaṃ ka. pāṭhaḥ |] na nīlamatra dharmīkriyate, nāpi tasya saṃvedanātiriktatvaṃ dharmaḥ sādhyate; kintu svasaṃvedanasiddhasya nīlābhāsavijñānasya aparidṛṣṭena bāhyena hetunā sahetukatvaṃ sādhyate | tena ca yadyapi vyāptirna gṛhītā, tathāpi kāryavyatirekeṇeti kādācitkatayā yadidaṃ kāryaṃ nīlābhāsaṃ vijñānaṃ, tat tathābhūtamadhikaṃ [adhika kha. pāṭhaḥ |] hetuṃ vinā na upapadyate,- ityevaṃ niyamavato vyatirekāt sāmānyamukhena api anvayaḥ sidhyati eva | tatra āha tathāpi iti | yadi tāvadadhikaṃ hetumātraṃ sādhyate, tat kāpilābhyupagatasaṃvinmātrasvabhāvādhikaṃ saṃvidaiśvaryamicchātmakamurarīkṛtameva kāraṇatayā svātantryaṃ nāmeti siddhaṃ sādhitaṃ syāt | athāpi saṃvidbāhyatāviśiṣṭaṃ tadadhikaṃ sādhyate | tadanupapannaṃ saṃvidbāhyasya svapne'pi anābhātasya vikalpyatvāyogādanumeyatā anupapannā yataḥ | iyatā anumānam ityādi saṃkṣepeṇa vyākhyātam | indriyam ityādi vyācaṣṭe cakṣurādeḥ iti | pūrvābhāte eva anumānam,- ityetat sādhayituṃ tāvadāha anumānaṃ hi iti | yata evaṃ, tasmāt yuktaḥ sūtrārthaḥ | nanu vikalpamātrameva kimanumānam | netyāha avyabhicārī iti | svabhāvahetunā tādātmyādeva tatpramāṇarūpaṃ sādhyaṃ siddhameva sat vyāmohādavyavahṛtaṃ vyavahāryate paraṃ lokaḥ | kāryahetunā tu apūrvaṃ sādhyate,- (page 162) iti tatraiva anumānasya svatantraṃ prāmāṇyam | kiṃca kāryakāraṇabhāvamūla eva svabhāvaheturiti vakṣyate ................ṣvabhāvo vāta evotpattimūlajaḥ | (2|4|11) ityatra | tat kāryahetoreva sarvo hetuprapañcaḥ pallavaprāyaḥ,- ityāśayena kāryapadam | tasya anumānavikalparūpatāyāmapi prāmāṇyaṃ sādhayitumāha tacca iti | anumānaṃ kartṛ prathayati iti saṃbandhaḥ | naca tāvatā iti antaḥsthitasaṃskāraśeṣasya bahīrūpatāvabhāsanalakṣaṇena vicchedamātreṇa ābhāsitena api viśiṣṭau deśakālau vinā kāyīyavyāpāraparyantapravṛttijananamanumānena na kṛtaṃ bhavet,- iti viśiṣṭadeśakālāliṅgite'rthe pravṛttiyogye yat vikalpanaṃ, tat pramāṇarūpamavisaṃvādakatayā anumānamucyate; anyattu padārthamātra eva [eva vaikā kha. pāṭhaḥ |] ekākini asaṃbaddhapadārthasamūhe vā saṃbaddharūpe'pi pūrvānubhūtānadhike vā adhike'pi vā bahirasaṃnihite sannihite'pivā niyatadeśakālayogāt kāyīyapravṛttyayogye padārthasvabhāvavyavasthātmakamanovāgvyāpāralakṣaṇapravṛtti- kartavyatāyāṃ ca pratyakṣātmake pramāṇāntaramahimānamāviṣkurvati yat vikalpanaṃ- ghaṭa iti, daśa dāḍimānīti, sa rasa iti, nadyāstīre iti, yatra dhūma iti; na tat pramāṇaṃ pravartakatvāyogāt | etadvilakṣaṇaṃ tu anumānamiti darśayati eṣa punaḥ iti | vyāptivimarśāt iti yatra dhūmastatra agnirityasmāt | nanu dharmiṇi yo'gniḥ saṃbhavati tāvadatreti ayogavyavacchedāt, sa vyāptivimarśena svīkṛtaḥ sāmānyena vyāptergrahaṇāt; tatreti dharmyaṃśena ca viśeṣeṇa tadviśiṣṭo'gniḥ sādhyate,- iti viśeṣo'numeyaḥ syāt, na sāmānyamiti sāmānyaviṣayamanumānam (page 163) iti hīyeta;- ityāśaṅkya āha dharmapratyakṣa iti | anvayavyatirekavat pakṣadharmatā api nāma tṛtīyamaṅgamanumānasya | sā ca pratyakṣeṇa adhunātanena [adhunā tena kha. pāṭhaḥ |] gṛhītā,- iti pratyakṣavikalpānugṛhīto vyāptivikalpo'numānasya na viśeṣaviṣayatāmanayati viśeṣāṃśasya pratyakṣasiddhatvāt, ādhārādheyatāyāśca vyāptau sāmānyena sphuraṇāt yatra yatra iti | indriyam ityādi vyācaṣṭe pūrvānubhūtameva ityādinā | nanu kathamindriyamanubhūtam, nityaparokṣaṃ hi tat | atra āha nahi iti | nanu bījasya, mṛdaśca nimittatājñāne kathamanyadīyā nimittatā jñātā syāt, - iti śaṅkāṃ vārayati nahi tatra iti bījasya nimittatājñāne | uttaratra iti | nanu kumbhaṃ prati mṛdo nimittatājñāne bījamapi nimittabhāvena svīkṛtamiti kutaḥ | atra ucyate prasakta iti | prasaṅgaśca kāraṇatāsāmānyapratibhāsasamutthāpitaḥ iti bhāvaḥ | nanu viśeṣasaṃvedanāvasare kathaṃ sāmānyaṃ saṃviditaṃ syāt | kathaṃca na syāt, pratyuta viśeṣoparañjakataiva jīvitaṃ jāteriti uktaṃ sarvajñasyāpi jātiḥ prakāśamānā ityatra avasare | saugatānāmapi prativyāvṛttyadhyavasāyaḥ [vṛttyādhyava kha. pāṭhaḥ |],- iti tadvyavahriyamāṇapramāṇabhāvasya pratyakṣasya ekaikavyāvṛttiviśrāntataiva | ihāpi pratyābhāsaṃ pramāṇe vyāpāra iti vakṣyate .............................ḍeśakālādyabhedini | ekābhidhānaviṣaye mitiḥ ................... || (2|3|2) iti | pratyakṣānupalambhau hi kāryakāraṇabhāvaṃ sādhayataḥ | tatra pratyakṣaṃ pratyābhāsaṃ pramāṇam, anupalambho'pi anyopalambhasvabhāvatvādevam | ābhāsa evaca sāmānyamiti vakṣyāmaḥ | tataśca (page 164) mṛdo ghaṭa iti pratyaye yat yasya niyamamanuvidhatte, tat tasya kāryamiti api sāmānyamavabhātameva | tataśca rūpopalabdhiryasya niyamamanuvidhatte, tat netramiti tatpūrvaṃ pramāṇaṃ gṛhītameva | tadeva sāmānyato dṛṣṭamiti dṛṣṭavyapadeśo yukta eva | tadāha samarthayiṣyate iti || 8 || eṣa tu na bāhyasya asti vṛttāntaḥ,- iti kathamanumīyeteti brūte ābhāsaḥ punarābhāsādbāhyasyāsītkathañcana | arthasya naiva tenāsya siddhirnāpyanumānataḥ || 9 || punaḥśabda indriyāderapi kāraṇasāmānyena dṛṣṭāt viśeṣaṃ dyotayati | bāhyasya ābhāsāt bahirbhūtamanābhāsamānamaprakāśamānaṃ yadartharūpam, tat kathaṃcidapi viśeṣāntaratiraskāreṇāpi bāhyatayā anābhāsamānatayā naiva ābhātam | ābhātatvamanābhāsamānatā ca,- iti kathaṃ parasparābhāvaprāṇamekadā saṃgamayitavyamekatra | nahi bhavati anīlatayā idaṃ nīlamiti | tena bāhyasya na kevalaṃ pratyakṣeṇa na siddhiḥ, yāvadanumānenāpi | kathaṃcana iti ca āvartate | tadayamarthaḥ- anumānaṃ tāvat bāhye na asti, bhavatu vā; tathāpi tat saṃvedanarūpaṃ tāvat svasaṃvedye | vyatiriktasya ca saṃvedanamanupapannam iti uktaṃ prāk prakāśātmā prakāśyo'rthaḥ............................ | (1|3|5) iti | tataśca yadapi kiṃcit pramāṇamupayācyate satyaṃ brūhi, bhedaṃ prati sākṣi bhava iti, tat bhedasya asatyatāṃ paśyadapakṣapātitvena nyāyyātpatho vicalitumaśaktamabhedameva [vidalituṃ kha. |] āgūrayati,- iti na kenāpi prakāreṇa prakāśabāhyasya siddhiriti sūtrārthaḥ | (page 165) nanu ghaṭaḥ prakāśāt bahirbhūto'pi dṛṣṭaḥ paṭaikaviṣayāt,- ityāśaṅkāṃ śamayituṃ vṛttau ghaṭādi iti ābhāsasya viśeṣaṇam | sa hi tasya prakāśa eva na bhavati,- iti yāvat | tena iti vyācaṣṭe tataḥ iti | apiśabdaṃ tataḥ ityanantaraṃ yojayitvā vṛttyartho vyākhyeyaḥ | na bhavatyeva tāvadanumānam | tato'pi iti saṃbhavato'pi anumānāt na bāhye'rthe siddhiriti bāhyasya iti vivakṣitaṃ sūtre padamiti vivṛṇoti kādācitka ityādinā | cittattvasya yadaiśvaryaṃ, tasyeti yojyam | āhatya iti kāraṇatāsāmānyapṛṣṭhe bāhyatātmakaṃ viśeṣaṇāntaraṃ ṭaṅkayitavyamityarthaḥ | saca iti bāhyatvaviśiṣṭo'rthaḥ | grāmāt darpaṇāt gṛhāt dehāt saṃvedanāt bāhyamiti bāhyataḥ sāmānyamekaṃ, tacca gṛhādbāhyamiti pratītau siddham | tataśca samarpakaṃ darpaṇādibāhyaṃ saṃvedanādapi setsyati kramikābhāsavaicitryāt hetorityāśayena pūrvapakṣayati nanu cakṣurādi iti | na idaṃ bāhyatvaṃ ghaṭasya grāmācca saṃvedanācca ekaṃ, saṃvedanāt bāhyaṃ hi asaṃvedanarūpaṃ; natu gṛhāt bāhyamagṛharūpam | evaṃ sati hi gṛhaikadeśaḥ kuḍyādirgṛhāntarvartyapi ca ghaṭādirgṛhabāhyaḥ syāt | naca evam | gṛhasaṃnikṛṣṭaṃ [ṣṭaṃ yadvat kha. |] ca yadvat bāhyaṃ gṛhāt, na tadvadeva saṃvedanāt tasya amūrtasya saṃnikarṣādideśavyavahāryatvābhāvāt | tataḥ śabdasāmānyamātreṇa idaṃ sādhyamekaṃ pratibhāti,- ityabhiprāyeṇa uttarayati atra ucyate iti | nāsīdeva iti paurvakālikamābhāsanaṃ niṣiddhamiti yo muhyet, taṃ bodhayati atra hi iti | loke hi atyantāsaṃbhavi [bhavyaivaṃ kha. pāṭhaḥ |] evaṃ vyapadiśyate- na dṛṣṭaṃ, na śrutamadyāpi tāvadetat- iti | āvṛttyā sūtrabhāgaṃ vivarīṣyan pūrvaṃ sūtraviṣayabhāgena [sūtrārthaviṣaya kha. |] (page 166) paradarśanābhiprāyeṇa upasaṃhāradiśā saṃkṣipati etacca iti | uktamiti saṃbandhaḥ | kathaṃ tasya anābhāsamānaviṣayatvaṃ parairuktam,- ityāha vikalpo hi iti | tamāvṛttyā sautramaṃśaṃ vyācaṣṭe adhyavasāyo'pi iti | punaḥśabdena paramatāt svamataṃ viśeṣavat dyotayati | uktaḥ iti bhrāntitve cāvasāyasya.................... | (1|3|5) iti bhāsayecca svakāle'rthāt ................ | (1|4|2) ityādyuddeśeṣu, vakṣyate ca kevalaṃ bhinnasaṃvedya ................... | (1|5|21) ityādipradeśeṣu | bādhyam iti āvaśyake ṇyat | tato'pi iti saṃbhavato'pi anumānāt pramāṇāntarādapivā,- iti apiśabdārthaḥ || 9 || yata evaṃ bāhye'rthe saṃvedanāntaḥpratibimbarūpābhāsotthāpake pramāṇaṃ na kiṃcidasti, tasmāt yuktamuktaṃ cidātmaiva hi devo'ntaḥsthitam.................. | (1|5|7) iti | tatra tu idaṃ nirūpyam- yadi antaḥsthita eva cidātmano'rtharāśiḥ, tat kathamasau na bhāsate | kaḥ khalu āha sāhasiko na bhāsate iti | etadāha sūtreṇa svāminaścātmasaṃsthasya bhāvajātasya bhāsanam | astyeva na vinā tasmādicchāmarśaḥ pravartate || 10 || co'pyarthe bhinnakramaḥ | na kevalamidamityanena vapuṣā nirbhāsamānasya bāhyabhāvajātasya bhāsanaṃ sakalalokasiddhamasti, yāvat bhagavataḥ prakāśaikarūpasya antaḥsthitatayā api bhāsanamastyeva; kevalaṃ bahirbhāvalakṣaṇedantānullāsādahantaucityenaiva asti avabhāsanaṃ (page 167) natu nāsti | tadabhāve hi kuvindasya paṭaṃ karavāṇi itiprathamaparāmarśe icchāśabdavācye yadi eṣṭavyaṃ niyāmakaṃ na syāt ghaṭasya iva paṭasya niṣpattiḥ, tato bhavitavyaṃ tāvadeṣaṇīyena paṭena | tadeva tasya paṭasya nirmāṇamiti cet, astu etat buddhibhūmāvaśuddhavidyābhūmāvapi vā | tatrasthatayā tu nirmāṇaṃ saṃvidavasthitasyaiva eṣyamāṇasya yuktam | tatrāpi cetanena aniṣṭanirdeśatvādicchāntarakalpane anavasthā | yat nareśvaravivekaḥ nirmitsāyāṃ ca nirmeyameṣṭavyamapṛthakpratham [k katham kha. |] | anyathedantayā bhānādbhavennirmitireva sā || tasyā apica nirmitsā prāgupeyā tathāpica | eṣā vārtānavasthaivaṃ tataśca prakṛte kṣatiḥ || ityādi | tena avaśyaṃbhāvino vimarśāt tatprakāśo'numīyate | etacca pūrvaṃ darśitaṃ bhāsayecca svakāle ........................ | (1|4|2) ityetatsūtraṭīkāyāṃ prakāśasvabhāvaśca parāmarśo yasya iti vyākhyānāvasare | ātmanīva iti vṛttyā ātmasaṃsthatvamatra hetutvena sphuṭīkṛtam | ātmani hi nirbhāsamāne tadabhedasthitaṃ kathaṃ na nirbhāseta | tathāca vivarīṣyati ātmābhedaśca iti | ekaśabdena avaśyameṣaṇīyaniyantritayā icchayā bhavitavyamiti āha | cidātmaiva ............................. | (1|5|7) ityanena sūtreṇa saha asya saṃgatiṃ karoti pramātuḥ ityādinā | tathocitena iti ahamityātmanā | bhāsanamastyeva iti saṃkṣipya vyācaṣṭe bhāsate eva iti | śiṣṭasya saṃkṣiptavyākhyā parāmarśadarśanāt [marśanāt ka. |] iti | pramātā ityādi iti yo'sau (page 168) devaḥ iti pūrvamuktaḥ | nanu kimanena ātmasaṃsthasya iti ābhāsamānabhāvaviśeṣaṇena vyabhicārābhāvāt,- iti darśayati sarvasya iti | tataḥ iti punarucyamānādevamavagamyate- yadyapi viśvaṃ bhagavadātmani sadā sthitaṃ, tathāpi tacchaktyaiva adhyāropitapramātṛbhāvaprāṇādirūpāpekṣayā idamityapi bhedena bhāti; tadā tu sisṛkṣātmani parispande tat viśvamātmani samyak tiṣṭhati kathaṃcidapi bhedadaśāmanāśritamiti | sa ca iti artheṣvapi svayaṃ prakāśaḥ sarge sarvasādhāraṇe sthire cikīrṣite bhagavataḥ svapnabhramayorādau prārambhe pāśavasargacikīrṣāyāṃ ca asthirāsādhāraṇarūpāyāṃ tāvati bhagavadrūpasamāviṣṭasya iva pramātuḥ sraṣṭavyeṣu tattvabhuvanādiṣu teṣu teṣu ca bhāvāntareṣu sahajaḥ svarūpaprakāśanamātrāyātaḥ prakāśasya svabhāvaparāmarśaḥ,- iti nayena | vikalpanotprekṣādau tu pūrvānubhavabhāve prācyaprakāśaparāmarśasyaiva punarunmeṣādasahajo'sau prakāśaḥ,yadi vā sahajatvaṃ prakāśasya idantāyāḥ kathaṃcidapi anullāsādahamityevasvarūpeṇa sthiteḥ | tacca prathamasṛṣṭau cikīrṣitāyām | sṛṣṭasya tu sṛṣṭedantākasya madhye niḥstimitasya iva yadahaṃrūpatvamidaṃtvena aprakāśanāt, tat pūrvaprakāśāyattamiti sahajatvaṃ vimarśāṃśena prakāśāṃśena ca ahaṃprakāśasya yojanīyam | nanu asāvartheṣu bhavatu prakāśaḥ, ahamiti tu kutaḥ | āha sa ca iti prakāśo hi tāvadastyeva | naca idam iti nirmāṇarūpataiva tathā syāt | tatraca anavastheti hi uktam | idamiti cet vicchedo nāsti, tadarthādāyātamavicchedena | aviccheda evaca ātmaviśrāntilakṣaṇaḥ prakāśasya ahamitirūpamiti darśitam | idamiti ca bāhyatābhāsena [bhāsana kha. pāṭhaḥ |] yojanā (page 169) prakāśate | tayā ca vinā nīlamābhāsāntararūpaṃ kathamiva na bhavet, bāhyatābhāsasya api eṣaiva vartanā, [vārtā kha. |]- ityanena krameṇa sarvamidaṃ sisṛkṣābhūmau saṃskārabhūmau ca ātmani ahamiti prakāśamānamavasthitameva | ekāntabhedagrahagrastāstu nīlādīnāmabhāvameva bahirasaṃbhavadaśāyāṃ mohāt manyante | naca etat yuktam,- ityāha tasya iti | nīlādīnāmantaḥprakāśasya abhāve tadviṣayā kathamiccheti cetanocitamicchāpūrvakatayā yat nirmāṇaṃ, tat vighaṭate | nanu icchā astu nīlādisraṣṭavyaviṣayā, kiṃ tatprakāśena | āha prakāśaparāmarśayoḥ iti | icchā hi parāmarśaviśeṣa eva | parāmarśaśca prakāśasya svabhāvaḥ | svabhāvaḥ svabhāvinaśca abhāve svabhāva iti na yuktam | etacca darśitaṃ vitatya bhāsayecca svakāle'rthāt...................... | (1|4|2) iti sūtre | eṣa ca iti yo nirmātṛtāmayo'bhyupagamalakṣaṇaḥ prakāśaḥ, saiva icchā | svasaṃvedanasiddhatvācca kaḥ sacetāḥ pratyācakṣīta enamarthamiti darśayati bhuñje iti | sāmānyarūpatvena yat bhogyagantavyādirūpaṃ grāhyaṃ, śarīrendriyaprāṇabuddhyādiviśeṣānullekhane ca yat grāhakaṃ tadābhāsato'nyonyabhidi ca yasmin manovijñāne madhyamātmani antaḥsaṃjalpe, tadrūpatāmaprāpta eva yaḥ prathamaḥ paśyantīśabdavācyaḥ icchālakṣaṇaḥ prasaro yatra pramātṛprameyayoḥ sāmānyarūpatayā api na vivekollāsa iti, etadvastu svayameva nirbhāsate | atra hetumāha yataḥ iti abhinnasya pramātṛprameyarūpasya anunmiṣitavibhāgasya api yadi vastutaḥ prakāśo na syāt, tat tvaritaṃ lipipāṭhe vegasaraṇe tvaritābhidhāne ca (page 170) rekhāto rekhāntaraṃ, deśāt deśāntaraṃ, sthānakaraṇādeḥ sthānakaraṇāntaraṃ ca gacchatastāṃstāṃstyaktavyān grahītavyāṃśca bhāgānnaparāmṛśataḥ [marśataḥ ka. pāṭhaḥ |], tayośca tyāgopādānayoḥ kartāramavimṛ'satastāni [abhimṛśataḥ ka. |] vicitrāṇi tyāgopādānāni kathaṃ bhaveyuḥ parāmarśapūrvakatvena eṣāṃ dṛṣṭatvāt | tadimāni bhavanti svakāraṇaṃ parāmarśamanumāpayanti | naca asau bhedenaiva parāmarśa eṣāmiti | bhedena hi parāmarśe vācikamānasaparispandaparamparāto'bhilāpasaṃketasmaraṇaprabandha- sadbhāve [parasparataḥ kha. |] tvaritataiva na nirvahet | āhaca apohe kvacidvāṅmanasaspandaṃ vinā ityādi | tadayaṃ prayogaḥ- pramātṛprameyaprakāśastyāgopādānayorasti cetanakriyātvāt,- iti kāryahetuḥ | yadasti, naca pṛthak; avaśyaṃ tadapṛthak tṛtīyarāśyabhāvāt, - iti svabhāvahetuḥ | evaṃ vācanadhāvanādi iti grantho'yaṃ pramātṛprameyayorabhedena api asti sadbhāva;- ityetāvati asminnaṃśe hetutayā vyākhyeyaḥ, natu bhuñje gacchāmi ityetadanena spṛśyate iti | tadāhuḥ śrīparameṣṭhipādāḥ yadā tu tasya ciddharmavibhavāmodajṛmbhayā | vicitraracanānānākāryasṛṣṭipravartane || bhavatyunmukhitā cittā secchāyāḥ prathamā tuṭiḥ | (śi. dṛ. 1|8) iti upakramya sā ca dṛśyā hṛduddeśe kāryasmaraṇakālataḥ | praharṣāvedasamaye darasaṃdarśanakṣaṇe || anālocanato dṛṣṭe visargaprasarāspade | visargoktiprasaṅge ca vācane dhāvane tathā || eteṣveva prasaṅgeṣu sarvaśaktivilolatā | iti | atra hi tātparyametat- sarvaśaktiparipūrṇatātmakaṃ cito (page 171) yadrūpam, tat yadā svātantryāt saṃvitsvabhāva āmṛśati tata unmukhībhūtāyāṃ cidrūpatāyāṃ tatprasaraprathamavikāsalakṣaṇāyāmicchākalikāyāṃ sthitaḥ sarvāvibhāgena sthitiṃ bhāvina upayogirūpasya pramātṛpramāṇapramātavyavargasya vimṛśan bhāvibhedāḥ śaktīrabhedakalpenaiva piṇḍīkṛtāḥ satīrgolakaśimbikādivikalpena utthāpayati, tata evaca bhāviniyatakramakakāryaṃ jāyate | yathā ślokaṃ smareyamamumiti susmūrṣayā ekayaiva madhyavartiṣu varṇapadādiṣu pratyekasmṛtisantatiprabodhanakāraṇameṣaṇamantareṇaiva niyatakramakasmaraṇaparamparodaya iti | naca vācyaṃ- sarvamavibhāgena saṃvedanāntaḥsthitam, tat kathaṃ niyatasya kāryakalāpasya udayaḥ iti | yata imaṃ kāryaviśeṣamitthaṃ karomi,- iti tāvatkāryopayoginivastujāte asau prathamecchā bhavantī sarvaṃ tāvadupayogi vikalpayati | tatsaṃskārasaṃskṛtāt tu abhyāsabhāvanopakṛtapramātṛrūpāduttarottara- bodhaspṛṣṭakāryakramodayaḥ [bhyāse bhāva kha. |] | evaṃ vācanadhāvanādāvapi mantavyam | yadāha śāstrakṛdeva ata evābhyāsavatāmapohena vināpi tat | prabodhātkevalādeva jāyate bādhanādikam || iti | tena prathamecchāviṣayīkṛtaṃ vicitratayā tāvat kāryaṃ prasūyate yadi madhye tadiṣṭapratighātakamicchāntaraṃ nodeti | niyatiśaktyā ca tatra tatra tattat sahakāri apekṣaṇīyaṃ dhāvana iva balādi | tataśca sthitametat- kumbhaviśeṣaṃ paṭaviśeṣam ca cikīrṣataḥ prathamecchāspande kumbhakṛtkuvindādeḥ kartavyatādi nirbhāsate eva | tadatra nirṇaye vijñānanayadūṣaṇaprastāve yadābhāsavaicitryakāraṇatvena śaṅkitam, tadapi upapannameva | tathāhi mukhyatvena tadeśvarecchaiva [tadī kha. pāṭhaḥ |] anantasṛṣṭisaṃhāraprabandhasahasraṃ kroḍīkṛtya avasthitā (page 172) tasya niyatakramakasya hetuḥ | tanmadhya eva niyatiśaktyā śrīmatsadāśivādīnāṃ mantreśvarādīnāṃ kiṃbahunā brahmādīnāmicchā | tatrāpi janmābhāsasamaya eva ekapraghaṭṭakamilitakarmaprabandharūpasaṃvedanam | tanmadhye'pi prathamakāraṇābhāsaḥ upasarpaṇapratyayābhāsaḥ paryante'pi vā samanantarapratyayābhāsaḥ | so'pi hi ābhāsabhāgamilitatāvatpramātṛvargamelanājanitavicitrabhāvabhūtāt nīlābhāsāt bhaviṣyataśca anya eva | tata eva etat vācyaṃ- sadaiva tata eva nīlābhāsāt pītābhāsodayaḥ syāt- iti | nahi sa nīlābhāsaḥ kadācidapi na bhavati muhurmuhuraviśrānta........................ | (sta. ci. 112) iti nyāyāt | nanu evaṃ dhūmābhāsārthī kimupādattām | uktamatra yatraiva ābhāsāṃśe niyatiśaktyā kāryakāraṇabhāvo gṛhītaḥ, tatraiva upādānaṃ tadarthinaḥ | vakṣyate ca etat yoginirmāṇatābhāve .................. | (2|4|11) ityatra | prathamakarmapraghaṭṭakasya api niyativadanāvalokitayaiva kāraṇatvam,- iti kārmamalaprastāraprasaṅge bhaviṣyati | tathāhi janmābhāsasamaya eva tadgatarāśiviśeṣaparispandātmakaṃ lagnābhāsaṃ tadānantaryāt tatsahabhāvaniyataniyatābhāsāntarayojanayā pramātrantarābhāsayojanayā ca śavalīkṛtaṃ sarvātmanā viduṣo'vaśyaṃ janmamadhyabhaviṣyadanantāśeṣābhāsasākṣātkāra eva bhavati | paramārthato hi tattanniyatadeśakālāvasthitavicitrābhāsaśarīratāsvīkṛtavaiśvarūpyaḥ parameśvara eva prakāśavapurviśvatra kāraṇam | yadi hi kumbhakāragṛhadeśe merurbhavet, yadica kumbhakaraṇāvasare mahākalpāvasānavāsaraḥ syāt, tat tadānīṃ tatra nodiyādeva tādṛk kumbhaḥ,- iti trailokyakālyaniyatābhāsamadhyavartī kṣaṇābhāso'pi (page 173) viśvamākṣipya vartamānaḥ parameśvarasvarūpaḥ, sa eva [rūpa eva kha. |] svecchāvaśāt tattat nirmimāṇaḥ svātmavaicitryeṇa asaṃkhyena nirbhāsate- iti sthiravādādanūna [sthiratvavādāt kha. |] eva asmin darśane kṣaṇabhaṅgavādo'pi | yathāha avadhūtācāryaḥ prākāmyamātmani yadā prakaṭīkaroṣi vyaktīḥ pratikṣaṇamanekavidhā dadhānaḥ | tvayyeva so'pi bhagavanbhajate'rthavattāṃ prāyo vidagdharacitaḥ kṣaṇabhaṅgavādaḥ || iti | āstāṃ tāvadetat | sthitamidam- cidātmani viśvaṃ prathamecchāparāmarśabhūmāvahamityeva ucitena rūpeṇa bhāti- iti | anye tu bhuñje gacchāmi ityetadanusāreṇaiva uttaragranthaṃ vyācakṣaṇāḥ pācanadhāvana iti paṭhanti bhojanecchāyā anantaraṃ pākaṃ prayuṅkte, gamanecchāto dhāvati,- iti | yataḥ iti ca udetikriyāpekṣā apādānapañcamīti || 10 || nanu bhagavati parāmarśa icchālakṣaṇaḥ iti kimetat | parāmarśo hi vikalpaḥ | naca śuddhasaṃvedanarūpe bhagavati samayabalāyattasya vedyatvavikalpyatvanāntarīyakasya śabdayojanasya avakāśaḥ | tadeva hi vikalpatāyāṃ nibandhanam, vedyoparakte tu prakāśe vikalpatā vedyāṃśaviśrāntā abhilāpayojanayā vedyāpekṣayā astu kadācit, svayamavikalpatve'pi na śuddhā saṃvit vikalparūpā saṃvedyatvānupalabdheḥ | vikalparūpatāyāḥ kāraṇamabhilaṣaṇīyatā | tasyā vyāpakaṃ vedyatvamiti kāraṇavyāpakatānupalabdhiḥ [vyāpakānu kha. pāṭhaḥ |] kāraṇamapi kāryakāryasya vyāpakameva, vyāpakavyāpake ca vyāpakatā yuktaiva,- ityāśayena vyāpakānupalabdhireva yuktā, kiṃ śabdādhikyamālāvardhaneneti (page 174) tu āśayaḥ āryadharmakīrterevaṃprāyāḥ pṛthak prayuktīraparigaṇayataḥ; [aparivigaṇayataḥ kha. |]- iti uktaṃ prāk | tadatra anabhyupagama [anupa ka. |] eva samādhiḥ | tathāhi na atra samayāyattaśabdayojanā uktā yato vikalpatā āpatet, apitu vimarśarūpatā bodhasya naisargikī,- iti abhīṣṭameva idaṃ naḥ ityāśayena āha sūtraṃ svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ viduranyathā | prakāśo'rthoparakto'pi sphaṭikādijaḍopamaḥ || 11 || avabhāso'vabhāsamāna [mānameva bhavat kha. |] eva bhavan svayamavabhāsanasvabhāvaśca | avabhāsayati arthāniti avabhāsaḥ prakāśaḥ, tasya vimarśamahamiti akṛtrimamasāṅketikaṃ svātantryarūpamātmaviśrāntilakṣaṇaṃ svabhāvaṃ jānanti te [te te kha. |] tattvavido ye mantraśarīraṃ bodhatattvaṃ śrīmātṛkāśrīmālinyāditattvaṃ manyante | yuktaṃ ca etat | yadihi parāmarśalakṣaṇaṃ svātantryamasya rūpaṃ na bhavet; prakāśaḥ svātmani prakāśaḥ, ghaṭo'pi svātmani ghaṭaḥ, tataśca ghaṭapaṭayoriva svātmanaḥ prakāśāprakāśayorapi ajaḍajaḍabhāvalakṣaṇo na bhavet viśeṣaḥ | parasya saṃbandhī prakāśaḥ,- iti cet, ghaṭo'pi mṛdaḥ saṃbandhī | pareṇa janita iti cet, ghaṭakṣaṇāntaramapi evam | pareṇa ekasāmagrījanyatvaṃ bodhasya,- iti cet, rūpeṇa api rasasya tat | paronmukhatā bodhatvaheturiti cet, ayaskānto'pi bodhaḥ syāt lohonmukhatvāt | atha svabhāvata eva bodha ātmānamiva anātmānaṃ prakāśayati,- iti ucyate, tadātmaprakāśanasya kathamanātmaprakāśanaṃ rūpaṃ syāt,- ityetadeva cintyaṃ parasya paraniṣṭhatvānupapatteḥ | nanu idameva rūpamāsaṃsāraṃ jñānasya yadanyaniṣṭhameva idamutpannam | (page 175) nahi jñānasya anyadrūpaṃ kiṃcidupalabdham,- iti kasya upālambhaḥ, na kasyacidanyasya svadarśanapakṣapātamohāt | evaṃhi sāmānyāvayaviprabhṛtayo'pi evaṃrūpā eva āsaṃsāraṃ- yadekarūpā api anekaviśrāntāḥ- ityādi abhidadhatā kiṃ na pādau prasāryeyātām,- iti astamiyurvicārakathāḥ | tadalamanena | atha gatyantarakṣayāt parasārūpyaṃ bodhasya, bodharūpatā sphaṭikasyāpi syāt | apiśabdo gatyantarakṣayaṃ dyotayati | yata evaṃ, tasmāt bodhasya iyameva bodharūpatā- yadasau ghaṭādivat prakāśe [prakāśena nānyā kha. |] na anyāpekṣaḥ prakāśate | ananyāpekṣatā ca eṣaiva yat svātmīyavimarśe'hamiti bhoktṛtāmaye avicchinne bhuñjānatātmani camatkāre rūḍhiḥ | nīlaṃ hi tathā prakāśāt, so'pi tathā jñānodayāt, so'pi ahamevaṃ prakāśe iti pāryantikāt ananyākāṅkṣāt [kāṅkṣām kha. pāṭhaḥ |] vimarśāt tataḥ paramākāṅkṣāvirahāt,- iti uktamasakṛt | vṛttau sautraṃ svabhāvaśabdaṃ vyācaṣṭe mukhya ātmā iti svo'vyabhicaraṇīyo bhāvaḥ iti | anyathā iti vyācaṣṭe taṃ vinā iti | artho'parakto'pi iti vyācaṣṭe artha iti | bheditagrahaṇena pratikarma vyavasthāmātraṃ sidhyatu ataḥ, natu ajāḍyam,- ityāśaṅkya vivṛtikāro anyathā ityupakramaṃ dvitīyaṃ ślokārdhaṃ pramukhe vivṛṇoti tadarthasya prakṛte sādhye'rthe pūrvārdhokte hetutvaṃ yataḥ | nanu ādarśaḥ kiṃ na ghaṭāt viśiṣyate | āha nacāsau jāḍyena iti | satyaṃ viśiṣyate svarūpāntareṇa ghaṭa iva paṭāt, jāḍyaṃ tu ubhayatra tulyameva | co hetau | yasmāt ghaṭacchyādhāryapi mukuro na ghaṭasya kiṃcit tadvyavaharaṇarūpatvābhāvāt tasya, tathā prakāśo'pi arthacchāyādhārī na arthaṃ (page 176) prati vyavaharaṇarūpo bhavet | nanu sārūpyaṃ kevalaṃ bodhatāyāṃ na prayojakam, apitu prakāśarūpatvam | tacca prakāśate, paraṃ ca prakāśaṃ karoti,- ityevaṃrūpam | tarhi ādarśo'pi ādarśo bhavati, ghaṭaṃ ca ādarśīkaroti,- ityetadbhaṇiteḥ prakāśaḥ prakāśo bhavati, ghaṭaṃ ca prakāśīkaroti,- ityasya bhāṣitasya ko viśeṣaḥ | tadāha ghaṭasyādarśasya ca iti | svayaṃ ghaṭabhāvaḥ svayaṃ prakāśabhāvaśca,- iti tulyam | pareṇa ātmānaṃ svarūpayati ādarśo'pi bodho'pi | ko viśeṣaḥ, evamiyataiva na prakāśarūpatvaṃ nirvahati, apitu icchānupraveśenaiva svātantryamayena | evaśabdo bhinnakramaḥ | itiśabdo yasmādarthe | tacchabdastasmādarthe | yasmādevaṃ, tasmāt prakāśaḥ prakāśanetyetāvatā [prakāśenetyetā kha. |] nāmapadāt yat pratīyate, tato vilakṣaṇaṃ yat kartṛpratyayatārūpaṃ [pratyabādrūpaṃ ka. vi. |] saṃrambhāveśasvātantryamayaṃ nairapekṣyasvabhāvaṃ [nairapekṣyaṃ kha. |] pratīyate yat na ghaṭe, na makure; tadeva prakāśasya ajaḍatāyāṃ nibandhanam | yadivā evaṃ yojanā- svayaṃ ghaṭa iti svayaṃ paramarūpa iti ca yaducyate, tatrāpi svayamityanena vapuṣā hi nirapekṣaṃ svātmaviśrāntaṃ yat ghaṭatvaṃ paramarūpatvaṃ ca aṅgīkṛtaṃ; tatra nairapekṣyamabhidadhatā icchaiva iyamuktā bhavati | tadyogāt ca prakāśarūpataiva ghaṭādarśayoḥ pramātrātmamātraviśrāntatvāt | tathāca jaḍarūpataiva na kadācit | yat vakṣyati itthaṃ tathāghaṭapaṭādyābhāsajagadātmanā | tiṣṭhāsorevamicchaiva hetutā kartṛtā kriyā || (2|4|21) iti | tadetadāha prakāśarūpataiveti iti | yasmādevaṃ, tasmāt svayaṃ prakāśate bodharūpatayā nirbhāsate paraṃ prakāśayatīti svātantryāvabhāsitaparabhāvena ghaṭādyatmanā prakāśate iti | (page 177) atra nairmalyāt prakāśanarūpāt prakṛtibhāgaviśrāntādatiriktaḥ kartṛtālakṣaṇaḥ svātantryasvabhāvo yaḥ pratyayasya arthaḥ, sa eva asya bodharūpasya prakāśasya sūryādijaḍaprakāśavilakṣaṇasya sārabhūto jaḍāt sūryādiprakāśāt vailakṣaṇyamutthāpayan jaḍatāśaṅkāṃ nivārayan jāḍyamapadhvaṃsayatītyuktaḥ [tyarthaḥ kha. |] | śaṅkāpadhvaṃsa eva śaṅkyamāne upacarito viṣayaviṣayibhāvāt nimittāt | prayojanaṃ ca atra upacāre bhāvatattvasya ābhāsasāratāpratipādanatātparyeṇa buddhyanusāri vastvapi tathā bhavati, - iti pratipādanam | nanu prakāśasya [aprakā kha. |] ko'nyaḥ svabhāvo yadapekṣayā mukhyo'yaṃ svabhāva ucyate, kathaṃca asya mukhyatvamiti śaṅkādvayamekena yatnena apāsyati viśuddhasya iti | prakāśasya asaṃsṛṣṭasya tata eva arkādiprakāśavilakṣaṇasya parasārūpyaṃ pratibimbāyamānaparatādātmyakṣamatvamasti svabhāvāntaraṃ yatastena vapuṣā ghaṭāderbodho viśiṣyate, tathāpi na tat mukhyaṃ jaḍe'pi maṇimakuraprabhṛtau tasya saṃbhavāt, vimarśastu na jaḍe saṃbhavatīti ananyaviṣayatvāt sa mukhya ātmeti yuktam | apiśabdena iti | sūtre vṛttau ca ayamapiśabdaḥ svabhāvāntarasamuccayārtha iti yāvat | nanu vimarśābhāvāt jaḍatā syāditi vaktavye camatkṛterabhāvāt iti kathaṃ vṛttiḥ | camatkṛtirhi bhuñjānasya yā kriyā bhogasamāpattimaya ānandaḥ, sa ucyate ityāśaṅkya āha sa evaca iti yaḥ prakāśasya prāṇatvena uktaḥ | etaduktaṃ bhavati- svarūpasya svātmanaḥ paripūrṇanijasvabhāvaprakāśanameva parāmarśamayatāṃ dadhadānanda iti ucyate, tathā dehādisaṃkocakaluṣāparipūrṇapratyagātmāhaṃbhāvaniṣṭhatvena śarīrasya riktatayā kṣudhāturasya vyatiriktānnābhilāṣavivaśīkṛtamate- (page 178) rātmaparāmarśo'yamekaghanavṛttyā yato na saṃbhavati, tato'yamanānanda iva āste | sati ātmaparāmarśamaye svānande yadā tu annaparipūrṇajaṭharatā asya, tadā tadriktatodrekarūpā tāvadapūrṇatā vinaṣṭā | saṃskārarūpatayā tu tadānīṃ yadabhilaṣaṇīyaṃ kāntāliṅganādi parāmarśanīyaṃ sthitaṃ yadāha guruḥ patañjaliḥ nahi caitra ekasyāṃ striyāṃ rakta iti anyāsu viraktaḥ ityādi, tadyogādapūrṇo'yamānanda iti paramānando'yaṃ na bhavati | sāṃsārikaśca sarvo'sya ānando lābhe bhāviviyogabhīru...................... | iti viṣayo viṣayāntarārthitāṃ janayan vā janayet kathaṃ sukham | iti ca nyāyena vyatiriktākāṅkṣāvicchedamayatāṃ sarvātmanā na svīkurute iti tato'pi apūrṇa eva, yastu ānandatāṃśastatra svātmaparāmarśarūpataiva [rūpitaiva kha. |] prayojiketi | tata eva uktaṃ trailokye'pyatra yo yāvānānandaḥ kaścidīkṣyate | sa binduryasya taṃ vande devamānandasāgaram || (sta. ci. 61) iti śrībhaṭṭanārāyaṇena | tathāca madhurādau rase audarikābhyavahāravailakṣaṇyena pravṛtta idamitthamiti pramātari viśramayan pramātṛbhāgameva pradhānatayā vimṛśan bhuñjāna iti ucyate | yatrāpi atyantamanyathābhāvamatikramya sukhamāsvādyate arjanādisaṃbhāvyamānavighnāntaranirāsāt vaiṣayikānandavilakṣaṇaśṛṃgārādau nāṭyakāvyādiviṣaye, tatra vītavighnatvādeva asau rasanā carvaṇā nirvṛtiḥ pratītiḥ pramātṛtāviśrāntireva, tata eva hṛdayena parāmarśalakṣaṇena prādhānyāt vyapadeśyā vyavasthitasya api prakāśabhāgasya vedyaviśrāntasya (page 179) anādaraṇāt sahṛdayatā ucyate iti nirvighnāḥ svādarūpāśca rasanātadgocarīkāryāścittavṛttayo rasā nava ityayamartho'bhinavabhāratyāṃ nāṭyavedavivṛtau vitatya vyutpādito'smābhiriti | tatkutūhalī tāmeva avalokayet | iaha tu prakṛtavighnakāritvāt na vitataḥ [tam kha. |] tasmādanupacaritasya saṃvedanarūpatānāntarīyatvena avasthitasya svatantrasyaiva rasanaikaghanatayā [rasenaika kha. |] parāmarśaḥ paramānando nirvṛtiścamatkāra ucyate | tasmāt yuktamāha camatkṛterabhāvāt | madhurādirasāsvāde tu viṣayasparśavyavadhānam | tato'pi kāvyanāṭyādau tadvyavadhānaśūnyatā [dau vyava kha. | tadavadhāna kha. pāṭhāntaram |] tadvyavadhānasaṃskārānuvedhastu | tatrāpi tu tathoditavyavadhānāṃśatiraskriyāsāvadhānahṛdayā labhanta eva paramānandam | yathoktaṃ jagdhipānakṛtollāsarasānandavyavasthiteḥ | (vi. bhai. 62) ityādi | viśeṣaprītiḥ ityatra viśeṣapratītiriti apareṣāṃ pāṭhaḥ | ata eva iti yato vimarśa eva camatkāraḥ, sa evaca ajāḍyaṃ; tato hetornīlādau idamiti yo vimarśaḥ, sa nīlādiśarīre viśrānto na bhavati, kintu pramātaryeva viśrāmyati | yadvakṣyate ghaṭo'yamityadhyavasā nāmarūpātirekiṇī | pareśaśaktirātmeva bhāsate na tvidantayā || (1|5|20) iti | pramātṛviśrāntau ca ahamityeva sa vimarśo'vaśiṣyate, mukhe parasya viṣayāṃśasvīkriyāta idamiti nirbhāsaḥ | anyathā iti yadi pramātari viśrāmyedityarthaḥ | etacca kintu mohavaśā............................. | (1|1|3) (page 180) iti sūte prakāśavimarśavailakṣaṇyaṃ nirūpitameva vimarśaḥ punarna kadācididantābhūmimāskandati ityatra avasare | tathāca iti yataḥ sarvo vimarśaḥ pramātaryeva viśrāntimāśrayate tena prakāreṇa | paraprakāśatvametadeva saṃvedanasya yat tathābhūtasvatantrasvarūpātmanā prakāśanam | itthamevaca ātmānātmaprakāśanaṃ vijñānasya yuktaṃ tattvātmano'vyatiriktatāyām | tathāhi prakāśamānameva vijñānamātmano'nātmanaśca prakāśanamiti yaducyate; tatra yadātmanaḥ prakāśanaṃ, tadeva cedanātmanaḥ, tarhi ātmā, anātmā ceti ekaṃ syāt | ayaṃ hi tadārthaḥ- yajjñānamātmanā prakāśate- idameva ghaṭaḥ prakāśate iti | nanu ca ghaṭapaṭayorekaprakāśanam, athaca na ghaṭaḥ paṭaḥ, tadvadātmānātmanorekaṃ prakāśanaṃ, naca ekamātmānātmānau bhaviṣyataḥ | maivaṃ, nahi ghaṭapaṭayoḥ kiṃcit prakāśanamasti siddham | asmanmate hi prakāśa eva prakāśate | sa ca kadācit svatantratvāt ghaṭātmanā, jātucit paṭātmanā, anyadā dvyātmaneti | atha ucyate- ātmanā prakāśamāno bodho'nātmānaṃ nīlaṃ prakāśayatīti, tatrāpi yadi prakāśaṃ taṃ karotīti ucyate, tadā kiṃ tadātmaprakāśarūpameva taṃ karotīti, uta vyatiriktaprakāśarūpam | ādyakalpe svarūpīkṛta eva anātmā api bodheneti bhagnā iyamanātmakathā | pūrvamanātmeti cet, aprakāśamānasya kā kasya pūrvateti na kiṃcidetat | dvitīyapakṣe jñānaṃ prakāśate, tadevaca kāraṇabhūtamarthasya prakāśatāṃ jñānarūpatāṃ vidhatte iti dvayorapi svaprakāśatvaṃ svasaṃvedanatayeti punarapi kathamātmānātmaprakāśakatvam | naca aprakāśarūpasya prakāśarūpatāṃ svabhāvasya anyatvaṃ vidhirapi vidhātuṃ prabhavati | naca parasya paraniṣṭhatvamucitamiti uktamasakṛt | anubhavādeva [bhavādirvā nātmā kha. |] anātmā prakāśate iti viparītamucyate | (page 181) anubhavo hi prakāśa eva | sa ca na bhinnasyeti upapāditaṃ, natu svahetuparamparayaiva bodho grāhakātmā, nīlādistu grāhyātmā | ekasāmagryadhīnatā kevalamidamasyaiva grāhakamiti grāhakagrāhyabhāvasya niyame vyāpriyate, natu tayā asāvutthāpyate cakṣurāderagrāhyagrāhakasvabhāvatvāditi | tadidaṃ bālavipratāraṇaphalameva | grāhakatā hi nāma yadi grāhyasya kaścidupakāraḥ, sa tulyakālatve kathaṃ syāt | atha upakāro na kaścit, tarhi śabdamātrametat- ayaṃ grāhakaḥ, ayaṃ grāhya iti | sa tasya prakāśa ityetadeva grāhakatvamityapi nirasto vāda ityalaṃ bahunā | tat yuktamuktaṃ tathā svayaṃ prakāśate iti | evaṃ pāramārthikamahamiti prakāśasya vimarśātmakaṃ nirvṛtirūpaṃ vapuḥ | tacca yatra āropyate, tadapi nirvṛtimayameva bhāti śarīraprāṇādi | tadāha ahamityapi iti | apirbhinnakramaḥ | śarīraprāṇādirūpe vedye'pi yo'dhyāsyate ahamitivimarśa ityarthaḥ | nanu duḥkhopalambhakāle tāvadahamityasti, naca tatra camatkārātmā asti ānandaḥ | ka evamāhanāstīti | tathāhi duḥkhamapi ayamāsvādayamāno'ntareva viśrāmyati | tāṃ tu antarviśrāntiṃ bāhyena arthī taṃ ca vinaṣṭamabhisamīkṣamāṇo'nādaratiraskṛtatvāt satīmapi na abhimanute | upadeśaviśeṣadiśā tu māyāvigalane [vigale ka. |] tadbāhyarūpānādaraṇe saiva viśrāntirunmiṣati | tathāhi śivadṛṣṭiḥ duḥkhe'pi pravikāsena....................... | (5|9) ityādi | ye tu śarīrādititikṣavaste [tityakṣavaḥ kha. |] taditarasvargādigataśarīravāñcayā vā taccharīrāvinābhāviniṣpratīkāraduḥkhajihāsayā ahamiticamatkārādhyāsaṃ tatra śarīre śithilayanti, śarīrāntare (page 182) ca taṃ camatkāragrahamabhisaṃcārayanti, pāramārthikīmeva tu camatkārānandadaśāṃ vitavighnameva avalilambiṣante mumūrṣudaśāpannāḥ | etadupasaṃharati tadevam iti | etat saṃvādayati tathāca iti bhartṛharirityavocat iti saṃbandhaḥ | kena vākyena | āha vāgrūpatā................................. | ityādinā ........................................... pratyavamarśinī | (vā. pa. 1|125) ityantena | kimavocat | āha prakāśasya jaḍavailakṣaṇyaṃ saṃrambhaḥ kartṛtārūpo yaḥ, sa eva ātmaviśrāntilakṣaṇo nirapekṣatvena vimarśo'hamiti kathyate | nanu kena śabdena asau saṃrambhaḥ kārikāyāmuktaḥ | āha prakāśeta [prakāśate ka. pāṭhaḥ |] iti | liṅṅatra [liṅ ka. |] saṃbhāvanādhikyamātramāha, ākhyātarūpatā tu kartṛvyāpāraprādhānyaviśrāntisatattveti āśayaḥ | nanu liṅā [liṭā ka. |] vinā saṃbhāvanā kathaṃkāramucyate | tat saṃbhāvanābhidhāyī ayamākhyātaprayogo [prayogena kartṛtāṃśaprādhānyena gamayati ga. |] na kartṛtāṃśaprādhānyaṃ nigamayati | maivam, yadi vastvabhāvamātraṃ saṃbhāvanāviṣayatvena vivakṣitaṃ, na śuklo'yaṃ, śuklaḥ syāditi nyāyena prakāśaḥ prakāśo na bhavediti prakāśabhāvāt bāhyīkṛtameva bhavanaṃ liṅā saṃbadhyeta [saṃbadhyeta śveto na śveteta; na nīlaṃ nīlet, ghaṭo na ghaṭībhavet ga. pāṭhaḥ |], na śvetaḥ śvetet, na nīlaṃ nīlet, ghaṭo na ghaṭībhavediti tu tatsvarūpānupraviṣṭa eva saṃrambhārtho nirbhāti,- iti vyatirekadvāreṇa ca itthaṃ vidhiḥ saṃpadyate prakāśate ca ayaṃ prakāśa iti | tadayaṃ tiṅantārtha eva svātantryātmā vimarśaḥ prakāśasya aheyaṃ vapurbodhasya (page 183) yā vāgrūpatā śabdanaśabdayitṛrūpatā śāśvatī saṃketādivat | atha saṃbandhānugrahādaikyānaikyamayatve'pi yathāvailakṣaṇyaṃ jātādyavabhāsanaṃ bālyādyavastheti, na atra avasthānāmaikyānanusandhānaṃ vivakṣitaṃ tasya avayavibuddhāvaprayojakatvāt, apitu etāvānahamayamadya pūrvarūpādetāvatā bhinnavaitatyo niḥsaṃbandhi................ iti iyati atra tātparyam | ata eva nirapekṣāhamiticamatkārasvabhāvatā yadi utkrāmet bhāvaprakāśamullaṃghya krāmet, idaṃbhāvagrāhyaṃ bhāvanaṃ svīkuryāt; tadā prakāśamāno'yamartho nirvikalpake vā .............. pratyabhijñā dyotyate | ..............pratiṣṭhā | pratiṣṭhā ca pāryantika ............ vaktīti vacanaṃ ceti vāk prakāśa ityarthamukhena upakramo mantavyaḥ | ........iti hi vyavahāraḥ | etadarthameva avabodhasya ityupakramya, nāsau prakāśeta ityuktam | avabodhasyeti ca ṣaṣṭhyā ayameva āśayaḥ | anyathā caitat | prakāśaḥ prakāśate iti hi bodhasya yadyaparaḥ prakāro na bhavet, bhavati ca || 11 || naca evaṃ saṃvidrūpasya vimarśaprādhānyamihaiva uktaṃ, yāvadanyatrāpīti sūtram ātmāta eva caitanyaṃ citkriyā citikartṛtā | tātparyeṇoditastena jaḍātsa hi vilakṣaṇaḥ || 12 || ātmāta eveti- etadeva hi vimarśaprādhānyaṃ yat tamuddiśya ātmā dharmisvabhāvaḥ caitanyaṃ ityanena dharmavācakaśabdena vaiyadhikaraṇyenāpi samānādhikaraṇatayā śrīśivasūtreṣu bhagavatā nirdiṣṭaḥ | tathā sāmānādhikaraṇyameva vyākhyātaṃ bhaṭṭaśrīkallaṭapādaiḥ- caitanyamātmano rūpam ...................... | iti | ............... śaktiriti caitanyaṃ citiśaktirātmamahimā bhoktṛtvarūpaṃ (page 184) hi, yaditi tadvaiya .......... ttvike sāmānādhikaraṇyanirdeśasya citkriyārūpāyāṃ cetanakriyāviṣayatāyāṃ saṃvedanasaṃyojanaviyojanādisvātantryasārāyāṃ tātparyaṃ tatparatvaṃ tadviṣayaṃ pratipādakatvam | tathāhi dharmirūpatānirdeśe sad dravyaṃ samavāyaṃ ............... ityādi | jaḍasādhāraṇadharmāntarakṣamo'pyasau pratīto bhavet | ta- ........... litasaritsahasrapraviviktarasāsvāda ..............ścetana ityā ......... tyanaṃ jaḍebhya iti .............. saṃmataṃ na śāstram | yadivā .......... kriyā ca ātmā uktaḥ | citikartṛtā ceti pṛthageva | evaṃvidhavacanā ............ marthadvāreṇa vacanamanyadapi svīkaroti | tata eva pātañjalabhāṣya ............. paṭhitaḥ sūtramavatārayati | ata eva iti sūtrāṃśamevaṃ paṭhitvā .......... ityantena vivṛṇoti | svatantramevedaṃ pūrvoktahetuyuktyupajīvanāya kartṛtālakṣaṇādvimarśādavibhedena | tatra tatra iti svadarśane śrīśivasūtrādau, paradarśane ca pātañjalādau jaḍādvibhāgārthamapadiśyate vyavahriyate | .............. dharmasvabhāva evāyaṃ śarīrasyaiva caitanyamiti cārvākanayena | yadāha .......... śaktivaccaitanyaṃ caitanyaviśiṣṭaḥ kāyaḥ puruṣa iti | tasya nirdeśasya spaṣṭateti kathaṃ tātparyāntare yojanamityāśaṃkya vṛttau dravyapadamātmasāmānādhikaraṇyena uktaṃ, tadvivarītumupakramate iti tattvopadeśapare śāstre | sarvatra iti vaiśeṣikasāṃkhyavaiyākaraṇādyadhikaraṇeṣu vaiśeṣikanaiyāyikajaimineyānāṃ sphuṭa eva dravya(vya)vahāraḥ | ārhatā dravyamavasthātṛ manyante; mahāyānasthāḥ saugatā vikalpitaṃ tata eva svatantraṃ dravyaṃ saditi | sāṃkhyānāmapi svatantramavasthātṛrūpaṃ dharmi dravyamiti saṃmata eva | vaiyākaraṇaiḥ ...............ṣāṃketikaṃ yasya ............. meva ekaika .............. yathā mukhopakramaṃ devadatto'yamityādi dṛḍha........ṝthasiddhiḥ, tathaiva arthakriyāyāṃ (page 185) guṇakarmādipadārthāntarādhīnāyāmapi sādhyāyāṃ ............ bhavati | yallagnamanyat kṛtārthaṃ bhavati | tata eva yojanarakṣaṇādeḥ prādhānyena viṣayo yadālambanaśūnyaṃ padārthāntaraṃ sadapyasadeva | yadāha- sarvāgrahaṇamavayavyasiddheḥ (nyā. sū. 2|134) iti | padārtho dravyam | mukhyatayā coktayā yadyapi aniṣṭaprasaṅgo nāsti, tathāpi tameva nirūpayituṃ viśeṣaṇacatuṣkamupāttam | tathāhi kathaṃ tasyaiva mukhyatvam | āha- sphuṭatvena idantā yata ākriyate viśeṣyatvena | kā asya sphuṭatetyāha- sarvasmāt yato bhinnalakṣaṇo'vayavārthakriyāyāmupayujyate | naca gṛhītavidhvasto yenārthakriyāyāṃ viniyoktumaśakyaḥ syāt yataḥ sthiraḥ | nanu ca dṛśyate'sya rūpānyathābhāvaḥ | nāsau dravyasya, apitu taddharmāṇāṃ saṃyogavibhāgasaṃkhyādīnāṃ tadāśritānām | tathāvidhadharmāśrayatvādevaca bahvīrarthakriyāḥ kartuṃ prabhavat tat dravyamarthanīyaṃ bhavatīti | anena idamāha- astīdamātmano rūpam iti ātmā dravyapadārtho gaṇitaḥ sarvairasya svātantryamupetaṃ yataḥ | iyati tu tattvamabhiniviśate matiḥ, tat prakāśarūpāmātmabhittimupalīnāḥ sarve bhāvā bhavanti | dravyaguṇādayaḥ padārthāstadātmadharmatāmadhirohantastasyaiva pāramārthikaṃ ............... svasya | tadayaṃ prayogaḥ- ātmā viśva ............ dviśvāvabhāsavattvādanyābhāsavattvaṃ dravyavyatiriktātparatantrāt padārtharāśeḥ palāyate svavyāpakasvātantryaviruddhapāratantryāvalokanoditasatrāsaṃ yataḥ | rūpatvamapi bhāsamānaṃ rūpaṃ bhavadapi nirbhāsate dravyaniṣṭhatvena | nṛpasannidhāvamātyaparivāro'pi rājaparivāra eva | idaṃ rūpamiti hi na laukikaḥ pratyayaḥ, apitu śuklaḥ paṭa ityeva laukikaḥ pratyayo yadamuyā nītyā ātmaiva dravyaṃ tattvato'hamityevaṃbhāsaḥ | eṣaiva tāttvikī saṃvit sarvatra yataḥ | yathoktam (page 186) idamityasya vicchinnavimarśasya ............... | (a. si. 15) ityādi | vaikalpikasya paṭasya śukla itiva(t)svātantryāropaṇapaṭāntare dravyabhāvaḥ | tadevaṃbhūtasya dravyasyāpi ātmano yat sāmānādhikaraṇyaṃ dharmapadena, tat tasyaiva dharmasya prādhānyaṃ khyāpayitumiti tātparyam | ghaṭo mahāniti jaḍasya dravyasya nidarśanam, anyadajaḍasya, tasya tu dharma iti saṃbandhaḥ | anena bhāvātmakam iti vivṛtam | citiḥ iti dṛśiḥ iti hi bhāve kipratyayāntaḥ kṛṣirityādivat | nanvanayorastu kriyā vimarśarūpā vācyā dhātvartharūpe bhāve iko vidhānāt | caitanyamiti tu ṣyañ pravṛttinimitte nāmnaḥ satāyāṃ vā vidhīyate | yadāha madhyamo muniḥ- yasya guṇasya hi .................................. viśrāntisāratvamuktam | vṛttau ca bhāva ............... śabdasāmyamātrameva, vastusāmyaṃ tu katham | atra āha sarvatra ca iti | triṣvapi padeṣu evaṃ pratijñāya uktāśaṅkāśamanāya hetumāha- caitanyamapi iti | iha saṃbandho nāma pramātṛviśrāntasaṃbandhidvitayāvabhāsasāra iti vakṣyate svātmaniṣṭhā viviktābhā bhāvā .................... | (2|2|4) ityatra | tatra kartṛlakṣaṇaḥ saṃbandhī prakṛtibhāgameva adhirūḍha iti pratyayāṃśaṃ kriyaiva āśliṣyati | upādhibhinnā ṣyañādīnāṃ vācyā matā cetanakriyā, saṃbandha eva atra upādhiriti sa eva arthaḥ | sattā ca bhavattā bhavanakriyākartṛtaiveti punarapi sa eva arthaḥ | nanu kriyāsaṃbandhaḥ kārakāntareṣvapi tulyastatkathamuktam- citkriyārūpā citikartṛteti | āha sā ca iti | kartṛviśrāntidvāreṇa hi kārakāntarāṇyupalīyante kriyāyāmiti kriyādhikāre vitatya vakṣyate | nanu yadi paryāyaśabdau, tatkathaṃ yaugapadyena sūtre prayoga ityāśaṅkya āha- vastuta iti | ...............padeśapratyabhijñādyotyate ........ḍyotakena || 12 || (page 187) citiḥ pratyavamarśātmā parā vāk svarasoditā | svātantryametanmukhyaṃ tadaiśvaryaṃ paramātmanaḥ || 13 || evaṃ sūtrārthamavatārayati saṃkṣepeṇa kartṛtaiva ca iti | parāmarśamayī vimarśanalakṣaṇaiva yā kartṛtā, saiva mantrāṇāmutpattisthitilayasthānatvena [yatvena ka. |] samāpyāyanopabṛṃhaṇādikāritvena ca māntrī mahāmantratanośca bhagavataḥ saṃbandhinī śabdanarūpā, natu pāśavargamadhyapatitā karmendriyaviśeṣarūpā tatkāryaśabdarūpā vā vāk | paramātmanaśca eṣaiva kartṛtā aiśvaryam, natu kulālasya iva karacaraṇādiparispandamayī | etadubhayamāha kārikayā | vāk ityasya viśeṣaṇaṃ yat parā iti, tadvyavacchedyaṃ darśayituṃ tasyāḥ prasiddharūpopakramaṃ bhedamāha vākśaktiḥ iti | śaktigrahaṇamindriyaśaṅkānirāsārtham | jihvāśabdena vāgindriyamupalakṣyate, taddvāreṇa ca aparāṇi karmendriyāṇi lakṣyante | tadayamarthaḥ- prasṛtarūpo yaḥ kriyāśaktilakṣaṇo vimarśaḥ, sa eva vāgādikaraṇavargamāviśan [vāgādi kha. |] jaḍamapi svābhiṣekeṇa ajaḍamiva saṃpādayati yena svatantratayaiva svakṛtye sthūle vā sūkṣme vā jhaṭityeva pravartate yāvatkāryanirvartanaṃ ca avasthāya nivartate, punaḥ kāryāntare'pi evamiti | yaduktaṃ yataḥ karaṇavargo'yaṃ vimūḍho'mūḍhavatsvayam | sahāntareṇa cakreṇa pravṛttisthitisaṃhṛtīḥ || labhate .......................................... | (spa. kā. 1|6) iti | vikharaḥ śarīraṃ, tatra bhavā tatparyantaceṣṭāsaṃpādiketyarthaḥ | kāryabhūtaḥ iti bhūtagrahaṇena kāryakāraṇatāmāha | jihvāvyāpārasya hi tatkāryasya śabdaḥ kāryaḥ | jihvāvyāparo'pica (page 188) vastutastathāvimarśasvabhāva eva | vimarśarūpānadhikasvabhāvā hi samastā kriyeti uktam | saghoṣaḥ iti sthūlaḥ | tasya lakṣaṇaṃ śrūyamāṇaḥ iti aviśeṣopādānāt svayaṃ ca paraiścetyarthaḥ | upāṃśuḥ iti aghoṣo yaḥ svayameva śrūyate, na pareṇa; upagatāḥ svasamīpameva praviṣṭā aṃśavaḥ prasarā yasyeti | anena pāṇyādīnāmapi sthūlasūkṣmarūpasya svakāryasya upalakṣaṇam | sarvatra ca atra saghoṣāghoṣarūpavāgvyāpāraśabdānuviddhatā prādhānyena dṛśyate | tadidaṃ grahīṣyāmi gṛhṇāmi gṛhītamiti tata evamuktam | varṇapadagrahaṇaṃ ca tatraiva śrūyamāṇatābhimānāt | varṇe eva hi tāvat śrūyamāṇatābuddhiratisphuṭā, pade tu alpavarṇe syādapyeṣā, vākye tu saṃkalanāsmaraṇānuvyavasāyādirūpabuddhinirgrāhye śrūyamāṇatā na sphuṭā,- ityevamuktam | tathāca vaiyākaraṇairapi vākyasphoṭasya prāyaśo buddhinirgrāhyataiva darśitā | yadāha tatrabhavān nādenāhitabījānāmantyena dhvaninā saha | āvṛttaparipākāyāṃ buddhau śabdo'vadhāryate || (vā. pa. 1|85) iti | eṣā tāvat prathamā vāk | dvitīyā tu iti antaḥkaraṇaṃ manobuddhyahaṃkāralakṣaṇaṃ madhyabhūmau puryaṣṭakātmani prāṇādhāre viśrāntaṃ yā vimarśaśaktiḥ prerayati, sā madhyamā vāk | tatpreritaṃ ca tadantaḥkaraṇaṃ saṃkalpane niścaye abhimanane ca svasmin vyāpāre vikalpanalakṣaṇe pravartate | tatkāle sā vimarśamayī vāk saṃkalpyādikaṃ grāhyaṃ saṃkalpayitrādirūpaṃ ca grāhakaṃ svena abhidhānasya- imaṃ ghaṭamahaṃ caitraḥ saṃkalpayāmi- ityādervācakasya śabdasya bhedena sphuṭena krameṇa ābhuṅkte gāḍhaṃ parāmṛśati yatastataścintanaśabdavācyā madhyabhavatvāt madhyamā jñānaśaktirūpā [dhyānaśakti ka. |] | (page 189) tṛtīyasyāṃ tu abhidhānayorgrāhyagrāhakagatayorabhidheyayośca grāhyagrāhakagatayoryathāsvaṃ yaḥ kramo deśataḥ kālataśca saṃbhavati, natu sphuṭena rūpeṇa yato nirvikalpakaḥ svabhāvo'sau vimarśaḥ svayamakramatvādavibhāgaḥ prasevaka iva tamantarlīnaṃ kramalakṣaṇaṃ vibhāgamācchādya āste, tata eva sarvato grāhyāt grāhakācca yaḥ kramaḥ samāhṛto'ntaḥsaṃkocito yayā yasyāmiti vā saṃhṛtakramatvādeva sūkṣmo'tra asāvabhijalpati yattat sat kimapītyādinā sphuṭakrameṇa yataḥ padeṣu sarorasaḥprabhṛtiṣu vākyeṣu devadattaturagādiṣu ca kramasaṃkocanātmakapiṇḍīkaraṇamiliteṣviva saṃpāditeṣu, sa padavākyātmā abhijalpaḥ sūtrasthānīyena vapuṣā sūkṣma iti yāvat | yathāha tatrabhavān pratisaṃhṛtakramā tu satyapi bhede samāviṣṭakramaśaktiḥ paśyantī ityādi | iyamevaca icchāśaktirūpeti darśayati kāryacikīrṣā iti | bodhyabubhutsāsvabhāvā api iyaṃ bhavati, ataśca evaṃ- yadicchāśaktirjñānakriyāśaktyoranugrāhikā- iti, kintu bubhutsā api bodhasvabhāvaiva tasya vastunastatra avabhāsaparipūrṇatayā prakāśanāt | cikīrṣākaraṇayostu sphuṭa eva bhedo lakṣyate | cikīrṣāyāṃ hi sphuradapi vastu na kṛtamiti ucyate | ubhayendriyavedyatopalakṣitābhimataparisphuṭatvāpattiparyantaṃ sāmarthyaṃ karaṇamiti hi vakṣyāmaḥ | paśyantī iti aviratadarśanasvabhāvatvena apratihataprakāśarūpatvamicchāśakteḥ prakāśaprasararūpatvābhidhānāya uktam | sā ca iyamicchāśaktirvidyāśaktiprasararūpaṃ buddhīndriyavargamanugṛhṇatī nirvikalpamālocanaṃ samutthāpayati | tisṛbhyo'pi vilakṣaṇā iyamiti punaḥśabdena āha | ekā iti paśyantyādikaṃ trayamapi prativācyaṃ bhidyate, natu tathā iyamityarthaḥ | (page 190) akramatāṃ prāptaṃ yat niḥśeṣaṃ samastamabhidhānānāṃ śabdānāmabhidheyaṃ vimṛśyamānaṃ rūpaṃ grāhyagrāhakātmakamubhayaṃ, tena garbhiṇī tatsarvaṃ kroḍīkṛtya avatiṣṭhamānā; natu śaktimadrūpaparamaśivadaśā iva anunmiṣitagrāhyagrāhakādivaicitryā, ata eva bhagavataḥ svābhogaṃ prati ya āsvādaścamatkāro nijābhogaparāmarśātmā [nijabho ka. |] tamayī | yadāha ................viśvamāmṛśasi rūpamāviśan | (u. sto. 13|15) iti | naca kadācidapi parameśvara evaṃ tadrūpaśūnyaḥ | yadāhuḥ parameṣṭhipādāḥ śānte śivatvaṃ sthūle'pi śivatvaṃ yatra varṇitam | tatra kā śāntatā brūhi śānte kiṃ vastutā na te || vastutā cettathābhūtaśaktitritayasaṃgamaḥ | (śi. dṛ. 3|56) ityādi | evaṃ parā iti vyākhyāya svarasoditā iti vyācaṣṭe svarūpavat iti | etadāgamabhāṣayā saṃvādayati nityoditā iti satatānastamitatvena anāhataśabdavācyo yo mahān viśvavyāpī mananatrāṇadharmā guptīkṛtaviśvaśabdanavyāpārastanmayī | svarūpāt iti paśyantīlakṣaṇāt vācakāt sūkṣmasaṃjalpasvabhāvāt | tasyā api iti paśyantyāḥ abhinnavācyavācakāyāḥ iti abhinnavācyaśabdo vācako vṛttau yasyāḥ prātipadikaḥ [kalakṣaṇaḥ kha. |] prayuktaḥ, abhinnavācyaśabdena uktā yā vṛttau, tasyā iti yāvat | vācyamapi iti paśyantyāṃ tu vācakamasphuṭakramaṃ, vācye tu kramaḥ sanneva āvṛtaḥ | yadi vā phaladarśanamidaṃ vṛttivacanasya yāvadeva svarūpādabhinnaṃ vācyaṃ paśyantyāṃ tāvat tat vācyaṃ vācakena abhedaṃ prāptam | svarūpaṃ (page 191) hi tasya avācakameva | evaṃ ṣaṣṭhyā pañcamyā vā samāsena vyākhyāya karmadhārayeṇa vyācaṣṭe athavā iti | sūkṣmā iti, natu pareti yāvat | sarvasya kramasya vācyavācakagatasya nanu paśyantyeva paraṃ tattvamiti jaradvaiyākaraṇā manyante, tatra kathaṃ sakramatetyāśaṃkya āha paśyantyavasthāyāmapi iti | cintyamānasya iti yo'sau cintyamāno madhyamāyāṃ sphuṭacintāviṣayatāmeṣyatītyarthaḥ | abhisandhyoḥ iti abhinnasandhānamabhisandhirnirvikalpakamaindriyikaṃ vijñānaṃ nirvitarkanirvicārasamāpattiḥ saṃdarśanātmā ca prathamaḥ pramātṛvyāpāraḥ | tatra yadā pratyakṣeṇa avikalpakena saraśca paśyati rasaṃ ca tadgataṃ, tadā tadālocanadvayaṃ yadi na bhinnaviṣayatayā viṣayagataṃ kramaṃ svīkuryāt svavimarśāvasare; tat sphuṭabhinnau kathaṃ samanantaraṃ vikalpau syātām | tasmādālocanakāle'pi sat tadādirūpapracchannaṃ tat saro rasa iti vācakaśabdarūpaṃ (pam) sakramaṃ, vācyaṃ ca tadanuvarti parasparabhinnarūpaṃ cakāstyeva | evaṃ sarasi gāḍhaṃ vikalpyamāne rase ca kramanimiṣitatadrūpāvasthāyāmapi samāpattau parasparabhedo vaktavyaḥ | anyathā prathamamavitarkasamāpattyavasarocitastatra [prathamaṃ savi kha. |] vikalpo bhedena na upayujyeta | vyutthānadaśāyāṃ ca na yogī bhedena tayoḥ samāpattyoḥ smaret | evaṃ saro vivakṣo rasaṃ ca vivakṣorjigamiṣordidṛkṣorvā yat prathamaṃ saṃdarśanaṃ, tat cet na vicitraṃ, prārthanāderapi avicitrataiva syāditi nyāyaḥ | ghaṭaḥ śarāvamityādau yadyapi evameva, tathāpi tatra sphuṭa eva bhedaḥ saṃpiṇḍībhāve'pi | tathāhi tāmrarajatapiṇḍībhāve lohanāgapiṇḍibhāve ca kasya ekatābhimānaḥ idamapi tāmrasuvarṇapiṇḍīrūpamidamapyevaṃ, tatko bheda (page 192) iti tu bhavedapi bhramaḥ | so'vaśyaṃ nivartanīyaḥ | kramarūpapradarśanena ayaṃ tāmrahemapiṇḍo'yaṃ tu hematāmrapiṇḍa ityāśayena sarorasa iti uktam | nanu paśyantyāṃ yadi cintāmayatvaṃ, tarhi madhyamā kim | āha sthūlaṃ śabda iti iti | tathāhi madhyamaiva vikalpabhūmirucyate | vikalpasya ca abhilāṣasparśa eva jīvitam | tadvartī hi asau vācakarūpo'hantārūpasyaiva vācakatvāt | tatra hi saṃketakaraṇādi upapadyate | yattu śrotragrāhyaṃ svalakṣaṇaṃ rūpaṃ, tat na vācakaśabdarūpaṃ vācyavācakabhāvasya so'yamityadhyāsajīvitatvaṃ vakṣyate yataḥ | naca svalakṣaṇaṃ svalakṣaṇāntare adhyāsituṃ pāryate | tat śabdanarūpatayā yat śabdarūpatvaṃ kramikaṃ, tat madhyamāvasthāyāmeva sphuṭatvena viśrāntam | tato yaduktaṃ bhagavatā śrīmatkālapādasaṃhitāyāṃ sthūlaṃ śabda iti proktam.......................... | iti, tat madhyamābhiprāyeṇa mantavyaṃ; yastu śrotragrāhyaḥ śabdaḥ; sa tatprapañcapallavaprāyo na pṛthagvyapadeśyatāmarhati | nahi vikalpyamānāt ghaṭāt bāhyasya ghaṭasya anyat rūpaṃ vaktuṃ nyāyyam | sa eva hi ghaṭābhāso deśādyābhāsāntarayojanayā svalakṣaṇībhāvamabhyeti | tathaiva śabdo'pi | sa eva sthūlarūpatvena pūrṇābhāso'pi ābhāsāntarasaṃbhedavaśāt śravaṇayugalasaṃvedanayogyena vapuṣā abhidhīyate svalakṣaṇam | tataḥ iti yato madhyamāyāṃ sthūlaśabdarūpatā | sphuṭam iti pramāṇavṛttena āyātamityarthaḥ | asyām iti etatsūtranirdiṣṭāyām | ata eva iti yataḥ paśyantyāṃ pramāṇopapannaṃ cintāmayatvaṃ, tataḥ paśyantyāḥ paratvaṃ śivadṛṣṭiśāstre nivāritam | katham | ityuktvā anena granthena anūdya | tatra hi granthaḥ (page 193) athāsmākaṃ jñānaśaktiryā sadāśivarūpatā | vaiyākaraṇa............................................................... || (śi. dṛ. 2|1) ityādiḥ | nanu yat paraṃ rūpaṃ, tadeva paśyantīśabdavācyaṃ bhaviṣyatītyāśaṅkya āha nahi iti dṛśiḥ sakarmako dhātuḥ kiṃ paśyantīti kathyatām | yadyābhāsān bahirbhūtāṃstānsato hyasato'pi vā || vartamānakriyārūḍhā dṛśiḥ paśyantyudāhṛtā | (śi. dṛ. 2|20) atha nāmnaiva paśyantī sphuṭameva jaḍā tataḥ | (śi. dṛ. 2|80) ityādinā granthena viṣayārpitātmanā deśakāloparāgeṇa saṃkucitā dṛśiḥ kathaṃ parā paripūrṇā bhavediti abhihitam | deśakālottaratvena hi pūrṇatvamucitam | nanu paśyantyāṃ deśakālākārasaṃkocaḥ kimarthamaṅgīkriyate | hanta tarhi asaṃkucitaṃ paśyan asaṃkucitameva madhyamāyāṃ vikalpayet, vaikharyāṃ ca brūyāt paratra saṃkramayitum | nahi nīle dṛṣṭe pītaṃ vikalpyeta ucyeta vā | tasmādavikalpikā api paśyantī saṃkucitaiva aṅgīkartavyā | tadetadāha pratiśabdārthaṃ hi iti | yadyaducyate, tatra tatretyarthaḥ | pūrvapūrvā vāk iti paśyantī anyaṃ śabdaṃ anyaṃ ca arthaṃ parihṛtya tataḥ śabdādarthācca itarau śabdārthāvābhimukhyena samyak dadhānā āgṛhṇatī kathamiva parā pūrṇā bhavet, yato'sau viśiṣṭā tābhyāṃ śabdārthābhyāṃ deśakālākārasaṃkocavatī jātā | atra udāharaṇaṃ sphuṭīkaraṇāya āha pṛthubudhna ityādi | anena arthāntaraparihāreṇa arthāntarābhisandhānaṃ nidarśitam | paṭādi ityanena śabdāntaraparihāreṇa uttaraśabdābhisandhānam | nanu asaṃkucitarūpābhisandhānātmikā paśyantī tāvat paripūrṇā, saiva parā bhaviṣyatītyāśaṅkya āha viśva iti | ekaikatārūpavyavacchedena (page 194) sākalyaṃ, ghaṭādiśabdavyavacchidā ca viśvaśabdamabhisaṃdadhānā, sāpi saṃkucitaiveti yāvat | nanu nirvikalpakadaśārūpā paśyantī | tatra yadidantātmakaṃ vapuḥ, tadahambhāvācchuritameva bhāti- ahamidamiti | tatra idantāṃśe ghaṭo vā viśvamapivā sphuradahaṃbhāve pūrṇe nimagnamiti galitasaṃkocanatvāt kathamiva tāṃ paśyantīṃ saṃkocayedityāśaṅkya āha ahaṃbhāvasyaiva māyīyasya na asaṃkucitatvam, apitu saṃkoca eva iti ghaṭayiṣyannasaṃkocasya viṣayavibhāgaṃ darśayati sā ca iti | caśabdaḥ prameyāntarasamuccaye | śarīraprāṇabuddhyādisaṃkocahīnasya cinmātrasya yat citrābhāsakāritvaṃ nāma śaktistayā viśvasya vācyagato vācakagataśca bhedo yadā ullāsyatvena āsūtryate, tadā tathollāsanecchā bhagavata īśvararūpasya viśvāvabhāsanecchā ucyate | tasyāmīśvaravyatiriktaṃ pramātrantaraṃ nāsti yadapekṣayā te bhāvā avasthāntareṇa bhāseranniti | asaṃkocabhāk iti ahaṃbhāve viśrāntaḥ | pūrṇatāṃ bhajanta iti na ayaṃ paśyantyā mahimā | bhedāsūtraṇarūpā hi sā | mahimā tu ayamahaṃbhāvasya | tataśca idantākṛtāt saṃkocāt tatrāpi kathaṃ paratvaṃ syāditi āśayaśeṣaḥ | tata eva śivadṛṣṭau saṃbhavantī tāvadiyatī gatiryā vaiyākaraṇairna dṛṣṭā api asmāddarśane paraṃ saṃbhavatīti darśitam ........... asmākaṃ .................. sadāśivarūpatā | (śi. dṛ. 2|1) iti | māyīyānāṃ tu ahantā api dehādivāsanayā saṃkucitā, idantā api prameyāntaraparihāreṇa, prameyāntarāṇi ca santi pramātrantarāpekṣayā, tasyaiva ca prameyasya avasthāntaramapi asti yattena pramātrā na dṛśyate anyena ca dṛśyate kāminyā iva vairāgyāyatanatvam | evamubhayataḥsaṃkucitaṃ vartate māyāpramātṝṇāmahamidamiti (page 195) nirvikalpakarūpam | nanu kathaṃ tarhi uktaṃ prāgādisiddhasūtravivṛtau tasyāṃ hi daśāyāmaiśvaro bhāvaḥ paśorapi iti | atra āha tāvatī iti vedyasya vedakabhāganimagnatvameva tadaiśvaryamuktamiti yāvat | evaṃ grāmaṃ gacchāmīti mahāpaśyantī, gṛhāt niḥsarāmīti paśyantīmapekṣya tāvadyāvat sadāśiveśvaradaśā mahāpaśyantī māyāpramātṛvartyaśeṣapaśyantyapekṣayeti mantavyam | nanu māyāpramātṝṇāṃ paradaśāyāṃ tarhi kā vārtā | āha parā iti | ahamiti śuddhe'pi parāmarśe samādhānadārḍhyādau dehādyahaṃbhāvavāsanā cet vigalet, tat tadaiva dehādipātāt vyutthānābhāvaḥ | tataḥ sā vāsanā bhavantī tāmapi daśāṃ saṃkocayedeva | svapaśyantyapekṣayā tu tatra paratvaṃ vedyollāsavaikalyāt | yadyevaṃ, kiṃ tadasaṃkucitaṃ sarvathā yatra paratvamucitamityāśaṅkya āha tataśca iti ya eṣa viṣayavibhāga uktastato hetorityarthaḥ | ahamiti yat nityaṃ citsvarūpaṃ taddeśakālākārakṛtābhyāmādyantābhyāṃ śūnyaṃ nityoditaṃ, tadevaca parā [paramiti kha. |] iti svarasoditā iti vyākhyātam | ata eva iti yata evaṃ paratvaṃ bhavati, tata ityarthaḥ | vāṅnāma [nāma bhavatyanena ka. |] vaktītyanena vapuṣā yadi śuddhakartṛtāprāṇā ahamityasaṃkucitamahāmantramayī śabdanarūpā na upagamyate vaiyākaraṇaistadā karaṇarūpā sā buddhīndriyavargādapi nikṛṣṭā karmendriyasvabhāvā paśuprāṇibhistiryagādibhiḥ sādhāraṇā dhvanijanikā ahaṃkāravṛttireva kācit vāk pāṇyādivat, tatra ca kathaṃ paratvaṃ bhavediti | ato'pi iti enamapi nyāyamavalambya | tat iti paratvam | tatra iti śrīśivadṛṣṭau | tasyāḥ iti paśyantyā vācaḥ | ayaṃbhāvaḥ- iha (page 196) tāvatparameśvaraḥ śabdarāśiḥ | śaktirasya bhinnābhinnarūpā vicitrā | mātṛkādevīvargāṣṭakaṃ rudraśaktyaṣṭakaṃ pañcāśadvarṇāḥ pañcāśadrudraśaktayaḥ | paṃcamantramahāmūrtirbhagavān................... | ityādi vadatā bhagavatā tāvadāgameṣu śabdanaikaśarīratvaṃ vimarśātmatayā bhagavataḥ prakāśavapuṣo'ṅgīkṛtam | ye punaramī māyīyā varṇāḥ śabdātmānaste ghaṭādisthānīyāḥ | tadutthāpakaṃ ca avikalpasavikalparūpaṃ paśyantīmadhyamātmakaṃ jñānaṃ jñānāntarasthānīyam | tannirvartakaṃ ca vāgindriyaṃ pāṇyādisthānīyaṃ dvaitātmakamāyāpakṣanikṣiptaṃ ca | tat kathamiva paratattvaṃ syāt | viṣayajñānendriyarūpaṃ hi tat | yattu tatrāpi svakṛtyāṃśaprasādhakatvaṃ dṛśyate, tat paratattvabalasparśakṛtam api tvātmabalasparśāt ......................... | (spa. kā. 8) iti nītyā | tathāca nyarūpi bhagavatā te tairāliṃgitāḥ santaḥ sarvakāmaphalapradāḥ | bhavanti sādhakendrāṇāṃ nānyathā vīravandite | (mā. vi. 3|28) ityādi | yat kāladeśākārakṛtyasaṃkucitaṃ, na tat paraṃ ghaṭa iva | tathāca pāśavaṃ śabdajñānatadindriyādīti | paratvaṃ pūrṇatvamucyate, tadviruddhaśca saṃkoca iti svabhāvaviruddhopalabdhiḥ | taduktaṃ śrīśivadṛṣṭau śaive vāca indriyatvam ..................... | (3|10) ityādi, pāṇyādīndriyavannaitadbrahma vāgindriyaṃ bhavet | (2|17) iti | tatraiva ca uktaṃ vimarśānubhavenaiṣā yathā vāk prathamaṃ śritā | (2|19) (page 197) ityāśaṃkya iti ceccaryatāṃ tāvatpaśyantī yujyate yathā | (2|20) ityādinā yo hi paśyati paśyantīṃ sa devaḥ paramo mataḥ | (2|64) iti granthena śabdanarūpatvaṃ bhagavataḥ | tata eva saṃvitsāramīmāṃsakena bhaṭṭaśrīnārāyaṇena stutaṃ sugirā cittahāriṇyā paśyantyā dṛśyamānayā | jayatyullāsitānandamahimā parameśvaraḥ || (sta. ci. 1) iti | atra ca paśyantīśabdena śrīsadāśivabhūmirjñānaśaktisvabhāvā uktā | yā'sau mahāpaśyantīnāṃ pratyagātmarūpāṇāmavibhāgātmikā paramamahāpaśyantī tayā ca yo'sāvānandamahimā parasvātantryātmā ullāsanīyaḥ, sā bhagavataḥ parā vāditi darśitam | parasparapremadarśanaṃ raterānandātmikāyā ulāsanaṃ karotīti laukikanidarśanena ānanda eva sphuṭīkṛtaḥ | etatsarvamāgūrya sūtrasya aparamardhaṃ vyācaṣṭe saiva ca iti | mukhyaśabdasya vyavacchedyaṃ darśayati tathāhi ityādinā | yat vyatiriktaṃ, na tadviṣayamaiśvaryaṃ pūrṇaṃ pratihatisaṃbhāvanopalabdheḥ | pūrṇasya aiśvaryasya vyāpakamapratihatatvam | yadāha aiśvaryādavighātaḥ iti | tadviruddhaṃ ca pratighātasaṃbhāvanamiti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | yadanātmabhūtaṃ, tat na atyantaṃ pratipattricchānuvarti svakārāṇādyanuvṛttivinābhāvāt | yacca yasya na icchānuvarti, tatra tasya na aiśvaryaṃ kāliṅgasya iva vaṅgeṣu | yathāha vīranāgaḥ tadutpattirhetoḥ sthitirapi nijapratyayabalājjarā kālāt | ityādi | aiśvaryavyāpakaṃ hi icchānuvartitvam, tasya idaṃ viruddhamiti; (page 198) aiśvaryameva ca ānandaḥ pūrṇatā,- iti upāpādi | tata eva āha muniḥ sarvaṃ paravaśaṃ duḥkhaṃ sarvamātmavaśaṃ sukham | iti | ādiśabdena brahmaviṣṇurudrāṇāṃ parigrahaḥ | tathāhi sraṣṭavye sthāpayitavye saṃhartavye ca vyatirikte adhiṣṭhātāro māyāgarbhādhikāriṇo brahmādyāḥ, tadicchānuvartinaśca sarve lokapālā indragrahaṇena upalakṣitā mantavyāḥ | atra tuśabdena śrīmatsadāśiveśvaratāyā bhedamāha | ātmabhūtam iti ahaṃbhāvena avacchādanāt dehavadātmatāṃ prāptamityarthaḥ | paratantram iti svecchākalpitabhedatvena māyāśaktimidantāṃśamakhyātiprāṇamudbhedayitumapekṣamāṇam | svātantryam ityatra cchedaḥ | idaṃ tu iti yadatra sūtre prakrāntam | anantāyām iti pratiyogivirahāt tadapohanasaṃbhave vikalparūpatvena anāśaṃkyamānāyām | avyapadeśyāyām iti asāmayikyām | svarasavāhinyām iti nityoditāyām | dehādāviva na kalpitā iyamiti yāvat | idaṃ tu śuddhaṃ svātantryaṃ sarvasya idaṃbhāgasya ahantāyāṃ nimajjanāt | paraṃ svātantryaṃ yataḥ śuddham iti vākyasaṃgatiḥ | śuddhatve hetuḥ aiśvaryadaśāyāmiva iti, vaidharmyadṛṣṭāntaḥ | vijātīyarūpāntarānupraveśo hi aśuddhiriti bhāvaḥ | aparatā yatra nāsti, tat param | sā ca vyatirekavaśāditi darśayati aparamindrabrahmādi iti | aparatvaṃ ca pūrṇaṃ vā leśato veti tu avāntaravibhāgo vṛttikṛtā na spṛṣṭaḥ, vivṛtikṛtā tu darśitaḥ | yata idameva svātantryamaiśvaryam, tato yuktamavocāma .................. tena jaḍātsahi vilakṣaṇaḥ | (1|5|12) iti || 13 || rahasyāgameṣvapi etat darśitamati sūtrāntaram | tadavatārayati (page 199) sā sphurattā mahāsattā deśakālāviśeṣiṇī | saiṣā sāratayā proktā hṛdayaṃ parameṣṭhinaḥ || 14 || anyadapi asyāḥ iti karacaraṇādivyāpāravailakṣaṇyena vimarśarūpāyā ityarthaḥ | āgameṣu parameśvaraśāsaneṣu ādigrahaṇāt vedāntādau, muniprokteṣu siddhapraṇīteṣu, gurunirūpiteṣu ca śāstreṣu yadasyā rūpa nāmadheyanirvacanavaicitryalabdham, tat sūtrakāra āha | ....................... tatra spandaḥ pratiṣṭhitaḥ | (spa. kā. 22) iti guṇādispandaniḥṣyandāḥ .................. | (spa. kā. 19) iti ......................... spandatattvaviviktaye | (spa. kā. 21) ityādau spandaśabdena ūrmireṣā vibodhābdhernistaraṅgasya kīrtitā | iti ūrmiśabdena ............................... sphurannirvṛtacit............... | (śi. dṛ. 1|2) iti sphurattāśabdena sā vimarśaśaktiruktā | kiṃ bahunā | prāktanakuśalavipākapravartitasaṃvitparāmarśābhyāsatapaḥprabhāva- pratilabdhonmeṣeṇa bhaṭṭaśaṃkaranandanena api sākṣātkāraḥ svataḥsiddhaḥ sā sphuradrūpatāsya hi | iti nirūpitam | sphuraṇaspandanādikaṃ hi kiṃciccalanaṃ prasiddham, kiṃcittvaṃ ca idameva yadacale'pi calatvāvabhāsaḥ | loke'pi bahutarādhyavasāyasvātantryapūrṇo'pi acalapratiṣṭhaḥ spandavāniti ucyate | tadimāṃ sphurattāṃ lokaprasiddhimeva anusaran vyācaṣṭe ghaṭādayaḥ ityādinā | yadāca [yathā ceti kha. |] iti yataścetyarthaḥ | tam (page 200) iti bodham | mama sphurati ghaṭa iti hi ahamaṃśalagnā sphurattā saṃkramyate bhāve | ghaṭaḥ sphurati iti hi ko'rthaḥ | ahaṃ tāvat prakāśātmā ghaṭarūpeṇa sphurāmi bodhātmano manāgapi atiricyamāno'natiricyamānaśca, tathā svātantryāt cakāsmi tadekatārūḍho'pi ghaṭa evamiti | ata eva uktaṃ bhaṭṭacandrānandena paśyato rūpamālekhādbhāto bhānānuṣaṅgi yat | svarūpabhānaṃ pratibhā bhāvānāṃ ................. || ityuktvā ............................... sātmasaṃśrayā || iti | anyathā tu iti yadi svakameṣāṃ sphuraṇaṃ syāt | anyasyāpi iti yoṇyadeśakālaḥ | anyasyāpi ? iti apare paṭhanti | yadi hi teṣāmeva sphuraṇaṃ rūpaṃ, tataśca anyasaṃbandhisvarūpamahimnaiva tadvyavadhānādāvapi sarvasya tathābhimānabhājanaṃ bhaveyuḥ | etacca abhyupagameneti mantavyam | vastuto hi na paraṃ paraniṣṭhaṃ bhavitumarhati, - iti uktamasakṛt | tat bodha eva sphurati jalamiva, tadāveśāttu ghaṭādayo'pi tṛṇādīveti ekānto'yam | yadviyoge yasya yat na rūpaṃ, tat tasya tadāveśāt tṛṇasya iva vāyujalādiyoge cāñcalyam | tathāca ghaṭādīnāṃ sphuraṇaṃ na bodhaviyoga iti svabhāvaḥ | tadviyuktāvabhavanaṃ hi vipakṣāt tadāveśavyatirekāt nivartate svaṃ vyāpakamasvabhāvatāṃ virundhānaṃ svabhāvatvamavalokyeti vyāptisiddhiḥ | tata eva uktaṃ śrīparameṣṭhinā ātmaiva sarvabhāveṣu sphurat ...................... | (śi. dṛ. 1|2) iti | evaṃ prakāśamānatvabhavatvapratibhāttveṣu bodhāveśakṛtameva bhāvasya kartṛtvaṃ samarthayitavyam | nanu iyatā prakāśa eva uktaḥ, natu vimarśaśaktirityāśaṅkya āha kevalam iti | prakāśasya api (page 201) vimarśalakṣaṇa eva nija ātmā | tena vinā hi aprakāśāt bhedo'munā durlabha iti upapāditam | mahāsattā iti vyākhyātuṃ sattāṃ tāvat vyācaṣṭe rūpeṇa iti | co vyākhyeyāntaraṃ samuccinoti | rūpeṇa svabhāvenetyarthaḥ | anyasya iti sattāsaṃbandhārthakriyākāritvāderaparatadrūpānveṣaṇayā anavasthopahatasya na pratiṣṭhāviśrāntirasti yataḥ | atha mahacchabdavyākhyānāya yā vṛttiḥ abhāvāpratiyoginī [vapra kha. |] iti, tāṃ vyācaṣṭe bodhavyatiriktaṃ ca iti | apiśabdena prāgabhāvādestāvat kathaṃcit bhāvarūpatā syāt, atyantābhāvasyāpi eṣā gatirityāha | nanu [nanu bhāvo'bhāva kha. |] abhāvo bhāvasya pratiyogī | satyaṃ bahiḥsadbhāvasya, natu prakāśamānatāyāḥ | tayā hi vinā pratiyogitaiva kasyeti darśayati bodhapratiyoginaḥ ityādinā | itarathā iti prakāśasya api yadi aprakāśaḥ pratiyogitvena śaṅkyamāno bhavet, tatastatpratikṣepasāro'hamiti vimarśo vikalpa eva syāt; naca asau vikalpa iti vakṣyate ahaṃ pratyavamarśo yaḥ prakāśātmā.............. | (1|6|1) ityatra vistarata iti abhiprāyaśeṣaḥ | nanu dravyatvaghaṭatvādivadābhāsarūpaṃ sattā nāma sāmānyam | tacca prameyabhūmikāpannaṃ kathaṃ śuddhapramātṛdharmavimarśātmatayā nirūpyetetyāśaṃkāṃ nivārayati sattā ca na iti | sa hi sattāśabdo rūḍhyā pravṛttaḥ | ayaṃ bhavanārthasya aseḥ śatrantasya bhāvapratyayena vyutpāditaḥ ādṛtārthaḥ iti yāvat | viśeṣaṇaviśeṣaḥ abhāvāpratiyoginī iti | deśakālābhyāṃ niśeṣaṃ nityameva yā na gacchatīti yat sautraṃ, tadvṛttiḥ nityā ityādikā vyākhyātumupakramyate (page 202) cittattvasya iti nityatā iti saṃbandhaḥ | sarvadaiva iti sarvatra vā ityapi mantavyam | anena ca idamuktaṃ- yat khaṇḍitapṛthākaṃ, tadeva kvacit kadācicca bhavat deśakālābhyāṃ kāraṇabhūtābhyāmāviśyeteti kṛtakasyaiva tau viśeṣaṇaṃ, na akṛtakasya | saṃvedanasya prameyakakṣyāpatitasyaiva ca pramātṛsaṃyojyamānābhāsāntarābhidhānadharmayojanasahiṣṇostau viśeṣaṇaṃ, na prameyatottīrṇasya pramātrekarūpasya saṃvedanasya | nanu nityatā sūtre vaktavyatvena sūcitā yato vṛttau saiva sphuṭīkṛtā | tatra ca kālāsparśa eva kāraṇam | tatra kiṃ deśopanyāsena sūtravṛttyorityāśaṅkya āha kālaprasaṅgena iti saṃkocābhāvaprasaṅgenetyarthaḥ | nanu iti paramāṇorhi saṃkucitadeśasya api asti nityatā | nanu sarvathaiva asaṃkucitā saṃvit vimarśaśaktirnirūpyā, tat kālābhāva eva sūtre sūcita iti kutaḥ | pratyuta vṛttikārasya idamakauśalaṃ- yadanena deśāsaṃkoco na anuvartita ityāśaṅkya anyathā vyācaṣṭe athavā iti niyataṃbhavaṃ hi nityaṃ, naiyatyaṃ abhavanābhāvaḥ | yadyapi ca deśasaṃkocavatastatsvarūpaniṣṭhā nāsti, tathāpi atra [atra yanna kha. |] ayaṃ na bhavatīti āpekṣikaṃ saṃbhavatyeveti nityatayā tadabhāvo'pi vṛttāvupalakṣitaḥ | nanu vedyadharmāveva tāviti kasmāt | āha deśakālau hi iti | etacca vyākhyātaṃ jñānaṃ ca citsvarūpaṃ cet .................. | (1|2|7) ityatra sūtre vitatya | antarmukhameva iti svātantryasṛṣṭaṃ tu bahirmukhīkṛtamiva bodho'yamatrādhunā ityādivikalpeṣu upāroha......... tāviti bhāvaḥ | nanu evaṃ prameyasya deśakālayoge idaṃ taditi yat sattātmakaṃ mahāsāmānyaṃ bhāti, yacca gotvādikamaparaṃ; tasya vyāpitvanityatve (page 203) na syātāmiti codyaṃ pariharati idam ityādinā | ākārasaṃkoco'nyonyābhāvalakṣaṇo na atra saṃkocakaḥ | sarveṇa hi rūpeṇa saṃvidvimarśo bhavati | etadapi atra upalakṣitaṃ mantavyam | evamiyaṃ mahāsattā vyākhyātā śaṃbhoḥ śaktiḥ svatantratvātsattāmātrasvarūpiṇī | iti sadevedamagra āsīt | (chāṃ u. 6|2|1) iti yā nirūpitā śrīrahasye śrutyante ca, kakṣyāstotre'pi ..................... viśvasya sattā mahatīti soktā | iti | atha sāratayā ityādi vyācaṣṭe iha iti viśvatra jagatītyarthaḥ | etacca tathā hi jaḍabhūtānām ......................... | (1|4) iti sūtre vitatam | arthanirbhāso'pi iti darpaṇādisadṛśo'pīti yāvat; tathāca uktaṃ mayā śrītantrasārādau antarvibhāti sakalaṃ jagadātmanīha yadvadvicitraracanā makurāntarāle | bodhaḥ paraṃ nijavimarśanasārayuktyā viśvaṃ parāmṛśati no makurastathā tu || (3 ā.) iti | tasyāśca iti kartṛtāyāḥ | svarūpopapādakatvāt iti .........................ṇāprakāśaśca sidhyati | iti | .................... na vinā tasmādicchāmarśaḥ pravartate | (1|10) iti hi nyāyena prakāśabhinne bhāvajāte na boddhṛtvamupapadyate, nāpi cinmātratvamiti | tadetadāha uktayā iti | vakṣyamāṇayā (page 204) iti kriyādhikāre | niyatapūrvāparatāmātraṃ [tātmakaṃ kha. |] kāryakāraṇabhāva iti vitatya parākariṣyate nahi svātmaikaniṣṭhānām............................. | (2|4|15) ityādinā | tasyā api iti śrīsadāśiveśvarapadocitāyā ahamidamiti parāpararūpāyā ityarthaḥ | param iti ahamityetāvaditi yāvat | ahamityapi yadrūpaṃ, na tat nīlamitivedyasaṃsparśaniyatavimarśatulyamiti darśayati tasyāśca iti paraśivarūpāyāḥ | asyāḥ iti sarvatra vijṛmbhamāṇāyāḥ | saiva iti yaiva svātantryaprasaradiśā bāhyaparyantavimarśarūpā | eṣā iti akhilaprakāśānugrāhiṇī | pūrvikā iti icchādiśaktyantarakakṣyāṃ tāvadagṛhṇatī | kartṛtaiva iti asvātantryaleśo yasyāḥ na kaścit | citimātrarūpā iti etadeva cetanatvaṃ yataḥ | parasvātantryarūpamasyā vyācaṣṭe śodhitā iti | aparadaśāyāṃ bhinnaṃ, parāparadaśāyāmabhinnamiti ubhayathāpi yat vedyakāryarūpaṃ vastu, tadasyāṃ svātantryaśaktau pratyastamitaṃ ca pratyujjīvanayogyaṃ ca, pratyujjīvitaṃ ca akramameva āste iti | seyaṃ saptatriṃśī tattvakalā śuddhā ṣaṭtriṃśyāḥ paraṃ tattvamiti saṃbandhaḥ | iyatā sāratvaṃ nirṇītaṃ yat vitatya śrīviṣamadarśanasāraśāstre nirūpitaṃ śaktilakṣaṇena | iyatā sautraṃ sārapadam anuvādamukhena vidhirapi iti vyākhyātam | parameṣṭhinaḥ iti vyācaṣṭhe parame pade iti saptatriṃśarūpe | yathoktaṃ yogapīṭhasaṃsthitāya ............................... | iti mantratattvaṃ vyākhyātuṃ bhagavatā yogo'sya śaktayaḥ svākyā.................... | (ma. taṃ. 4|5) (page 205) iti, anyatra api sā parā paramā devī yoge bhairavayāmale | ityādi | nanu cintayā rahitaṃ yacca tatparam ....................... | ityuktaṃ, tatra kimanyat tiṣṭhatītyāśaṅkya āgamaṃ paṭhati parāt iti | parameṣṭhinaḥ iti vyākhyāya sāratayā iti sūtre yadanuvadanaṃ hetutayā hṛdayatve sādhye, tat vyācaṣṭe yathā iti [iti saṃbandhaḥ kha. |] cetanaṃ pratiṣṭhā iti saṃbandhaḥ, cetanāvatāmapi iti yathā iti saṃbandhaḥ | yathoktaṃ sākṣyaṃ [sākṣaṃ kha. |] kṛtsnamimaṃ dehaṃ yadyapi vyāpya tiṣṭhati | tathāpyasya paraṃ sthānaṃ hṛtpaṅkajasamudgakam || ityādi | prakṛte yojayati tathaiva iti | viśvacetanasya iti bhagavataḥ paramaśivasyetyarthaḥ | sā parā vimarśaśaktiḥ parameśvarasya pratiṣṭhā ityanena śabdena parameśvarasya hṛdayam ityanena ca śabdena vācyā | nanu kiṃ tayā vimarśaśaktyā asataḥ kāryatvānupapatteḥ | tattvabhuvanādikāryanirbharo'sau viśvātmā viśvarūpaḥ parameśvara iti ucyatāṃ param | naitadyuktamityāha anyathā iti | vimarśaktyā vinā mayūrāṇḍarasasya yā nīlapītādinirbhāratā sā yathā kāraṇatā, natu kartṛtā, tathā bhagavato'pi aśeṣaviśvanirbharatā syāt, naca kāraṇatāmātraṃ yuktamiti bhāvaḥ | camatkṛtirūpatvāt iti ānandātmakaparamabhogaparyantā viśrāntireva hi viśuddhaṃ svātantryaṃ yatra pratighātaleśakṛtamasvātantryaṃ manāgapi na śaṃkyaṃ yena (page 206) ātmānamata eva ......................... | (1|5|15) iti svātantryāmuktam......................... | (1|5|16) ityādi vicitraṃ nirmāṇaṃ vakṣyamāṇamabhivyanakti | tataḥ sarvotkarṣahetutvena sāratayā pratiṣṭhā sthānaṃ pāryantikaṃ hṛdayaṃ sā bhagavataḥ | itiśabdaḥ samastaitatsūtroktaṭīkārthaparāmarśako vṛttāvapi sphuradrūpatā iti sattā iti pratiṣṭhārūpā iti hṛdayam iti pratyekaṃ saṃbandhanīyaḥ | pratiṣṭhārūpeti prathamayā sāratayā iti śabdena vidhirapi sūcita iti vyākhyātam | anye tu- siddhāntāgamamātrābhiprāyeṇa mantro bhagavato hṛdayaṃ, mantraśca parāmarśamaya iti hṛdayaśabdena vimarśa āgameṣu vyavahriyate- iti manyamānāḥ pūrvamardhamanūdyamānārthatayā sāratayā iti ca hetutayā vyācakṣate | hṛdayameva iti na atra upacaritaṃ hṛdayatvam, apitu mukhyameveti bhāvaḥ | taduktaṃ brahmaṇo hi pratiṣṭhāhamamṛtasyāvyayasya ca | śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca || (14|27) iti gītāsu | anena sadrūpasya brahmaṇaḥ paramānandasya viśrāntisthānamahamitivimarśātmakaṃ darśitam | anyatra api yatsāramasya jagataḥ sā śaktirmālini parā | iti na tairvinā bhavecchabdo nārtho nāpi citergatiḥ | iti tatra tāvat samāpannā mātṛbhāvam ............... | (mā. vi. 3|9) ityādi na so'sti pratyayo..............................| vāgrūpatā cet ................................ || (vā. pa. 1|125) (page 207) ityādi | bauddhasāṃkhyādibhirapi adhyavasāyaviśrāntireva prakāśasya aṃgīkṛteti vimarśaśarīra [śarīra kha. |] eva prakāśo yuktaḥ || 14 || nanu anantaśaktau bhagavati vimarśaśaktiḥ kathamitthamabhiṣiktā,- iti śaṅkāyāṃ sūtradvayaṃ ātmānamata evāyaṃ jñeyīkuryātpṛthaksthiti | jñeyaṃ natu tadaunmukhyātkhaṇḍyetāsya svatantratā || 15 || svātantryāmuktamātmānaṃ svātantryādadvayātmanaḥ | prabhurīśādisaṃkalpairnirmāya vyavahārayet || 16 || tatra kartṛtvalakṣaṇā svātantryaśaktirviśvaśaktiśreṇīsamā- kṣepeṇa vartate iti saiva vimarśarūpā pradhānamiti tātparyam | tatra prathamaṃ ślokamavatārayati ataśca iti samānādhikaraṇāḥ paṃcamyarthāḥ, anena ataḥ iti vyākhyātam | ayam iti paṭhitvā vyācaṣṭe parameśvaraḥ iti | evakāramātmaśabdānantarīkṛtaṃ viśvasya na anyat rūpamiti sphuṭīkṛrtuṃ vyācaṣṭe viśvam ityādinā | jñātṛrūpatvādajñeyamevaṃ jñeyaṃ karoti,- iti dṛḍhena anumānena saṃbhāvyate hetvantarānupapatteruktatvāt | tāmimāṃ dṛḍhāṃ saṃbhāvanāṃ niyogalakṣaṇāṃ niyamāt ityanena vivṛṇoti | anenaiva ca padena pṛthaksthiti jñeyaṃ natu ityādi sakalaṃ vākyaṃ saṃkṣepeṇa vyākhyātam | asya hi prasaṅgo'rthaḥ, prasaṅgaviparyaye tu tātparyam- yadi pṛthaksthiti jñeyaṃ, tadā tadaunmukhye paratantro'yam iti asvatantro'yamiti asvatantro jaḍaḥ, jaḍasya ca kathaṃ jñeyaviṣayaṃ svātantryamiti prasaṅgaḥ | svasaṃvitsiddhaṃ ca idamasya | tato'yaṃ svātantryāt na paronmukha iti ātmānameva viśvaṃ jñeyīkaroti,- (page 208) iti prasaṅgaviparyayadiṣṭasiddhiriti sūtrārthaḥ | kāraṇāt iti bījādiva aṃkuraḥ | jāyeta iti yadi idaṃ yuktyā ghaṭeta, natu ghaṭate iti abhiprāyaśeṣaḥ | nanu kumbhakāro bhāvitaṃ ghaṭaṃ buddhyā abhisandhāya karoti, natu ātmānamiti saṃbhāvanāṃ nirasyati bhāvinyapi iti | pṛthagbhūtā iti ghaṭarūpa eva viśrāntā, natu saṃvidrūpe pratiṣṭhitetyarthaḥ | etaduktaṃ bhavati- na vastutaḥ kumbhakṛt kartā,- iti uktaṃ vistarataḥ | nahi asya śuddhaṃ kartṛtvam | viruddharūpam iti pararūpam | nanu śuddhatvaṃ kathamiti anukuryāt | āha aniyantritaṃ hi iti niyantraṇaṃ hi pratighāto'svātantryamaśuddhasvātantryam | nanu viruddhatā tarhi śabdamātram | āha lokāpekṣayā iti | nanu parameśvarādaparaḥ ko lokaḥ | satyaṃ, sa eva tu parigṛhītamāyāśaktipracchādanapuraḥsaratayā vedyavedakayugalasahasramayo loka iti darśayati lokaṃ prati iti | nanu adhunā bhinne kartṛtā na yukteti brahmādīnāṃ tiryagantānāṃ sā kathaṃ syāt | ka evamāha- teṣāṃ kartṛtā kvacidapi- iti | kasya tarhi | āha parameśvarasyaiva iti | upacaritaiva iti tadicchopakalpitābhimānamātrasārā yāvadabhimānaṃ, na yathāvastu | tata eva abhimānagrahatyāge na kaścit karmabandhanaḥ | ityādi gītādipradeśeṣu nirṇītam | natu vibhoḥ iti na tasya upacaritā kartṛtā | yadi ca vyatiriktajñeyonmukhatā bhavet, upacaritā iyaṃ syāt; na pāramārthikī,- iti cittattvasya kartṛtābhāve viśvaṃ na kiṃcit syāditi prasaṃgaḥ | asti tu tat | tadanupacaritā sā | anupacaritatvaṃ vā itthaṃ- yadi na vyatiriktaṃ jñeyaṃ kāryaṃ ca, (page 209) apitu ātmaiva jñeyīkriyate iti | atraca svātantryaśaktireva vijṛmbhate iti saiva pradhānamiti piṇḍārtho vṛttivivṛtyoḥ | dvitīyaṃ ślokamavatārayan na kevalam ityādinā vedyīkaroti ityantena pūrvasūtrārthamupajīvati ata eva ityanena | etat viśeṣayituṃ tadānīntanam iti tadaiva tadekatayā sphurantam, yat vakṣyati yadāpi ātmānameva vaktāram ityādi | śivaḥ parameśvaraḥ,- ityādiparāmarśopalakṣitasya hi na śuddhaiva vedyatā, yat vakṣyati śivādiśabdānām ityādi | duṣkaramapi iti ātmano ghaṭāditayā vedyatādhānaṃ tāvatkaraṇaṃ ca, tacca śakyaṃ kadācit, idaṃ tu aśakyaṃ- yat vedakameva sat vedyaṃ ca sat vedakameva- iti | tadapi svātantryāt saṃpadyate yato vedyena saha vedakasya ekatā tattvataḥ | tat ghaṭādervedyīkṛtasya vedyatākāle bhavantyapi vāstavī vedakatā māyāśaktyā vedakabhāgādācchidyeva pracchāditā kartavyā, śivādiparāmarśe tu vedakāṃśādanācchinnasyaiva sā vedyateti | anyathā iti yadyevamapi kartuṃ na śaknuyāt, tadaviruddhameva [tadviruddhaṃ kha. |] arthaṃ jānīyāt kuryācca; tato niyamavyudastarūpajñānakaraṇāyogāt sarvaṃ jānāti karotīti yaḥ sarvaśabdastasya artho viluptaḥ syāt | nanu sa sarvaṃ jānātu ca karotu ca | yattu śivādiśabdavācyaṃ nirmitaṃ, tadavinirmuktasvātantryamiti kutaḥ | atra āha śivādi iti | tataḥ iti śivādiśabdāduccaritāt | tasyaiva iti sarvajñādirūpasya vedakasya upadeṣṭṛpade vartamānasya | evaṃnyāyabalena tadānīntano vaktā vedakarūpa eva sṛṣṭa iti pratipāditam | parāmarśabalena api evamiti brūte yadāpi iti | (page 210) ahamātmā guḍākeśa sarvabhūtāśayasthitaḥ | (bha. gī. 10|20) iti sarvasya cāhaṃ hṛdi saṃniviṣṭo ................ | (bh. gī. 15|15) ityādau na śarīrādirūpaṃ tadīyaṃ sarvasya ātmā sarvasya hṛdi saṃniviṣṭamupadiṣṭaṃ pratyakṣādivirodhāt | tadāha bodhātmatayā iti | tatra svakaṃ nidarśanamāha yathā iti parameśvaraḥ ityantam | yataścaivaṃ tadapi iti tata idamāpatati | kim | āha yo'haṃ vacmi iti nirdeśavaśena vakturātmanaḥ sa śiva iti nirdeśabalena pratipādyasya sato yaḥ sa eva pratipādako ya'hamidaṃ vacmi iti nirdeśabalāt, tasya yat lakṣaṇaṃ kartṛbhāvaḥ [kartṛtābhāvaḥ ka. |] kartṛtvaṃ nāma, tat vartamānamakhaṇḍitasya | sa yāvat iti | so'pi nāma | tenaiva iti akhaṇḍitapratipādakatvalakṣaṇakartṛbhāvena pratipādyate | yāvacchabdo'piśabdārthe iti duṣkaratādyotakaḥ | nanu pratipadyatāṃ tathā, tathātu nirmita iti kutaḥ | brūte pratipādyamānataiva ca iti | nanu tathābhūtena kiṃ nirmāṇena | ucyate tasyaivaca iti akhaṇḍitasvātantryasya | anyathāhi īśvara ityanīśvara iti bhāvanāderaviśeṣaḥ syāt | evamīśvaro mayā pūjyate dhyāyate upadiśyate ityādau nirmitastāvadasau pṛthak pramāturavabhāsāt, naca atyantaṃ pṛthak svātmanyeva tathābhāsāditi | tathā iti atyaktasvātantryatayā | tenaiva iti īśvareṇa | anye tu- ata eva svātantryāditi ślokadvayena śivādisṛṣṭireva prādhānyena abhidheyā [dheyasyārthasya kha. |] asya arthasya prasiddhatvāt, tatra tu pūrvaślokoktaṃ nīlādinirmāṇaṃ dṛṣṭāntaḥ, dṛṣṭāntatāyojanāyaiva (page 211) kevalamityādyavatāraṇagranthaḥ- iti yojayanti | vyavahārayet iti śaki liṅ | evaṃca yojanā- evamātmānaṃ nirmāya upadeśapūjanabhāvanādivyahāramātmā kartumātmani śaktaḥ, tasmāditthamapi ātmānaṃ jñeyīkuryāt; tatra na vimarśaśaktireva heturiti yuktamavocāma svabhāvamavabhāsasya........................ | (1|5|11) iti | tena jñeyīkaraṇameva pradhānaṃ vidheyamiti vyākhyātuṃ vṛttiḥ ābhāsayati iti anyathā ābhāsya vyavahāravatīti vṛttirucitā syāt || 15-16 || nanu sa eva ātmā pratipādyaḥ, pratipādakaśceti kutaḥ | prakāśo hi bhidyate pratipādakasya nirābhāsatvāt, pratipādyasya ca sābhāsatvāt, vimarśābhedādabhedaḥ satyapi ābhasabhede sphuṭāsphuṭādāviva goḥ stanātpātataḥ kṣīre vikārastata eva hi | naca na kṣīramityeṣa vyapadeśo'sti tatkṣaṇam || (śi. dṛ. 1|18) iti nyāyeneti | etadapi atra nāsti pratipādakasya ahamitivimṛśyatvāt, idamiti tu pratipādyasya | atra uttaradānāya śaṅkitapūrvapakṣaṃ [pakṣa kha. |] sūtraṃ nāhantādiparāmarśabhedādasyānyatātmanaḥ | ahaṃmṛśyatayaivāsya sṛṣṭestiṅvācyakarmavat || 17 || etatpūrvapakṣopakramaṃ saṃkṣipya avatārayati ābhāsabheda iti | etatparāmarśabhede'pi ityantaṃ pūrvapakṣavyākhyānam | vakṣyate iti dūrāntikatayārthānām............................ | (2|3|10) (page 212) ityatra | mūlaparāmarśa ityādi uttaravyākhyānam | mūlaparāmarśo'hamiti, tasya atyāgastena vinā ayamīśvara ityasyaiva parāmarśasya apratiṣṭhatvāt [ṣṭhitakāle kha. |] tatkāle'pi anuvedhakatvena avasthānam | ādiśabdena tiṅkriyayoḥ pratyayamasattvabhūtāṃ ca śaktimupalakṣayituṃ sūtre nirdeśa iti vyācaṣṭe | kriyābhedena ca ābhāsaparāmarśau bhinnāvapi ekaparāmarśapratiṣṭhitau bhavataḥ- nipīyamānaṃ madhu madayati, kumbhakāro'yaṃ kriyate- iti | tadāha yogyatayā iti | kadācit iti | kālena kriyāpi upalakṣyate, prakṛte tu etadvaidharmyamityāha atra tu iti | tena bhinnāveva parāmarśāviti siddham | ābhāsāvapi bhinnāviti darśayituṃ yā vṛttiḥ ābhāsabhede ca iti, tāṃ vyācaṣṭe vyatirikta eva iti bhāvayituḥ | anābhāsasya iti vedakatayā | tadānīm iti tasminneva kāle | yadekasminneva kāle bhinnābhāsavimarśaṃ, tat bhinnaṃ ghaṭapaṭavaditi svabhāvahetuḥ | evaṃbhūtamapi yadi abhinnaṃ syāt, tat bhedo na kvacit syāditi kvacitsaṃbhavatvaṃ yadasya vyāpakaṃ, tat hīyeteti vyāpakānupalabdhyā vipakṣāt hetornivṛttiriti vyāptisiddhiḥ | evamiyatā ahantedantāparāmarśasya, tadupalakṣitasya ca ābhāsasya bhedādātmano vedakarūpasya ca anyatā śaṅkyate iti sūtraśaṅkitapūrvapakṣavyākhyānam | tathāpi ityanena samuccayopayuktāt caśabdādekasmādaparamapiśabdārthaṃ vartamānaṃ vyācakṣāṇo netisautravṛttigranthagatapramātaivetyevakāraspṛṣṭaṃ siddhāntabhāgaṃ vyācaṣṭe ātmā iti nirbhāsanakāle na para iti sphuraṇam | īśvaraḥ iti īṣṭe, svatantraḥ iti jīvitaṃ, śivaḥ śreya ānando viśrāntiriti tattvaṃ, pramātā pramimīte jānāti karoti iti vastu | (page 213) tadatra sarvatra ahamiti cet nirūḍhirna jātā, tadā ātmādiparāmarśā api na parāmarśā eva viśrāntyalābhāt | viśrāntisthānamevaca parāmarśa iti | nanu evamātmetyapi parāmarśo'haṃparāmarśasatattva iti kathamucyate ātmā tatra sṛṣṭa iti | āha kevalam iti ahamiti upakrama eva svātantryaparāmarśaḥ, ātmetyādau tu upakrame prameyatvena idantālakṣaṇapāratantryonmeṣaḥ [nmeṣe satyapi kha. |] satyapi anuvedhakatayā antaḥsthite ahaṃparāmarśe, tadāśayena sṛṣṭirucyate | antarīkṛtya garbhīkāreṇa antarṇīya vyavadhāyikāṃ ca tāṃ vidhāya | tathāhi ātmeti parāmarśasya anantaraṃ yadi ahantā na sphuret, tat pramāturviśrāntirna bhavediti ātmaparāmarśaviśrāntiparāmarśayormadhye ahamiti vyavadhātā parāmarśaḥ pākaparāmarśaviśrāntiparāmarśayoriva pacatītiparāmarśaḥ | nanu ahaṃparāmarśe'pi idantā sphurati upakrame kṛśo'hamityādau | satyaṃ, tatra tu idantānuviddho'sāvahamitivimarśaḥ śuddhāhaṃparāmarśe viśrāmyati,- iti uktamasakṛt yadyapyarthasthitiḥ................................. | (a. pra. si. 20) iti nyāyena, kevalaṃ tatra svātantryameva ubhayyāmapi ahantāyāṃ, prācyaṃ tu dehādisaṃkucitam | tadāha parāmarśāntarāvyavadhānena iti | iha tu upakrame ātmāyamiti prameyatākṛtaṃ pāratantryaṃ bhātīti ahaṃpratītirvyavadhātrīti uktā | etat saṃvādayati ata eva iti | yataḥ sākṣātparāmarśo vyavahitaparāmarśādantaraṅgaḥ, tataḥ kleśakarmasūtroktā api īśvaraśabdena pāratantryaspṛśyā parameśvarasya yā vācyatā uktā, tāmanādṛtya sūtrāntaram | praṇavopalakṣito hi rahasyabījamantrakalāpaḥ saṃvidvimarśaparamārthaḥ prameyarūpaṃ (page 214) paratantramarthaṃ naiva ullāsayati | ata evaṃvidhaḥ śabdo'vyayamiti ucyate | bahiḥsṛṣṭasya hi liṅgasaṃkhyādiśaktyantarayuktatā syāt, na āntararūpasya saṃvidrūpasya taddharmasya vā | ata eva samuccayanavikalpanādikaṃ bāhyavastuniṣṭhatvābhāvāt saṃvedanasvātantryollāsanalakṣaṇaṃ dharmamabhidyotayantaścādayo'pi asattvabhūtārthaniṣṭhā iti ucyante | samuccaya ityādau tu tadeva rūpaṃ sṛṣṭaṃ bhāti, tato liṅgasaṃkhyādiyogaḥ tatrāpi ca-arthapratītau ca apivyavadhānameva | praṇavena ca jāgradādyavasthācatuṣkaparāmarśasvātantryamayena viruddhavidhiniṣedhādisamastābhyupagamarūpecchādiśaktyavighāta- parāmarśinā sa īśvaraḥ satyataḥ parāmṛṣṭo bhavati svatantrasvabhāvaḥ, - iti tajjapastadarthabhāvanam | (yo. sū. 1|28) ityuktam, prameyarūpatāspṛśastu śabdāstathārūpavyavadhinā tatparāmarśaṃ vidadhate | yathoktamāgame bhriyātsarvaṃ ravayati sarvado vyāpako'khile | iti bhairavaśabdasya santatoccāraṇācchivaḥ || (vi. bhai. 130) iti | etadarthamevaca bhagavataiva śivādipadānāṃ 'srīmadvyomavyāpimahāmantrarāje mantravivaraṇaṃ svayameva nirūpitam | tadanusāreṇaiva vyāsamuniprabhṛtayo'pi tisro devyo yadā cainam ........................... | ityādi nirūpitavantaḥ | yadavalambanādabhijñānirvacanādyapi nāmasahasraparyantamanyairnirucyate | tata eva pāñcarātrikā niruktamādriyante | tiṅvācyakarmavat iti vyācaṣṭe yathā iti | siddharūpaṃ svatantramiti upakrame, sādhyamānaṃ paratantrārthaparyantībhūtamiti viśrāntau | pacati iti krameṇa kriyājātiguṇaparāmarśāḥ | ādigrahaṇāt kālādayaḥ | yathāha tatrabhavān (page 215) dik sādhanaṃ kriyā kāla iti vastvabhidhāyinaḥ | śaktirūpe padārthānāmatyantamanavasthitāḥ || (vā. pa. 3|6|1) iti | tata eva dravyāyamāṇānāmeṣāṃ saṃkhyākālādisaṃbandho na virudhyate, dvāvekatvaguṇāvayaṃ vartamānaḥ kālaḥ pūrvaṃ bhaviṣyannabhūtkarkī viṣṇujanmani bhūto bhavitā,- iti | ghaṭāvapākṣīdityādiparāmarśapratipanne tu saṃkhyākālādau sa nāstyeveti | tata eva tattvatastatparāmarśāḥ, na itare | svadarśanaṃ ghaṭayituṃ vṛttau dṛṣṭāntāntaraṃ yaduktaṃ, tat vyācaṣṭe yathāca iti | dārṣṭāntikasya pūrvamuktatvāt tatheti na punarupasaṃhāraḥ | smṛtiḥ iti vartamānavikalpanarūpā | asya dṛṣṭāntasya prakṛtena sāmyaṃ nāsti ubhayatra api smṛtāvanubhave ca ghaṭa itiparāmarśābhedādityāśayena āha atrāpi iti | sa iti parāmarśāntaramupakrame bhavadapi ayaṃ ghaṭa iti pūrvaparāmarśaviśrāntaṃ prathate | nanu sa iti na vastuparāmarśasya bhedakaṃ rūpaṃ, ābhāsabhedamātrametat kālabhedakṛtam | naca ābhāsabhedo bhedaka ityāśayena āha pakṣāntaraṃ sākṣāt ityādinā | sarvasāmyābhāve'pi vyavadhānāṃśe dṛṣṭāntaḥ prakṛte iti yāvat | etadeva ca yuktamiti darśayati parāmarśa ityādinā uktaprāyam ityantena | tena bhinnābhāsavimarśatvādātmano grāhyagrāhakatāyāṃ yugapat bheda ityatra hetāvābhāsabhedo vimarśabhedāpekṣo bhedako, vimarśabhedaśca nāstyeva,- iti so'pi asatkalpa iti heturatyantāsiddhīkṛta iti tātparyam | nanu evaṃ ghaṭa ityapi parāmarśo'hantāyāmeva viśrāmyati | yathoktaṃ idamityasya vicchinnavimarśasya....................... | (a. pra. si. 15) ityādi | tat ghaṭādisṛṣṭerapi kathaṃ parihṛtavedakabhāvatvaṃ yena ātmādisṛṣṭereva svātantryāmuktatvamuktamityāśaṅkya āha māyāpade ca iti | (page 216) satyametat, kintu pramātā ghaṭādyarthakriyāmarthayamānastāṃ bhinnaparāmarśasaṃpādyāmeva abhimanyate iti pāryantikamahantāparāmarśamadasīyaṃ na ādriyate, ātmādyarthakriyāṃ tu tatparyantaparāmarśaviśramamantareṇa na labhate, yathā pākādyarthā kriyā sādhyatāparāmarśam, tatastāṃ pāryantikīmeva viśrāntimatra pramāṇayati | māyāpadaṃ hi idaṃ vimṛśyate, tatra ca ahantedantayorvirodhaḥ, idantāyāmapi parasparaṃ ghaṭapaṭādīnāṃ, yadāha grāhyāṇāṃ ca iti | caitramaitrādyahantābhedo'pi ayaṃ grāhyarūpaśarīrādibhedāyatta ityāśayena punargrāhakāṇāṃ ca iti na avocat | tatrasthānām iti cinmātrasthānām | śuddhatvaṃ śarīrādyārūṣitamāyīyāhaṃbhāvāpekṣayā ahaṃbhāvasya | sa ca śuddhaḥ sarvameva sahate | svātantryaparamārtho hi asau | etacca uktaṃ svāminaśca................................. | (1|5|10) ityatra || 17 || nanu ātmaiva parameśvara iti tava saṃmataṃ, ātmā ca grāhakarūpo jñānādhyavasāyasmaraṇasaṃkalpādibhireva vyavahāraṃ vartayati, na vimarśaśaktyā; tat kasya anyasya sā nirūpitā,- ityāśaṅkāyāṃ sūtraṃ māyāśaktyā vibhoḥ saiva bhinnasaṃvedyagocarā | kathitā jñānasaṃkalpādhyavasāyādināmabhiḥ || 18 || satyaṃ vibhureva ātmā parameśvaraḥ | sa tu māyāśaktyā saṃkocāt grāhako yathā, tathaiva vimarśaśaktirapi māyāśaktisaṃkocitavedyoparāgasaṃkucitā satī jñānasmaraṇādirūpeti ucyate, nāmamātreṇa tu vimarśaśaktyatiriktaṃ kimapi jñānāditattvāntaramiti tātparyam | anena ca iyamapi śaṅkā śamitā bhavati- nanu viśvaparāmarśāstāva- (page 217) dahamityetāvanmātratatvāstataśca jñānasmṛtyādayo bhagavataḥ śaktayaḥ iti kathamuktaṃ, jñānādīnāṃ ca saṃśayādibhedaḥ kathaṃ, kathaṃca nīlādivaicitryamiti | māyīyavedyoparāgajaṃ hi idamiti hi tātparyam | etadavatārayati saiva ca iti | anupapannābhāsanaṃ māyā, tatra sāmarthyaṃ śaktiḥ; tadvaśāt bhinne vedake yat vedyaṃ bhinnaṃ vedyācca vedakācca tatra tatretyantaṃ pramātari vyākhyeyaṃ vaiyadhikaraṇyena prameye ca, anyathā sūtre'pi bhinne bhinnena ca iti | tatra tatra iti vicitre, yato vaicitryādeva jñānādināmabhedaḥ | evam iti uktaṃ yat yuktijātaṃ tat iti tasmāt hetorayamartho na nihnotavyaḥ | ko'sau | āha artha iti | ekarūpa iti, natu bahavaḥ prakāśāstadbhedahetūnāṃ deśakālākārādīnāmabhāvāt | viśvātmā iti sarvapramātṛtvena sarvajño'nyasya vedanāyogāt | viśvakṛt iti anyathā vaicitryamidamahetukameva syāditi hi upapāditaṃ vitatya, upapādayiṣyate ca | nanu īśvareṇa māyāśaktyā bhāsyate iti vaktavye kā iyaṃ vṛttyuktiriti matvā āha upayogāt iti | adhikopayogaprakāśanaṃ prayojanamabhipretya upacāro'yaṃ mantavya iti bhāvaḥ | ṣaṣṭhī ca iyaṃ bhāsyate ityetadapekṣayā [pekṣāpi kha. |] api yojyā | vṛttāvapi evam | yato'nyasya na kasyacit bhāsyate, tato vibhorjñānādikāḥ śaktayaḥ; natu ātmanāmiti darśayati tathāpi iti māyāpade'pi iti | tatra jñānaṃ vyācaṣṭe abhinavam iti apūrvam | pramātuḥ iti māyīyasya | nanu evaṃ vibhorbhāsyate iti kathamityata āha tacca ityādi | tat iti tato hetoḥ | tadīyā iti aiśvarī | saiva iti jñānam iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | adhyakṣam iti vyācaṣṭe indriya iti (page 218) akṣaiḥ karaṇatayā adhiṣṭhitamityarthaḥ | nanu pratyakṣasya avaśyaṃ viṣayeṇa bhāvyaṃ, tat kathaṃ sa vṛttau na uktaḥ | ka evamāhetyāha prakṛtam iti | viśvaṃ bhedena ābhāsyate iti hi uktam | tasyaiva bhinnasya iti vṛttiṃ śaṅkitapūrvapakṣanirākaraṇena vyācaṣṭe tasyaiva iti anubhūtasyetyarthaḥ | nanu smṛtāvadhyavasāye ca evamastu, saṃkalpe tu nava ekaviṣaya utthāpyate, ādigrahaṇagṛhīte ca saṃśayotprekṣādau vikalpe; tat kathaṃ smṛtisaṃkalpādhyavasāyasādhāraṇyena tasya iti vṛttāvuktamiti | atra pratibrūte anubhavasaṃskāra iti | evaṃ bāhyābhiprāyeṇa tasyaiva iti vṛttāvuktaṃ, yadivā tasyaiva iti anubhūtasyeti na vyākhyāyate, apitu māyāśaktiparavaśasyeti | etacca rūpaṃ vikalpyasya api asti,- iti vyākhyāntaraṃ darśayati tadānīmapi ityādinā | nanu pratyagātmano manovṛttiḥ saṃkalpaḥ, buddhivṛttiradhyavasāyaḥ, evamakṣavṛttirbuddhivṛttirvā jñānaṃ, manobuddhyakṣāṇāṃ ca jaḍatvamiti jñānādayaḥ kathaṃ citisvabhāvāḥ,- iti codyaṃ garbhīkṛtya vṛttāvapiśabdo yaḥ prayuktaḥ, tadvyākhyānāya āha yadyapi ca iti | atra uttaraṃ sphuṭayati tathāpi iti | yadyapyarthasthitiḥ.......................... | (a. pra. si. 20) iti nayena pratyagātmā śuddhasaṃvinmātraparamārthaḥ,- iti manobuddhyakṣavṛttīnāṃ vimarśātmakacidrūpataiva | evamevaca upakrāntaṃ vṛttikṛteti vṛttau darśayati citiśaktiḥ iti | co hetau | yataḥ pratyagātmā vṛttau parameśvara iti kathitaḥ, tataścitiśaktiriha parā kartṛtā mantavyā, viparyayeṇa vā hetuhetumattā yojyā | phalaṃ hi tulyam | nanu adhyavasāyo jñānenaiva svīkṛtaḥ | satyaṃ, asti tu aparo'sau yadarthaṃ punaradhyavasāyapadamiti darśayati (page 219) adhyavasāyaśca iti | sākṣātkāraikyena iti tāvataḥ sākṣātkārarūpatvāt | pratyakṣasya vyāpāro'dhyavasāyaḥ, vyāpāreṇa ca tadvato bhinnena na sthīyate, adhyavasāyabalāt vā aikyam | yadāha pratyakṣāyante hi vikalpāḥ iti | asti kūpaḥ iti saṃśayarūpaḥ pramukhe tathātvena aparisphuṭa ityarthaḥ || 18 || nanu savikalpe smṛtyādivarge astu vimarśo'bhilāpayojanāmayaḥ, sākṣātkārātmani tu anubhave tādṛśadarśanarūpe smṛteḥ pitaraṃ saṃskāraprabodhaṃ vidadhāne tatkāraṇakasaṃketasmaraṇāyogāt kāraṇānupalabdhyā pratyavamarśābhāva eva yukta iti parabhramabhañjanāya sūtraṃ sākṣātkārakṣaṇe'pyasti vimarśaḥ kathamanyathā | dhāvanādyupapadyeta pratisandhānavarjitam || 19 || etadavatārayati kathamanyathā ityādiyuktirūpasūtrāṃśārthopakramaṃ prathamasūtrabhāgābhidheyaṃ sādhyatayā paścāt nirdiśan | nanu parāmarśamantareṇa iti | satyaṃ, asti hi saḥ, ālocanasya tu paścāt | etat na sahate uttarakāla ityādinā | svātmani iti vikalparūpe pūrvajñāne sākṣātkāre vā avabhātasyeti vikalpadvyam | prathamamuddiśya āha svatmani iti | atra iti sākṣātkāre | na yujyate ityatra hetumāha yataḥ iti | yāvadityādinā iti yadevaṃbhūtaṃ vastu, tasya hetutvamasminnarthe iti yāvat | pūrvaṃ sādhye nirdiṣṭe yacchabdenaiva upakramyamāṇasya hetutāvagataye pañcamī | nahi atra tacchabdo bhavitā yata utpannā hetuvibhaktistasya arthasya hetutāṃ gamayediti | etat samīkaroti tat iti | arthasya iti arthe hi savikalpakaḥ, na svātmani tatra asya sākṣātkārarūpatvāt | etat dūṣayati tathāpi (page 220) iti | yatra hi na sākṣātkārātmā asau, tatra vikalpaḥ; [lpakaḥ kha. |] yatra ca na sākṣātkārātmā, so'rtho'prakāśamāna evaeti aprakāśamānasya vikalpe vimarśanaṃ vidadhat sarvasya pūrvajñānāvabhātasya kiṃ na vidadhyādaprakāśamānatvena aviśeṣāt | prakāśitasyaiva vikalpanaṃ yuktaṃ, na itarasyetyāśayena pūrvagrahaṇaṃ jñānagrahaṇaṃ ca | atra parakīyaṃ viśeṣapratipādanamāśaṃkate dūṣaṇāya athāpi iti | etat dūṣayati tatrāpi iti evamucyamāne satyapītyarthaḥ | pratipāditam iti satyam .................................................. | (1|3|1) ityādi upakramya dṛksvābhāsaiva ................................. | (1|3|2) ityatra prakaraṇe | tataḥ iti uktāt nyāyāt | yat vikalpyena [lpeta kha. |] saha aikyaṃ sākṣātkārasya, sa nirvikalpakatvābhāve hetuḥ | atha dṛṣṭasaṃkalanātmakam [saṃkalpakātmakaṃ kha. |] iti yadrūpaṃ vikalpanasya sākṣātkārabuddhāvasaṃbhavitvena darśitaṃ, tat vyāpakapūrvāparaparāmarśānupalabdhyā tadvikalpasyāpi na saṃbhavati nirvimarśatāyāṃ sākṣātkāradhiya iti darśayati nacāpi iti | saṃketasmaraṇopāyam........................ | (pra. vā. 3|174) iti hi nirūpitam | tatra saṃketasya smaraṇaṃ saṃskārādhānasaṃskāraprabodhayorāyattam, tau ca nirvikalpakena kartumaśakyau | uktaṃ hi anubhavaḥ paṭīyān smṛtibījamādhatte, tādṛśadarśanādasya prabodhaḥ iti | paṭīyastāṃ ca anubhavasya na aparāṃ kāṃcana manmahe ṛte vimarśaviśrānteḥ | yadapi bhaṭṭena nirūpitaṃ praroho'syāḥ paṭīyastvam .......................... | (page 221) iti | tatrāpi prarohasya pramātṛviśrāntimahamitthameva bhāse- ityevaṃbhūtavimarśarūpāṃ tāṃ kimutānyadrūpāmutpaśyāmaḥ | tādṛśatvamapi darśanasya prarūḍhataiveti vimarśarūpatvābhāve kathaṃ saṃskārasya ādhānaṃ prabodhanaṃ vā syāt | yat punaḥ prāmāṇyaparīkṣāyai bhaṭṭena uktaṃ vyaktaḥ [vyarthaḥ prakāśaḥ ga. |] prakāśaḥ svārthārthaṃ [svārthārthasaṃ kha. |] saṃskārapratibodhakaḥ | nānyathā syādvikalpe'pi tatpravṛttirapīṣyatām || iti | tatra yadi vyaktiḥ prakāśasya yathāvyākṛtaprarohapaṭīyastvādirūpā na iṣyate, tadā na kiṃcit | apaṭīyaso'pi ca saṃskāraprabodhakatvāpattīḥ | paṭīyānitiviśeṣaṇānarthakyaṃ kīrtigranthe | yaśca tatra viniścayaḥ saṃvāditaḥ taddṛṣṭāveva dṛṣṭeṣu saṃvitsāmarthyabhāvinā | ityādiḥ, tatra saṃvidaḥ sāmarthyamasāmarthyavilakṣaṇamastyeveti alaṃ bhūyasā | etadeva krameṇa nidarśayati nahi iti | agnitvameva hi dhūmahetutvamiti dṛṣṭe vahnau tat dṛṣṭameveti nālikeradvīpavāsino'pi tathā saṃskārādhānāt bhavet smaraṇam | dhūmaheturayamiti smaraṇalakṣaṇakāryābhāve ca kāryaikānumeyaḥ saṃskāra āhita iti kathaṃ bhavet | evaṃ saṃskārasya ādhānaṃ vimarśaśūnyo bodho na karotīti nidarśya prabodhanamapi na karotīti nidarśayati nāpi dhūmaḥ iti | nanu kāraṇatvamarthasya paropādhikatvena vyavahāraparaṃ [hāryaṃ paraṃ ga. pāṭhaḥ |] na sākṣātkāramanupādhikasvalakṣaṇaprakāśanamātrasvabhāvamupā- roḍhumalaṃ, tat kāraṇatvaṃ dṛṣṭameva netyāśaṅkya nidarśanāntaraṃ darśayati mārgagamana iti | nacāpi iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | svātmani iti ādhānābhāvasya udāharaṇam, sahacāri ityādi prabodhanābhāvasya | evamupasaṃharati tataśca iti | vimarśarūpatātmakakāraṇābhāvāt (page 222) tatkāryasaṃskārādhānaprabodhanābhidhānakāraṇābhāve kāryasya smaraṇasya abhāvāt tatkāraṇānupalabdhau saṃkalanaṃ nāma vikalpanameva na bhavet | na kevalaṃ kāraṇābhāvena, svarūpeṇa apica dṛṣṭasaṃkalanaṃ na upapadyate iti darśayati naca iti | dṛṣṭaṃ hi svalakṣaṇadvayaṃ | tacca kathaṃ saṃkalyeta saṃkalanāvikalpasya tadaviṣayatvāt, aviṣayasya apica saṃkalane'tiprasaṅgaḥ | tena saṃketasmaraṇopāyam......................... | (pra. vā. 3|174) ityādi pratipadaṃ dūṣitam | yacca viniścaye tat na indriyajñānamarthasaṃyojanānāṃ kalpanāmāviśati,- iti upasaṃhṛtam | tadeva yujyate yadi jātiguṇakriyādravyasaṃyojanātmakameva vikalpasya svarūpaṃ syāt, naca evamiti upakramate nacāpi iti | nanu bhavatu vikalpasya smaraṇātmakaṃ rūpāntaraṃ, tattu na parākartavyaṃ pratyakṣe tasya anāśaṅkanīyatvāt | idantāgrāhitvaspaṣṭatvādisākṣātkāradharmāva- bhāsabhāvitavibhramāṇāmayaṃ gauḥ śuklaścalati viṣāṇīti tu vikalpane saṃbhāvyate adhyakṣarūpateti tadeva vikalpanaṃ pratyakṣarūpādapakraṣṭavyam, smaraṇasya tu tāvatā vikalpatve ko doṣaḥ ityāśaṅkya siddhāntī svābhiprāyamācaṣṭe tacca ityādinā | smaryamāṇasya pratibhāsanavikalpane kramike, akramike veti vikalpadvaye prathamaṃ parākaroti tatra iti | naca evam iti nīladarśanaṃ tato'dhyavasāyaḥ iti yathā darśanānantarabhāvī vikalpo bhāti, na evaṃ nirdagdhapitṛsmaraṇe dagdhapitṛdarśanaṃ; tato'sya vikalpanamiti rūpaṃ saṃvedyate | tathābhāve hi sphuṭamadhyakṣatvameva syāt, na smaraṇatvaṃ smaraṇatvavyāpakasa-itiparāmarśaviruddhāyamitiparāmarśaprasaṅgāt,- ityāśayaḥ | ādyaṃ vikalpaṃ parākṛtya, aparaṃ svadarśanapātitvena yojayati atha iti | kim iti | asti hi saṃbhavo yatpratibhāsanasamakālatvaṃ vikalpanasya aviruddhamiti | tat sākṣātkāro'pi (page 223) pratibhāsanasamakālavikalpanasvabhāvo'rthe kiṃ na sahyate | etat paro na mṛṣyate athāpi iti | smṛtāvadhyavasāye vā pratibhāsamānasya yadi vikalpanaṃ syāt, tat codyeta [taccocyeta kha. |] nāma pratibhāsanavikalpanayoḥ kramākramayogastṛtīyaprakārābhāvāt | yāvatā na pratibhāsamānasya atra vikalpanam | pratibhāsate hi tatra svātmākāro vā vijñānadṛśi asanvā buddhito [buddhirno na kha. |] na bahiḥ iti nyāyena vaibhāṣikadṛśi | sa ca na vikalpayituṃ śakyate, sahi prakāśyate param | vikalpyate tu yaḥ, adhyavasīyate sa eva | naca pratibhāsamāno'dhyavasīyate | atra āha tat iti | bhavatā yadidamavādi, tadeva vicārayitumidametatsūtrābhidheyaṃ vastu prakrāntam | pratibhāsamāna eva asti vimarśa iti hi vayaṃ brūmaḥ | tatra kathaṃ pareṇa nāsti pratibhāsamāne vimarśa itīyat pratijānānena jīyate | svasaṃvedanasvopagamaviruddhā ca iyaṃ pratijñā,- iti darśayati svābhāsaḥ [svapratibhāsaḥ ka. ga. |] iti | svapratibhāso'rthatvena adhyavasīyate iti hi vacaḥ svapratibhāsasya adhyavaseyatāṃ brūte | saivaca vikalpanīyateti svābhāsa eva vikalpya iti pratibhāsamānasya vikalpyatāyāṃ yuktaḥ kramākramavicāra iti tātparyam | yuktibādhā iti saṃketasmaraṇopāyam................. | (pra. vā. 3|174) iti, ...............'rthasya sāmarthyena samudbhavāt | ityādikā | sā tu yuktibādhā evam iti uktavakṣyamāṇanītyā atraiva sūtre niṣidhyate, sūtrāntareṣu ca agne niṣetsyate | tasyāṃ ca apasāritāyāṃ svapratibhāsasyaiva nirvādaṃ vikalpyatve saṃvedanamiti pratibhāsanavimarśanayorna kālabhedaḥ kaścit | nanu vimarśanaṃ śabdayojanayā, (page 224) sā ca saṃketasmaraṇataḥ, tadapi saṃskāraprabodhāt, so'pi tādṛśadṛśaḥ, atastasyāṃ prapitāmahakalpāyāṃ kathaṃ vimarśanaṃ bhavet,- ityāśa'nkāśamanāya abhilāpayojanāyāṃ saṃskāramahimnā siddhāyāṃ saṃketasmaraṇavighnaṃ pareṇaiva apasāryamāṇaṃ kartuṃ paraṃ prati praśnagarbhamiva āha naca iti | saṃskārajatve'pi iti saṃskārajanmatayā sarvametat siddham, natu tadupari śabdasaṃketasmaraṇaṃ dvitīyaṃ kalpanīyamiti apiśabdaḥ | antarā iti pratibhāsanavikalpanayormadhye | nanu madhye mā bhūt, tatsmaraṇāt pūrvameva tu bhaviṣyati | etadapi niṣedhati naca iti | sahasotpadyamānataiva atra hetuḥ | anubhavasaṃskāra iti yena nīlaprakāśa eva punaḥ pratyujjivatīveti | viśiṣṭaśabda iti vikalpānantarameva hi smṛtibījasya ādhānamiti uktam | yataḥ svakāraṇāt iti vikalpaparyantatādṛśadarśanaprabodhitāt saṃskāradvayātmana ityarthaḥ | parataḥ iti dvitīyamityarthaḥ | etadevaca yuktam, anyathā tu anavastheti darśayati saṃketasmaraṇamapica iti | anena sarvatra abhilāpayojanāyāṃ saṃketasmaraṇasyaiva kāraṇatāyāṃ vikalpo'pi na kaścidutpadyeteti darśayan vikalpotpattereva kāraṇāntarajā api asti śabdayojanā,- ityāha | evamabhilāpayojanāprāṇe'pi smaraṇe saṃketasmaraṇāntaravighnaḥ pareṇa apasārito yena prakāreṇa, tameva anubhave'pi abhilāpayojanātmani samīkartumāha tataḥ iti bhavaduktādeva kāraṇavaiśiṣṭyādityarthaḥ | tat darśayati svaśabda ityādinā | so'pi iti anubhavaḥ | tasya iti arthasya | anyathā vā iti janakatvaikasāmagrīkatvādinā, tena ......................'rthasya sāmarthyena samudbhavāt | iti aprayojako hetuḥ | nahi arthagatāt svabhāvādabhilāpavattāmanubhavasya (page 225) ācakṣmahe viṣayapakṣe abhilāpabhāgasya asphuraṇāt ghaṭo'yamityadhyavasā........................ | (1|5|20) iti bhāvinyāyena, api tu manaskāramāhātmyāditi ākūtaśeṣaḥ | nanu ṣaṇṇāmanantarātītaṃ vijñānaṃ yattu tanmanaḥ | iti samanantarabodha eva manaskāro yathā nīlabodhasya pītabodhaḥ, naca pītabodho [bobo ka. |] nīlaśabdābhilāpayoga ityāśaṅkāṃ śamayati idameva hi iti | indriyasya sādguṇyamiva [ṣādguṇyaṃ kha. |], ālokasya amandatā iva, viṣayasya yogyadeśatvamiva, manaso'pi avahitatvaṃ nāma yat kāraśabdena adhikena uktaṃ, tadapekṣaṇīyam | avadhānaṃ ca idameva ucyate- yat kila didṛkṣitavastuvācakaśabdasaṃskāraprabodhakatvaṃ; [śabdapra ka. | prabodhavattvaṃ ga. |] tathāpi abhidharmikaireva [dharmakaiḥ ka. |] uktaṃ manaskāraścittābhoga iti, ābhogaśca vimarśanonmukhatvameva ucyate | taiḥ iti boddhaiḥ bodharūpatā samanantarapratyayāt iti vadadbhiḥ | tena kāraṇasāmagrījanmanaḥ kāryasya kāraṇāṃśabalādutpadyamāno viśeṣo na apareṇa kāraṇāṃśāntarajanmanā viśeṣeṇa virudhyate ghaṭasya iva mṛdrūpatayā saṃniveśaḥ | tathāca bodhasya vimarśarūpatā manovadhānātmakakāraṇāṃśabalopanateti na arthātmakakāraṇāntarajanmayā viṣayavattayā virudhyate | virodhasya hi sahānavasthitirūpasya kāraṇaṃ kāraṇāntarāsaṃbhavo nāma mṛtpiṇḍe viśiṣṭasaṃniveśābhāvāt | tadviruddhaśca kāraṇāntarasaṃbhavaḥ iti kāraṇaviruddhopalabdhiḥ | tadāha tato yathā iti | janayati iti manaskāraḥ iti saṃbandhaḥ | avadhānasya tu tāratamyena kramika eva sphuṭabhāvena (page 226) prasara iti prathamamantaraṅgasvabhāve ahamātmani rūpe vimarśabalena svīkāraḥ, tata idamityahaṃbhāvasāmānādhikaraṇyena sadāśivabhūmyadhiṣṭhānaṃ, tato'pi idamityeva bhedamātreṇa, tato'pi ghaṭa ityādiviśeṣeṇa,- iti | naca atra viśeṣāṇāṃ pariniṣṭhā kācit, kevalaṃ yata eva pramātā viramati, sa eva pāścāttyo viśeṣa iti tadvimarśata eva viśrāntaḥ pramātā bhavati,- iti tatparyantameva smaraṇam | tata eva āha sūkṣmaḥ iti | uttarottaraprasarāpekṣayā pūrvapūrvaniṣṭhaṃ saukṣmyaṃ yataḥ | tadāha tatrabhavān bhartṛhariḥ pratisaṃhṛtakramāntaḥ satyapyabhede samāviṣṭakramaśaktiḥ paśyantī | sā acalā ca calā pratilabdhāsamādhānā ca, saṃvinniṣṭhajñeyākārāpratilīnākārā nirākārā ca, paricchinnārthapratyavabhāsā saṃsṛṣṭārthapratyavabhāsā ca sarvārthapratyavabhāsā praśāntapratyavabhāsā ca | iti | anena hi aparimāṇabhedatvena ahantedantayorvicitratā uktā | tathāca mārgagatāvidantāvimarśata eva pramāturuparama iti tāvati eva smaraṇam, uttarottarāpekṣayā ca pūrvapūrvasya saṃvartitaśabdabhāvanārūpatvādavikalpatvamucyate satyapi vimarśaviśeṣātmakavikalparūpatve | ādyaṃ tu yat- ahamiti, ahamidamiti ca rūpadvayaṃ, tatra kevalaṃ śuddhaiva vimarśarūpatā, natu vikalpātmakatvamiti nirṇāyiṣyate anantara eva āhnike | nanu ca samanantarapratyayarūpasya manasaḥ kuto'yamavadhānaśabdavācyo bhavadupakalpito'bhilāpasaṃskārayoga ityāśaṅkya āha yathā iti | samanantaraḥ pūrvo janakakṣaṇāpekṣayā yaḥ kṣaṇastatra | anyonyam iti | nahi atra apavarakapraveśavat kālāntarapratīkṣā saṃvedyate | saha iti, natu pṛthak | pūrvaṃ te indriyādayo tathābhūtā vimarśajananaśaktamanaskārātmasāmarthyavihīnāḥ, paścāttu svakāraṇabalāt tathābhūtasaṃskāravantaḥ, (page 227) natu tathābhūtānāṃ tathābhāve upādānasahakāripratyayāḥ paryante vopasarpaṇapratyayā hetutvena santi,- iti darśayati athābhipāte'pi iti | nanu na saṃvedyante tādṛṃśi kāraṇāni | atra ucyate viśvavartinām iti | merurapi himavataḥ sthitau ghaṭasya vā janmani nākāraṇameva tasmin yathādeśakālamāsīne tatsthityutpādādi nirvighnaṃ yataḥ | tathāca abhidharmaḥ svato'nye kāraṇahetuḥ.......................... | (a. kośa 2|50) iti kāryavyatiriktasya hetoḥ kāraṇatāmavocat | amunaiva [neva kha. |] āśayena āryaprajñākaragupto bhāvino'pi svakālāvasthānena kāraṇatāmavocat [t iti kha. |] | evaṃ paramatamanubhāṣya enameva nyāyaṃ svapakṣasiddhaye yojayati evamapi tata eva iti | etadeva dṛḍhīkaroti avaśyam iti | pratyakṣaṃ tāvat svabhāvataḥ parāmarśaśūnyaṃ bālasya | eṣa hi bhavatāṃ pakṣaḥ | pūrvaṃ yat saṃketadarśanaṃ tadāhito yaḥ saṃskārastasya prabodhanena ca smṛtyanantaraṃ parāmarśakriyayā bhavitavyaṃ, bālasya tu pūrvadarśanābhāvāt saṃskāra eva nāsti,- iti parāmarśaśūnyametadīyaṃ pratyakṣaṃ sarvam | naca aparāmṛṣṭe saṃketopapattiriti vitatya darśayati tathāhi iti | śravaṇamātraṃ darśanamātram iti parasparasaṃparkāyogyaśabdārthasvalakṣaṇadvayaniṣṭhaṃ jñānadvayamityarthaḥ | na caivam iti prasaṅgānantaraṃ tadviparyayaṃ darśayati | na aparāmarśakaṃ bālasya ādyaṃ vedanaṃ saṃketagrahaṇotthāpakatvāt, aparāmarśakatāyā viruddhaṃ yat parāmarśakatvaṃ, tena vyāptaṃ saṃketotthāpanam, tasya hi vyāpakāntaraṃ śabdārthayoḥ parasparādhyāsalakṣaṇena anuṣaṅgena grahaṇam, tadviruddhaṃ ca ananuṣaktagrahaṇam | parāmārśakatvaṃ [aparā ga. |] tadvyāpakaviruddhopalabdhitrastaṃ saṃketotthāpanaparāmarśakāt nivṛttaṃ (page 228) parāmarśakatvena vyāpyate iti viruddhavyāptopalabdhiḥ | ādyatve cāpi śabdāntaraparāmṛṣṭa eva apūrvaśabdasya saṃketagrahaṇaṃ dṛṣṭaṃ kokilaparāmṛśye pikaśabdasya iva | tat paryantavartinā samayānapekṣiṇā saṃvedanabalāyātena śabdanena [śabdena ka. |] vinā sāṃketikaśabdayojanaiva na upapadyeta | sarvaśabdavācyatā hi sarvasya arthasyeti antato varṇamātrātmanā api huṃkārāṃśena asāmayika [asama kha. |] eva parāmarśaḥ, punarvyavahāraniyamāya niyataḥ śabdaḥ saṃketyate, tasyāpi pramātṛsāttve anya iti hi saṃketaparamārthaḥ | tasya iti sa parāmarśo'rthālocanasya svabhāva eva kiṃ na upeyeta | tathopagame hi saṃketasmaraṇaṃ dūṣaṇaṃ yathoktaṃ saṃketasmaraṇopāyam..................... | (pra. vā. 3|174) ityādi arthopayoge'pi punaḥ smārthaṃ śabdānuyojanam | ityādi ca | yathā saṃketanam iti pṛthagbhāve'pi hi upagate darśanavikalpanayoḥ saṃvedanabalāyātaṃ tādātmyaṃ samarthanīyam | yathoktaṃ vikalpā hi pratyakṣāyante | iti abhraṣṭadarśanasaṃskārasya | ityādi ca | tato yuktyā paraṃ tayoḥ pṛthaktā vācyā | tasyāṃ ca saṃketasmaraṇameva vijṛmbhate | tadvighnāpahastane ca kṛte abādhitasaṃvitsiddhamavaśyābhyupagantavyam, anyathā na kiṃcidabhyupagamyaṃ [dapyupagamyaṃ kha. |] syāditi vyavahārasiddhaye svabhāvahetuḥ | nanu bālasya pūrvadarśanasaṃskāro nāstīti asiddhamiti paramataṃ niṣedhati bālasya (page 229) ityādinā | yat kila bālye smaryate yatra na tathā antaḥkaraṇapāṭavaṃ, tat yauvane na smaryate iti kaḥ śraddhadhīta, yauvane ca tat smaraṇe smaryeta, anyathā dhātrīmapi na smarediti kāryābhāvāt tat nāstīti | nanu uktaṃ pratyakṣasādhana eva indriyadhiyaḥ kalpanāvirahaḥ saṃhṛtya sarvataścintāṃ stimitenāntarātmanā | sthito'pi cakṣuṣā rūpamīkṣate sākṣajā matiḥ || punarvikalpayan kiṃcidāsīnme kalpanedṛśī | iti vetti na pūrvoktāvasthāyāmindriyādgatau || iti | satyamuktaṃ, tattu na parāmarśābhāvasādhanāya alam | tathāhi sarvacintāsaṃhāre tatsamanantaraṃ tāvadadhyavasāyena na utpattavyaṃ tadutpattau stimitetarayoraviśeṣaprasaṅgāt, adhyavasāyānutpattau sā ca daśā asti,- iti kathamavyavaharaṇīyatvāt | smaraṇena vyavahariṣyate [vyavahāriṣyate kha. |] iti cet tadanupapattiṃ svadarśane tāvadāha darśanasmaraṇayorhi iti pūrvaṃ hi smaraṇāhnike sa hi pūrvānubhūtārthopalabdhā...................... | (1|4|1) ityādinā idamupapāditam- yatkila darśanasya smaraṇasya ca yadyekamantarmukhaṃ parāmarśamayaṃ cittattvaṃ, tadā bhavati abhīnnaviṣayatvaṃ; na anyathā | draṣṭuśca saṃvidrūpasya iyameva draṣṭṛtā- yadidantāvimarśe bhittisthānatayā pratiṣṭhāpadatvena ahaṃvimarśamayatvamiti stimitatā api vimarśamayī eveti pareṇa api etadavaśyābhyupetyamityāha vāstava iti | pramātā iti | ahamitthamidānīṃ nirbhāse itivikalpajīvitaḥ santānasvabhāvaśca asāvityāha tadaikyaṃ ca iti | ata [ata eva ka. |] eva pravahadrūpatvena udayāt yugapadubhau vikalpāve- (page 230) katvaśarīraprāṇasantānena avatiṣṭhete | tato'pi uktaṃ tadaikyaṃ ca iti | atra upapattiṃ ghaṭayati tathāhi iti | anubhavajaḥ saṃskāro vikalparūpe pramātari viśrāmyati | uktaṃ hi nāvimṛṣṭaṃ smṛtibījamādhatte iti | na iṣṭam iti | saṃbandhasiddhirapi tatrāpi yaḥ parāmarśaviṣayo laukikasya saḥ | cidabhedāprathārūpabhedasārasya vedituḥ | vyāpāro'nena ruddho'sau na vikalpāntaraṃ vrajet | vikalpāntarasaṃsparśe mātṛbhedaprasaṅgataḥ || (9, 10) iti | evaṃca vikalpānudaye vyavahāryataiva na syāt staimityasya | naca samanantarameva vikalpodayo yuktaḥ stimitetarayoraviśeṣaprasaṅgāditi uktam | nanu tadanantaraṃ yadyapi na vikalpa udeti, tathāpi kālāntare smaraṇasya utpatsyamānatākṣaṇe sa udeṣyati | netyāha naca iti | teṣām iti avāstavapramātṛvādinām | pramāturvikalpātmana utthānaṃ kasmāt na yuktam | āha antara iti | stimitatāyāḥ smṛteśca madhye bhavan yo vikalpastena yaḥ staimityadarśanasaṃskāravicchedo'yamiti idānīntanakālāntarabhāvyapi ata eva saṃskāravicchedāt hetornīlānubhavāntaratadvikalpanavichinnasaṃskāranirvikalpānubhava iva stimitatānubhave'pi na syāt smaraṇam | yadivā vākyadvayametat | antara ityādinā kālāntarabhāvinā api vikalpanasaṃbhedāt stimitataiva na syāditi uktam | ata eva ityādinā tatra [tat ka. |] smaraṇaṃ na bhavet | darśitaṃ ca tat punarvikalpayan iti vadatā iti āveditam | tadavaśyaṃ staimitye vikalpanarūpeṇa pramātrā bhavitavyaṃ, naca tataḥ pṛthagbhūteneti vimarśasya stimitadarśanatādātmyenaiva sthitiḥ (page 231) siddhā | tataśca pratyakṣasādhanatvena pratyuta kalpanātādātmyameva sidhyati,- iti viruddho'yaṃ hetuḥ | nanu kālāntarabhāvī vikalpo na stimitānubhavaṃ saṃbhettuṃ prabhavati, tat kathaṃ tatsaṃskāro vicchidyeta | samanantaravartī hi vikalpo nairantaryāt pṛthagalakṣyamāṇaḥ kāmaṃ nirvikalpakasaṃskāraṃ vicchindyāt | tat kālāntarodite vikalpalakṣaṇe pramātari na staimityasya bhādhaḥ kaścit, nāpi tatsmaraṇasya,- ityāśaṅkya āha vikalpo'pica iti co vyākyātaśaṅkāsūcakaḥ | smārtaḥ iti gṛhītagrahaṇarūpatvāt sarvo vikalpaḥ smṛtisvabhāva eva, kevalaṃ kadācidanubhavacchāyānurāgādayamiti udyan [udyat ka. |] sa iti amunā vapuṣā na avabhāsate | smaraṇaṃ [ṇaṃ ca |] nāma darśanena saha viṣayaikye bhavati | viṣayaikyaṃ pramātṛviśrāntyāyattam | sāpi sati pramātari | so'pi vikalpamayaḥ | vikalpa evaca idānīmuttiṣṭhati,- iti cakrakam | smṛtireva smārtaḥ, iti svārthikaḥ pratyayaḥ | svārthikatve'pica prakṛtito liṅgātivṛttirupagatā śamīra aupayikamityādivat | smṛtiśabdo vā jātau, bahuvacanānto vā varge | tato bhave taddhita iti smṛtijātīyatvaṃ smṛtivargīṇatvaṃ vā uktam | athavā śabdasaṃketasmṛterāyatto vikalpa iti smārtaḥ sa smṛtyabhāve kathaṃ bhavet | smṛtiśca pramātrutthānamantareṇa na yukteti vimarśasvabhāve pramātṛmaye'nubhave'nabhyupagamyamāne na syādeva vikalpaḥ kaścidanubhavānantaraṃ kālāntare'pi veti asati parāmarśe na vikalpaḥ smṛterabhāvāditi kāraṇānupalabdhiḥ, asati parāmarśe na smṛtirviṣayaikyāyogāditi vyāpakānupalabdhiḥ | tadiyatā granthena staimityasya abhāva [āśraya kha. |] eva darśitaḥ | nanu anubhūyate staimityasya smṛtirabādhitā, sā tasminnasati kathaṃ syādityāśaṅkya (page 232) savimarśatve'pi staimityasamarthanaṃ pakṣāntaraṃ gṛhṇāti saṃskṛta iti | vimarśasaṃbhavasya staimityasya ca na kaścit virodhaḥ | tathāhi avahitamanaskāramahimnā bhavannapi dṛśyamānapadārthaviṣayo vimarśabhāgaḥ prakāśāṃśādabhinnaḥ kṣaṇamātrabhāvī kṣaṇāntaravikalpābhyāsena sūḍhatāṃ na nīta iti na kālāntare smaryate | nanu prakāśāṃśo'pi evamiti so'pi prakāśabhāgagato vimarśo na smaryate | maivam, prakāśabhāgasya hi svasaṃvidviśrāntilakṣaṇo'pi vimarśaḥ so'ntaraṅgatvāt [tvādādarapratyayamayo nityameva kṣaṇamātrabhāvyapi antaraṅgatvāt kha. |] dṛḍharūḍhimayatvena paṭīyāneveti tena avaśyādheyaḥ saṃskārastadasau prakāśāṃśaniṣṭha eva smaryate | arthabhāgastu pramāturbahiraṅga iti tanniṣṭho vimarśaḥ punarvikalpaparamparābhyasta eva prarohamabhyeti, na anyatheti sarvaṃ sustham | tadāha iti tat sarvatra samarthitaṃ vimarśamayatvamāhetyarthaḥ | anena saptamyantasya pūrveṇa saṃbandha ityāha tvarita iti | hetupadaṃ kriyāgrahaṇasya dhāvanādisautrapadavyākhyānāya kṛtasya vyāvartyamāha jñānaṃ hi iti | svakāraṇādhīnaṃ iti kākākṣivat pūrvottaraviśeṣaṇatvena yojyam | yadāhuḥ ghaṭādau mīlitaṃ cakṣuḥ paṭaṃ nahi na paśyati | iti | smaraṇādabhilāpena.......................... | iti | atha dhāvanasya ādipadasya ca prakārārthasya vyākhyānāya yat śīghrapadaṃ, tasya vyāvartyamāha kriyāpi iti śayanāsanādikā niranusandhānatṛṇatroṭanādikā vā | saṃskāravaśāt iti prathamecchajanitāt | ata eva tatra tatra punaḥpunardarśanāni na upayujyante | icchāvimarśena iti punarantarālāntaropanatam | syāt iti na asaṃbhāvyametadityarthaḥ | anyat deśarūpaṃ (page 233) yat dravyaṃ, ādipadena śuklapītādilakṣaṇo guṇaḥ; yadivā anyadeśamanyasvabhāvaṃ ca yat dravyādi, tadviṣayā | tadāha iti etadvastu dṛśyamānaśabdena āhetyarthaḥ | anusandhānaśabdaṃ vivṛṇoti tādṛgicchāyojanena iti lakṣaṇe tṛtīyā | idamiṣṭamidamiṣyate, idaṃ ca eṣaṇīyamiti hānopādānecchānāmanusandhānena upalakṣitaṃ yadeṣaṇīyatvaṃ, tena vinā tat iti hānamupādānaṃ ca pratikṣaṇaṃ yad, tat na upapadyate iti saṃbandhaḥ | vācanaṃ tvaritapaṭhanodgrāhaṇāderiha upalakṣaṇamiti vivṛṇoti tvaritapāṭhe'pi iti | sthānaṃ mūrdhatālvādi, karaṇaṃ jihvāgrādi, tayoḥ parasparaṃ sparśe sati varṇaniṣpattiryataḥ spṛṣṭatādyudaya iti spraṣṭavyapadam | nanu sūtre kva etadasti yat vṛttau darśitam | āha tadartham iti | nanu iyatā prabandhena darśanalakṣaṇasya lolībhāvena vartamānā icchā ātmabhūteti upapāditam | etacca aprakṛtam | vimarśo'sya ātmeti hi upapādanīyam | satyaṃ, tadeva tu itthamuktamiti darśayati icchāyāśca iti | vimarśaviśeṣa eva hi icchā, tatra avaśyaṃ sāmānyarūpeṇa api eṣaṇīyasparśinā tadidamitivimarśena bhavitavyam, tasyāṃ ca daśāyāmicchājñānakriyāśaktibhiḥ saṃvedanānandamayaprakāśatādātmyavṛttibhiravasthīyate eva | yaduktaṃ śrīparameṣṭhipādaiḥ praharṣāvedasamaye............................. | (1|9) ityādi upakramya ............................ vācane dhāvane tathā | eteṣveva prasaṅgeṣu sarvaśaktivilolatā || (1|11) iti | darśanasya ātmā iti vigrahaḥ | nanu darśanasya ātmabhūtā (page 234) icchā vimarśaviśeṣarūpetyetadeva na siddham, darśanānantaraṃ hi icchā | etat pariharati naca iti | evaṃ hi sati mantharakriyātastvaritatāyāḥ ko viśeṣaḥ | nanu saṃketasmaraṇopāyam ................... | (pra. vā. 3|174) iti nirūpitayuktikrameṇa vimarśātmatvaṃ darśanasya bādhitamityāśaṅkāṃ parāsyan smārayati uktaṃ ca iti | nanu icchātādātmyameva astu tvaritatānyathānupapattyā darśanasya kimanena tadidamitivimarśatādātmyāṅgīkāreṇa | atra āha naca iti | tadayaṃ prayogaḥ- tvaritadhāvanavācanādau darśanapṛthagbhūtā na icchā tvaritatvasya [tvaritatvopa kha. |] upalabdheḥ | pṛthagbhāve hi atvaritatvameva kramikasvarūpabhūyastvāpatitakālabhedopanataṃ bhavet,- iti apṛthagbhāvena viruddhena vyāptaṃ tvaritatvamiti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | tataśca tatraiva darśanaṃ vimarśātmaśūnyaṃ na bhavati icchāmayatvāt | vimarśaśūnyatve yadi bhavedicchā, mārgagamane'pi tṛṇādiviṣayā bhavediti niyatā na syāt | ato niyamānyathānupapattyā vimarśa icchāyā vyāpaka iti viruddhavyāptopalabdhiḥ | nanu sākṣātkāri jñānaṃ viṣayabalādutpānnaṃ, naca viṣayasya śabdaḥ svarūpaṃ, naca anyabalotpannaṃ jñānamanyasya prakāśakaṃ bhavati, naca anyabalotpanne jñāne anyasya pratibhāso [bhāsena yuktaḥ ka. |] yuktaḥ | yathoktaṃ taddhyrthasāmarthyena utpadyamānaṃ tadrūpameva anukuryāt | ityādi | indriyabalācca utpannaṃ vijñānam, naca cākṣuṣeṇa jñānena śabdasya pratibhāso yuktaḥ, nāpi śabdasya cākṣuṣajñānajananasāmarthyamupalabdham | yadāha sato'pi vā tadātmana indriyāntarajñānotpattāvasāmarthyāt ityādi | etat pariharati (page 235) naca iti | naca vaktavyam iti saṃbandhaḥ | yadi hi viṣayatābalādindriyabalācca ghaṭe bhāsamāne paṭa iva rūpādau bhāsamāne śabdo bhāsate iti pratyajñāsyāmahi, tat satyamupālapsyāmahi; natu evaṃ dvayamapi upagatamasmābhiḥ | vācako hi ayaṃ śabdo, naca svalakṣaṇasya niyatākṣagamyasya viṣayasya sato vācakatvamiti bhavatu eva | nanu yadi na aindriyiko bhāti ayaṃ, (kathaṃ) tarhi avabhāti | āha svasaṃvidviṣaya iti | etena idamapi pratyuktaṃ yaduktamāryeṇa na cāyamarthāsaṃsparśī saṃvedanadharmo'rtheṣu tanniyojanāt | iti | nahi arthe kācana śabdayojanā vikalpasamaye saṃvedyate | yadapi idaṃ sāmānādhikaraṇyaṃ- ayaṃ gauriti, tadapi vimarśadvayayojanāmātralakṣaṇaṃ vimarśāntarameva, natu śabdārthayorbāhyasvalakṣaṇarūpayoranyonyamatra melanamavabhāti kiṃcit | yastu śabdasya arthe adhyāso vakṣyate, sa bodhabhūmāveva bodhābhedāt tayorvastuta iti vakṣyate | nanu yadi sa śabdaḥ svalakṣaṇātmā na bhavati [tmā bhavati ka. |], kastarhi asau | ucyate sāmānya iti | kutastyaḥ khalu asāviti cet, āha manaskāra iti | nanu manaskārasya bodhatāsaṃpādanamātre vyāpāro yaducyate samanantarapratyayāt bodharūpatā iti | rūpādeśca saviṣayatāṃ bodhasya saṃpādayituṃ sāmarthyam | tataśca tadbodhādhikaśabdanaśaktiviśrāṇane kasya vyāpāra ityāśaṅkāśamanamantarāgūrya brūte naca iti | ayaṃ ca atra bhāvaḥ- yathā nīle dṛśyamāne nīladarśanaṃ sukhādyātmakaṃ [tatsukhā kha. |] tāvat saṃvedyate, tatra saviṣayatā tāvat nīlena kṛtā, manaskāreṇa bodhatā; sukharūpatā tu keneti cintyam | na tāvat viṣayeṇa na (page 236) artharūpāḥ sukhādaya ityupagamāt | na manaskāreṇa tasya bodhatāmātre sāmarthyāt | athaca bhāti sā | tadasyāṃ manaskāragataḥ saṃskāraviśeṣo bhāvanātmā nimittatvena abhidhātavyaḥ | yathoktaṃ bhavadbhireva ....................... viśeṣātprītitāpayoḥ | bhāvanāyā viśeṣeṇa..................... || iti | tathaiva śabdanarūpatve'pi nirbhāsamāne manaskāragata eva saṃskāro'vahitatvalakṣaṇaviśeṣasvabhāvo vyāpāro jñātaḥ,- iti kimatra prathāsamarthanīyam | arthamātrasya iti | mātrapadasya ayamāśayaḥ- yadyapi asmanmate artharūpatvaṃ sukhādīnāṃ, tadāpi niyatā bhāvanā sahakāritvena tannirbhāse vyāpriyate; na śuddho'rthaḥ | prakṛte'pi ayameva vidhiḥ | tathāhi- prakāśamayatvādarthasya prakāśasya ca vimarśajīvitatvāt, vimarśātmakatve'pi arthasya apratiniyataśabdamelanaparighaṭitaśabdanātmakavimarśaviśeṣaprabodhe saṃketagrahaṇapaṭīyaḥsvāhitamanaskārasaṃskārasahitaḥ so'rtho vyāpriyate; na śuddhaḥ | apratiniyate tu māyīye vimarśe'ṅguliśironirdeśaprakhyedantālakṣaṇe viśiṣṭekāradakārādisaṃbhedamabhajamāne māyāśaktereva vyāpāraḥ | amāyīyatve tu ahantātmani satatodite na kāraṇacintā kācit | nanu svalakṣaṇasya avyavahāryatvāt na saṃketaviṣayatā, sāmānyaṃ ca apāramārthikaṃ na indriyagrāhyam | tat kathaṃ svalakṣaṇe dṛṣṭe viśiṣṭaśabdanopapattirityāśaṅkya ābhāsanikurumbātmakaṃ svalakṣaṇamābhāsamātraṃ ca deśakālābhāsāsaṃkucitaṃ sāmānyaṃ paramārthasadeva, tadevaca pramāṇena viṣayīkriyate pratyābhāsaṃ pramāṇavyāpārāt vakṣyamāṇāditi hṛdaye gṛhītvā nirūpayati ramaṇīyatā iti | tatra iti nīle dṛśyamāne ramaṇīyābhāsaviśrāntameva (page 237) yathā sukharūapatvaṃ sukhajanakarūpatvaṃ vā, tathā nīlābhāsaviśrāntaṃ nīlaśabdanarūpatvaṃ nīlaśabdanajanakatvaṃ vā bhaviṣyati,- iti na kiṃcana vaiṣamyam | tadetadābhāsamātraviśrāntatvaṃ samarthayitumāha anyadāpi iti | etatprakṛte yojayati tadvat iti | svalakṣaṇamanāvartamānaṃ kā tatra bhāvanetyāśaṅkāyāmidameva uktaṃ ramaṇīyatā ityādi | nanu apūrvaghanasāraparimalaprabhṛtisvalakṣaṇajanyaṃ viśiṣṭameva sukhamasti, śrutapūrve'pi vā gītādau punaḥ śrūyamāṇe tātkālikaṃ yat sukhaṃ tat tātkālikenaiva svalakṣaṇena kartavyam | ata eva idamiti | tadeva gītaṃ ramaṇīyam iti ramaṇīyatā yā arthapakṣe, sā svalakṣaṇasthānena | nanu artharūpavikalpyatāsāre sāmānye yo nikṣepo'dhyāsastasya yaḥ paryantastadviśrāntilakṣaṇastena prāpitaṃ śrotṛhṛdaye viśramitaṃ viśiṣṭaṃ tat sukharūpatvamiti tatra kathaṃ bhāvanopayogaḥ | bhāvanā hi vikalpābhyāvartanasvabhāvā vikalpātīte kathaṃ svalakṣaṇe syāt | etadapi saṃgamayati viśiṣṭa iti | tādṛkṣe'pi bhāvanā tāvadavaśyamupayoginī | gītadhvanau hi na sṛgālo rajyati mālatīparimale vā madhukara iva hariṇa iva veti | tatrāpi anekajanmābhyastavāsanānubandhaḥ vītarāgajanmādarśanāt | (nyā. sū. 3|1|25) pūrvābhyastasmṛtyanubandhāt jātasya [jātaharṣa kha. |] harṣabhayaśokasaṃpratipatteḥ | (nyā. sū. 3|1|19) iti | tatastadvipākānuguṇānāmeva abhivyaktirvāsanānāṃ tāsāmanāditvaṃ cāśiṣo nityatvāt jātideśakālavyavahitānāmapi ānantaryaṃ smṛtisaṃskārayorekarūpatvāt (page 238) iti ca nayena avaśyābhyupetyo manaskāraniṣṭho yasya prabandhapravṛttakāraṇamahimopanataprabodhasya manaskāreṇa vitīrṇabodhatāke arthena dattasārūpye bodhe saukhyātmatāṃ vitarituṃ prabhaviṣṇubhāvaḥ | artharūpā na sukhādaya iti ca vaḥ [yaḥ ka. |] pakṣaḥ, tatra ca bhāvanāyā viśeṣeṇa................... | ityasminnavaśyasamarthye hetau samasto'yamartho bhavadbhirapi yatnena avalambanīyaḥ | asmaddṛśi api arthapakṣe tāvat yo nikṣepa idaṃ ramyamiti, tasya yaḥ paryanto buddhau saṃvedanacchāyādhāriṇyāṃ sajātīyārthagatasukhasaṃbandhaprabuddhasukhāyāṃ ca viśramastena prāpitamahaṅkāreṇa ahaṃ sukhī- iti vyavahṛtaṃ yatsaṃvedane sukharūpatvaṃ, tadbhāvanāmuktayuktyā sahakāritvena apekṣata eva | etat saṃkṣepeṇa nigamayati iti yuktyaiva ityādinā | tatra evaṃ yojanā- āntarasya vācakarūpasya abhijalpātmatvena, natu viṣayarūpatayā, abhilāpasya yojanā yuktaiva prathamadarśanalakṣaṇe'pi bodhe, natu abhilāpayojanā, tata āha- saṃskṛtaṃ yat svopādānaṃ samanantarapratyayarūpaṃ manaskārākhyaṃ tena upapāditaḥ svasaṃvedanasiddhatvādanapahnavanīyaḥ śabdanaṃ nirūpaṇaṃ nirdeśanamiti prasiddho yaḥ pramāturdraṣṭurdarśanātirikto vyāpārastadāśrayā [śrayāt ka. |] tena avaśyaṃbhāvinā sā balādeva ānītā | nanu uktamatra paraiḥ śabdenāvyāpṛtākṣasya buddhāvapratibhāsanāt | arthasya dṛṣṭāviva tadanirdeśyasya vedakam [śyavadekakam ka. |] iti | etatpariharati arthasahakārisahita iti | saṃskṛtāt manaskārādarthaṃ sahakāritvena apekṣamāṇāt yā abhilāpayojanā (page 239) bodhe, yā ca tamanapekṣamāṇāt; sā kathamekarūpā bhavet, arthe hi sahakāriṇi bodho viṣayasvalakṣaṇasarūpaḥ san savimarśaḥ avyāpṛtākṣasya tadabhāve nirviṣaya ātmaviṣayo'sadviṣayaḥ sāmānyaviṣayo vā bhavan savimarśa iti kimatra ayuktam | asau iti pūrvoktā na so'sti pratyayaḥ .......................... | (vā. pa. 1|124) ityādinā ca darśanāntareṣu api śataśaḥ samarthitā | nanu idānīmidamiti sarvatra nīlādibodhe śabdanaṃ cet, tarhi na kiṃcit nirvikalpakam | astu evaṃ paradṛśi, kiṃ no vighaṭitam | nanu bhavatāmapi kathaṃ nirvikalpakatā, yā avaśyaṃ [śya sama kha. |] samarthanīyā | taduktavanto bhavantaḥ tasyāṃ hi nirvikalpakadaśāyāmaiśvaro [lpada ka. |] bhāvaḥ paśorapi iti | tatra [atrāha kha. |] āha asmākaṃ tu iti | tuḥ paradarśanāt viśeṣakaḥ | idameva adhunaiva, raktaḥ san, jānāmi, karomi saṃkucitasvarūpaḥ,- ityevaṃ niyatikālarāgāśuddhavidyākalāmāyārūpakañcukaṣaṭkaparivṛta- prakāśasvabhāvo yaḥ puruṣo nāma māyāpramātā, tasya samastaṃ- paśyāmīti- prabhṛti buddhindriyaviśeṣavṛttivarge yadanuyāyi vedmītivṛttirūpaṃ, tatra yat karaṇaṃ sāmānyarūpamaśuddhavidyātattvaṃ; tacca na svatantraṃ kiṃcit, apitu parameśvarasyaiva śaktiḥ, tatastasya yāni viśeṣarūpāṇi cakṣurādīni- rūpaṃ vedmi, sparśaṃ vedmi- ityādivṛttiviśeṣabhāñji, tairabhivyakto māyāśaktisaṃkocāpasārito'pi īṣat [īśaḥ puru...........kāśo kha. |] punararpitaḥ prakāśo yasmin nīlādau vedye tādṛśe jhaṭiti dṛśyamāne prakāśasya svābhāvikāt parāmarśamayatvāt yadahamiti vimarśanaṃ, tadgocarībhāvaṃ prāpte idantayā pramātṛpra- (page 240) meyāntarabhāvāpohanaprāṇayā nirdeśyatvaṃ vikalpyamānatvaṃ nāsti, tāvati yato manasaḥ saṃbandhī pramātṛprameyabhedotthāpako'nuvyavasāyātmā vikalpanavyāpāro na udita ityasmanmate na asaṃbhāvyametat | tatra ca idantā nirdeśyatvābhāve nīlādimātraviṣayā bhedaprathanamātrarūpā māyāsaṃskārasya tatrāpi bhāvāt, natu sarvathā pūrṇā īśvaratā | pramāṇatā ca (vakṣyate) pramāṇalakṣaṇe idametādṛk................................. | (2|3|1) ityādau, tadā ca māyāpramātṛbhāvasya saṃvṛtasyaiva avasthānam, udite tu vikalpanavyāpāre so'pāvṛto vartate iti tatkṛtāt dvaitārambhāt pramātṛprameyayorbhedakaḥ prameyaviśrāntaḥ idamitinirdeśo bhavan pūrvāpekṣayā prasāritarūpaḥ svayaṃvikalpanātmā svāpekṣayā pūrvatra nirvikalpakatāṃ vyavahārayati | saṃvṛtā hi śabdabhāvanā prasāritāṃ śabdabhāvanāṃ vividhakalpanārūpāmapekṣya tathābhūtavaividhyakalpanavaikalyāt nirvikalpeti [lpaka iti kha. |] ucyate | yadi evaṃ vikalpa eva idantānirdeśyatā bhavanmate, sa ca na vastusparśīti cakṣurādigrāhye vastuni na idantāvimarśaḥ syāt | tatra tu ahamitivimarśo'stu, naca tena vyavahāra idaṃ nīlaṃ dṛśyamānaṃ gṛhṇāmīti vyavahārāt | etat pratikṣipati sa ca iti idantānirdeśaḥ | vikalpo'pi hi na atyantāya avastuviṣaya iti nirṇītaṃ prāk bhrāntitve cāvasāyasya........................ | (1|3|5) ityādau, vakṣyate ca taddvayālambanā.................................... | (2|2|3) ityādau || 19 || (page 241) nanu prakāśasya jīvitaṃ vimarśa iti sāmānyena uktam | tacca katham | sūkṣmo hi asau bhavatu tathā, yastu sthūlo yatra sphuṭā vikalpatā, tatra yadidaṃ śabdanaṃ sthūlaṃ śabdātma nīlamidamiti, taditi vā; sa māyāpadocito vimarśo māyāpramātṛprakāśasya kathaṃ jīvitamiti yaḥ śaṅkate, tasya mohaṃ śamayituṃ na asmākaṃ sthūlaḥ śabdo'rthavadeva pṛthak prakāśate; yo viṣayasvabhāvaḥ, sa prakāśajīvitamiti vimarśa iti vā saṃmata [smaryate ka. |] ititātparyābhidhāyi; tathā vimarśo'dhyavasāyaḥ, saca buddherdharmo no [na citaḥ kha. |] citaḥ prakāśarūpāyā iti yo manyate sāṃkhyastasya etadviparyayaśamanapradhānaṃ; tathā śabdārthavyatirekeṇa tāvat na aparaṃ saṃvedyate, tat kiṃ vimarśasya anyat vapuriti yasya ajñānaṃ, tasya saṃbodhādhāyi sūtraṃ ghaṭo'yamityadhyavasā nāmarūpātirekiṇī | pareśaśaktirātmeva bhāsate natvidantayā || 20 || nāma ghaṭa iti rūpaṃ pṛthubudhnodarākāraḥ; tathā nāma ayamiti rūpaṃ kaṭhinamiti viśeṣasāmānyavibhāgena yojyam | ata eva vṛttāvitiśabdadvayaṃ tadadhyavaseyaviṣayādhyavasāyaniṣṭhaṃ prayuktam | tadetadubhayamapi adhyavaseyam, tadviṣayastu vimarśo'dhyavasāyaḥ | tābhyāmatirekī yo na kadācididantāviṣayaḥ, apitu ātmavadahamityeva bhāsate; yo'dhyavasāyo māyāpramātṛprakāśasya jīvitamiti asmākaṃ pakṣaḥ, natu śabda eva adhyavasāyaḥ | tena ādyaṃ codyaṃ parihṛtam | pareśasya parameśvarasyaiva prakāśavapuṣaḥ paramārthataḥ sā śaktiḥ | sa evahi [eva kha. |] paśupramātṛrūpatayā adhyavasyati smarati jānātīti, natu jaḍasya buddhitattvasya etat prātisvikaṃ kiṃcana vapuḥ | etacca uktaṃ (page 242) .............................. jñānasmṛtyapohanaśaktimān | (1|3|7) ityatra | tena dvitīyo'pi vyāmoho'pasāritaḥ | nāmarūpātirekī ca adhyavasāyaḥ prakāśate ahamityātmeva | tataśca idantānirdeśyatvābhāve'pi anapahnavanīya eva so'pīti tṛtīyasya api dattamuttaram | ghaṭo'yamiti iti adhyavasāyaśabdena nāmarūpaśabdena ca yojanīyam | vṛttāvapi evamiti sūtrārthaḥ | enamavatārayati idantā iti | idantayā parāmṛśyaṃ yat bhinnaṃ ghaṭa iti nāmādhyāsena vartamānaṃ ghaṭarūpaṃ, tadadhyavaseyatvena viṣayo'dhyavasāyasya; natu tasya svayamidaṃbhāvāvamṛśyateti prathamaṃ codyaṃ parihṛtam, natu śuddha ityādinā dvitīyam | nanu adhyavasāyasya iha prākṛtatvamāgamādhikāre vakṣyate | āha satyaṃ, sāṃkhyavattu na tatraiva viśrāntirasya paramārthataḥ | athavā iti natu ityanena yojyam natu nāstyeva iti | anena tṛtīyāśaṅkānirāsatātparyaṃ darśitam | nāma tāvadvibhāgato vyācaṣṭe kadācit iti | ekasminnapi svalakṣaṇe asphuṭāvabhāse sāmānyanāma [nyaṃ nāma kha. |] tasminneva sphuṭāvabhāse viśeṣanāmeti avabhāsabhedāt parāmarśabhedo vyākhyātaḥ | atha prameyabhedādapi asau bhavatīti vyācaṣṭe athavā iti | svalakṣaṇe pratyakṣaviṣaye viśeṣaparāmarśaḥ, ātmarūpamātradarśane'pi hi kaścidayamanyatamo viśeṣa iti parāmarśena viśeṣa ekatamaḥ svīkṛta eva | pratyakṣaviṣayatvābhāve tu yat vikalpanaṃ, tat yadātadetidarśanānantarasamayaviśeṣānapekṣam | tasmin yadātadāvikalpane sāmānyena parāmarśaḥ | viśeṣo'pi hi tatra avamṛśyamānaḥ paramārthataḥ sāmānyātmaiva saṃpadyate | nanu ghaṭa iti viśeṣaḥ kiṃ vikalpanenaiva sphurati, sphurato'pivā asya ayamiti (page 243) paramārthatve ghaṭaḥ paṭa iti vikalpanayorna vaicitryaprasaṅgaḥ | atra ucyate ghaṭa iti viśeṣarūpatāṃ sarvatonirākāṅkṣāsaṃpūrṇavākyārthavikalpasamucitāmayamiti sāmānyarūpatāṃ padārthavikalpocitāmupalakṣayati | nanu darśanānantarabhāvino niścayasya api adhyavasāyatvaṃ māyāśaktyā..................................... | (1|5|18) ityatra sūtre nirdiṣṭaṃ, tat smaraṇavikalpanādeḥ parāmarśasya kathaṃ prathanamiti iha na vicāritameva bhavedityāśaṅkya āha adhyavasāyaśabdena atra iti | pūrvasūtre govalīvardavat viśeṣe vṛttirasya | anena ca adhyavasāyasya iha sāmānyarūpatāvyākhyānena uttarasūtre'pi śaṅkāparihāraḥ kṛto bhavatīti darśayati tathāca iti | tenaiva parihāraprakāreṇa uttaratra evaṃ vakṣyate iti saṃbandhaḥ, anyathā tu niścayarūpe'dhyavasāye ātmatvena bhāsanamiti ukte ātmani kālaśaktyabhāvāt sakramatvena pratibhāso na yukta iti tatraiva tatsamarthanaṃ karyaṃ syāt, natu smṛtyādau tasya prakaraṇānārūḍhasya akramatvaśaṅkāyā eva ayogāditi yojanā | athavā sūtrakārasya ayameva artho'bhipretaḥ, natu ṭīkākāropakramameva iyaṃ vyākhyetyarthaḥ | sarvanāmaśabdena parāmarśaśabdena ca vivṛtikāro ghaṭo'yamityasya bhāgasya nāmarūpaśabdena [nāpi avasāyaśabdena ca kha. |] adhyavasāśabdena ca saṃbandhamāha | vācyavācakasaṃvedanāni ghaṭa iti, ayamiti ca tulyaṃ nirbhāsante | yathāha paramaguruḥ śabdārthapratyayānāmitaretarādhyāsāt saṃkaraḥ | (yo. sū. 3|17) iti | mīmāṃsakapravaro'pi gaurityeva hi nirdeśo vācyatadbuddhivādinām | (ślo vā. 4|182) (page 244) iti | etadeva sphūṭayati tatra iti nirbhāsamānatvādanapahnavīye | vācakaḥ śabdaḥ śrotragrāhyasvalakṣaṇarūpatātyāgena buddhinirgrāhyaṃ sphoṭarūpaṃ sāmānyarūpaṃ vā śabdaṃ darśayati | vācyam iti pratyakṣatocitāṃ svalakṣaṇatāṃ śabdācca vācakāt pṛthagbhāvamasya nirasyan buddhigrāhyameva niraṃśaṃ sphoṭātmānaṃ sāmānyalakṣaṇaṃ tadvanmātraṃ vā rūpaṃ nirūpayati | parāmarśaśca iti vikalpanavyāpārarūpaḥ | nanu vācyavācakāveva parāmṛśyete, na tṛtīyaḥ parāmarśaḥ kaścit | aho svoktimeva na cetayate mahābhāgaḥ | parāmṛśyate iti yaducyate, sa eva ayaṃ parāmarśastṛtīyaḥ ukta eva bhavati | tadetadāha nāmarūpamadhya eva iti | parāmarśābhāve hi tāvaparāmṛṣṭau vyomakusumakalpau bhavetām | nanu astu parāmarśaḥ, sa tu prakāśate iti kutaśca na uktaṃ tritayaṃ prakāśate iti | idantayā bhātīti hi bhavata eva anabhimatam | āha avabhāti ca iti | parāmarśasya anavabhāse parāmṛṣṭasya api aparāmṛṣtakalpatvamiti hi uktaṃ, vakṣyate ca | nanu avabhāti ca, naca idantayā, tat tṛtīyagatyabhāvādahantayeti upanatam | ahamiti ca ātmaiva ayam | tat ko'paro'dhyavasāyo nāmetyāśaṅkya āha eṣa ca iti kevalaṃ bhinnasaṃvedya......................... | (1|5|21) iti samanantarasūtre jñeye jñeyena uparāgo vakṣyate tadvaśāt sakramatvena yato'vabhāti, tata ātmano niṣkramādatirikta iva vastutaśca anatiriktaḥ, ata eva ātmano dharmaḥ śaktirityevaṃvyavaharaṇayogyaḥ | tadetadatiriktānatiriktarūpatvaṃ sūtre ivaśabdena atādrūpye tādrūpyādhyavasāyadyotakena darśitaṃ, vṛttau ca mayaśabdena | prakṛtavacane hi mayaṭ | sa yadatra prakṛtaṃ tatpratyayārtharūpaṃ prakṛtyarthāt bhedena abhidadhat prakṛtyarthasya ca prakṛte pratyayārthe saṃbhedakatāṃ gamayannatirekānatirekau (page 245) prakāśayati | tataśca dehādisaṃkucito yo'haṃbhāvaḥ, so'nyaṃ saṃkocamanaṅgīkurvannadhyavasātā pramātā ca ucyate | tatpṛṣṭha eva tu yat bahirvikalpanīyena saṃkocāntaraṃ, tadyuktaṃ yadahamitirūpaṃ; so'dhyavasāya iti tātparyam | nāma api idantayā bhātīti yaduktaṃ, tat vyākhyātuṃ codyena upakramate nanu nāmno'pi iti | rūpasya astu vicchedāvabhāsanaṃ, nāmno'pitu yadupagataṃ, tadasaditi apiśabdārtho'yaṃ ghaṭo lohita iti idantāparāmarśāt | nāmno'pica yadi tathā syāt, tat vācakasya api tasya idantayā avabhāso bhavet vyavahārakāle | naca asti asau | kumbho'yamujjvala iti hi sāmānādhikaraṇyamidaṃśabdasaṃbhedena ābhāti | naca vācakasya lauhityaṃ saṃbhavatīti idantāvabhāse tatsamānādhikaraṇadharmāntarayogo vyāpakaḥ, tadviruddhaśca tadayoga iti vyāpakaviruddhopalabdhyā na idantāparāmṛśyo vācakaḥ [kaśca śabdaḥ kha. |] śabdastathābhāvābhāvācca na vicchinnāvabhāsaḥ | vicchinnābhāsasya hi vyāpaka idantāmarśa iti vyāpakānupalambha iti pūrvapakṣārthaḥ | etat dūṣayati tatra ucyate iti | ayaṃ bhāvaḥ- iha ayamidamiti nirbhāsaḥ kiṃ pṛthaktayā bhavan pramātṛvicchedāvabhāsasya vyāpakaḥ saṃmato bhavataḥ | naca evaṃ bhramitavyam- evaṃ hi sati ayaṃ śuklaḥ paṭaścala iti paṭasyaiva iha pṛthagidantayā parāmarśo, na śuklaguṇacalanayostvaduktādeva tayoḥ sāmānādhikaraṇyābhāvāt | tataśca śuklo guṇaścalanaṃ ceti guṇakarmaṇī pramāturavicchinne syātām, ahamiti ca tadā nirabhāsiṣyetām | tathāca paṭena idantākakṣyāpatitena anayoḥ saṃbandhābhāvo bhinnakakṣyatvāt | atha ucyate- śuklatvacalanayoridameva rūpaṃ yat paṭādipāratantryaprāṇatvaṃ, (page 246) tat paṭagataiva idantā tayorapi svena vapuṣā bhavatyeva naugateva gatirnauparavaśyatārham ? pṛthagidantāparāmarśo na pramātṛvicchedāvabhāsasya vyāpakaḥ, apitu idantāparāmarśamātram | tacca vācake'pi vidyate | tathāhi ayaṃ ghaṭa iti ghaṭaśabdena vācakarūpeṇa ekīkṛtasyaiva adhyāsabalāt tadāveśabhājo'rthātmano ya idantāparāmarśaḥ, sa tasya vācakarūpasya api bhavatyeva, anyathā ghaṭaśabdasya api uktena nayena ahamitinirbhāsa ityādiḥ prasaṅgaḥ pratītiviruddho bhavet | tasmādastyeva idantāvabhāsa iti pūrvapakṣahetū dvāvapi ayuktau | pṛthakprarāmarśe tu vācakarūpatā guṇakarmādirūpatā ca pratyuta na parāmṛṣṭā bhavet | vācakasya adhyāsena, guṇakarmaṇośca atyantaṃ [ntasaṃsa kha. |] saṃsargeṇa vastupāratantryameva prāṇitaṃ yataḥ | yadi hi ayaṃ ghaṭaśabda iti bhavet, tat viśeṣasvabhāvo'sau vācyarūpa eva parāmṛṣṭaḥ syāt, na vācakaḥ | tatrāpi ca tatsāmānyarūpaṃ svarūpaśabdābhidheyaṃ yat vācakatvena prasiddhaṃ, tasya api idantāparāmarśastatsaṃbhedādapṛthagbhāvena bhavatyeva yathāyaṃ śuklo guṇa iti guṇo dravyātmaiva parāmṛṣṭo bhavati, na guṇātmā | tatrāpi tu tatpāratantryeṇa pratīyamānaṃ guṇasāmānyameva pāratantryaprāṇamapṛthagbhāvena idantayā parāmṛṣṭaṃ bhavatīti | idaṃ śuklatvamiyaṃ śuklajātiriti sāmānyasya api dravyībhāve guṇasya viśeṣaṇatayaiva idaṃbhāvaḥ, na pradhānatayā; pradhānatayā tu idaṃbhāve dharmāntarasahiṣṇutāpādanāt dravyībhāva eva | tathāhi pradhānatvena arthakriyopayogena bhedyatvena dharmāntaraviśeṣyatvena ādigrahaṇasūcitena vā kriyāvattvādinā tāvat dravyabhāvaḥ | tacca etat sakalamābhāsāntararūpamidamitipradhānaparāmṛśyatayā ullasati rājapuruṣa ityādau (page 247) rājādīnāṃ pradhānaparāmṛśyatvābhāve dravyatvotthāpakānāmuktābhāsānāmaparāmarśāt | prakṛte'pi ghaṭo'yamitiparāmarśe ghaṭaśabdasya arthe guṇabhāvagamanāt tadabhedenaiva idaṃparāmarśaḥ, anyathā arthe'nadhyastaḥ svatantra eva sa śabdo vimṛṣṭo bhavet, asmāt agnerḍhak iti nyāyena, natu arthavācakaḥ | tatrāpi anekaśabdatvadarśane jātivyaktidarśane vā svarūpātmakavācyapravaṇasyaiva vācakasya avabhāsaḥ | nanu evaṃ vācakasya parāmṛśyatā asti,- ityetadeva sandehapatitamidaṃśabdena sākṣādaparāmarśāt | śuklaḥ paṭa iti ca śuklaguṇasya pūrvameva prakāśitaparāmṛṣṭasya viśeṣaṇatākāle na punaḥ prakāśaparāmarśau saṃbhavato'nekajñānālambanatāpakṣe | naca kṛtasaṃketaḥ paṭaśabdaḥ kevalapratītyarho bhavati śuklaguṇavat svabhāvata evavā saṃketakālātprabhṛti vā vācyādhyastasyaiva tasya prakāśanāt, ata eva atra na viśeṣaṇaviśeṣyabhāvaḥ, apitu adhyāsa iti vyavahāraḥ tataśca pṛthagidantāparāmṛśyatvābhāve nāmnaḥ pramātṛtattvāt bhedena parāmarśanamiti sandigdhameva,- ityāśaṅkya āha svanāmnā tu iti | iha prakāśitasya parāmarśābhāve prakāśitatvameva durghaṭamiti darśitam | tataśca yathā bāhyasya nīlasya prakāśamānasya nīlamiti vācakaparāmarśastathā vācakasyāpi prakāśasya avaśyabhāvyaṃ vimarśena | naca tatsvarūpavyatirekeṇa tat vijātīyaṃ śabdāntaramasti sāmānyarūpaṃ vā viśeṣarūpaṃ vā yena tat nīlavācakaviśeṣarūpaṃ vimṛṣṭaṃ bhavet | naca anekaśabdatvāśrayeṇa tatsadṛśena śabdāntareṇa tadvimarśo'navasthayā nīlaparāmarśasyaiva abhāvaprasaṅge nīlaprakāśāyogāt | tasmāt svarūpaparāmarśasvabhāva eva arthasya | yato nīlaśabdaḥ parāmarśakastataḥ svaparaparāmarśakatvameva asya svaprakāśatvam | (page 248) parāmarśo hi prakāśasya satyaḥ svabhāva iti niveditam | pradīpasya tu dṛgāvaraṇakāricchāyābhidhānadharmāsahiṣṇutātma bhāsvaratvaṃ svātmani bhavat ghaṭādāvapīti, yenaiva ca bhāsvarabhāvena arthaprakāśe arthasaṃvedanarūpe tasya upayogastenaiva svātmano'pi saṃvedanarūpe prakāśe | iyati prakāśasya phalabhūmirbījabhūmiśca vimarśanadīpanarūpā prakāśa iti uktā | jñānaṃ tu svātmanā prathamānaṃ tayaiva prathayā arthamapi prathamānaṃ karoti,- iti sphuṭameva svaparaprakāśakam | tena dīpaḥ svaparadīpanaḥ, śabdaḥ svaparaśabdanātmakaḥ, jñānaṃ svaparaprathārūpaṃ, vimarśastu svaparavimarśarūpo na pṛthak gaṇyate | jñānasvabhāva eva hi asau | vācakaṃ tadarthaparāmarśe parāmṛśyate prakāśamānatvāditi svabhāvaḥ | parāmarśābhāve prakāśanameva na bhavet tatsvabhāvaviruddhajaḍatvaprasaṅgāditi vyāptisiddhirvācakasvarūpeṇaiva [vācakaḥ kha. |] tatkriyākarmatadanyābhāvāt dīpajñānavaditi | tadetadāha nahi tena ityādinā | anabhidhāya iti aparāmṛśya | nanu viṣayatvamindriyagocaratvaṃ, tat dhūmasya iva śabdasyāpi bhavatu | jñāpakasya hi kimetadapūrvam | atra āha vācyībhāva eva iti parāmṛśyatetyarthaḥ | kuto'yaṃ viśeṣa iti cedāha prakṛta iti | svarūpavācyatvanirṇayaprakaraṇādeṣa viśeṣa iti yāvat | tathā hi upakrāntam ātmarūpaṃ yathā jñāne jñeyarūpaṃ ca bhāsate | artharūpaṃ tathā śabde svarūpaṃ ca prakāśate || (vā. pa. 1|50) iti grāhyatvaṃ grahaṇatvaṃ ca dve śaktī tejaso yathā | tathaiva sarvaśabdānām............................................. || (vā. pa. 1|55) (page 249) iti ca | etadeva sphuṭayati jñānaśabda ityādinā granthena | nanu akṣijñāne [akṣa kha. |] yathā dīpāloka ālokāntaraṃ na apekṣate, tathā śrotrajñāne śabdo na śabdāntaramapekṣate, eṣaiva anapekṣā asya svarūpavācakatā, natu evaṃ ghaṭasya,- ityāśaṅkya āloko'pi vā iti uktam | naca āloke svarūpavācakatvaṃ prasiddham | nanu iyatā svarūpaṃ vācyamabhidheyamiti astu, parāmṛśyatā tu atra samarthanīyā pramātṛtattvāt bhedeneti śaṅkāmuddharati abhidhā ca iti | ābhimukhyena yathārucikaraṇasvātantryaparyantatayā śabdanasvabhāve prayoktṛpratipattṛlakṣaṇe pramātari dhāraṇaṃ praropaṇaṃ viśramaṇā parāmarśanamityeko'rthaḥ | tathāca vakṣyate svarūpāvivekenaiva hi iti | evaṃ svanāmnā tu astyeva iti yaduktaṃ, tadupasaṃharati tena astyeva iti | tatpūrvaka eva arthe prayogāntaraṃ vācakaḥ svarūpaṃ parāmṛśati [śyati ka. |] arthaparāmarśasvabhāvatvāt niścayādijñānavaditi svabhāvaḥ | niścayasaṃśayādijñānāni hi svātmani niścayarūpāṇi eva, aniścaye hi saṃvidrūpaviśeṣasya niyato vyavahāro na bhavet, yadihi tathāpi bhavet tatrārthe niścayādisvabhāvatvāt, tarhi asvaprakāśe [śepi kha. |] prakāśe arthaprakāśamātrādarthadṛṣṭau siddhāyām [yāspra kha. |] apratyakṣopalambhasya.................................. | iti na ucyeta, niścayāntarāpekṣayā ca niścayasya vyavahāre anavasthā svaprakāśatvābhāva iva saṃvedanasya saṃvedanāntarāpekṣayā | nanu arthe'sau niścayaḥ, na svātmani; tarhi kathaṃ vyavahāra iti vaktavyam | nahi imāḥ kalpanā apratisaṃviditāḥ | iti sadājñātāścittavṛttayastatprabhoḥ puruṣasya apariṇāmāt | iti (page 250) cittāntaradṛśye buddhibuddheratiprasaṅgaḥ | ityādi ca śākyasāṃkhyādibhiḥ kathamuddhoṣyate | pratisaṃvedanaṃ hi pramātṛrūpatābhimukhabhāvagamanena samyagadhyavasāyaparyantaṃ vedanaṃ prakāśanamucyate | puṃsprakāśādananyathābhāvataḥ sattvaprakāśasvabhāvo niścayasvabhāvaśca arthātmani iva svātmanyapīti na niścayāntaropayogaḥ | nanu evam aśakyasamayo hyātmā............................. | ityādinītyā svātmani avikalpakatvaṃ yat vikalpānāmapi ucyate, tat kathaṃ bhavet | asmatsiddhānte tāvat svabhāvamavabhāsasya............................ | (1|5|11) itinayena vimarśamayatvaṃ sarvasaṃvidāmavikalpatve'pi tathā vimarśādevaca vyavahāraparisamāptiḥ | nahi tatra atadrūpāropaṇamartha iva abhiśaṃkyate, yena vikalpatā svātmani upayujyate tatsaṃvedanātiriktasya tatsaṃvedakasya āropaṇaśaṅkātadapasāraṇādivyāpārakāriṇo'saṃvedanāt | bhaṭṭastu adhyavasāyāpekṣāmetadarthameva prāmāṇyasya na icchati | tadāha siddhaṃ siddhatayā rūpaṃ nirūpyaṃ na tathā tataḥ | iti | prakāśasvasaṃvedanādeva hi arthaḥ prakāśitaḥ, saṃvedanaṃ ca prakāśitamiti kimapareṇa | adhyavasāyāpekṣaprāmāṇyavādināṃ tu iyatyeva atra gatiḥ- yathā asti kūpe jalamiti vikalpe'nadhyastavastupratibhāsānantarabhāvini rajatamidamiti vikalpe vā koṭidvayasparśasya asaṃvedane'pi sādhakabādhakapramāṇāsaṃbhavāt saṃśayarūpatvaṃ phalataḥ paryavasitamiti ucyate, tathā svasaṃvedane bhramatvāśaṅkāyā no cet bhrāntinimittena saṃyujyeta................. | (page 251) itinyāyena samāropakasaṃbhavanibandhanāyā abhāvāt phalato niścayarūpataiva | yadāha dharmottaropādhyāyaḥ nahi ajñānamātre'pi sattāyāmiva sandehaḥ | ityādi | tatra api darśane yadi tathādhyavasāyatādātmyaṃ svasaṃvedanasya na bhavet, tadanadhyavasitena prakāśamātreṇaiva vyavahāre siddhe kimarthānubhavo'pi adhyavasāyamukhāvalokanadainyadūyamānatāpakṣe nikṣipyate | atha adhyavasāyena vinā na vyavahāryaḥ prakāśaḥ, svasaṃvedanaprakāśo'pi tarhi evaṃ; niśayaprakāśasya api ayameva panthāḥ | vyatirikte ca adhyavasāye anavasthā, avyatirikte ca vimarśatādātmyameva prapatati [pratapati kha. |], vimarśatādātmyādevaca sukhādau rāgādau saṃśayādirūpatve ca caittavargeṇa pṛthaṅniścaya upayujyate samāropaṇāderasaṃbhavāt, arthe tu tasya saṃbhavādāropāpasāraṇaphalaḥ pṛthagasya asāvupayujyate eva [evaṃ kha. |] satyapi arthaprakāśasya vimarśamayatve | taduktaṃ pareṣāmapi keśādau bhrāntā saṃvidbahirmukhī | ityalaṃ bahunā | tena astyeva ghaṭaśabdena svarūpasya parāmarśo'rthaparāmarśasvabhāvatvāt niścayādisaṃvedanavaditi siddham | nanu ghaṭaśabdasya svarūpaṃ śrotrendriyeṇa cet gṛhyate, parāmṛśyeta nāma | prakāśasya hi svabhāvaḥ parāmarśaḥ | sa prakāśābhāve kathaṃ bhavet | naca iha śravaṇavyāpāro'sti | etatparihartumāha tacca iti | nanu śukaśārikādivaktṛbhedena bhidyamānāsu ghaṭaśabdavyaktiṣu samānākārapratyayabalokalpitamastu tāvadutkṣepaṇatvāditulyavṛttāntaṃ vyaktibhāgakrmākramaparyanuyogamavadhīrya ghaṭaśabdatvasāmānyaṃ, tattu na vācakatvena loke prasiddhamityāśaṅkāṃ śamayati (page 252) tatraiva iti sāmānye vikalpite saṃketo vyavahārakālānuvartini ca | naca evaṃbhūtasvalakṣaṇamiti sāmānya eva saṃketaḥ | nanu evaṃ svanāmnaiva vācakasya parāmarśanamiti yuktaṃ nāma | yattu uktaṃ vācyavācakasvarūpe vicchedenaiva idantayā prakāśete iti, tat kathaṃ samarthitaṃ bhavet | idantā hi vicchedaḥ | naca vācakaśabdasvarūpaṃ pramātṛsārāyā vimarśabhūmervicchinnaṃ bhāti | tadavicchedasāratvādahaṃbhāvocitameva taditi āśaṅkya āha tena ca iti | vācakaśabdasvarūpeṇa parāmṛśyamānena yataḥ samānādhikaraṇaḥ sannarthābhāsa ābhāsena vimarśākṣepāt pratyavamṛśyamānārthaḥ, tasmāttadapi tatheti idantayā pratīyate eva | nanu avyavadhānena arthavadeva sākṣādidamiti kiṃ na bhāsate | tadāha vācakasya iti vācakatvādevetyarthaḥ | parāmarśakatā hi vācakatvam | sā ca pramātureva nijaṃ vapuriti vācakasya sato na kadācidiyaṃ durdaśā bhavati | nanu evaṃ pramātaiva asau, tat kathamucyate- nāmno bhedenāsti parāmarśa iti | tatra āha vācyaviśeṣa iti pṛthubudhnodarākārādinā viśiṣṭena vācyena yadupādhānamuparāgaḥ [upadhānaṃ kha. |], nacāpi tat lākṣayā iva sphaṭikasya paramārthato'tra bhedābhāvāt; kintu māyopakalpitabhedabhuvi saṃketamahimnā samāropitam | tena adhyāropeṇa hetunā yathā bhinnasaṃvedya...................................... | (1|5|21) iti bhāvisūtranayena ahamityavabhāsanocitaṃ pramātṛtattvaṃ jñānamiti pramāṇamiti ca vedyoparaktamiti kṛtvā karaṇatayā vyapadiśyate saṃvedanabhāgena, tathā vācyoparaktamiti kṛtvā vimarśāṃśena [śe kha. |] abhidhānaṃ śabdanamiti karaṇatayā vyapadiśyate; natu karmatayā pāratantryeṇa śuddhena | karaṇasya hi kartṛviśrāntitayaiva svātantryarūpapāryantikaparispandāspadatvādeva (page 253) ananyāpekṣayā sādhakatamatvam | karmāṃśasparśāttu pāratantryamucyate karavālasya hi vīrakaratādātmyamiva yadabhyāsādidameva tanmūlaṃ karaṇatvam | sadyaḥparigṛhītāyudho hi yathā jīyate, na tathā vijayate | taduktaṃ mayaiva kartṛkarmobhayāśleṣaśālinā yena tu kriyām | kartā karoti karaṇaṃ tat...................................... || iti | nanu bodhasya api bhavati avyavadhānena vedyatā idaṃ saṃvedanamiti, vācakasya tu kimeṣā gatirasti | astītyāha asākṣāt iti vācakatvāt pracyāvitasyetyarthaḥ, asākṣāt punarvācakasya api vācyatvāvirodho yadā śiṣya upadiśyate- jayati bhuvanakāraṇam- ityatra jayati iti idaṃ kriyāvācakamiti upadeśāya pramātuḥ prameyateti [yate iti kha. |] saṃbandhaḥ | vācakasyāpi iti ayaṃ ghaṭa ityādau yo'haṃ vacmi sa eva ātmā iti svātantryāmuktamātmānaṃ [tat svāta kha. pāṭhāntaram |] ............................. | (1|5|16) itinītyā vācakatvaviśrāntiṃ pāryantikīmanujjhata evetyarthaḥ | yadā tu vācakatvaṃ naiva spṛśyate, tadā vāstavaṃ [sphuṭaṃ kha. |] vācyatvameveti darśayati kvacitpunaḥ iti | adhyāpanādau śiṣyapratipādanecchayā hetubhūtayā yadā svarūpaviṣayaiva prayoktuḥ pratītirviśrāmyati, tadā svarūpa eva śuddhe vācakatāmaspṛśatyeva [katāsaṃspṛśatyeva etamagni kha. |] | evamagnimiti bhavati parāmarśaḥ | atra svarūpameva vidheyatayā pratipādyam, etasmādagnerḍhagiti tu anūdyamānatayā atra hi ḍhagvidheyaḥ | tena pradhānaguṇabhāvabhedena [bhedane kha. |] parāmarśo'sti idantayā,- iti nidarśanadvayena uktam | nanu agnimetaṃ paṭheti vācakasyaiva tasya pāṭho vācakādeva (page 254) ca agnerḍhagiti āśaṅkya āha tadā ca iti | agnirdahatītyatra yo vācakaḥ śabdo'munā agniśabdena anukaraṇīyaḥ, sa vyavahāravākye'rthaṃ [hāre kha. |] prati guṇabhāvāpanna eva ucyate iti abhidheyatayā parāmṛśyate ayamagniśabda iti | asyāṃ tu avasthāyāṃ sa eva vācako guṇabhāvabhūmikāyāḥ kevalaṃ pracyāvita iti paramārthato'sau [rtho'sau kha. |] tanmaya eva | ayaṃ ghaṭa iti tu sphuṭaśabdodīraṇena bāhye'rthe pratipādayitumiṣṭe yathā ayaṃ ghaṭaḥ prakāśate iti prakāśāṃśo māyāśaktivaśāt prṭhakkṛtaghaṭapakṣaprakṣiptaḥ sannidantāpadavīmavatīrṇa eva, naca pṛthaktayā prādhānyena; tathā vimarśāṃśo'pi | tena bodhasya iva vimarśasya api tattvaṃ tāvadahamiti | tato'pi idantā ahaṃbhāva eva līnā tatastasmāt pracyutā api guṇabhāvenaiva bhavantī, paratra prādhānyena api bhavantī guṇabhāvakakṣyāṃ spṛśantyeva tatastāṃ kakṣyāmujjhantīti tātparyam | tatra tṛtīyaiva daśā vyavahāropayoginīti tāmeva vitatya vicārayati bāhyārtha ityādinā | nanu na śuklavat śabdo'rthasya dharma ityāśaṃkya dūraviprakṛṣṭaṃ dṛṣṭāntamāha siṃha iti | yathaivahi siṃhatvaṃ māṇavake adhyāropitaṃ, tathaiva vācakasvarūpaṃ vācye kevalaṃ vācakasya vācyānadhyastaṃ na kathañcana svarūpaṃ vācyasya vācakādhyāsavandhyaṃ vaṭusiṃhayoriva anācaritopadānamiti [pādānam kha. |] upacārāt pṛthagayamadhyāsa uktaḥ | tata eva na atra upacāraḥ iti [iva kha. |] bhinnaparāmarśaviṣayatā āropyamāṇāropasthānayoḥ | siṃhe'pi iti parāmṛṣṭe eva iti saṃbandhaḥ | pratītiparisamāptāvavadhitvaṃ yato nāsti, tata eva pratītiryato na samāpyate tāvadeva yato na tayā pratītyā pratyetavyaṃ, apitu saiva pratītiḥ svātmanaḥ kṛtitvāya paraṃ mṛgayate, tato hetorarthasya śuklaguṇasiṃhāderdravyatvaṃ (page 255) na syāditi pūrveṇa saṃbandhaḥ | arthasya idamiti yo vimarśaḥ, sa tadvācakasya api,- ityevaṃ vā pareṇa arthasyeti saṃbandhanīyam | atra hetumāha svarūpamabhidadhat iti parāmṛśan abhedāvabhāsanāt iti svarūpeṇa saha arthasya otaprotīkaraṇāt abhidhatte iti parāmṛśati | nanu dhūmaḥ parāmṛśyamāna eva agniparāmarśopayogī, naca tatra abhedāvabhāsanamasti | satyaṃ, tata eva tu na dhūmo vācaka iti ucyate, śabdastu abhedāvabhāsanādeva vācakaḥ | etadāha svarūpa iti | vācakaprāmarśasvarūpādaviveko yo'rthasya, tenaiva upalakṣitaṃ parāmarśanaṃ yat, tadabhidhānakriyā ucyate; natu vivekena dhūmakṛtamiva agneḥ | etacca pūrvamuktamapi śaṅkāntaraśamanāya upakṣiptam | kaścidācakṣīta-vyutpattermukhamavalokayate śabdārthavyavahāraḥ, sāca svarūpavivekenaiva bhavati, śabdo vācako, vācyastu artha iti | tat kuto'yamaviveka āyātaḥ | atra āha evamevaca iti | caḥ śaṅkāṃ dyotayati | evameva iti avivekenaivetyarthaḥ | vṛddhavyavahāre iti nimittārthe saptamī | vṛddhavyavahārastāvadavivekenaiva | tannimittādavyutpattistathaiva saṃketanimittikā dvidhā sāmānādhikaraṇyena itarathā vā | pūrvā bhedaniṣṭhaiva, uttarā tu rāhoḥ śira itivadupāyamātramavivekapratipatteḥ | etat darśayati etaddhi ityādinā | vidvadvyavahāra eva tarhi pramāṇīkāryaḥ | āha vidvadbhiḥ iti lokavatpratipattavyo laukiko'rthaḥ parīkṣakaiḥ | iti hi nyāyaḥ | nanu yadā bhinnābhyāṃ pṛthageva asaṃbaddhaṃ śabdamarthaṃ vā abhidadhadbhyāṃ vākyābhyāṃ saṃketaḥ [taḥ kriyate tadā kha. |], tadā na sāmānādhikaraṇyaṃ (page 256) karaṇyaṃ na vaiyadhikaraṇyam | tadāhi asaṃbaddhameva tat dvayamudāsīnamevetyāśaṅkya āha yadāpi iti | yadāpi evaṃ saṃketaḥ kriyate, tadāpi,- iti uktaṃ bhavati | kathaṃ saṃketaḥ kriyate ityāha yadā ityādi | atra hi ucyate ityantena vākyena śabda eva avamṛṣṭaḥ, na arthasya nāma api gṛhītam | boddhavyaḥ ityantena śabdamaspṛśatā artha eva taṭastho'vamṛṣṭaḥ | kiṃ taduktaṃ bhavatītyāha ayam ityādi | pratyakṣavikalpāvaseyo dṛśyasajātīyo'sādhāraṇābhijñānapradarśito vā artho ghaṭaśabdaparāmarśābhedena parapratipādanātmakavyavahāranimittaṃ vyavahartavyaḥ, anyathāsti [stiraparaḥ kha. |] na paraḥ pratipādayituṃ śakyo lāghavena | parāmarśābhāve ca pratipattireva kathaṃ parasya bhavet | etat vastu uktaṃ bhavati vākyadvayena api | atra ca vastuni svarūpāviveka eva tattvam | etaduktaṃ bhavati- vākyadvayārthe'pi yadā- tadetyābhyāṃ yāvadeva ekavākyārthīkṛtaṃ, tāvadeva yadidametatparāmarśanaṃ; tadeva arthaparāmarśanaṃ tvayā kartavyamiti tātparyārtho'vatiṣṭhate | nanu yadā dhūmo dṛśyate, tadā agniḥ pratyeya iti ekavākyatve'pi na dhūmāgnyorabhedastadvadatrāpi,- iti codyaṃ nirasyati anyathā iti | evaṃ tātparyābhāve kena prayojanaprakāreṇa saṃketaḥ kriyeta | nahi tasya anyat prayojanamasti vyavahārasiddhiṃ muktvā | sā ca abhedenaiveti uktam | nanu laukikīmabhedapratītimapahāya saṃketaḥ phalāntarāya bhaviṣyati | etat na sahate nahi iti | nanu pratītiranubhavarūpā tāvat siddhā, kiṃ tatra saṃketena | vikalpātmikā api yadi śabdāntarātmikā, tat kiṃ saṃketāntareṇa | atra āha kintu iti | sahajo'pi parāmarśavyāpāro ghaṭādiśabdanamayaḥ saṃpādyate siddharūpaghaṭaśabdopakrame'pi (page 257) naisargiko drava iva kaṭhinalavaṇaśakalopakramatve'pi lavaṇarasadravamaya iti | nanu dhūmāgnivadastu pratyāyyapratyāyakabhāvaḥ, kimanena svarūpāvivekeneti yo muhyet, taṃ pratipattihetūnāṃ vicitratāṃ saṃvitsiddhāmupadarśayan pratyāyayati kiṃciddhi ityādinā avabhāti ityantena | svasāmarthyādeva iti yogyatayaiva | indriyam iti | tat hi bījādikamiva aṅkurādāvapratīyamānameva pratītau kāraṇam | tatra iti pratītau tāvat praviśati, anyasyāmeva vā tasyāmeva vā,- iti [iti kha. |] tu vādāntaram | tathāhi dhūmādagniriti vākyārthapratītau vikalparūpāyāṃ dhūmo hetubhāvena viditatrairūpyādilakṣaṇayogitvāt sādhyāvinābhāvitvena adhikaraṇatayā praviṣṭo daṇḍipratītau daṇḍa iva saṃyogitvena ekajñānālambanaviśeṣaṇaviśeṣyavāde vā | nahi vākyārthavikalpo dhūmamantareṇa vahnimātra eveti bhavati; adhyavaseyaṃ tu bāhyamagnimapekṣya tatraiva [tatraiva kevale kha. |] na kevale pravṛttiriti tadabhiprāyeṇa tatpratītyananupraviṣṭo'pi dhūmaḥ [dhūma kha. |] pratītyantarapraviṣṭa iti ucyate daṇḍī śete iti pratītau daṇḍa iva bhinnajñānālambanaviśeṣaṇabhāvādeva | punaḥśabdaḥ ābhyāṃ pakṣaliṅgābhyāṃ viśeṣamāha | arthagrahaṇena śrautraḥ pratyayo nirākriyate, janakatayaiva indriyavadāste, nāpi antarbhavatyeva paraṃ dhūmavat | yadivā ekavākyatayā dhūmādeva śabdasya viṣaya utpadyate, pratīterdarśanānumānavailakṣaṇyena bhavantyā abhidhākhyāyāstādṛśaḥ svabhāvo yena abhidhīyamāna eva arthaḥ śabdamayaḥ svīkṛtaśabdanarūpo bhavati, natu śabdo na bhāti cakṣuṣi, nāpi pratītyantare bhāti dhūma iva | naca tasyāmeva pratītāvarthāt pṛthagbhūtatayaiva bhāti bhūtalādiva ghaṭaḥ, apitu tena arthena sārdhaṃ milita eva otaprotībhūta eva | (page 258) nanu bhinnākṣavīkṣaṇīyayoḥ śabdārthayoḥ ka eṣa vṛttānta ityāśaṃkya vācaka iha śabdaḥ, tasya ca śrotragrāhyatā, naca kācidavasthā,- iti darśayati nahi ityādinā śabdavyāptiḥ ityantena | nahi śrotragocara eva śabdaḥ, apitu pratyavamarśarūpa iti saṃbandhaḥ | niyamasya niṣedhe hetumāha madhyagranthena suśrūyamāṇo'pi iti | na tathā iti na śabdaḥ syāt, asti ca tadāpi śabdavyavahāraḥ upāṃśurmantraṃ japati............................. | iti śabdaviṣayavyaktavāktvavyavahārāditi bhāvaḥ | tasya catvāri vāk parimitā.......................... | (ṛ 1|164|45) itinayena catuṣṭayīṃ vyāptiṃ darśayitumāha ahamiti iti | anena parāvasthā uktā sā [sa kha. |] prathamam ityādinā paśyantīrūpā parāparāvasthā sādāśivī tāvataiva iti iyataiva tāvadasau pratipādanakriyāyāṃ svatantraḥ pratipādyasya tadānīmeva āsūtritatvāt paratastu ityādinā madhyamābhūmirvidyāmāyobhayasparśinī | manomayatvena iti antaḥkaraṇarūpasya māyāpramāturullāsāt yā prāṇanākhyā vṛttistayā kramikatvena cañcalarūpayā prāṇavṛttyā prāṇodayena bheditau parasparataḥ svarūpataśca yau viśarārūkṛtau vācyavācakau, tayoryo madhyamābhūmāvavabhāsaḥ; sa pṛthagbhūtagrāhyagrāhakaprapañcamīṣadracayati [bāhya kha. |] | yato'ntarālavartī sa prapañcaḥ mahāsaṃvidaḥ pṛthagbhūto bahiśca sphuṭatāmaprāptaḥ, tata eva ātmamātraviṣayaḥ, natu sarvapramātṛsādhāraṇaḥ; atyantacañcalaḥ, natu sthiraḥ | saṃkalpanā hi na ekatra avatiṣṭhate | cañcalapavanopagṛhītaṃ hi saṃvedanaṃ na sthiraṃ bhāti (page 259) dhruvamapi ravibimbaṃ yadvadantastaraṅgam | iti | tata eva rākṣase rākṣasaṃ bhāvam...................... | ityādi nirūpitam | saṃsaraṇaṃ nāma yadājavañjavībhāvalakṣaṇaṃ, tadeva caturdaśavidhasargādikrameṇa bahuśākhatvādinā taruriva | tasya mūlabhūtoṣau prapañcaḥ | yato'ntarālavartini eva tasmin rāgadveṣādilakṣaṇena abhiniveśādhiśāyinā rasena upaseka ārdratā pṛthagbhāvalakṣaṇaśuṣkatāpāsanaṃ kriyate bahirbhūmau hi saṃsṛjyante na bhidyante........................... | iti nyāyena | mamedamitisaṃbandhābhāve kau rāgadveṣau, idantāyā api ahaṃbhāvaprarohe bhedasya aprarūḍherbhedādhiṣṭhānaḥ kathaṃ saṃbandha iti tatrāpi na rāgādaya iti madhyamābhūmāveva māyīyayorgrāhyagrāhakayorullāsaśca saṃbandhaśceti tatraiva rāgādayaḥ, mūlaṃ ca sekena upabṛṃhaṇīyaṃ bhavati,- iti darśitam | mūlasya cañcalatvena vicitraḥ prarohaḥ saṃsārasyeti uktam | antarālavartinam ityanena idamapi āha- yastata eva bhūmerāntaraṃ rūpaṃ spṛśati, sa vidyā yāmeva abhiniviṣṭaḥ | yathoktaṃ seyaṃ kriyātmikā śaktiḥ śivasya.................. | (spa. kā. 48) ityupakramya .....................ṣvamārgasthā jñātā siddhyupapādikā || iti | yastu tayaiva bahiranudhāvati, sa saṃsārameva puṣṇāti | yathoktaṃ .......................................................paśuvartinī | bandhayitrī ........................................................ || iti | asyāmevaca madhyamābhūmāvadhyāso vācyavācakayoriti upapādayati (page 260) tatra ca iti vedyavedakaprapañcaracanālakṣaṇāyāṃ madhyamāyām | pramātṛbhūmimeva iti buddhiprāṇalakṣaṇamāyāpramātṛtādātmyam | idantayā iti tataḥ pramāturmāyīyādapi pūrṇena bhedeneti yāvat | natu [nanu ka. |] iti tathābhāsena hi bhūtalaghaṭavat ko'dhyāsārtho bhavet | tena iti vācakena śabdena māyāpramātṛbhūmirna tyajyate madhyamādaśāyām | vedyatvena hi tadānīmartha eva pṛthagavabhāsate, śabdastu ahaṃbhāvameva śavalayati paraṃ, natu tataḥ pṛthak bhavati manāgapi īdṛśaḥ saṃkalpayitā | ahamiti hi tadānīṃ māyāpramāturavabhāsaḥ | taduktaṃ svarūpāvācyatva [pavācya ka. |] iti ahantāśavalīkārakāraṇabhūto hi asau vācakaḥ parāmṛśyamāna eva arthasya parāmarśakaḥ | vācakasvarūpeṇa ca saha yato'rthasya parāmarśastato'rthagatedantā arthādhyaste [vyaste kha. |] vācake'pi prasarpati iva, natu sākṣādasya idaṃbhāvaḥ | arthādhyāsādevaca vācakasya śāntyabhicārādiprayoge'rthasya tathābhāvaḥ, anyathā tajjape pratipādyasya śroturabhāve aṅgulisamayasya aṅgulisamayāntareṇa nirantareṇa yatha na śāntyādi, tathā atrāpīti adhyāsa eva sutarāṃ prātītikametaditi na hetutāmātramatreti sa evaca pratyavamarśaḥ ityādinā vaikharīdaśāmaparadaśāyā eva prasaramayīṃ nirūpayati | evakāreṇa ādyaiva daśā etatparyanteti darśitam | pramātṛ ityādinā eva ityantena madhyamābhūmermāyāpramātṛrūpāyā atrāpi aviyogaṃ nirūpayan pūrvapūrvāviyuktatāmuttarottaradaśāyāḥ pradarśayati | sthānakaraṇābhiharaṇātmakaṃ yat pramāturvyāpārāntaraṃ, tadrūpatāṃ prāpya tadvyāpārasaṃpāditaśabdarūpatāṃ pratipadya, śrotrendriyagrāhyeṇa bhinnena rūpeṇa nirbhāsamānā, bhinne ca vedye svabhāvādhyāsanatadvedyarūpatāṃ spṛśantī (page 261) suparisphuṭākārā bhavati | vaikharī hi vyāpārarūpā ca [ca kāryarūpā ca iti kha. nāsti |] kāryarūpā ca | sā tasyāmapi daśāyāṃ māyāpramāturdehabhūmikāmadhyāsīnā atyantaṃ bhedena nīlādivedyavat nirbhāsate iti tadavadhireva śabdavyāptiruktā, na nīlādyavadhiḥ | nīlāderapitu paramārthataḥ śabdavyāptireke | yathāhuḥ parameṣṭhipādāḥ ghaṭāditvavivṛttāsau gṛhyate cakṣurādinā | (śi. dṛ. 2|8) iti | nanu śrotragrāhya eva śabdaḥ, madhyamādiṣu tu śabdatvaṃ svamanīṣikāmātramiti kāṇādasya mohaṃ pārameśvarāgamavyavahārapradarśanena nirākaroti ata eva iti | yata etāvatī śabdavyāptistataḥ parādirūpatayā japa uktaḥ jīvanmuktau [kto ka. |] paro devi muktau sūtritabhedakaḥ | madhyamo bhogamokṣākhya upāṃśuḥ siddhidāyakaḥ || vāciko bhūtaviṣajitsaśabdastvābhicārikaḥ | iti ṣoḍhā japajñasya mantrāḥ sarvārthasādhakāḥ || iti | anyathā parādirūpatayā kathaṃ japaḥ syāt | japo hi śabdāvartanasvabhāva eva ucyate, natu dhyānacintanādyāvartanena japavyavahāraḥ | japa vyaktāyāṃ vāci iti hi smaranti | nanu āgamāntareṇa citiḥ pratyavamarśātmā................................. | (1|5|13) ityatra sūtre paṭhitena śrīkālapādīyena śravyasyaiva śabdatāvyavahāro darśita iti śaṅkāmapāsyati kevalam iti | lokaprasiddhyapekṣo'yaṃ vyavahārastata eva proktagrahaṇaṃ tatra | vastuto hi sādākhyaṃ yatparaṃ bījaṃ sarvabhūteṣvavasthitam | (sva. ) ityupakrāntaṃ yat, tasyaiva anena vyāptiruktā | ata eva mayaṭpratyayopādānaṃ (page 262) tatra upapannam | nanu yadi śabdāvartanaṃ japastadavicchinne kālabhedamaspṛśati paravāgrūpe kathaṃ japavyavahāraḥ | āvartanasya hi vicchidya vicchidya yadudīraṇaṃ, tadeva rūpam | parāvasthāyām iti sakṛdvibhātatvavat sakṛdāvartanameva tatra japa iti yāvat, āvartanavyavahāraśca tatra udayamātre | sakṛcchabdena tu ekavāravācinā sadārthaparyāyeṇa vā vicchedaśaṅkā nivāritā, yathoktaṃ prāk svarasoditā iti | yastu bhūyo bhūyaḥ pare bhāve bhāvanā bhāvyate hi yā | japaḥ so'tra svayaṃ nādo mantrātmā japya īdṛśaḥ || (vi. bhai. 145) iti parādaśāyāmapi āvartanavyavahāraḥ, sa spṛṣṭāyāmasyāṃ paśyantīmadhyamādarśapatitāyāṃ daśāyām | evaṃ saṃketakāle śabdananiṣṭhameva saṃketanamiti svarūpāvivekena arthaparāmarśo'bhidhānamiti vyutpādya vyavahārakāle'pi eṣaiva vartanī yanmukhaprekṣī saṃketa iti nidarśayati vyavahārakāle ca iti | co'pyarthe | na kevalaṃ saṃketamūlāyāṃ vyutpattāvayaṃ prakāro yāvadvyavahāramūlāyāmapi,- iti anena vitatya tadeva vibhajya ucyate yattaduktaṃ evameva ca vṛddhavyavahāra iti | śrotāpi iti na kevalaṃ vaktā tathābhūtaśabdanamaya ityarthaḥ | tathaiva iti vaktṛvadeva tatra anūnādhikam | tadeva vimarśanamiti vadan ghaṭamānayetyato vakṣyamāṇāt śabdanāt vailakṣaṇyamiha darśayati | sa ca ayaṃ vyavahāro na saṃketānupajīvīti darśayati śabdana eva iti | nanu svīyaṃ parakīyaṃ ca śabdanamekīkartavyaṃ saṃketena, tacca na apramitaṃ tathā sukaramityata āha tadapi iti śabdanaṃ svagataṃ svasaṃvedanāt, paragataṃ tu anumānāt, tadanumāne ca kartavye śabda eva sthūlaḥ sthūladṛṣṭyā (page 263) kāryaheturvastuvṛtte, natu svabhāvahetureva | śabdanāvasthaiva hi tatparyantā | ānumānikatvaṃ tāvat parairapi upagataṃ paramārthatastu vyaptismaraṇādisaṃvedanavighnābhāvāt śabdapramāṇarūpatayaiva śabdaḥ svarūpamiva nīlādimiva ca prayoktṛgataṃ śabdanātmakaṃ parāmarśamapi svaparāmarśābhedenaiva parāmṛśan, parasya tatsvarūpaparāmarśamayatāmiva tannīlādyarthaparāmarśamayatāmiva ca tatprayoktṛparāmarśaparāmarśanamayatāmapi vidhatte | nanu evaṃ vyavahāro mayaṭśabdāducyate, sa ca [etadu ga. |] taduktasvarūpasaṃvidhānātiriktaḥ kaḥ | na kaścidaparo'sāviti darśayati śabdanasyaivaca iti | madīyaṃ parāmarśamayaṃ parāmṛśati, etadīyaṃ ca ahamityeṣa eva parasparavyāptilakṣaṇo [rāprāpti ka.] vyavahāraḥ | vyaveti karmavyatihāramāha, haratiḥ prāptimiti hi uktaṃ prāk | nanu ghaṭamānayeti vakturyādṛśaṃ darśanaṃ, na tādṛśaṃ pratipādyasya | ka evamāha | tādṛśameva hi tat, tathāhi praiṣastasyābhipreta iti | preṣayāmyahamimamiti hi parāmarśe vaktuḥ śrotuśca praiṣo'bhipreta eva sphurati preṣito'hamiti | kevalaṃ kartṛkarmabhāvo'tra pratipādakapratipādyatvavaśādeva vijṛmbhate, sahi praiṣasya pratipādakatvādeva kartā, itarastu pratipādyatvādeva karma tathābhisandhānenaiva śabdaprayogāt | yastu taṭasthaḥ, tatra na asau pratipādya iti tasya na svātmani preṣyamāṇapratipattiḥ, apitu viditasamayatvāt so'pi tanniṣṭhameva praiṣaṃ pratipadyate ayamanena preṣita itipratipatteḥ, ayameva adhikāryanadhikāriṇoḥ pratipattau viśeṣaḥ | ghaṭastiṣṭhatītyatra api māmayaṃ pratipādayati, ahamamuṃ pratipādayāmīti asti evaṃ saṃkramaṇe parāmarśavaicitryam | upajīvyo hi parāmarśaḥ svatantratvena kartā nirbhāsate, tadanujīvī tu tatpāratantryādeva karmabhāvametītyevaṃ [mabhyetī kha. |] (page 264) bimbapratibimbavat vaiparītyaṃ, saṃkramaṇasya [ṇe ka. |] kevalaṃ ghaṭastiṣṭhatītyatra kartṛkarmatāvaicitryaṃ śabdena padarūpeṇa kenāpi na spṛṣṭaṃ [sṛṣṭaṃ vā spṛṣṭaṃ kha. |], prakaraṇādisahāyavākyagamyatā tu tasya kena apasāritā tatsannidhau hi tatpratīteḥ | yadi anyathāsiddhatvaṃ kriyate, tat vākyārtho'pi na kaścit bhavet vākyagamyaḥ | tena vākyasaṃnidhau yāvadavyavadhinā niyamena pratīyate, tāvato vākyārthatvamanavadyameva [manapodyameva kha. pāṭhāntaram |] | anenaiva āśayena kartavyatvaviśrāntaṃ pratipattikartavyatābalāt [pattiḥ ga. |] sarvaṃ vākyamiti kecana manyante | athavā kiṃ naḥ etena | tadastu śabdena aparigṛhītam, anumānamātrāt tu avagamyate | sarvathā tu praiṣaḥ śabdena padātmanā na spṛṣṭa iti viśeṣaḥ | taṃ punaḥśabdena āha | punaḥśabdena ca vaktṛsajātīya eva prathamaparāmarśaḥ caramaṃ tu svātmani pratipādyatāṃ parāmṛśata eva vaktṛviparītaparāmarśāntarodayaḥ | praiṣasya hi īdṛśa eva svabhāvo- yat vaktari preṣakatā, pratipādye tu preṣyatā | paramukhena api vyavahāre mūlabhūta eva svatantraḥ, anyastu tadanukārī lekha iva vastuto na vaktaiva | sa tu svarūpasya kevalaṃ vaktā lekhavadeva, svarūpāttu pratipannāt praiṣapratipattau pratipādakapratipādyatvāvagatiḥ | nanu praiṣo gamyamāna iti prakriyālakārastu kartṛkarmānyataraniṣṭhasaṃkhyāmātraśabdanarūpaḥ, tat kathaṃ praiṣo'pi lakārasaṃśabdita iti uktam | ucyate- iha anādivyavahāraparamparānirūḍheryato yāvadutpadyate śabdanaṃ śabdāt, tāvat so'bhidhatte iti tāvat paramārthaḥ | praiṣe'pica bhavati ataḥ parāmarśa iti so'pi kiṃ na vācyaḥ | yogyatā vā samayo vā kiṃ guṇapradhānatāvaicitryāvaruddhena ekatra api arthe pratihanyate (page 265) yena śabdasya bhāraḥ kaścit bhavet [bhavati etaśca ka. |] | tataśca yathonmiṣitadṛśo yāvat yogyadeśagaṃ yogyaṃ vastu, tāvat samastaviṣayanirbhāsaṃ cākṣuṣaṃ vijñānam, naca asya bhāraḥ kaścit; tathā śabdasyāpīti praiṣo'pi paramārthatastenaiva saṃśabditaḥ saṃkhyādivadeva | prakriyāstu aniyatākārāḥ | kvaciddhi dhātuḥ sādhane diśi puruṣe citi tadākhyātamiti kartrādi dhātuvācyamiti abhyupagatam [upagatam ka. |] pratipādakaśabdaniṣṭhāḥ kila yathāruci carcyantāṃ prakriyāḥ, kaḥ khalu vyavahāraniṣṭhe tu ākhyeye śabde viśeṣa iti alamavāntareṇa bhūyasā | saṃkramaṇa iti bimbapratibimbayorhi dṛṣṭametat vaiparītyamiti bhāvaḥ | anurūpeṇa iti praiṣasāmarthyāyāteneti yāvat | evaṃ vyavahāramūlāyā vyutpattestattvamabhidhātuṃ vyavahāraparamārthaṃ vicārya saṃketamūlayā api vyutpattyā vyavahāramūlayaiva yuktaṃ bhavitumiti pratyāvṛttyopasaṃhāramukhena āha tadevam iti bhavati iti pratītiḥ iti saṃbandhaḥ | vyavahāropayoginī iti vyutpattiriti mantavyam | yathāhi aṅgulīsaṃvartanādi saṃketabalāt dānādiviṣayatāmātreṇa vyavahāropayogi, na tathā śabdasvarūpaṃ tasya pratītau parāmarśanabhāge parityaktasiddhasvabhāvatayā sādhyamānatvena śabdanarūpatayānupraveśāt | aṅgulīsamaye'pi vyutpattivyavahārakālayoḥ śabdanarūpataiva vijṛmbhate | tata eva na sāmayikatvamātraṃ śabdanasya | tathābhāve'pi na sāmayike anyasmiṃstadupayogo bhavet | nahi aṅguliniveśe tajjātīyamaparaṃ niyamena upayogi, na sāmayikaṃ śabdanaṃ samayāntare praveśāditi sāmayikatvasya vyāptā [vyāptatada ka. |] tadananupraveśaḥ ekenaiva [naca ka. |] carite'rthe'nyānupayogāt, (page 266) tadviruddhasya ca iyamupalabdhiḥ | tata eva śabdanasya pratītivyāpāratā uktā | tena parāmarśāvasare śabdaḥ śabdanarūpatāṃ gato'rthamapi bahiṣprakāśamānaṃ ghaṭa iti tanmayīkurvannātmānaṃ vastumayamiva vastu ca svātmamayamiva saṃpādayati, tadāpica bahiṣprakāśabhūmau tayorbhedādeva adhyāsavyavahāraḥ, anyathā ātyantike aikye kathaṃ tadvyavahāraḥ | ata eva bhinnendriyagrāhyatvādinā adhyāsavādaṃ bādhate iti darśayati natu iti | taccedamanavakāśaṃ- na arthe śabdāḥ santi - ityādi | nanu ca viśeṣaṇaviśeṣyayorapi ekaṃ śabdanamasti śabdārthayoriva, tatastatra api adhyāsavyavahāraḥ syāt yathoktarūpaḥ; naca asau saṃvedyate iti śaṅkāṃ śamayati daṇḍītyatra iti | evaṃ prakriyākrameṇa tāvadekaśabdananiṣṭhatvaṃ tayornāstīti upapādya pāramārthikamapi rūpamāha eka evaca iti | tadā ca bhedāvasthāyā abhāvaḥ | ekamekena śabdanena yadi [na yadi kha. |] śabditaṃ, tadā kiṃ kva adhyastaṃ syāt | nanu vastutastāvat daṇḍapuruṣau bhinnāveva, vastuvṛttaṃ na atra upayogi, kintu avabhāsanamatra vijṛmbhate | tacca bhedena nāsti daṇḍītyasyāmekaghanavikalpyapratītau vākyārthapratītisthānīyāyām | vastuvṛttānujīvī ca na adhyāsavyavahāraḥ | etat darśayati evamevaca iti bhedena prakāśamānāvityevam [śya ga. |] | etat iti anyonyādhyastāvucyete ityetadvākyārtharūpaṃ vastu | nanu evaṃ prakāśo bhedamādarśayan vaiyadhikaraṇyaṃ śabdārthayorāvedayate, parāmarśastu tadvaiparītyena sāmānādhikaraṇyam | tatra vyavahāre kiṃ samucitataramityāśaṅkya āha sāmānādhikaraṇyam iti vaikharīprasare | abhedaśca iti madhyamābhūmau | prakāśabalopanate (page 267) tu bhede vaiyadhikaraṇyaṃ na ādriyate | atra hetumāha śabdana iti | uktaṃ hi svabhāvamavabhāsa.................................... | (1|5|10) iti, vakṣyate ca dūrāntikatayārthānām.......................... | (2|3|10) ityādi | tadayaṃ vācakasvarūpādhyāsa eva vācyatvaṃ, tadadhyāsaśca vācakatvamutthāpayati,- iti vyavahāryaṃ vastu nāmarūpalakṣaṇamanevaṃrūpatayā na kadācidāste,- iti ekānta eṣaḥ | tataśca ayaṃ prayogaḥ- vācyavācakena parasparādhyaste vyavahāre parasparaviśeṣato hlādatāpādyarthakriyā yogyatvāditi svabhāvaḥ | śuklapaṭayorhi parasparoparāgādarthakriyābhedaḥ | tadvat taruṇīti ākarṇyamānameva hṛdyamarthoparāgāt [hṛdyarthopa ka. |], strī dṛśyamānāpi hṛdyā iyamasau ramaṇītyuparāgāditi | nanu paśyantībhūmau kīdṛgadhyāsaḥ | na kaścit tatreti nirūpayati ata eva iti yato vibhagena avabhāsate'dhyāsavyavahārastata [sataṃ kha. |] ityarthaḥ | āstāṃ tāvat iti uttaratra tu etatprapañcayiṣyate svaviśrāntyuparodhāya.............................. | (4|1|10) ityādyuddeśeṣu | prakṛtamupasaṃharati sthitameva tu iti | bhedena pramātuḥ pṛthagbhāvena parāmarśakāle śabdaḥ prakāśate, tasya ca svarūpameva anurūpamucitamidantāvamarśanam | naca tatra vyutpattirupayujyate | sā hi vyabhicāraśaṅkāṃ śamayitum | naca sā svarūpaṃ prati saṃbhavati | sā hi viśiṣṭavyavahārasiddhaye śaktiniyamaprakhyāpanakṛtāt niyamavyāvartanāt | naca svarūpasya tat saṃbhavatīti | tasya antaraṅgatve vyutpatteśca anupayogaḥ | nanu svarūpeṇa vācyena kva (page 268) vyavahāraḥ | āha agnimimam iti | tadevaca iti svarūpadvāreṇa yadidantāvamarśanam | nanu evamagnimāhareti svarūpasya āharaṇaṃ kasmāt na bhavati arthasya ivetyāśaṃkya āha kevalam iti | śītamapaneṣyāmaḥ iti hi prakaraṇādibalādarthakriyāviśeṣaṃ prati arthitā jñātā, sa ca arthenaiva sādhyaḥ, na śabdasvarūpeṇa; yastu tenaiva sādhyastatra svarūpameva vācyatvena sphuṭamupalakṣyate- agnerḍhak agniṃ paṭha iti | yadyapi ca agnimāhara ityatrāpi tatsvarūpā(dhya)stasya yadāharaṇaṃ, tatsvarūpasya adhyāharaṇameva, itthamevaca tadāharaṇaṃ yuktam, na svātantryeṇa vācakasya tadāharaṇaṃ bhavediti nyāyāt; tathāpi vastubhāgameva lokaḥ pradhānatvena parāmṛṣṭamabhimanyate tata eva arthakriyālābhādityāśayena anupalakṣaṇāt iti uktam | evam agnerḍhak ityatra api svarūpasya yadyapi vācyādhyastasyaiva prakāśaḥ, ataśca evaṃ yadvācakādeva arthato'gniśabdāt [arthanataḥ kah. |] pratyayastathāpi śabdabhāganiṣṭhatvenaiva [tiṣṭhatvenaiva kha. |] paurvāparyasya nirvāhāt svarūpavācyataiva ucyate | vastuto hi śabdārthāvatyantāviyogenaiva pratītipathe bhāsete, tato'yamadhyāsaḥ | svarūpābhidhāyitvaṃ ca pratītisiddhameva, vyāmuḍhaistu na vyavahriyate iti tadarthaṃ pramāṇamatra nirūpitamiti vyāmohapadasya āśayaḥ | adhyavasā ityaṅṅantaḥ striyām || 20 || nanu evaṃ parāmarśopajīvitāni [parāmarśenajīvitāni ka. |] vedanāni, sa ca ahamityeva viśrāntisatattvo vedyabhuvamanadhyāsīno [manadhyāsīnavedya kha. |] vedyasparśanocitābhyāṃ deśakālābhyāṃ na avaṣṭabhyate,- iti samastaṃ saṃvedanamakramameva prasaktam, ekaṃ ca | bhāti ca saṃvedane kramaḥ [kramasvāṃśāpekṣayā saṃvedanāntaropekṣayā kha. ka. |] svāṃśāpekṣayā saṃvedanāntarāpekṣayā (page 269) ca kramābhāvena saṃvedanavyavahārādarśanāt [vyavahārā kha. |] | ata [tataḥ kha. |] ātmarūpatāvabhāsane vyāpako yo'haṃbhāvabhāsanakṛto'kramatvaikyayogastadviruddhamiha saṃvedanarāśau sakramatvānekatvamupalabhyate [upayujyate ka. pāṭhaḥ |] .........................jñānasmṛtyapohanaśaktimān | (1|3|7) iti ca vadatā siddhāntināpi upagamyate iti | na ātmarūpatāvabhāsanamadhyavasāyasya upapadyate iti yo manyeta, taṃ bodhayituṃ sūtrokta ivārtha eva abhivyajyate sūtrāntareṇa kevalaṃ bhinnasaṃvedyadeśakālānurodhataḥ | jñānasmṛtyavasāyādi sakramaṃ pratibhāsate || 21 || etadvākyārthaviśeṣaṇaṃ bhavat- ahamiti viśrāntiḥ pāramārthikī tāvadakhaṇḍitaiva tatpṛṭha eva tu sakramatvaṃ nirbhāsate iti prakaṭayati | tathāhi kramavattvaṃ deśataḥ kālataśca parvatabadarasaṃvedanayorvaitatyāvaitatyābhyāṃ ciraśīghratayā ca yat bhāti, tat bhinnasaṃvedyagatadeśakāloparāgāt, yacca anekatvaṃ svarūpabhedābhidhānaspṛṣṭaṃ; tat parāmarśanīyasya bhinnasya saṃvedyasya anurodhāt | vedyāṃśaprādhānyamatra tadanurodhanaṃ bhinnasaṃvedyaṃ ca, deśakālau ca pratyāsattestadgatāveveti dvandvaḥ | eṣaca artho vṛttikṛtā spṛṣṭa ādipadena | tena atiriktānatiriktarūpatvameva [ktānānati kha. |] tattvaṃ jñānādīnām | nirbhāsanasāraṃ hi vastu iti | tathā yat bhāti, tadeva śaktiriti saṃrambharūpatayā, dharma iti siddharūpākārabhedarūpatayā, guṇa iti tatparatantrarūpatayā, vyāpāra itica pūrvāparavitatarūpatayā vyapadiśyate | yastu jñānasmṛtisaṃkalpādyavāntarajātikārī bhedaḥ, sa māyāśaktyeti (1|5|18) pūrveṇa uktaḥ | anena tu jñānādyekajātīyatve'pi [jñānanasya ekajā kha. |] yo bhedaḥ- nīlajñānaṃ, (page 270) pītajñānaṃ, nīlasmaraṇaṃ, pītasmaraṇamityādiḥ, yaśca deśakālakramoparāgāt vitatāvitatatvaciraśīghratvādiśca [śīghrādiśca kha. |] saṃvedanagataḥ, sa nirūpyate | athavā svarūpabhedo'khilo māyāśaktyā vibhoḥ....................... | (1|5|18) ityanenaiva sūtreṇa ukta iti iha saṃvedyasya yau deśakālāviti samāsaḥ | atra pakṣe vṛttāvādipadena viṣayagataṃ hṛdyatvādi ucyate yataḥ saṃvedanasya sukhaduḥkādyākārataiva lakṣyate | tadevaca rūpaśabdena ṭīkāyāmuktam | deśakālapadasya ca atra pakṣa upalakṣaṇatvaṃ vyākhyātam | tena saṃvedyasya sphuṭāsphuṭādirūpatayā jñānasaṃkalpasmaraṇādibhedastāvadantaraṅgaḥ | pratyekamapi tatra nīlajñānaṃ pītajñānamiti antaraṅgataraḥ; nīle'pi sukhaṃ duḥkhaṃ saṃvedanamiti antaraṅgatamaḥ; ciramidaṃ jñānaṃ, śīghramidamiti bahiraṅgaḥ, pūrvamidamaparamidamiti bahiraṅgataraḥ; sūkṣmaṃ maśakajñānaṃ, sthūlaṃ hastijñānamiti bahiraṅgatamaḥ iti pradhānabhūtasaṃvedyoparāgakṛtaḥ saṃvedanasya bheda iti sūtrārthaḥ | enamavatārayati tadevam iti | kevalam ityasya arthaṃ sa punaḥ ityetena adhikaviśeṣasaṃbhavadyotakena vyākhyātuṃ pīṭhabandhatvena abhedabhittirāste eva iha vāstavī,- iti darśayati parāmarśa ityantena | apiśabdāntena vākyena abhedo bhavannapi na avabhāsate ityāśaṃkāṃ nirākaroti | saṃvedyaśabdaḥ parāmṛśyatāviśrāntaḥ saṃvedanasya parāmarśasāratvābhidhānāya vyākhyātaḥ | nanu saṃvedyamapi bhagavata eva abhinnaṃ, tat kathaṃ saṃvedyasya bhinnatā,- ityāśaṃkya āha viśvātmano'pi iti | apiśabda uktāśaṅkādyotakaḥ | padārthajātam iti saṃvedyaṃ sat prakāśyate [prakāśate kha. |] māyāśaktyetyarthaḥ | ata eva iti yato māyayā (page 271) bhedena prakāśanaṃ ghaṭādestata eva hetorvedyadharmadeśakālayogaḥ, saṃvedanamayatve tu vāstave ghaṭāderapi na iyaṃ durdaśā,- ityetat ata eva itiśabdena uktam | bhinnasya saṃvedyasya rūpaṃ deśaḥ kālaśceti pratipādayiṣyate kramo bhedāśraya................................ | (2|1|4) ityatra | sajātīyādapi iti ghaṭo'pi ghaṭāntarāt | nanu sa ghaṭo vedyarūpaḥ kathaṃ saṃvedanaṃ kakṣyāntarapatitamupādadhīteti codyamuddharati taccaitat iti vedyadaśāyāmapi na saṃvedanasparśaṃ śaknoti ullaṅghayitumiti na asya saṃvedanāt davīyasī avasthitiriti yuktameva codyopadhānaṃ vedanāṃśe | yadiśabdena kriyātipattirdyotitā hetuhetumadbhāvakathanāya | sā tu kiṃviṣayeti kathayiṣyamāṇasya vākyārthasya tatkriyātipattiviṣayato hetuhetumadbhāvaviśrāntatāṃ tacchabdo dyotayati,- iti | tato'pi iti abhedāt | na bhavet iti tadā bodhadharmaḥ | pratyuta ākrāmedvedyam iti svagataṃ kramamutkrāmedeva tat | nanu bodhyasya unmagnatāyāṃ prakaśanameva asya na yuktam | āha māyāvaśāt iti | abhimānabalena idamunmagnatvaṃ prakāśate, na vastuta iti yāvat | bodhyasyāvaṣṭambhaḥ iti karmaṇi ṣaṣṭhī bodhyamavaṣṭabhnāti, bodhaḥ svaṃ rūpaṃ tadekalīnaṃ karotīti yāvat | athavā iti atra vyākhyāyāṃ kartari ṣaṣṭhī, bodhasyeti tu karmaṇi | jñānasmṛtyādīnāmapi yaḥ pratyekaṃ svarūpabhedastena,- iti vyākhyāne tu jñānasmṛtyādilakṣaṇena svarūpabhedeneti | evaṃhi māyāśaktyā.............................. | (1|5|18) ityetatsūtrārthena asya paunaruktyaṃ syāt, saṃbhavantyāṃ ca sūkṣmāyāṃ gatau sthūladṛṣṭirna āśrayaṇīyā, tataḥ pūrvasūtrārthopasaṃharaṇatātparyamasya (page 272) sūtrasya na vyākhyātamasmākaṃ gurupādairiti | artha iti vṛttivākyasya | evaṃca atra yojanā- jñānādirūpatayā ekajātīyatve'pi vibhinnadeśakālādinā uparaktaṃ jñānamapi jñānāntarāt smaraṇaṃ [ṇaṃ ca kha. |] ca smaraṇādanyadābhāsate iti samastasūtravṛttitātparyaṃ [staṃ kha. |] saṃkṣipya āha māyākṛto'pi iti | etaduktaṃ bhavati- bodhasya yat bodharūpeṇa pradhānībhūtena avaṣṭambhanaṃ, na idamasaṃbhāvyaṃ bodhasvabhāvatvādeva bodhyasya | ataśca prakāśamānatāliṃgitena bodhyabhāgena nirbhāsamāno bodhaḥ kimadbhutaṃ yattadīyarūpadeśakālabhedena tadrūpānuparivartitāmātmani nirbhāsayati- iti | bhāgaśabdasya ayamāśayaḥ- yadyapi grāhyagrahakayugalasṛṣṭiśaktirmāyā, tathāpi grāhakasya cidbhāge na māyāvyāpāraḥ, apitu acidaṃśa eveti | tat siddhaṃ jñānaśaktirbhagavato vyatiriktabodhyabhedāt bhinnakalpā api paramārthato na vyatirikteti | tadanena prabandhena jñānaṃ ca citsvarūpaṃ cet................... | (1|2|7) iti yaḥ parasya vyāmohaḥ, sa vyapohitaḥ kalpitabhedameva vastuśaktiriti hi samarthitamiti śivam || 21 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavagupta- viracitāyāmīśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ jñānaśaktivimarśaḥ pañcamaḥ || 5 || atha ṣaṣṭho vimarśaḥ | ahamānandaghanecchāghaṭiteśvaratonmiṣatsamastormiḥ | ityullāsataraṅgitamamṛtormimahaṃ cidarṇavaṃ vande || smṛtijñānaśaktī vimṛśya tadubhayānugrāhiṇīmapohanaśaktiṃ vitatya ślokaikadaśakena vimṛśati ahaṃpratyavamarśa............................... | ityādinā ................................ṣarvasya jīvataḥ | ityantena | tatra pratyavamarśasya vikalpo viśeṣa iti ekena uktvā śuddhehantāvimarśe apohanavyāpāro nirasyate ślokena | tato'smaddarśana eva ayamapohanavyāpāra iti ślokena ucyate, dvayena aśuddhāhaṃvimarśasya vikalpatā, anusandhānasya api vikalpatvameveti ekena, evaṃvidhānusandhisvabhāvaiva sraṣṭṛtā bhagavataḥ iti ekena | prakṛte cidātmani arthāvabhāsasattopasaṃhārāya ekaḥ ślokaḥ | anubhavasmṛtyādāvarthāvabhāsa eva vicitraḥ,- iti dvayena ucyate, etadabhidhānaṃ ca prakṛtasvātmarūpeśvarapratyabhijñāyāmupayujyate iti ekena,- iti tātparyam | uktaṃ prāk svabhāvamavabhāsasya vimarśaṃ................... | (1|5|11) iti | vimarśaśca abhilāpayojanayā, sa ca avaśyaṃ vikalpatvamāpādayati [upapādayati ka. |], tacca sāṃsārikamāyāpadocitaṃ bhagavati kathaṃ syāt,- ityāśaṅkāṃ śamayituṃ sūtram ahaṃpratyavamarśo yaḥ prakāśātmāpi vāgvapuḥ | nāsau vikalpaḥ sahyukto dvayākṣepī viniścayaḥ || 1 || dehādisaṃkocaśūnyasya prakāśasya ya ātmā sārasvabhāvo'na- (page 274) nyavadanāvalokisvātantryaviśrāntimayaḥ [vadanāloki ga. |] paraḥ pratiṣṭhātmā ahamiti pratyavamarśaḥ, asau vikalpo na bhavati | kutaḥ punariyaṃ vikalpatvāśaṅkā | āha vāgvapurapi śrotragrāhyarūpātiriktāntaravabhāasamānasaṃvidrūpāve- śivācyādhyāsasatattvaśabdanātmakaśabdaśarīro'pi [vasāyamān ka. |], - ityarthaḥ | kasmādasau na vikalpaḥ | āha sahi iti | vividhakalpanā bhinnasyāpi guḍadadhimaricāderiva yojanā, ekasya api vaividhyena kalpanā vividhasya ca śaṅkitasya rūpāntarasya kalpanaṃ vicchedanaṃ vibhajya anyataścyavanaṃ pramātṛbuddhikośe praveśanena dārḍhyāpādanaparyantaṃ paripālanaṃ vikalpa ucyate niścayaśca | atra ca sarvatra avaśyaṃ tadatadrūpadvayena bhavitavyaṃ, anyathā kiṃ yojyate, kiṃca vibhajyate, kiṃca śaṅkyate iti sūtrārthaḥ | ātmani yaḥ pratyavamarśaḥ prakāśasya na nīlāderiva vedyasya idamiti, nāpi śarīrāderiva vikalpitapramātṛbhāvasya ahamiti paratra pramātari; sa evamucyate | ahamiti ātmani iti viṣayiṇi viṣaye ceti yojyam | evamiyatā ahamityasya tattvaṃ darśayituṃ vṛttau ātmani iti vaiyadhikaraṇyena sautrasāmānādhikaraṇyaparamārtho [aparārtho ka. |] vyākhyātaḥ | paravāgrūpatvāt iti parārthabhāgena na vikalpaḥ ityatra ayaṃ hetuḥ, uttarapadārthabhāgena sābhilāpatāyām | sahi iti vikalpaḥ | niṣedhaśabdena nirasanaṃ [niranumānaṃ ga. |] vyācaṣṭe | pratiyoginiṣedhapūrvatvādeva niścayaśabdavācyatā,- iti yojanīyam | vikalpasya ekaprakāravyākhyānaṃ vṛttau prakārāntarāṇāṃ tadanuviddhatvāt | atra iti viśuddhe prakāśe | iyatyā vṛttyā sūtrārtho vyākhyātaḥ | enamavatārayati yadi iti | tasya iti pratyavamarśasya śabdanātmatvapratipādanāt (page 275) iti paravāk iti vacasā prāptamiti | naca tat yuktamityāśayaḥ | iyatā vāgvapurapi iti vyākhyātam | nirūpaṇāya iti uttarasūtrairyat nirūpayiṣyate, tasya ayaṃ pīṭhabandhaḥ kriyate ityarthaḥ | tāvat iti aśuddhasya tu vicāraḥ kariṣyate iti tātparyam | prakāśasya ityasya vyāvartyamāha śarīrādeḥ iti | nanu śarīrādi na bhinnaṃ kiṃcit prakāśāditi kathaṃ tat vyāvartyaṃ syāt,- ityāśaṅkya āha tacca iti | prakāśasya śarīrādau vedyībhūte yo vimarśastaṃ vyāvartayituṃ yat ātmani iti padaṃ, tadapi anenaiva granthena vyākhyātam | tacca iti tadapi vyāvartitamātmanītipadena,- iti saṃbandhaḥ | nanu viśuddhe prakāśe vācaḥ karaṇarūpāyāḥ kathaṃ saṃbhavo yena uktaṃ vāgvapurityāśaṅkya brūte śabdanātmatvāt iti | vacanaṃ hi śabdanaṃ, na vāgindriyajanyaḥ śabda ityarthaḥ | nanu evaṃ vṛttau paraśabdasya kiṃ prayogaphalam | tatra āha kevalam iti | śrutigocarīkāryā yā śabdanakriyā śabdotthāpikā kriyā-brūte jalpati vakti-ityevaṃ tasyā janyatvena viṣayatāṃ yato na prāptā sā vākśaktiḥ sthūlaśabdabhūmikāṃ [śakti ga. |] yato na svīkṛtavatī tatastajjananakaraṇatārūpaḥ sūkṣmaśabdātmā na bhavatyasau pratyavamarśa iti saṃbandhaḥ | pratyavamarśa evahi śabdātmā parabhūmau pramātuḥ sūkṣmabhuvi vāgindriyaṃ karaṇaṃ sthūladaśāyāṃ [sūkṣmadaśāyāṃ ga. |] prameyarūpaḥ śabdaḥ,- iti nirūpayiṣyate vitatya āgamādhikāre | nanu ca abhilāpinī pratītiḥ kalpaneti | tatra śabdanātmatve kā vikalpatvaśaṅkā | āha śabdānāmevaca iti | nanu na atra bhāve ghañ, apitu karaṇe, śabdanaṃ ca bhāvātmakamiti codyaṃ yadyapi ityādinā āśaṅkya śamayati (page 276) tathāpi ityādinā | siddhatvena prameyasvabhāvo yaḥ śabdaḥ, so'rthavadeva abhilapyamānaikasvabhāvaḥ kathaṃ karaṇabhāvamanubhavet | tataśca [tathāca ka. ga. |] kartureva yat kriyātmakaṃ rūpaṃ, tadeva savyāpārapratītatvāt pramāṇaṃ phalameva sat | iti nyāyena karaṇatayā nirdiṣṭam | yena parispandena pramātā abhilapitā sannabhilapati,- ityevaṃ vyavasthāpyate, so'bhilapanakriyātmā parispandaḥ karaṇatayā tadvaśāt tadvyavasthānāt......................... | iti nayena apadiśyamāno'bhilāpa iti yāvat | abhilapane pramātuḥ kriyaiva karaṇaṃ pramātṛkaraṇatvāt pramākriyāvaditi svabhāvaḥ | karaṇatvaṃ hi sādhakatamatvena vyāptaṃ [prāptaṃ ka. |] tacca ananyāpekṣayā | tat yadi pramātṛkriyāvyatiriktaṃ karaṇaṃ syāt, tadanapekṣāviruddhā anyāpekṣā [vyāpekṣā ka. ga. |] āpatet,- iti vyāpakaviruddhopalabdhyā vipakṣāt pracyavamāno vyāpyamapi nivartayati | tena vyāpakasya anupalambhāt vyāpyaṃ nivartate, kāraṇaviruddhe'pi kāraṇābhāvāt kāryamiti vyāptisiddhiḥ | tathā iti abhilāpaśabdena | tairapi iti baudhaiḥ | nanu iyatā śabdasaṃsargayogyatāyāḥ śabdanaviṣayatā nāma tattvamiti vyākhyātaṃ bhavati | tacca prāktanairna upagatam | yathāha dharmottaropādhyāyaḥ- saṃsṛṣṭapratibhāseti vaktavye yogyagrahaṇaṃ kimartham ityupakramya avyutpannasaṃketasyāpi pratyayo bhavati vikalpaḥ iti samarthya upasaṃhṛtaṃ (page 277) viṣayavyāpāranirapekṣotpādatayā tu aniyatapratibhāsastataśca śabdasaṃsargayogyābhāsaḥ | iti | etadeva parasya anupapannam, asmākameva tu upapannam,- iti darśayati nanu iti | tadeva hi iti aniyatapratibhāsatvaṃ parasya na yujyate | atra hetuḥ nahi iti | jñānasya hi viṣayavyavasthātmakameva nijaṃ vapuḥ | tadasya kathamavyavasthātmakatvaṃ syāt, avyavasthātmakatve vā saṃśayarūpataiva syāt | etacca saṃbhāvanāmātreṇa ucyate | vastuto hi saṃśayo'pi niyatapratibhāsa eva | sthāṇurevavā puruṣa evavā,- iti hi vārthāliṅgitameva atra vastu prakāśate | vārthasya tu tatpṛṭha [taddṛṣta eva ka. ga. |] eva bhavato vastuni vikalpakatvaṃ na saṃbhavati | nahi evamatra pratipattiḥ- vastu vikalpate iti, apitu tadekameva | aṃśe tu viparyāsaḥ, so'pi ekaniṣtha eveti na saṃvedanaṃ nāma viṣayaṃ prati avyavasthātmakaṃ yuktam | yaśca adhyavasāyāpekṣaṃ prāmāṇyaṃ abhimanyate, tasya adhyavasāyaśca [avyavasāyaḥ ka. ga. |] aniyatapratibhāsaśca,- iti kā bhāṣā | darśanāyante vikalpāḥ iti codyamāne sutarāmayaṃ bhagno vādaḥ | svapakṣe tu etadupapattimāha pamātuḥ punaḥ iti | etaduktaṃ bhavati- yasya arthaprādhānyāt tadbalopapannaṃ darśanaṃ tadrūpānukāri ca vikalpa iti darśanaṃ; tasya arthe niyate sarvametat niyatarūpameva | asmākaṃ tu pramātā pradhānatvena prapatati, natu artho varākaḥ kaścidasti | tadasau pramātā yāvantamābhāsaṃ svātantryāt vimṛśati, tāvati asau vikalpaḥ; natu ābhāsāntare,- iti ābhāsanikurumbharūpatvāsparśādaniyatapratibhāsa ucyatāṃ nāma, atadvyāvṛttibhedakalpanamapi sarvatonirāśaṃsarūpasvalakṣaṇaniyantritatve (page 278) kathaṃ syāditi, tadapi pramātaryeva āyatate tadetatsaṃskārasya atatsamāropasya atadvyāvṛtteśca pramātradhīnatvāt,- iti arthasya vyaktaye sphuṭatvāya upayogino ye ābhāsā deśakālādayaḥ, tān yadā pramātā na ādriyate svavyāpāre, ghaṭabhāsamātravimarśe tu viśrāntimādriyate; tadā yuktamaniyatapratibhāsatvam | nanu śabdo viṣayapakṣe sphuratu nāma, śabdanaṃ tu nāma kim | etadāha śabdanaṃ ca iti | śvetaguṇasattāśabdāśca pramātṛbhūmipatitāḥ pramātrā vimṛśyamānā vimarśe lolībhūtāḥ pūrvāparībhūtena vimarśarūpeṇa upabṛṃhitāḥ śvetate- bhavati- brūte- ityādikriyārūpabhājaḥ | siddharūpa evahi padārtho vimarśabalena pūrvāparībhūtarūpatāpatitaḥ kriyārūpe nimagno bhāti putrīyatāviva putraḥ | vācyakarmāṇo'pi iti vācyaṃ śabdalakṣaṇaṃ karma nirvartyamarthalakṣaṇaṃ ca prāpyaṃ yeṣāṃ, tathāvidhā api śabdārthāḥ śabdakriyāśca uktāḥ | yadihi śabdaḥ kriyārūpatāṃ na āśrayet, kathamīpsitatamaṃ dhātorvācyaṃ syāt | nahi karoterghaṭo'rtho, gamervā grāmaḥ | nanu vṛttau yaduktaṃ svabhāvabhūtaḥ iti pratyavamarśaviśeṣaṇaṃ, tasya kiṃ vyāvartyaṃ; nahi prakāśasya asvabhāvabhūtaḥ kaścana vimarśo'sti | asti,- ityāha ata eva iti | ghaṭaniṣṭho yaḥ prakāśaḥ- ghaṭaḥ prakāśate- iti ghaṭaniṣṭhīkṛta eva māyāśaktyā tasya prakāśasvabhāvasya api sato vimarśaḥ paratvena anātmabhāvena api śakyate vaktum | kutaḥ | āha ata eva iti | viṣayarūpaśabdavailakṣaṇyena yadetannirūpaṇamasmābhiḥ kṛtaṃ śabdasya, ata eva hetoḥ | yataḥ pramāturasau vyāpārastatastatraiva pramātṛtve viśrāntaḥ prameyasya anātmabhūto bhavati | yadyapica prakāśavimarśayoruktanayena anyonyamavyabhicārastathāpi māyāśaktyā prakāśasya pṛthagavabhāsanāt ghaṭo'yamiti vimarśo na ātmabhūtaḥ, (page 279) svātmani tu viṣayaniṣṭhatāmaspṛśati, prakāśasya sadyaḥpramātṛlakṣaṇe vapuṣi yo vimarśo'hamiti so'nātmabhūtatvena anabhiśaṅkyaḥ,- iti pratipādayituṃ viśeṣaṇam | nanu prakāśasya kathamiyaṃ prameyarūpaspṛktā,- ityāśaṅkāmapāsyati māyāśaktyā tu iti | evamiyatā api vāgvapuḥ ityasya arthaṃ vyākhyāya nāsau ityādi vivṛṇoti śabdanarūpatvāt iti | vimarśarūpatā yadyapi sāmānyarūpā, tathāpi vikalpatānibandhanabhūtarūpāntaraśūnyo yo vimarśavyaktiviśeṣaḥ, sa vikalpavyaktervibhinna eva,- ityabhiprāyeṇa tadubhayānuyāyi śabdanātmakasāmānyalakṣaṇamityāha artha iti | natu tucchamakiñcidrūpaṃ prakāśakalayāpi aspṛṣṭaṃ pratiyogi bhavatīti yāvat | tasya iti atadrūpasya | tadātmani iti atadrūpaviparīte pāramārthike na sārvātmyena śaṅkyamānatvamasti, tadasāvapasāraṇīyaḥ, anyathā sa na niścitaḥ syāt | nanu etadapasāraṇe pratyuta apūrṇo'sau [apūrvosau ka. ga. |] niścitaḥ | satyaṃ, tathaivatu sa upayogī māyāpade iti darśayati bhedamaya iti | pramātṛsvabhāva iti pramāṇātiriktaḥ pramātureva asau pramitiśabdavācyo vyāpāro yena pramātā svatantro vyapadiśyate ityarthaḥ | atra iti vṛttigataṃ vyācaṣṭe viśuddhe iti viśeṣaṇaṃ māyāpramāturvyavacchedāya | prakāśātmani iti, anena pratiyogyasaṃbhava eva āsūtritaḥ | aprakāśamāno hi na pratiyogīti darśitam | prakāśamānaśca prakāśatādātmyavṛttiḥ prakāśasya pratiyogī,- iti ucyamānameva trapākaramiti || 1 || nanu ghaṭe pratiyogī saṃbhavati, na prakāśe iti kutaḥ | nañarthāliṅgito (page 280) hi aghaṭa iva ghaṭe pakāśe'pi aprakāśo bhavedeva,- ityāśaṅkya sūtraṃ bhinnayoravabhāso hi syād ghaṭāghaṭayordvayoḥ | prakāśasyeva nānyasya bhedinastvavabhāsanam || 2 || māyāpade hi ghaṭāghaṭau bhinnau prakāśete | tataśca atra pratiyogisaṃbhavaḥ | śaṅkyate hi ghaṭākrānte yogyadeśe taddeśākramaṇaśīlo vijñānajanakaḥ svakāraṇopanataḥ paṭādiraghaṭaḥ | dehādisaṅkocakalāvikale satyaprakāśe tu yo'prakāśaḥ śaṅkyate, tasya prakāśādavabhāsanamucitam | avabhāsena hi aprakāśatvahāniḥ | hiriti hetau | yata evaṃ, tato yuktaṃ nāsau vikalpaḥ iti,- iti sūtrārthaḥ | hiśabsya arthaṃ tathāhi ityanena vṛttikṛt vyācaṣṭe vṛttiṃ vṛttyantareṇa saṃgamayitum | ata eva vṛttau punarhiśabdārtho na vyākhyātaḥ | evaṃ tathāca iti bhāvisūtragataṃ hiśabdavyākhyānaṃ smartavyam | tena naiṣā sūtrasaṃgatiriti na bhramitavyam | sūtrārthamavatārayati nahi iti ityevaṃbhūtaṃ pratipakṣāsaṃbhavaṃ yuktyā hetunirūpaṇena hiśabdadyotitena nidarśayitumāha | kasmāt punaratra yuktirucyate ityāha āśaṅkyamānam iti | pratipakṣāsaṃbhavo hi na niḥśaṅko'prakāśasya pratipakṣasya vacanārhatvāt | yuktyā kīdṛśyā | āha tathāhi ityanena vṛttivākyena upakramya iti prathamata eva dyotitayeti śeṣaḥ | tathāhītyanena upakramaṇīyayā yuktyeti vā karmadhārayaḥ | etatsūtrārthasya pūrvasūtrārthe hetutvamiti ............................ḍvayāpekṣī viniścayaḥ | ityevaṃ bhāgamiha vyācaṣṭe | vikalpasya ityādi | krameṇa atra hetuhetumadbhāvaḥ pūrvagrahaṇamapohanaṃ pratiṣedhanaṃ tāvanmātrameva ca, na niścayaḥ prakāśarūpatayā vidhau viśrāntatvāt niścayasya,- (page 281) ityāha nīlameva iti hi evārthadyotitaparāpasāraṇapratilabdhaniyamaviśiṣṭe [niyamaḥ ka. ga. |] nīla eva vidhirūpe viśrāntiranyasya prakṛtanīlāpekṣayā atallakṣaṇasya pratiyogino nīlapracyāvāvinābhūtasya pītāderākṣepāt | ubhayaviṣayatayā iti niṣedhabhāgasya hi atadrūpaṃ viṣayo, vidhibhāgasya tu tadrūpam, vividhaṃ hi kalpanaṃ vidhīyamānaniṣidhyamānatayeti vikalpanam | nanu na atra samuccaya iva tadatadrūpadvayaṃ viṣayastat kathamubhayaviṣayatā,- iti codyaṃ pariharati yadyapi iti | yata eva dvandvapadārthavailakṣaṇyena ubhayaviṣayatā, ata eva samuccayavailakṣaṇyaṃ niścayavikalpanasaṃgītīnām [saṃgītānāṃ ka. |] | etadāha yatrāpi ca iti | vikalpa iti niścayavyatirikto vibhāṣaṇātmā vā ātmarūpaḥ | nanu āsāṃ samuccayādastu vailakṣaṇyamuktanītyā, parasparatastu kathamekaparyavasānasya ubhayāpekṣe(kṣepe)'pi aviśeṣāt | āha kevalam iti | niścayarūpe vikalpe ghaṭa itipratītisvīkṛtameva ekatāparyavasānam, ekamevahi tatra anubhavena pratītamāropaṇamātrāyātaṃ tu aparamapasāritam | vikalpanasaṃśayostu pratītaṃ dvayameva dolāyamānatvāt | pratīte tarhi ekaparyavasānaṃ kathamuktaṃ, kaśca anayorviśeṣaḥ | ucyate aparatra iti niścayavyatirikte śābde pramātṛrucerekatāparyavasānaṃ [ekatraparyavasānaṃ tathā hi ga. |]; tayā hi pramāturvrīhiyavādi yadyadeva abhipretaṃ, tatraiva pratītimanuṣṭhānahetuṃ viśrāmayati svanahasorvā (3|3|62) ityapi ghañi vā | nanu receraniyantritatvāt dvaye'pi jātu kathaṃ tāvat viśramayedityata āha samuccaye ya iti virodhopapāditavārthamahimnā hi niyantritā pramātṛruciriti kathamaniyantritā (page 282) asau | saṃśaye ca iti ekatāparyavasānam iti saṃbandhaḥ | caśabdastuśabdadyotitaṃ pūrvoktaṃ niścayāt vailakṣaṇyaṃ samuccinoti | tata eva vibhāṣyamāṇasaṃśayayoḥ sāmānyena niścayāt vailakṣaṇyamupasaṃharati natu ityādinā viśeṣa ityantena | tuśabdārthe vā vartamāno vikalpanāt vailakṣaṇyaṃ saṃśayasya dyotayati | prakaraṇāpanna eka eva iha niścaya iti tu abhidhātuṃ tadvailakṣaṇyamātramubhayoraviśeṣeṇa upasaṃhṛtamiti yojyam | pratītiprabhāvāt iti | pratītirhi atra ubhayatra pratyuta dvayālambanā | imāveva iti ubhayasvīkāra ekaparyavasānamityetattu tulyaṃ tritaye'pi,- iti vārthasyaiva ayaṃ prakārabhedaḥ,- iti vārthānugamāt vikalpavācoyuktirniścayena na yukteti evakāraḥ | evaṃ vikalpasvarūpaṃ pūrvasūtropajīvitamupasaṃhāreṇa tadevam ityādinā pradarśya satsaptamyā avaśyāṅgīkartavya eṣo'rtha iti nirūpayantyā prakṛte etadupayojayaṃstadvailakṣaṇyamahaṃpratyavamarśasya darśayituṃ yaduktaṃ prakāśasyeva ityādi, tat vyākartuṃ prakramate cidātmana ityādi | vimarśagata iti vimarśaviśrāntervimarśasthāne eva vikalpatā saṃbhāvyate, natu avabhāsasthāne iti tatraiva sā parākartavyā,- ityabhiprāyaḥ | tādātmyena prati tatsthānāpattyeti yāvat | avabhāsa iti saṃbhāvyamāna iti śeṣaḥ | dvitīyasya ityuktau [ukto ka. ga. |] vṛttau bhinnapadasya ko'rtha ityata āha citprakāśa iti | svakalpanākalpitena dvitīyena na pratiyogiparipūraṇaṃ kriyate | nahi nīlasya kāraṇatvakāryatvakṣaṇikatvādi pratiyogipakṣe vartate, nahi tat pṛthak kiñcit | svakalpanotthāpitaṃ ca citprakāśasya ghaṭādīti na pratiyogi | pratiyogitvaṃ hi tatsthānāpannatvam | tacca pṛthaktayā (page 283) vastutvena vyāptamavastunastadarthakriyākāristhānākramaṇasaṃbhāvanavaidhuryāt | tadviruddhaṃ ca kalpyamānatvamiti viruddhopalabdhiḥ | nanu avastunaiva tucchena svapracyāvanena nīlasya virodha iti, sa vā asya pratiyogī, tadavinābhāvavantastu pītādayastanmukheneti manyate | maivaṃ, parasparaṃ hi parihṛtya yadavasthānaṃ, sa eva upapādayiṣyate virodhaḥ | naca tucchena saha parasparārthaḥ kaścit, parihārārtho vā | naca tucchasya kiñcidavasthānamucitaṃ, tataḥ pītādyeva nīlasya vāstavī tucchatā; vyavahāryaṃ tu tucchatārūpaṃ pramukhīkṛtya ucyate tucchamukhena virodha iti | prakṛte tu tucchatā vyavahriyamāṇā vyavahārasya prakhyopākhyāmayatvāt prakāśavimarśāveśinyeva,- iti kathaṃ tanmayasya cittattvasya pratipakṣatāpakṣe prakṣeptuṃ sā kṣamyeta, tat yuktamuktaṃ bhinnasya iti vṛttau padam | tathāpi iti | tasya ghaṭasya māyāpade dvitīyasyāpi śuddhāt vimarśe'pohanaṃ na kartuṃ śakyamarhaṃ yuktaṃ ceti saṃbandhaḥ | atra hetuḥ virodhābhāvāt | atrāpi viśeṣaṇadvāreṇa hetuḥ cidantaḥpraveśena iti | grāhyaśabdena grāhakasya api ākṣepādatra ṇyartho'pi | tadayamarthaḥ [tato'yaṃ ka. |] cidrūpe yadyantaḥ praviśati pramātrā ca yadyantaḥ praveśyate, tadā asya yo māyāpramātrapekṣayāpi vyavasthāpyate grāhyabhāvaḥ; sa upapanno'nyathā prakāśamānasya grāhyateti caitanyaprakāśena sākaṃ kathaṃ ghaṭādeḥ prakāśamānasya sato virodhaḥ, aprakāśamāna(tva)śaṅkāropāpasāraṇāni saṃvedanabalopanipatitāni kathaṃ saheta | ata eva iti yato na yuktamapohanaṃ ghaṭādeḥ | vastutaḥ iti nirvikalpakaprakāśaniṣṭhe'hamitivimarśe viśvamantarbhūtaṃ yāvat | paratastu māyāprabhāvāt mānase vikalpe dehādisaṃkucita eva saṃvedane ahamitivimarśo (page 284) vikalpatāyāmeva paryavasyati,- iti tatraiva viśrāntimabhimanyamānastāṃ viśvaikātmatāṃ prakāśavimarśamayīmapi aprakāśitavimṛṣṭimabhimanyate iti tātparyam | nanu iti dvitīyatāmātrameva apohanasya prayojakamiti manyamānasya ayamākṣepaḥ | tathāpi iti uttaram | naca tathā iti saṃbandho na viruddha ityarthaḥ | vastuna evahi parasparaparihārārthaḥ | nanu kiṃ virodhacintayā, pratiyogi hi apohanīyaḥ | satyaṃ, pratipakṣatayā yogī pratiyogī viruddhaḥ evaṃ bhavati,- iti bhaṇati viruddhaśca iti viruddha eva pratiyogītyarthaḥ | sa ca iti yasya apohanaṃ śaṅkyate parairityarthaḥ | vyapadeśa iti tucchena hi atucchameva vyapadiśyate ityanena saṃjñāpadaṃ vyākhyātam | evaṃbhūtamevaca vikalpanasya rūpamiti darśayituṃ sūtrasya pūrvārdhaṃ yat, tat vṛttikṛtā prasiddhaspaṣṭārthamiti na vyākhyātam | vṛttikārastu vivṛṇoti ghaṭo'yam iti | atra ca iti | apohanasya prasiddhamidaṃ rūpaṃ tadrūpaśaṅkāpasāraṇāya prakṛte prameye'vaśyāpekṣamiti prameyasamuccāyakaścaḥ | tasmin saṃbhāvyamānasya aghaṭasya apohane [apohena kha. |] yo niścayaḥ, sa saṃbhāvyate | yatsthāne iti yasya ghaṭasya sthāne yaḥ paṭādiḥ saṃbhāvyate, tasmin yogye deśe svakāraṇabalāt; naca bhavati tasmin sthāne yato ghaṭena tatsthānamā samantāt krāntaṃ svīkṛtaṃ, sa paṭādistasya ghaṭasya pratiyogyādivācoyukterāspadam | nanu tatsthānākramaṇasaṃbhāvananirasanādi yaduktaṃ, tat sahānavasthānavirodhe śitoṣṇādau spaṣṭamaparyantakāraṇasya bhavataḥ anyabhāve'bhāvādvirodhagatiḥ [bhāve bhāvāt ka. |] iti nyāyena, natu parasparaparihārasthitilakṣaṇake virodhe nyāyo'yaṃ spaṣṭena pathā saṃgacchate [saṃgṛhyate ka. |] tat kathaṃ viruddhasya iyadeva lakṣaṇaṃ darśitaṃ, kathaṃca prakṛte (page 285) anyonyaparihāre sahānavasthānanyāyayojanam | etadāśaṅkya ayameva parasparaparihārātmā virodhaḥ sahānavasthānaṃ vadhyaghātakabhāvaṃ ca vyāpnoti, natu etau tato'dhikāviti darśayati tatsthānākrāntirhi iti | hi yasmādevaṃ, tasmādupapannametatsarvamityarthaḥ | kadācit iti yatra prasiddhaḥ sahānavasthānavyavahāraḥ, kadācit iti yatra anyonyaparihāravyavahāro lokasya | bhāvasya iti ghaṭasya kartari saṃbandhitvena vivakṣite ṣaṣṭhī | tat ghaṭātmakabhāvakartṛkā kalpitarūpā viparyayasthānasya aghaṭarūpatāyā yat sthānaṃ saṃbhāvyate, tasya karmabhūtasya ākrāntiḥ | evamarthatattve saṃbandhamātreṇa śabdasaṃskāraḥ, evamanyatrāpi avadheyam | viparyayarūpatānupapatteḥ iti | nahi ghaṭasya sata eva aghaṭarūpatvamupapadyate, tato hetoryā kalpitāyāḥ śaṅkyamānatvena āropitāyā viparyayarūpatāyā nivṛttiḥ, sā svarasena svabhāvabalena svahetuparamparopanatena yadyapi kṛtā; tathāpi tenaiva ghaṭena iva kṛteti utprekṣyate pramātṛbhiḥ | pramātā hi evaṃ vicārabhūmipatita utprekṣate | ghaṭasya ayaṃ svabhāvamahimā yadetadīyaṃ sthānaṃ na kadācidaghaṭo'vaskandati | tadavaskande hi sa ghaṭa eva na syāt | naca iha na bhavati ghaṭaḥ svakāraṇāt svapramāṇācca tasya yataḥ siddhiravikampanīyeti [avikalpanīyā ga. |] | ato hetorbhāvakartṛkā kalpitarūpā viparyayasthānasya ākrāntiriti saṃbandhaḥ | etat nidarśanena spaṣṭayati yathā iti | tat iti tasya ghaṭasya saṃbandhinī tatkartṛkā kalpitarūpā ghaṭābhāvasthānasya ākrāntiḥ, yadivā kalpitaṃ tat ghaṭābhāvasthānaṃ kalpanayā tathā kṛtaṃ, tasya ghaṭena ākramaṇamiti vyākhyā; pūrvatra api kalpitaṃ yat viparyayasthānaṃ, tasya ākrāntiriti | (page 286) etadupasaṃharati evaṃca iti ekātmatayā śaṅkyamānayā yo virodho nijena viśeṣeṇa viśeṣāntarasya rodhanaṃ svātmani anaṅgīkaraṇaṃ, sa eva eko virodhaḥ sarvatra yo'nyonyaparihāraḥ iti prasiddha iti ākūtam | sa tu iti virodhaḥ | kalpitasya aghaṭa iva paṭasya akalpitasya uṣṇasthāna iva śītasya yā nivṛttipratītiḥ kalpitākalpitayorvā nivṛttyoryā pratītistatpūrvikā prathā yasya, tādṛśo'sau | kevalam iti bhedena | ākhyāyate iti ākūtaśeṣaḥ | pratītiprathāśabdābhyāṃ kalpitākalpitabhāvo vastutaḥ kvacidapi na upayujyate, navā hi svalakṣaṇātmāno'nyonyamātmānaṃ miśrayanti vā virundhanti vā saṃsṛjyante na bhidyante...................... | itinyāyāt | pramātā tu vicārabhūmimadhiśayānaḥ prathānusārī vyavaharati | evam iti | sā cedvirodhe tulyā, tarhi vāstavāvāstavatvavicāraṇamakiṃcitkarameveti darśitam | anyonyaparihārānanupraveśe tu śītoṣṇāderapi na virodha iti darśayan uktameva nyāyaṃ draḍhayati tathāca iti | tathāhi saheti samānakālatayā avasthānaṃ na bhavatyeveti naikāntikaṃ śītoṣṇaprabhṛteḥ sahānavasthānam | svarūpameva deśastadavaṣṭambhācca ākāśabhūtalādikamapi | badhyaghātakabhāve'pi uktacaraṃ saṃcārayati nyāyam ahinakulasyāpi iti na kevalaṃ śitoṣṇāderiti apiśabdaḥ | nakulasvarūpāvaṣṭabdhasya deśasya tena iti nakulena taddeśasya iti ahideśasya tanmayatvamahivigrahāvaṣṭabdhatvamatanmayatvaṃ ca nakulaśarīrāvaṣṭabdhatvena bhogibhogānavaṣṭabdhatvaṃ viparyayo vā | etallakṣaṇayoḥ svarūpavirodho deśasya tatparyavasāyī, tadekaparamārtho'hinakulasyāpi virodha iti saṃbandhaḥ | tata eva deśayorvirodhe tatra taddeśatvamanyatra (page 287) anyadeśatvamiti viṣayabhedena yaḥ pariharati, na tena bauddhasya kiṃcitkṛtamātmā tu vṛthā kheditaḥ | deśadvayadvārakameva hi virodhamāha paraḥ, tasya tenaiva virodhe parihāra iti samastavirodhāpadhvaṃsanamidamuttaraṃ nīlānīlayorapi virodhaṃ nirundhīta | tatra nīle'nīlamanīle ca nīlaṃ, tadevaca tadviṣayabhedāditi tatra taddeśamanyatra anyadeśaṃ, tadevaca tadviṣayabhedādityanayorhi vākyārthayoḥ kiṃ vailakṣaṇyaṃ deśadvāreṇa svarūpadvāreṇa vā yo virodhastasya tenaiva parihārāyogāt | etāvattu vācyaṃ-pratītibhedāt siddhe svarūpabhede pratītisiddha evaca ādhārādheyabhāve te ekasya deśe bahavaḥ kāraṇaṃ, yathā ekasya bahavo natu bahūni kāraṇāni yena tatkāraṇakatvetaratvakṛto virodha ityatra bhaviṣyati etaditi alamavāntareṇa | nanu yadāpi anyataradeśo na ākramyate anyatareṇa, tadāpi ucyate ahinakulasya virodhaḥ; ataśca ucyate yadvyavahriyate yeṣāṃ ca virodhaḥ śāśvatikaḥ (2|4|9) iti, tat kathaṃ sarvatra ayaṃ virodhaprakāra ityāśaṅkya āha anyadā tu iti | evaṃ bhinnayoravabhāsaḥ ityapi vyākhyāya prakṛtameva arthametadvaiparītyena ayatnasiddhamanubadhnāti evaṃca iti | vaidharmyeṇa dṛṣṭāntaṃ yojayati na saṃbhāvyate ghaṭo'hamitisthāne | tasmāt iti tadekarūpatvaṃ hi prakāśasya asaṃbhāvyaṃ, tanmātrasahatvaṃ tu sati prakāśarūpatve na apohyamityāha nāpi iti | tatra iti prakāśe | asau iti ghaṭaḥ | ata iti yato na tatra saṃbhāvyate, svena kevalena vapuṣā akevalena ca yato na nirasanārhastata ityarthaḥ | sa iti ghaṭaḥ | tataḥ iti prakāśāt | kastarhi prakāśo viruddhatāyogyaḥ, āha kiṃ tarhi iti | naca tādṛgstītyāha tulya iti | itaraśabdena iti vṛttau | nanu (page 288) prameyatāsthāne nīlasya yathā anīlaṃ saṃbhāvyate, bhavati ca tat tata itarat; tathā pramātṛsthāne'pi cidrūpasya saṃbhāvyamānaṃ vastvantaraṃ syāditi bhramaṃ bhinatti tāvanmātra iti mātrapadena | prameyasya hi māyānirmitasya ābhāsanikurumbātmakatve anekavaicitryasahatvaṃ na apūrvaṃ, śuddhaprakāśasya tu pramātṛrūpāntaraṃ manāgapi na sahyam | anena iti prakāśetaratvāt na syāt iti vṛttivākyena | abhyupagamena api āha tathāpica iti | deśakālasya bhede'pi bhavantu prakāśāḥ svabhāvabhedenaiva bhinnāḥ, tathāpi nīlamiti niścaye yathā na nīlāntarāṇi apohyāni, pratyuta ..........................ḍṛṣṭasaṃkalpanātmakam [kalanātmakaṃ ga. |] | itinayena tāni yojayitavyāni, anyathā smaraṇādabhilāpeṇa vyavahārāsiddherapitu pītādītyeva nīlābhāvānuprāṇitāni vyāvartanīyāni; tadvat prakāśe niścetavya prakāśāntarāṇi svasaṃvedanakakṣyābhāñji na apohanīyāni,- iti punarapi na vikalpatāsiddhiḥ | nanu nirvṛttiryadi tasminna hetorvṛttiḥ kimiṣyate | itinītyā yata evāsau prakāśeta tena svabhāvo nābhāti, tata eva nitarāṃ tadapoho bhaviṣyati | etadapāsyati pratiyogyanābhāse vā iti | hetorhi vipakṣāt vyāvṛttirvastugatyā nirūpyate, sā ca vipakṣāsaṃbhave na mlāyati iti śraddheyamadaḥ, iha tu na vastucintā vartate | kiṃ tarhi | saṃvedanacarcā | pramātṛvyāpāro hi apohanam, tatra ca āropaṇāderavaśyambhāvaḥ | tacca anābhātapūrve kathaṃ vikalpotthāpitatve'pi āropaṇādervikalpanatayā vikalpasya anubhavavāsanopajīvitvena atyantānābhāte'saṃbhavāt | etat paro na sahate (page 289) nanu iti | atra hi yadi aghaṭamābhāsamānaṃ vikalpayedāropayet niṣedhecca, tadā kālabhedena bahvyaḥ saṃvittayo bhaveyuḥ, itaretarāśrayacakrakānavasthānadoṣācca evamuktamiti anābhātasya nāsti apohanamiti, tat pratyuta apohanamicchatānābhāsanameva tasya apohanameṣaṇīyamiti ākūtaśeṣaḥ | etat pariharati uktamatra iti | ākṣepavācoyuktyā hi sarvametatsamāhitamiti matvā ākṣepārthameva [āpekṣārthamave ka. |] vyācaṣṭe nahyatra ityādinā | saṃvittihaṃsī svamukhena yugapadeva heyaṃ ca jahāti, upādeyaṃ ca samādatte,- itīyati tataḥ svātantryamasyā [mavāstava enāṃ ga. |] āste eva | enāṃ hānasamādānanirvacanabhāginīṃ tadvido manyante | pratiyatī iti pratipattirevaṃ yaddhi ātmanā viśvasyate iti yāvat | anyathā iti yadi kathitanayena hānopādānamaya eko vyāpāro...........ṃalakṣaṇo na udiyāt pramātuḥ | nanu ghaṭamarthayate khalu, tataḥ pravartate | satyamarthitā pravartikā, natu kevalaiva sā pramāṇavyāpāraniyantritā niyataviṣayonmukhāṃ pravṛttiṃ kuryāditi mātrapadam | arthitāyāṃ ca pramāṇavyāpāranirapekṣāyāṃ pravṛttikāraṇatvena upagamyamānāyāṃ duḥkhanivṛttyarthitāpi bhavantī tadaiva nivṛttihetustato yadaiva pravṛttiryatra, tadaiva tato nivṛttiriti mahadvaiśasam | tadāha aniṣṭaśaṅkayā iti | śaṅkāmātrādeva niścayānapekṣādarthitve sati pravṛttiriti hi prakrāntam | etacca nivṛttāvapi tulyam | evamupapādya upasaṃharati tasmāt iti rahi...........ḥitādayo hi śabdā antarlīnīkṛtapratiyogyabhāvaviśiṣṭavidhipradhānavastuniṣṭhā eva yathā, tathaiva ghaṭādayaḥ sarve śabdā iti darśayati evam iti | parasya api etat saṃmatamityāha eka iti | ekasya nīlasya (page 290) yāvadeva pratyavamarśatvena ākhyātaṃ vijñānaṃ, tāvadeva tatra ekatra viśrāntaḥ pramātā svayaṃ svenaiva pramātṛtāmahimnā tatkāryatatkārirāśidvitayasaṃskāravānatatkārivargāt heyāt tatkārivargamupādeyatvena vibhajati, tata eva pramātṛvyāpārarūpeṇa upādeyābhimukhatayā hātavyamavāṅ kurvan vimarśaḥ pratyavamarśa iti ucyate | paṭhitavākyārthaṃ prakṛte yojayituṃ vākyasya tātparyamāha anena iti | tadayaṃ prayogaḥ- sarvā prameyeṣu pratipattirapohyābhāsāropaniṣedhavyāpārāntaḥkāriṇī niścayapratītirūpatvāt kevalaṃ vivikta ityādipratītivaditi svabhāvaḥ | vipakṣāddhi heturvyāvartate svabhāvaviruddhopalabdhibhayāt | yadi hi na etāvadantaḥkurvīta, seyamaniścayarūpataiva bhavet | upapāditaṃ ca idānīmeva etat | etat prakṛte prameye yojayan prakṛtamupasaṃharati tadevam iti | ahamiti śuddhacidvimarśo na vikalpaḥ pratiyogyābhāsanādyanupalabdheriti vyāpakānupalabdhiḥ, vyāpyavyāpakabhāvaśca vitatya nirṇīta eva | etadevaca prakṛtamiha prameyamiti vṛttikāreṇa sākṣāt sūtrasya uttaramardhaṃ vartitaṃ [pravartitaṃ ka. |], pūrvaṃ tu gamyamānārthatvena || 2 || sūtramāśaṅkāpūrvakamavatārayati tadatatpratibhāabhājā mātraivātadvyapohanāt | tanniścayanamukto hi vikalpo ghaṭa ityayam || 3 || nanu iti | darśane yadavabhātaṃ viṣayastanniṣṭhaśca vyāpārastadeva ubhayaṃ vikalpasya viṣayo vyavaharaṇīyatvena | darśane ca ubhayaṃ bhāti ghaṭo ghaṭasaṃvedanaṃ ca, natu aghaṭatanniṣedhane tatra avabhāte, ananyatrabhāva iha viṣayārthaḥ | yuktinidarśanatāheturniścīyamānākāratā hiśabdena yā dhyotitā sūtre, saiva tathāca ityanena vṛttipadena (page 291) upakrāntā | tasya ghaṭasya atasya ca aghaṭasya ca yā pratibhā tāṃ yo bhajate antargarbhīkaroti, tādṛśena pramātraiva viṣayataddarśanādipāratantyamujjhatā svatantreṇaiva atatkārivargaṃ vyapohatā tatkāriṇo yat niścayanaṃ ghaṭa ityevamākāramayamasau vikalpa uktaḥ | hi iti yasmādevaṃ vikalpastasmādahaṃpratyavamarśo na vikalpaḥ- iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | yadivā yasmātpramātraiva itthaṃ tanniścayanaṃ kriyate, tasmāduktacodyānavatarāt tanniścayanātmā ghaṭa iti vikalpo garbhīkṛtātadvyāhananena upapadyate,- iti saṃbandhaḥ iti sūtrārthaḥ | evakāraḥ iti vṛttau | vṛttivyākhyāne ca vivṛtestatkramavikāsarūpāyāḥ prādhānyamityabhiprāyeṇa sūtre'pi iti uktam | nanu sarvasyaiva pramātuḥ kimevaṃrūpatā, na ityāha īśvara iti | ahamiti sāmānādhikaraṇyena yato vartate viśuddhāhantā ca sarvaṃsahā, tato na bhinnaḥ saṃvedanāt prameyāntarācca aṅgabhūtaśca avayavatulyaḥ idamiti pṛthagbhāvena unmeṣāt, evaṃbhūto yaḥ prameyavargādekadeśo'pi īśvarapramātari, sa na apohanavyāpāramādriyate aciradhyutivadasya unmiṣato'pi aprarohāt | kva tarhi asya prarohaḥ | āha māyīyau iti | punaḥ iti īśvarāvasthāto viśeṣakaḥ | tatra iti evaṃsthite | nanu tatrāpi cakṣurvyāpṛtau nirvikalpatvaṃ satyapi vimarśe tadānīṃ hi aiśvaro bhāvaḥ paśorapi iti sārvātmyamuktam, etadāśaṅkitaṃ sarvātmakatve'pi ityanena | kadā tarhi viśrāntirapohane | āha vikalpa iti | paryavasānam iti gāḍhatvena pratiṣṭhā | anena nirvikalpadaśāyāmapi asti saṃskārayogena māyīyatā, natu sarvathā nāsti; īśvaratāyā eva hi nairmalye viṣayatvenaiva kathaṃ samanantaravikalpodayaniyamo bhavediti darśitam | tadā iti vikalpakāle | vimarśanena (page 292) iti vikalpanaṃ gateneti bhāvaḥ | etadevaca sphuṭayati sahi iti | tathā iti māyīyaḥ | tasya iti māyīyasya api | pramātṛtāmayo yaḥ saṃvillakṣaṇaḥ svabhāvastasya yat māhātmyaṃ mahātmatā sarvātmatā, tato hetoḥ | apohyamāna iti yasya apohaḥ kariṣyate iti bhāvaḥ | svabhāvasya māyīyatvasya ca yo mahimā bhedakatvena iti paramātmani māyāpramātrantare prameyāntare ca parasparaṃ vartamānatvena ṣaṭprakāra ekayaiva vṛttyā vidagdhādaśanadaṣṭavicitrākṛtibhāgitāmbūlīdalaviṣayakhaṇḍana- vyāpārasamānacchedanavyāpārastanmāhātmyādapohyamānaḥ san pramātuḥ prameyāntarācca vicchidyamānaḥ sthita eva | anyat iti yena itaretarāśrayādidūṣaṇānavakāśo bhavet | tata eva āha pūrvabhāvi iti | tatkālodite hi nimitte nimittāntarānveṣaṇamavaśyabhāvīti syādeva anavasthādidūṣaṇam | nanu aghaṭa iti ghaṭavyatirikto viśvaḥ padārtharāśirapohyoṣau pṛthak svālakṣaṇyena avabhāsate | naca tatra aghaṭatvaṃ sāmānyamasti, sadbhāve'pivā tasya na saṃvedanamasti,- iti yo muhyet, taṃ prabodhayati ghaṭaviparyaya iti | caḥ śaṅkādyotakaḥ | ghaṭaviparyayaḥ sāmānyarūpaḥ | sa yadyapi ekaghaṭārthinā tadavabhāsanavaśena anupalakṣaṇādapratīta ityabhimānena utprekṣitastathāpi vastutaḥ pratīta eva | sāmānyarūpatāyāṃ tāvat hetumāha niyata iti | nanu mā bhūdasya [arthasya ka. |] viśiṣṭaṃ niyataṃ rūpaṃ, paṭādīnāṃ tu kathaṃ tatsāmānyam | ucyate paṭādirūpaṃ yatastena avaṣṭabdhamanugamena āliṅgitaṃ, naca sthūṇayeva vaṃśacakravālam, apitu tadekarūpatvena āropādabhedena adhyavasāyāt | patītatve hetumāha ukta iti | anyathā hi na niyataṃ pravṛttyādi bhavediti (page 293) upapāditaṃ yataḥ | ubhayatra prasiddhaṃ dṛṣṭāntamāha dṛśye svalakṣaṇe yadā sāmānyātmā vikalpa ākāro niyataghaṭarūpābhāvādityādiyuktibhirasti, yathāca pṛthaganavadhārito'pi vastuto'vadhārita [vastunaḥ ga. |] eva, ta(dva)cca ayamapi | nahi atra viśeṣo vidhipratītāveva sāmānyena bhavitavyaṃ, natu niṣedhapratītāviti | ābhāsavastutāvādo hi ayaṃ, tataśca kaṇādaprakriyā na avaśyamatra pramāṇīkartavyā abhāve cetsāmānyaṃ samaveyāt [samavāyāt ga. |] bāvarūpatā asya prasajyeta ityādiḥ | taduktaṃ tatrabhavatā vyāpāralakṣaṇā yasmātpadārthāḥ samavasthitāḥ | (vā. pa. 3|1|11) iti | ubhayātmatābhāse tarhi saṃśayāt niścayaḥ kathaṃ bhidyeteti codyaṃ samādhātuṃ yā vṛttiḥ atadapohanena iti, tāṃ tātparyato vyācaṣṭe sphuṭena dṛṣṭāntena ubhaya ityādinā | niṣidhyamānatvena hi dvitīyo'tra bhāti, na tulyakakṣyatayā dolāyamānatvena yena saṃśayarūpatā śaṅkyeteti manyate | saṃśayasya api taddolāspadavastudvayetaravyapohanayogāt niścayarūpatvena vikalpataiva nāma | śabdena iti vikalpanaṃ vikalpa iti | dhātuvācyā kriyā iti kriyātvenaiva atra prasiddhiriti yāvat | ukta iti vṛttikāreṇa vyākhyāte viśabdārthanirvacanamahimnā || 3 || nanu ahamiti pratyavamarśo na vikalpa ityuktaṃ, tataśca śarīre gauro'hamiti, dhiyi sukhyahamiti, prāṇe kṣudhito'haṃ tṛṣito'hamiti, śūnye vītasamastabāhyābhyantararūpo'hamiti yo vimarśastatrāpi vikalpatvābhāve'nyo na apohyate iti teṣāṃ [teṣāṃ ca ka. |] paraspareṇa pramātrantaraiḥ prameyaiśca bahuśākhaḥ saṃkaraḥ prasajyate iti svaparapravibhāgabhaṅga (page 294) āpadyate | atra āha ślokadvayena uttaraṃ cittattvaṃ māyayā hitvā bhinna evāvabhāti yaḥ | dehe buddhāvatha prāṇe kalpite nabhasīva vā || 4 || pramātṛtvenāhamiti vimarśo'nyavyapohanāt | vikalpa eva sa parapratiyogyavabhāsajaḥ || 5 || ahamiti vimarśaścittattvameva yadyapi ālambate yadyapyarthasthitiḥ prāṇapuryaṣṭakaniyantrite | jīve niruddhā tatrāpi paramātmani sā sthitā || (aja. pra. si. 20) itinyāyena, tathāpi tat vihāya anādṛtya ullaṃghya dehādau bhedite'bhimānakalpitena nīlādiviṣayapramātṛtābhiṣekayogena, natu saṃketamātraprabhāvena [prabhavena ka. |] yo'hamiti vimarśo'vatīrṇaḥ, sa nirvikalpakabhuvi yā śuddhā vimarśarūpatā tāṃ tiraskāreṇa vidhūya vikalpāvasthāyāṃ vikalpatāmeva svīkurute yataḥ pratiyoginaḥ parasya vastubhūtasya avabhāsānantaraṃ jātastasya vyapohanamavalambya | ullaṃghanabhedena avataraṇī tiraskaraṇīyeṣu ca ukteṣu māyāśaktireva bhagavataḥ saṃbandhinī hetuḥ, natu yathāhurapare anityāśuciduḥkhānātmasu ityanena anātmani ātmābhimānasya avidyāmātrahetutām | sūtre māyayā iti sarveṣvaṃśeṣu saṃbandhanīyam | vṛttāvapyevaṃ, vimarśo vikalpa eveti dūreṇa saṃbandhaḥ | avidyādi iti ādigrahaṇādadṛṣṭaviśeṣa ekasāmagryadhīnatādi ca cidanimittāntaram ? | svatantrasya bhagavato yā paramabhūmāvicchā aiśvaryaśaktirucyate, saiva śrīsadāśiveśvaradaśāyāṃ parāparabhuvi prasṛtya vibhāgena jñānaṃ kriyā ca (page 295) iti bhedābhedaniṣṭhena vapuṣā vijṛmbhate, aparabhūmau tu te eva bhedaparyavasite māyāśaktitvena nirūpyete iti darśayati jñāna ityādinā | na sāmayikamātramahamiti śarīre'pitu jñeye kārye ca jñātṛkartṛtāmayasvātantryātmakaparāmarśayojanametat, aparathā gacchāmi- calāmi- tiṣṭhāmi,- iti svātantryāmarśanamavicchedaprāṇaṃ kathaṃ dehe saṃkrāmet | nahi anyasya svātantryamanyasya kriyāyai bhavet | vicchedavimarśe hi syādetat- ayaṃ calatu- iti | avicchedena tu gacchāmītyādivimarśaḥ | etat darśayati hetvantaraṃ vadan indriya iti | dehe iti vyākhyāya buddhau iti vyācaṣṭe sukhādyātmana iti traiguṇyātmakatvāt | grāhakāveśāt iti saṃvedanatādātmyagamanādityarthaḥ | yadāha idameva hi naḥ sukhaṃ yat sātasaṃvedanam [sātaṃ ga. |] | iti | nanu nīlādivat vedyameva sukhādi ataścaiva yat prameyasya jaḍasyaiva dharma iti buddhitattvavādinā upagataṃ taditi yo brūyat, taṃ pratibrūte anyathā iti ahamitivimarśābhāve | tata eva cicchāyoparāgavatyāṃ sukhādyākārāyāṃ buddhāvahaṃkāraḥ saṃvitsukhādirūpe avivekena abhimanyamāno vyavahartā san prītiparitāpotthāpako'bhyupagataḥ | prītiparitāpau hi na bāhyavastuno rūpam,- ityadhyavasīyate kevalaṃ tat | prītiparitāpātmakasukhādijanakatvena satkāryavādopapattyā bāhyasya api tadrūpatvaṃ vyavasthāpyate | prāṇe iti vyākhyātuṃ yā vṛttiḥ āntare vā sparśe iti tāṃ vyācaṣṭe prāṇasya iti | sparśa iti sparśanendriyagamya iti āśayaḥ | anyathā dehe cakṣurādigamye buddhivṛttau ca antaḥkaraṇagamyāyāmastu ahantābhimānaḥ, āntare [āntaraṃ ga. |] punarvāyau kena adhigate tathābhimāna iti śaṅkyate | śarīrasya (page 296) ca aviṣayībhūtasya [ca viṣayī ga. |] asatyāṃ bhogaṃ prati ādhāratāyāṃ ahamiti bhoktṛtvamāropitaṃ, buddhestu satyāṃ bhogaṃ prati karaṇatāyām | tadvadeva āntarasya sparśasya karaṇatāyāmeva satyāṃ bhoktṛtvamāropitamiti nirūpayati na cātra iti | asti(sthi)śūle hi vāyunā asthno'bhighātajanitastīvratamasparśo [tapaḥ ka. ga. |] duḥkhavedanādāyī yena tatra karaṇatāsparśaḥ | āntaratvam iti abāhyatvam | yāvat iti antaraṅgatvādapi āntaratvamiti āśayaḥ | sarvāṇi indriyādhiṣṭhānāni vyāpnoti, tata eva tvageva ekamindriyamavyatirekāditi manyante | tato'yaṃ prāṇaḥ sarvato dehāderutkṛṣṭaḥ sakalakaraṇamārgādhiṣṭhānāt | ata eva iti ahamiti yataḥ pramātṛrasena ayamabhiṣiktastato [abhiśiṣṭaḥ ka. |] hetorna āntaro vāyurnāsikāmukhābhyāṃ praveśaniḥsaraṇadharmā yaḥ, sa eva prāṇa ityucyate, apitu tatra adhikaṃ rūpamasti,- iti apiśabdaḥ | jīvatītyevaṃ jīvanaśabdavācyo yat pramāturjñasya sato vyāpārātmā, sā prāṇanakriyā lakṣaṇoktā prāṇākhye pramātari asti | kīdṛśī asau kriyā | āha- sarvābhirindriyaśaktibhiranusyūtaṃ yat puryaṣṭakaṃ, tasya saṃbandhinī | atra ca viśeṣyadvāreṇa viśeṣaṇaṃ boddhavyam | tadanuvedhakatvena [tadanubodhaka ka. ga. |] vartamānānāmindriyaśaktīnāṃ saṃbandhinī sādhāraṇā āntarī yā'sau vṛttiḥ sāmānyakaraṇavṛttiḥ prāṇādyā vāyavaḥ pañca | (sāṃ. kā. 29) iti nirūpitā, sā yasmin prakṛtā phalatvena prastutā | ata eva [eva vā ga. |] iti yata evaṃrūpo'sau vyāpārastata āntaratvaṃ sarvānuvedhakamapi abhimatam | yataḥ pramātuḥ śaktirūpāṇi yāni (page 297) indriyāṇi pramākaraṇāni yadyogāt pramātā, teṣāṃ yā bhūmirantarmukharūpaṃ; tatra avasthito'sau vyāpāraḥ | tena abahīrūpatvādantaraṅgatvāt sarvānuvedhakatvācca āntaratvaṃ prāṇasya,- iti tātparyam | prāṇe iti vicārya kalpite nabhasi ivavā iti vyācaṣṭe athavā iti | sarvo ya evaṃsaṃvedyo'ntaḥkaraṇabahiṣkaraṇagamyatvena prasiddho buddhidehaprāṇalakṣaṇo'rthastasya yo niṣedhaḥ tathā hi vedyate yadyat tanmadhye'haṃ na kaścana | apitvetadvivikto'smi .................................................... || itinayena, tadabhāvamātraṃ na antaḥkaraṇasya sukhādivastuvat, na bahiṣkaraṇasya nīlādyarthavat viṣayo'viṣayatvādevaca kalpito vikalpanamātraparamārthastathaiva vastubhūtastatra yogino'hamitivimarśaḥ | śūnye ca vedyīkṛte śūnyāntarameva yoginaḥ pramātṛ, tatrāpi anyaditi yāvadayaṃ bhedagrahaḥ, tāvat kalpanā na viramati, naca anavasthā | śuddhaprakāśasyaiva [prakāśataiva hi ka. |] hi vastutaḥ pramatṛtā, dehādau tu tathābhimānamātraṃ, paryante ca saṃkocamātrameva cidrūpaṃ śūnyam | śūnyatvam iti ca tucchaṃ rūpaṃ tat ityatraiva saṃbandhanīyam tasya iti akṣasaṃvittyabhāvasya sphuṭīkaraṇāya | ākāśaṃ hi na sarvathā tucchaṃ tadvādināṃ mate | tadevaca iti śūnyatvam | ata eva ca iti yato na sarvātmanā tucchaṃ [tucchāt ga. |] tadābhāsamānatvādābhāsasyaiva ca vastutvāt, tataḥ | asya iti śūnyasya | vastutā iti na kevalaṃ vastutvamākāśasāmyena uktaṃ, yāvadvyāpitā ceti vyāpitvamapi uktam | nanu śūnyasya kiṃ vyāpakatvam | nabhaso hi sarvasaṃyogisaṃyogāśrayatvameva vaibhavaṃ, naca śūnyasya tadasti (page 298) adravyatvāt | atra āha mahāviṣayatā iti | sā ca [sāpi ga. |] katham | ucyate sarvo'rtho yato vedyarūpastatra niṣedhyastato niṣedhasya mahānviṣayo, na tādṛgasti yattena mahāniṣedhena na spṛṣṭam | yathoktaṃ yadyat saṃvedyate kiṃcit naca tadrūpamiṣyate | iti vīpsayā hi sarvamatra niṣedhyamiti darśitam [darśita ka. |] | mahāviṣayataivaca prātītikaṃ vyāpakatvaṃ, nabhaso'pi hi tadeva vaibhavaṃ svaprakriyopārohaṇāya tu sarvasaṃyogisaṃyogādhāratvamityevamuktam | naca asya vyāpakatvamapūrvamiti darśayati etāvadevaca [etadeva ca ga. |] iti na tairadhikaṃ dṛṣṭam | saṃyamātmāno neti neti hi vīpsayā sarvaniṣedhasvabhāvatvādeva bṛhattvena abhāvameva brahma manyante kecana | śanaiḥ śanairuparamedbuddhyā dhṛtigṛhītayā | ātmasaṃsthaṃ manaḥ kṛtvā na kiñcidapi cintayet || (gī. 6|26) iti | atra hi sakalacintyaviviktataiva tāvadātmatattvamiti upapāditamadharabhūmikāparityāgaṃ tāvadādriyantāmityāśayena [amyāyena ka. |] natu tadeva paraṃ tattvam | idameva darśayituṃ śrīspandaśāstre nābhāvo bhāvyatāmeti.................... | (12) ityādinā abhāvaṃ bhāvayettāvadyāvattanmayatāṃ brajet | iti abhāvabrahmavādimataṃ dūṣitam | yat kila smaryate, tat kālāliṅgitaṃ vedyaṃ ca śūnyaṃ ca evaṃbhūto'hamakiñcidrūpa āsamiti dehādipramātṛtāvataraṇe smaryamāṇatvena | tathā iti vedyameva tat vedakīkṛtaṃ dehādivadeva, ahaṃprakāśastu satatānastamitaḥ svato nirvicchedatvāt na smaraṇārhaḥ ityupapāditamādisiddhasūtre [ādisūtre ga. |]- pramātṛśūnyatā (page 299) na kadāciducitā- iti upapādayatā śāstrakāreṇa | etadupasaṃharati evam iti | tasmin tasmin nijaniyatarūpe śarīrādau yāvadābhāsamānatvaṃ, tāvadeva tasya śarīrāderavaśyaṃ pratiyoginaḥ sakāśādapohaḥ kriyate,- iti yo vṛttyarthaḥ, sa niyamitaśabdena vivṛtaḥ | ghaṭo'yamitivat ityanena vyāptiruktā vṛttau, dehādāvahamitivimarśo vikalpaḥ pratiyogivyavacchedaprāṇatvāt, vikalpasya hi tāvanmātralakṣaṇakatvaṃ vyāpakamiti vitatya prasādhitamiti svabhāvahetuḥ | pratiyogyapohanakaraṇāt iti yā vṛttistāṃ tattvato vicārayati eṣāṃ ca ityādinā | tathāhi pratiyogī dehasya yathā ghaṭādiḥ, tathā buddhiprāṇaśūnyānyapi | naca śarīrapramātṛtābhimānasamaye buddhiprāṇādīnāmapohanaṃ saṃvedyate, kāmaṃ śūnyasya saṃvedyate, buddhiprāṇayostu tadekatāveśo lakṣyate pratyuta ya eva ahaṃ sthūlaḥ, sa eva sukhī kṣudhita iti pratyayāt | tadayaṃ pratiyogyapoho vimarśanīya iti śaṅkāyāmayaṃ granthaḥ | eṣāṃ ca iti nirdhāraṇe ṣaṣṭhī | śarīramatyantamananuvartamānamiti pramātṛtā tatrāpi nikṛṣṭā, - ityāśayena pāryantikīkṛtam | nanu yadi uttaraṃ pūrvāviyogi, tarhi pṛthagbhūtaṃ tat pūrvamuttarasmāt pramāturiti kathaṃ sidhyet | atra āha pūrvaḥ pūrvaḥ punaḥ iti ekatomukhe'pi ca vyabhicāre nabhaḥpavanayoriva siddha eva pṛthagbhāva iti bhāvaḥ | avyabhicāraṃ vyabhicāraṃ ca grahaṇakavākyadvayadarśitaṃ krameṇa vibhajati tathāhi iti | nanu pṛthaktve vāstave sati kasmādevamityāha ayameva iti | hi yasmādanātmani vedye yadātmābhiniveśasya pramātṛtvagāḍhābhimānasya svarasavāhino vivekamātreṇa [niveśa ka. |] apasārayitumaśakyasya avataraṇamavarohaṇamūrdhvarūpaśuddhasaṃvedanabhūmityāgena (page 300) adharabhuvi vedyarūpāyāṃ nipatanaṃ, tatra ayameva śūnyaprāṇabuddhidehābhidhānabhūmikāparigrahaḥ pūrvapūrvayogeneti īdṛśa eva kramaḥ | tathāhi vedyarūpe'pi nabhasi sarvāvakāśasahiṣṇutvaṃ vyāpakatvaṃ ceti na atyantamiva jaḍatā, tato vaibhavarahite vāyau spandaśaktimaye gaganāviyogini nīrūpe, tato rūpavati prakāśamaye tejasi, tataḥ prakāśaśūnye parapraveśakṣame ambhasi, tato'pi parapraveśāsahiṣṇāvatighane [ghane pārthive ga. |] sthūle pārthive atyantajaḍe pramātṛtābhimānaḥ krameṇa nikarṣadaśāmadhiśete | tatra kevalaśūnyasya ayogibhiravyavahāryatvāt lokāpekṣayā sparśamayasya prāṇasyaiva parigṛhītaśūnyānuvedhasya tejaḥsaṃbandhādhikyopanatacarācaradagdhṛtvasya prāthamyamucyate | tena saṃvidaḥ pariṇāmo hastina iva taṭe gāḍhena abhiniveśena anātmani vedyarūpe saṃkramaṇam | sa dehādyapekṣayā pūrvaṃ prāṇa ityucyate, antaḥkaraṇasya saṃkalpanābhimanananiścayanavṛttimayasya tattvam | yadanugrahādevaṃvidhavṛttilābhaḥ; tat cittattvaṃ, tasya vāyuḥ prāṇa āśrayatvamadhiṣṭheyatvaṃ gataḥ | tathābhūtena saṃvittattvādhiṣṭhitena prāṇena buddhirūpapuryaṣṭakasāhityabhājā yato'dhiṣṭhitaṃ śarīraṃ, tataścetanocitasvātantryayogo'sya; natu sākṣātsaṃvedanena adhiṣṭhitaṃ, tat | tathā ca uktaṃ prakāśarūpo bhagavān prāṇādhiṣṭhāna ucyate | prāṇa eva khago dharmo haṃsaśceti trivāhanaḥ || iti | ata eva śarīraṃ yadavāpnoti yaccāpyutkrāmatīśvaraḥ | gṛhītvaitāni saṃyāti vāyurgandhānivāśayāt | (15|8) iti bhagavatā [bhagavadgītāsu ga. |] gītāsu saṃvidrūpasya īśvarasya prāṇapuryaṣṭakādhiṣṭhānadvāreṇa (page 301) dehādhiṣṭhānatvamuktam, spandaśāstre'pi guruṇā yataḥ karaṇavargo'yaṃ vimūḍho'mūḍhavatsvayam | sahāntareṇa cakreṇa pravṛttisthitisaṃhṛtīḥ || labhate............................................................. (| (kā. 7) ityatra sahāntareṇa cakreṇa iti | tata eva dehasya bhasmībhāve'pi svapna iva śayanaikanimagnatātmakavyāmohadaśāyoge'pi cetanādhiṣṭhitaprāṇakroḍīkṛtasya puryaṣṭakasya tādavasthyāt paraloke dehāntarādhiṣṭhānadvāreṇa bhogo na duḥsamarthaḥ | dṛśyante ca bhūyasā yoginyaḥ svaśarīre svagṛhāvasthite eva svatantrīkṛtaprāṇagamāgamayogena dehāntaragate'pi vastuni jñānakriyāyoginyaḥ | svatantrīkaraṇe ca yuktaya upadiṣṭā eva | yat kila śivasūtraṃ brahmapade kamalaśarīrastadutthaprāṇirūpeṇa sarvatra sarvadā vicarati | ityādi | tadalamanena | sarvathā tāvat dehaprāṇayoḥ pṛthagbhāva eva | yadāha muniḥ sahavardhitayornāsti saṃbandhaḥ prāṇakāyayoḥ | iti, samyagbandho'tyantāviyoga iti yāvat | tathāca kakṣyāstotraṃ bhagno bhramo'yaṃ bhavatā vicitrāṃ svapne videhādigatiṃ pradarśya | dehe gate bhasmamaye paratra kīdṛk........................................... || iti | yathāca ayamavataraṇe bhagavanniyatiśaktimahimnā kramaḥ, tathā adharādharabhūmityāgena ūrdhvarūpārohaṇalakṣaṇaṃ yaduttaraṇaṃ tatrāpi ayameva krama iti darśayati tathā iti | śarīrabhūmikāvasthitasya (page 302) etaccharīragataṃ sthaulyaṃ saukṣmyaṃ ca paramamahadvā śarīramaṇḍaparyantam | iti paramāṇuparamamahattattvānto'sya vaśīkāraḥ | (yo. sū. 1|40) iti ca nayena bhāvayato vitarkavicārau, tato'pi ānandāsmite | traiguṇye'pi buddheḥ sattvaprādhānyaṃ sattvapade ca darśayannānandasya sattvavṛttirūpasya tasmin pade prameyatvena āsvādyatāmācakṣāṇo neyaṃ paramānandabhūmiriti nirūpayati | tat iti śarīraṃ buddhisattvaṃ ca, - iti ubhayaṃ na apekṣante sadapi na ādriyante | ata eva śarīrabhūmivartināmindriyāṇāmanādaraṇāt na śabdādibhogaḥ, naca sukhopabhogo buddhisattvasya api anādaraṇāt [manādaraṇāt ka. |] | tadaśeṣabhogābhāvācca asmitāmātrameva tatra sphurati, natu na kiñcidrūpaṃ tat bhavati śūnyabhūtasya prāpteḥ, naca śuddhacidrūpaṃ taditi vedyena tena śabdādyanyatamena bhavitavyam | sparśarūpaṃ tatra prāṇabhūmau vedyam || 5 || nanu prāṇanābhūmau prāṇādipañcakakarmendriyabuddhīndriyāntaḥkaraṇavargatrayamiti puryaṣṭakarūpatā, tata eva sāmānyakaraṇavṛttiḥ prāṇādyā vāyavaḥ pañca | (sāṃ. kā. 29) iti uktam | tatra indriyāntarasadbhāvāt rūpāderapi kathaṃ na vedyatetyāśaṅkya uktaṃ sparśanaprādhānyāt iti | nanu tasyāmavasthāyāmavaśyaṃ niścayamātre [niśceyamātre ga. |] vā abhimānamātre vā viśrāntyā bhavitavyaṃ, naca buddhyahaṃkārābhyāṃ sparśanasya [sparśasya ka. |] parigrahaḥ | atra āha tadāca iti | tasyāṃ daśāyāṃ puryaṣṭakāvaśeṣatārūpāyāṃ sparśanendriyasya api sūkṣmatayā saṃbhavo na viruddhaḥ | sparśanavacca spṛśyamapyasti,- iti darśayati mahābhūtavāyurūpatayā sūkṣmatayā saṃbhavaḥ iti | (page 303) nanu iyati kiṃ mahābhūtānāṃ saṃbhavo'sti | asti,- ityāha nāvasthāyāmapi iti | apiśabdaḥ parāparadaśāyāmaparadaśāyāṃ ca keyamasaṃbhāvanā,- iti dyotayati | sadyojātastu pṛthivī āpaḥ syādvāmadevakaḥ | tejo'ghoro naro vāyurīśāno vyoma kīrtitam || iti hi paṭhyate | cidānandecchājñānakriyālakṣaṇameva hi śaktipañcakaṃ krameṇa prasaramāsādayat [yan ka. ga. |] saptapañcakāni darśayati avibhāgena ca āste iti ṣaṭtriṃśattattvātmanā āste iti | uktaṃ śrīkālapādādau pṛthivyāpastathā tejo vāyurākāśa evaca | pañcaitāni tu tattvāni yairvyāptamakhilaṃ jagat || iti | vitaniṣyate ca etadāgamādhikāre | nanu yadā indriyeṣu anātmasu ātmabuddhistadā kathaṃ śabdādyanyatamatā, na khalu indriyāṇi kasyacit nijena vapuṣā vedyāni yena teṣu ātmābhimāno bhavet | etenaiva āśayena āha viśiṣṭānām iti | prātisvikena vapuṣā na tāni saṃvedyāni | ahaṅkāraśaktirūpatvena hi tāni vyavasthāpitāni āgameṣu | nanu saṃsāriṇāṃ buddhyahaṅkārayorasti ātmābhimānaḥ, tatra ca kathaṃ śabdādirūpatā | āha buddhiḥ iti | paratattve yat jñānakriyāmāyāśaktitrayaṃ, tadeva vedyaprādhānyaṃ bhajamānaṃ sat sukhaduḥkhamohātmakaṃ guṇatrayamiti vakṣyate svāṅgarūpeṣu bhāveṣu patyuḥ................. | (4|1|4) iti | nanu yogināmindriyāṇi prātisvikena vapuṣā vedyānyeva, tatra kathaṃ śabdādirūpatā; kiṃca susūkṣmatvasūkṣmamapekṣya tatra (page 304) sūkṣmarūpatvaṃ śabdādīnāmityāśaṅkādvayamekena yatnena nirākaroti yogināmapi iti | āhaṅkārikatve'pi akṣāṇāṃ pratiniyata viṣayatāsiddhaye [viṣaye ka. |] tattacchabdādiprakṛtatvaviśiṣṭādahaṅkārāt tattadindriyaprasaropagamaḥ,- iti bhautikatvamaviruddhameṣām | nanu sukhādyanubhave kathaṃ śabdādisadbhāvaḥ | āha viṣayānuṣaktameva iti | gītameva hi tathābhūtamāsvādyate kaṇṭakasparśo vā | sauṣupte tarhi katham | āha suṣupta iti | antataḥ iti | ramaṇīkucakalaśasparśādimayaṃ tāvat nidrāyāṃ sukhaṃ, tadabhāve'pi svaśarīrāntarvartisvasthasvabhāvaprāṇavāyusparśamayaṃ sukhaṃ, ata eva asvasthaprāṇavāyusparśo duḥkhātmā, nidrāyāṃ tamaḥsaṃpiṇḍitaprāṇamayatve mohātmā | tadāha guruḥ sukhamasvāpsaṃ prasannaṃ me manaḥ ityādi | sukhagrahaṇaṃ ṭīkāyāṃ duḥkhamohāvapi upalakṣayati | nanu vedyasphuṭaśabdādisamuttīrṇaṃ kimasti saṃvedanam | satyamasti, natu tadānīmanātmani ātmāveśaḥ | etadāha uttīrṇatve tu iti | śabdādervedyāduttirṇaṃ yadā [yathā ka. |] bhavati pratyastamitamāyīyavidyākalāsaṃkocatvāt buddhikarmendriyāntaḥkaraṇavyāpārābhāve sahajāyā jñānaśakterunmeṣāt hetoḥ saṃvedyabhuvaṃ tyajati yatastadā bodhasya svānandavimarśamayaḥ svayaṃ prakāśaḥ iti suṣuptottirṇā sā vyapadeśāntarāsahiṣṇutayā turyā daśeti ucyate, na suṣuptāvasthā | nanu vedyottīrṇatādaśāyāṃ yadi turyadaśā na suṣuptatvaṃ, tarhi suṣupte yat savedyamapavedya ca.......................... | (3|2|15) iti vakṣyate, tat vyāhanyate ityāśaṅkya āha sthūla iti | sthūle śarīre yā asmitā, tasyāṃ tyaktāyāṃ pramāṇaviparyayavikalpanidrāsmṛtilakṣaṇānāṃ sarvāsāṃ cittavṛttīnāṃ nirodhena upalakṣitā yā śūnyāvasthā; sā tāvanmātraiva sthūlarūpaśūnyataiva, natu śarīrāduttaraṃ yat prāṇādi, tacchūnyatā asau, yataḥ sthūlaśarīraśūnyatā nāma prāṇādirūpameva bhūtalamiva ghaṭābhāvarūpatā, tataśca tasyāṃ śūnyatāyāṃ na turyatā śūnye vedya eva anātmani ātmatābhiniveśāt, apavedye tu [apavedyatve tu ga. |] vedyatvena prasiddhasya śabdāderasya sthūlarūpabhāktvena asaṃvedanāt, sūkṣmatayā tu śabdādeḥ parāvasthāyāmapi saṃbhava eveti uktam | enameva āśayaṃ rūpaśabdena āviṣkaroti | etadāgamena saṃvādayiṣyan vyatirekadvāreṇa kathayati anyathā iti | yadi śūnyamapi tadā vedyatayā na avaśiṣyeta, tarhi vedyaṃ sarvathā tucchībhūtaṃ prakhyopākhyāvirahāditi vedakataiva niḥsapatnā,-iti kathamiyaṃ suṣuptadaśā bhavet | turīyadaśaiva hi sāmyārthaḥ (sā syāt) | yadā tu śūnyarūpameva vedyamasti, tadā tathātvamiti suṣuptarūpatvamupapadyeta [upapadyate ga. |] ata eva iti | yato nivṛttirnāma śūnyarūpā vedyā, natu vedyavargasya sarvathā tucchatā niḥsapatnavedakamātrasvabhāvā; tato hetoḥ, śrīrauravasūtrasaṃgrahe athātmamalamāyākhyabandhatrayanivṛttaye | iti nirūpya vyaktaye tu śivatvasya śivājjñānaṃ pravartate | iti śivatvavyaktiḥ prayojanāntaratvena uktā | turhetau yato na malanivṛttireva śivatvavyaktiḥ | tathāhi kārmamalasya kartaryabodhe kārmaṃ tu..................... | (3|2|5) iti vakṣyamāṇasya nivṛttiriti paramārthato māyīyāṇavamaladvayameva (page 306) ucyate | vyavahārataśca tatra pratiyogitvena sphuran kārmamalo'pi bhāti | tathāhi bhūtalameva ghaṭābhāvo vastuto vyavahārataśca ghaṭo niṣidhyamānaḥ sphurati sarvathā ghaṭasya prakhyā nopākhyeti yadetadrūpaṃ, tat na kiñcideva; natu tadghaṭābhāva ityapi kiṃcit, akhilavedyavinirmuktaśuddhavedakaprakāśa eva hi saḥ | evaṃ māyīyasya bhinnavedyaprathātraiva māyākhyam.................... | (3|2|5) iti nirūpayiṣyamāṇasya nivṛttāvāṇavamalameva paramārthaḥ, vyavahāryaṃ ca niṣidhyamānatvena māyīyam | nanu svātantryahānirbodhasya svātantryasyāpyabodhatā | (3|2|4) iti yat sahajaṃ maladvayavat malāntarānapekṣaṃ maladvayollāsakamīśaśakteridaṃpūrvatvābhāvādanādibhedāva- bhāsanarūpaṃ māyīyaṃ ca dharmādharmalakṣaṇaṃ ca kārmamalaṃ tadāyattamiti kṛtvā anapekṣaṇīyaṃ yata āṇavena, atastadubhayāpekṣayā tat naisargikam | tasya nivṛttau yadyapi malāntaraṃ na avaśiṣyate, tathāpi kṣayonmukhatvaṃ krameṇa kṣīyamāṇatvaṃ vitataṃ kṣīṇatve'pi tat kṣīṇamiti prakhyāyāṃ pratiyogitayā vāsanāśeṣatvena avasthānaṃ, tataḥ saṃskārayogāt saṃkocavāsanākāluṣyaṃ yatsaṃvidastena anekavidhaṃ uditaṃ vipulaṃ śāntaṃ suprasannam.................. | (mā. vi. 2|45) ityādibhedaiḥ suṣuptabhūmikāvaicitryamantarāle yata uttiṣṭhati, tato hetorjhaṭityeva tadrūpaṃ na sphurati śuddhasaṃvillakṣaṇaṃ yat sarvamalānāṃ sarvathā iti sarveṇa prakāreṇa saṃskārāvaśeṣatāyā api asaṃbhave sati sarvātmanā tuccharūpatvamiti bhaṇyate | āṇavamalanivṛttāvapi evam | yatra suṣuptibhūmikā, natu turyarūpatā; tatra tadapekṣayā prathamāyāṃ suṣuptabhūmau sphuṭameva turyatvamiti darśayati prathama iti | svaśakteḥ svātantryabodhasvabhāvāyā jñatvakartṛtvalakṣaṇāyā yadaprakāśanaṃ (page 307) paripūrṇena anyonyāviyuktena svabhāvena aprathanamakhyātilakṣaṇaṃ, tadātmamalaṃ sphuṭameva asti,- iti saṃbandhaḥ | nanu evaṃ svaśaktyaprakāśanasya nivṛttiḥ svaśaktiprakāśanaṃ, tatra ca kathaṃ suṣuptatā yena uktaṃ sahajasyāṇavasya nivṛttāvapi iti | etat pariharati krameṇa tu iti | śivatvavyaktilakṣaṇā hi kriyā pūrvāparībhāvena vartamānā malanivṛttilakṣaṇāṃ kriyāṃ krameṇa udbhavantīmapekṣate iti | yathā yathā malasya kṣayastathā tathā prakāśasya vyaktiryāvatsarvāvaraṇamalāpetasya jñānasya anāntyāt jñeyamalpamiti sthityā malasya saṃskāramātreṇa saṃbhava iti śuddhatvena suṣuptatā yuktaiva | turyatā tarhi kā | ucyate, trayāṇāmapi malānāṃ na kathaṃcidapi prakhyopākhye yadā, tadā avasturūpā teṣāṃ yā tucchatā; sā vedyayogena karmabandhena saṃkocena ca kāluṣyāṃśena vinirmuktaṃ śuddhameva saṃvidrūpaṃ bhagavata āstāmiti | āgamādhikāre hi vitatya etat cintayiṣyate | evamuttaraṇakramo'pi niyata iti yaduktaṃ, tat nirṇītam | tathāhi vicāra(vitarkā)vasthe dehe, ānandāvasthā buddhau, asmitāvasthā prāṇe iti caturvidhasaṃprajñātayogasvarūpamuktam, tato'pi śūnyabhūmau vicitraprakārāyāṃ virāmapratyayābhāsayoge tāratamyena asaṃprajñātayogasvarūpam | iyati sabījāvasthā, turyabhūmau tu nirbījaḥ samādhiriti | prakṛtaṃ kārikārthamupasaṃharati idaṃ tāvatsthitam iti | sarvadaśāsu iti jāgratsvapnasuṣuptalakṣaṇāsu | ato'pica iti suṣuptarūpāyāḥ | śuddhapramātṛpade iti turyadaśāyām | ata eva iti yataḥ śarīrādeḥ pūrvapūrvāvinābhāvitā, tata ityarthaḥ | yadihi śarīrasya pramātṛtā prāṇapuryaṣṭakādisaṃsparśaśūnyasyaiva bhavet, tadā bhasmībhūte śarīre kasya paralokitvaṃ cintyate iti paralokino'bhāvāt paralokābhāva iti (page 308) vadantaḥ śobheran | nanu evamapi strībālamūrkhādīnāṃ śarīra eva pramātṛtābhimāna iti tān prati idamarthavat bhaviṣyati | na,- ityāha śarīra iti | nahi teṣāmapi gauro'hamityeva abhimānaḥ, apitu sukhyahaṃ, bubhukṣito'hamiti buddhiprāṇādyapi sphurati pramātṛtayā; naca śarīrasyaiva idaṃ vapuriti nirṇītamanyatra naca śarīrameva buddhistaddarśane'pi buddhivikalpe saṃśayāt ityādau | nanu prāṇāderapi apūrvasyaiva dehavadutpattirbhaviṣyati,- ityāśaṅkāṃ parihartumāha tathāhi iti | etacca pūrvābhyastasmṛtyanubandhājjātasya harṣabhayaśokasaṃpratipatteḥ | pretyāhārābhyāsakṛtāt stanyābhilāṣāt | vītarāgajanmādarśanāt (nyā. sū. 3|1|19, 22, 25) ityādyuddeśeṣu munibhireva nirṇītārtham | śarīrabhedakṛtametat bhaviṣyatītimohamapohati śarīritāsāmye'pi iti | etacca tadatadrūpiṇaḥ ityādisthāneṣu nirṇītamanyaiḥ | kṣaṇabhedaśca na kāryabhedāt, apitu saṃtānabhedādeva,- ityapi vimṛṣṭaṃ pūrvaireva | pratīyante iti | adyatve bhāvanāṃ vinaiva pārāvatānāṃ rāgitvam, uragāṇāṃ kopanatvamiti hi dṛśyate eva | eṣām iti rāgādīnām | nirhetukatvameva iti | bhāvanā hi teṣāṃ hetutvena | etajjanmani dṛṣṭe sā cet na heturāpatitamahetukatvaṃ, tathāca deśakālasvabhāvaniyamāyogaḥ | śāstrāṇāṃ paralokayuktiprasādhanapradhānānāṃ bahutvāt pratiśāstraṃ bhūyasībhirbahvībhiḥ sādhitamidamiti vaktuṃ śataśaḥ iti vīpsā | śatamiti anekopalakṣaṇaṃ, bahvībhiryuktibhiriti yāvat, naca etaditi prakṛtaṃ prameyamiti darśayati cinmātrasya tu iti sakṛdavabhātatvena avicchinnatvāt [anavacchinnatvāt ka. |] kālāsparśaḥ svaprakāśatvena antarmukhatvāt (page 309) deśāsparśo'pi | ādigrahaṇena paralokagataṃ svarganarakādibhogajātamāha | etaddhi sarvaṃ prāṇapuryaṣṭakaniṣṭhameva || 5 || iha ayamahaṃpratyayaḥ śuddhaśca aśuddhaśca pratyekaṃ dvidhā anubhavānusandhibhedāt, tatra śuddhaḥ śivātmani anubhavasvabhāvo'hamiti, sadāśivabhūmāvanusandhirūpo'hamidamiti, so'yamubhayo'pi pratiyogyavacchedaviśramaśūnyatvāt vikalpatāvinirmuktaḥ śuddhavimarśasvabhāva eveti upapāditam | aśuddhastu dehādāvahamityanubhavasvabhāvo'pi pratiyogyavacchedaviśrāntiśarīra iti vikalpa eva asau, na śuddho vimarśaḥ ityādi nirūpitam | aśuddho'nusandhānātmā tu yo'hamiti pratyayaḥ, tatra dehāvasthānāṃ bhedāt na idaṃ tadviṣayaparāmarśanam, apitu saṃvinmātramasya viṣayaḥ | taddhi nityamekamiti | yadivā sthirameva śarīramanena sākṣātkriyate | ubhayathāpica na vikalpatā kācit,- iti vyāmohāpasāraṇāya sūtrāntaram | athāpi dehāvasthāviṣayo'yamahamitipratyayastathāpi dehāvasthābhedaikīkaraṇasphuraṇādabhedasāratāṃ spṛśan kaścit vimarśamātratāṃ śaṅketa aparaḥ, taṃ prati ca sūtraṃ kādācitkāvabhāse yā pūrvābhāsādiyojanā | saṃskārātkalpanā proktā sāpi bhinnāvabhāsini || 6 || dehe buddhau ityādi pūrvasūtrādanuvartate | yadivā viśeṣya- viśeṣānupādānādetadviśeṣaṇayogyaṃ dehādi labhyate eva aniyataṃ, etadāśayena vṛttau bahuvacanam | tatra ca ayamarthaḥ [ayamādyarthaḥ paṭā nu ka. |]- ghaṭādyanusandherapi vikalpatā samarthitā bhavatīti | kādācitko'vabhāso yasyeti upalakṣaṇaṃ, kautracitkaḥ kāthaṃcitko'vabhāso yasyeti ca | aniyatakāladeśākāre svalakṣaṇātmani dehe yuvarūpe pūrvābhāsena (page 310) bāladehābhāsena pūrvanāmnā ca caitra eva ahamiti, tathā bhaviṣyatāpi sthavirābhāsena; pāṇe'pi kṣudhitābhāsena tṛṣitābhāsena durbalādurbalābhāsena ca, buddhāvapi sukhitvaduḥkhitvādyābhāsena, śūnye'pi parimitāparimitābhāsabhedena mūrchāsamādhānādyābhāsāntaraiśca saha yojanā tāvadasti | prācyānubhavāhitavāsanāprabodhaprabhavasmaraṇamahimā ca tasyāṃ kāraṇaṃ, kintu sā yojanā kalpanaiva vikalpa eva tannibandhanasya bhinnāvabhāsasya saṃpūrṇasyaiva bhāvāt | yojyamānayorhi ābhāsayoḥ pratiyogyapohanoṭṭaṅkitabhedayoreva yojanā, yojyamāno'pica asau dehādiḥ pūrvāvasthaikīkṛto'pi [kṛte'pi ga. |] atadrūpāpoha eva nirbhāti | yojanā ca pramātureva arthānapekṣo vyāpāra iti sā kathaṃ na vikalpaḥ syāt | evamatra sūtre sarvaḥ padārtho yathāyogyaṃ kalpanātve hetubhāvena vyākhyeyaḥ | evaṃ ghaṭādāvapi anusandhirabhidhānīyo vikalpanatvena, kintu tāvatyāṃ bhūmau kasyacit bhedasya tiraskāra ityāśayena paripūrṇābhedasaudhasamārohaṇasopānatvamevamāderanu- sandhānasya gurubhirabhāṇi | pūrvābhāsena yā aikyayojanā ādigrahaṇādahaṃkāreṇa tatsamānādhikaraṇena ca caitra- ityādināmnā ca, sā kalpanaiva,- iti vṛttau saṃbandhaḥ | atra ca dehadhīprāṇaśūnyānāmapi parasparamasti anusandhānaṃ, tattu sarvathaiva viṣayayāthātmyatyāgena atyāsannabhāvopakārakṛtāt vibhramāt | nahi tatra ekamavasthātṛrūpamavayavi, tathā vakṣyamāṇamiva deharūpaṃ kiṃcidasti; tato na śunyādibhinnabhinnarūpapramātṛtānusandhānamiha vicāritam | sūtrārthaṃ saṃkṣepeṇa avatārayati yo'pi iti | na kevalaṃ dehādyanubhavamayo'hamiti vimarśo vikalpo, yāvadanusandhimayo'pi,- iti apiśabdārthaḥ | (page 311) yadāśaṅkāvighaṭanāya sūtraṃ, tat darśayati nanu iti | prathamasya pradhānasya | prathamagrahaṇena ca sadāśivādipramātṛbhūmāvasti anusandhigandha iti sūcayati | so'pica aciraprabhāvadaprarūḍharūpa eva saṃvedyasya saṃvedakamelanenaiva tatra ātmalābhādityāśayena saṃbandhapadam | samyak bandho'nusandhānapratyayasya rūḍhiriti yāvat | bālo gauraśca ahamabhavam, adya tu anyathā iti yuvā vyāyāmakarkaśībhūtadūrvākāṇḍaśyāmaśarīraḥ | etat dehāvasthānāmanusandhānāt nidarśitam | atra ca vāgrahaṇe na avasthāntaraṃ nirdiṣṭaṃ tatsamaye avasthāntarasya asaṃbhāvanīyatvāt sukhitvādau tu duḥkhitvādinā saṃbhāvyam iti uttaratra vāśabdaprayogaḥ | sukhī duḥkhī vā abhavam, adya tu anyathā iti buddhyavasthānāṃ, kṣudhitastṛṣito'hamāsam [tṛṣārtaḥ ga. |], adya tu anyathā iti prāṇāvasthānāṃ, mūrchāvyāmūḍhaḥ parimitaśunyāvasthaḥ samādhānabalāt bahirakalpitā vṛttirmahāvidehā, tataḥ prakāśāvaraṇakṣayaḥ (yo. sū. 3|43) iti nirvṛkṣagiribhittyādi........................ | (vi. bhai. 68) iti svavadanyaśarīre'pi......................... | iti apekṣāṃ svaśarīrasya...................... | (vi. bhai. 107) ityādinītyā dehādiśūnye kramavikasvare sati saha unmeṣeṇa kramavikāsena vartamāno vā abhavam, adya punaranyathā iti śūnyāvasthānām, nityamekaṃ cittattvaṃ yat, tat na asya viṣayaḥ, (page 312) śarīrādi nityameva [evaṃ ka. |] sadekaṃ viṣayo'sya vakṣyate iti ......................ḍravyadikkālabuddhayaḥ (2|2|1) ityatra | nanu ekameva nityametadastu, kimanityatayā; atra āha bālya iti | nanu sarvadā iti kathamuktaṃ, nahi sadyojātasya kṣaṇāntara eva viśeṣo dṛśyate | dṛśyate eva,- iti darśayati tadāha iti | atiśayapadena idamapi āha - yadi pūrvatarameva vaisādṛśyaṃ na bhavet, ante'pi na bhavet tādavasthyānapāyāt | yathoktaṃ śrīmadanantapādaiḥ ante purāṇatāṃ dṛṣṭvā pratikṣaṇaṃ navatvahāniranumīyate | iti | pūrvarūpeṇa ābhāsena anupraveśo vyāmiśratā'sadaprakāśamāno vikalpabhūmāviti na asatyam | aikyaśabdena iti vṛttau | etena iti aikyayojanā ityantena vākyena | nanu vimarśabalāt vartamāne sa pūrvākāraḥ sthita eveti abhyupagamyatāṃ, tat ko yojanārthaḥ,- iti śuṣkasāṃkhyāḥ manyante, tān prabodhayati ekasya iti | nanu nāstyeva vicchedaḥ, kevalamanabhivyakta iti kṛtvā sa ākāro na upalabhyate | atrāpi āha natu iti | dṛśyatvaṃ hi yadi tasya rūpaṃ ca, evaṃca abhivyaktiḥ; tarhi idānīmapi kiṃ na dṛśyate iti śaktivyaktyādināmāntarapracchannaṃ tādavasthyātādavasthyakṛtaṃ vicchinnatvameva idamaṅgīkṛtaṃ syāt | tasmāt cidadvayavāda eva saṃviddarpaṇapratibimbarūpe bhāvakalāpe abhyupagamyamāne śaktivyaktivibhāgaḥ saṃvicchakticitritanimeṣaṇonmeṣaṇaparamārtha upapadyate, na anyathā,- iti darśitaṃ śrīvasuguptapādaiḥ saṃvidrūpātmaspandādeva unmeṣanimeṣataḥ saṃghātavigrahaviparyāsairlayodayopalakṣitakṛtya- pañcakaprapañcasaṃbhavaṃ nirūpayadbhiḥ | (page 313) etadeva sphuṭayati anityatvaṃ ca iti | teṣām iti ākārāṇām | samarthayiṣyate iti [ca iti ka. |] yadasattadasat................................. | (2|4|3) ityatra antare | anyathā iti śuddhena baudhasāṃkhyādimatena | tataśca iti yato vicchedena ākārāṇāmanityatā tasmāt nityamekaṃ śarīraṃ yato'sya viṣayastato'pi na ayaṃ vikalpo, na iyaṃ yojanā | nahi ekasmin yojanārthaḥ kaścidityapi na āśaṅkanīyam | anusandhānasya iti anusandhānatvena abhimatasyetyarthaḥ | apiśabdena idamāha-cidekaviṣayatvena yojanābhāvo yaḥ śaṅkyate, sa na kevalmayukto yāvannityaśarīramātraviṣayatvenāpi | etadeva prakaṭayati cidātmanīva iti | cidrūpe yathā sākṣātkārabhūmau prakāśalakṣaṇāyāmahamiti śuddha eva vikalpatāśūnyo vimarśo, naivaṃ dehādau | yato'pi iti sākṣātkāravimarśamātrarūpatvāt saṃbhāvyamānāt [saṃbhāvyaracanāt ka. |] vikalparūpatā na bhavet, naca tat saṃbhāvyate iti apiśabdārthaḥ | asaṃbhāvanāyāṃ hetumāha yasmāt iti | yadi vartamānameva śuddhaṃ dehādirūpamatra sphuret, bhavedayaṃ sākṣātkāraḥ, natu evamityāha naṣṭasyāpi iti | ata eva iti naṣṭasya yataḥ pratītiḥ, tataḥ saṃskārajā sā; tato vikalpātmikā | evakāreṇa vartamānabhāge bhavatvapi sākṣātkārarūpatā,- iti darśayati | nanu naṣṭe'pi bhavet sākṣātkāra ityāśaṅkya āha nahi asati iti | sākṣātkāro hi asaṃnihitena viṣayeṇa ayogināṃ na janyate, naca asato janakatvamucitam | tathābhūtena iti saṃskṛtena | pūrvānubhavo hi pramāturudriktaviṣayopādhikṛtabhedaḥ pūrvamabhūt, sa eva nilīnabhedaḥ saṃskāra iti ucyate, natu sarvathaiva (page 314) dhvastabhedaḥ; sa punaḥ prabuddha idānīntanadehādijñānasacivo bhavan smṛtiriti tātparyam | tathā iti jñānajanakatvena yadanusandhīyate pūrvatvam iti | karmaṇi lakāre'pi yat ityanena dhātvarthaḥ parāmṛśyate, na karmaḥ; pūrvaṃ tu asya yadanusandhānaṃ, sa vikalpa eva yataḥ pramāturasau svatantrasya vyāpāraḥ | puro'vasthitastu arthaḥ kāmaṃ sākṣātkṛtaḥ, sa kevalaṃ nijasvātantryakalollikhyamānapūrvānusandhānacitrasya abhittibhūta iti saptamyā nirūpayati | uktameva sphuṭayati nahi iti | tadā iti sarvamuktapūrvaṃ prameyaṃ prakṛte hetūkaroti | tata-ityarthe vartate yataḥ | nanu evaṃ yadi vikalpa eva ayaṃ, tarhi kiṃ tena saṃnihitena arthena tatra kṛtam | āha kevalam iti | bhinnaṃ tātkālikamabhinnaṃ pūrvāvasthayā ekīkṛtaṃ dehādi yato'syā viṣayastata iyaṃ na śuddho vikalpo, nāpi śuddhaḥ sākṣātkāraḥ, apitu cchāyāmayī pratyabhijñā,- ityucyate | pūrvasya pratyāvṛttyā vartamānasya ca ābhimukhyena jñānamiti pratyabhijñāśabdasya yo vṛttau prayogastasya abhiprāya iyatā vivṛtaḥ | nanu dehasya iti | etadupalakṣaṇam | dehasya bālyādinā, buddheḥ sukhādinā, śunyasya saṃkocetaratāratamyena kāmamastu vicchinnatvāt, prāṇopalakṣitasya tu sparśasya na kaścit bhedo lakṣyate | tathāhi sa sparśo dehena saha otaprotībhūtasya prāṇasya bhavan dehasvabhāva eva bhavati ayogināṃ yogināṃ vā prāṇāyāmapañcakābhyāsapṛthakkṛtasvatantraprāṇavṛttīnāṃ prāṇasvabhāva eva | ubhayathāpi na asya kaścit bhedo yena vicchinnopalambho bhavet tathābhūtaśca grāhakatvena vyākhyātaḥ | yat iti yata evaṃ tat iti tasmāt kathaṃ vṛttau vīpsayā sārvatriko viccheda uktaḥ | tadapi iti sparśasyāpi grāhakatvam | sāmānyarūpamabhinnameva sparśanam | ādigrahaṇāt prāṇīyo'ntarnādo yataḥ (page 315) so'pi na sarvadā anuvartate, apitu kadācit sukhajanakaḥ, kadācit duḥkhajanakaḥ svasthāsvasthatvādibahutarabhedādhāyīti tatrāpi viśeṣāḥ santyeva | yata evaṃ, tasmādeva hetoḥ pūrvameva vṛttāvuktaṃ sautrāntyapadavivaraṇaṃ śūnya ityādi || 6 || dehādīnāṃ krameṇa pūrvapūrvapramatṛvedyatāyā- manavasthānāt pramāturaprakāśe prameyamapi na jātucit prakāśeta, tasmāt parameśvara eva svaprakāśaḥ paramārthataḥ sarvatra pramātā, dehādau kevalaṃ pramātṛtābhimānaḥ, sa ca māyābhidhānaparameśvarecchāhetuka iti sūtrāntareṇa nirūpayan sadaiva sṛṣṭyādikṛtyapañcakaprapañcanacāturyaṃ nojjhati hi parameśvara iti ca darśayan svāminaścātmasaṃsthasya......................... | (1|5|10) iti yat prakṛtaṃ prameyaṃ, tallagnatvena vimarśasvarūpasya tadanuprasaktatayā ca apohanaśaktivicārasya āpātāt tadapi upasaṃharati tadevaṃ vyavahāre'pi prabhurdehādimāviśan | bhāntamevāntararthaughamicchayā bhāsayedbahiḥ || 7 || dehe buddhau ityādi yaduktaṃ tadevam iti etatsūtrārthavaśāt yujyate | tathāhi vyavahāre māyāpade'pi dehādiṃ vedyamapi prabhureva prakāśaparamārthaḥ prabhutvādeva māyābhidhānayā svecchayā āviśati pramātṛtayā svīkaroti taddehaprāṇādiprādhānyaṃ nirbhāsayan tatpramātṛbhāvaṃ nirbhāsayati, nirbhāsayaṃśca antaḥ iti ahantābhuvi sthitaṃ bhāsanaparamārthatvādavicchinnāvabhāsanameva icchayaiva bahiḥ iti antaḥkaraṇabahiṣkaraṇavedyatābhūmau sphuṭamasphuṭaṃ ca krameṇa idamiti bhāsayati, tato hetoretat yujyate eva anavasthāyā abhāvāt | hetau liṅ | kiṃca yadetaduktamapohanasvarūpaṃ, tato hetoḥ | evam iti vakṣyamāṇasvarūpaṃ vastujātam | (page 316) kiṃ tat | āha na kevalaṃ prasiddheṣu sṛṣṭisthitisaṃhāratirodhānānugrahakāleṣu yāvadasminnanyonyakrayavikrayavivādopadeśaprekṣāprabhṛtyananta- vyavahārakāle'pi dehaprāṇādīṃścaitramaitrādibhinnān āviśan aikyena tāvatyaṃśe nirmimāṇastatraiva sthitiṃ bhāsayan pūrvapramātraikyaṃ saṃharan, tadekaghananijarūpanimīlanāt vilayamupadarśayan aikyāveśāṃśena anugrahakalāṃ nirbhāsayan bhāntameva atyantaprakāśameva santamartharāśiṃ icchayā prabhuḥ svatantraḥ kṛtyapañcakasaṃpādane sadaiva udyukto bahiḥ ekābhāsatayā bhāsayati,- iti na asaṃbhāvyametaditi etat jātam | saṃbhāvanāyāmatra liṅ | tadetaduktaṃ sadāsṛṣṭi..................................... | (u. sto. 20|9) ityādi, pratikṣaṇamaviśrāntaḥ .......................... | (sta. ci. 112) ityādi, prākāmyamātmani .......................... | ityādi ca | apica yato vimarśasvarūpanirūpaṇaṃ vitatya kṛtaṃ, tat iti tato hetoḥ | evaṃ iti pariniṣṭhitaṃ tat jātaṃ yat pūrvamuktaṃ svāmina....................................... | (1|5|10) ityādisūtraiḥ | idaṃ hi teṣāṃ tātparyaṃ- prabhuḥ sṛṣṭikāle vyavahārakāle ca dehādīn pramātrīkurvanneva antarbhāntamartharāśiṃ bahirbhāsayati,- ityeṣa niyamo niyoga iti vidhirūpe niyoge yatra liṅ | vṛttāvapiśabdaṃ vyākhyātuṃ ādisarga iti | icchayā iti deśādyāveśe bahirābhāsane ca heturiti nirūpayituṃ māyāśaktyā iti kartṛśaktyā iti ca | krameṇa iti pūrvataḥ pramātṛvargāt viśleṣaṇamapareṇa saṃśleṣaṇamiti kṛtyapañcakāveśaḥ sūcitaḥ | (page 317) maheśvaro bhāsayati iti anavasthāparihāraḥ | evaṃ tridhā sūtrārthamavatārayati ittham ityādinā | eva ityanavasthāśaṅkāśamanam | na kevalam ityādinā sṛṣṭyādyavicchedaśaktatvaṃ pūrvaprastutamiti prāktanārthanigamanakāritvamavatāritam | svam iti śuddhaśrīśivabhūmau, avayavātmakaṃ śrīsadāśivādidaśāyāṃ rūpamasya iti dvandvagarbho bahuvrīhiḥ | indriyamatiṣu viśeṣarūpaṃ sphuṭaṃ [sphuṭayat ga. |] yadīśvarabhūmāvavibhāgena ahamidamiti bhāti, manobhūmau sāmānyarūpādasphuṭaṃ yat kila śrīsadāśivapade sargātisargaprārambhe śuddhe sadāśivādirūpe māyīye ca brahmādirūpe | lakṣaṇaṣaṣṭhīsamāso'yaṃ bahuvrīhirapi | sṛṣṭisthityādau prasiddhe yathā, tathaiva sarvadāpītyarthaḥ | ābhāsayati iti sṛṣṭisthitisaṃhāratirodhyanugrahayogyatayeti gamyate eva viśeṣānupādānāt | śuddha ityādinā prabhuḥ iti vyācaṣṭe svāminaśca....................................... | ityarthaṃ smārayan krameṇa aśuddhametadīyaṃsargaṃ nirūpayiṣyan tasya ityādinā śuddhaṃ tāvadāha, smārayati ca ..............ṇa vinā tasmādicchāmarśa................. | iti | icchā nāma tasya svarūpameveti icchuśabdena darśayan, kimarthamasya tādṛśī icchā, tathāhi krīḍārthāyāṃ jagatsṛṣṭau vihanyeta kṛtārthatā | sṛjecca śubhamevaikamanukampāprayojitaḥ || ityādivyāmūḍhaparyanuyogaṃ niravakāśayati | yathoktaṃ pañcaprakārakṛtyoktiśivatvānnijakarmaṇe | pravṛttasya nimittānāmapareṣāṃ kva mārgaṇam || (śi. dṛ. 1|12) iti | siddhe hi svaprakāśavapuṣi svatantre ka eṣa vyāmohaḥ [vyāpāraḥ ka. |] vimarśapradhānā (page 318) pratītiḥ, satyapi prakāśe sadāśivapade yā manobhūmirmāyādaśāyāṃ bhaviṣyati, atra ca prakāśāṃśasya avabhāsarūpasya apradhānatvena nimīlanāt bhāvānāṃ ca avabhāsanatvāt dhūmadhusarībhāvaśyāmalitavicitrapaṭaniviṣṭabhāvapaṭalavat nimīlanamiti nimeṣavyavahāraḥ kariṣyate | etacca āgamādhikāre īśvaro bahirunmeṣa.............................. | (3|1|3) ityatra nirūpayiṣyate | vimarśaprādhānyādeva samastanāmāvibhāgasāranādabhūmirityucyate daśā iyaṃ, vimarśāṃśanimīlane tu avabhāsātmakasākṣātkārocitaprakāśarūpaprādhānyāt bodhāvabhāsonmeṣarūpāvibhāgasvabhāvabaindavapadavyapadeśyā aiśvarī daśā, iyameva māyāpade indriyaviṣayatā bhaviṣyati | evaṃbhūtaṃ pratītidvayaṃ prati yo viṣayabhāvastatkṛto yo bhedastena yaḥ sphuṭatvetaravibhāgastadyuktaṃ yat svāṅgabhūtaṃ tata eva avibhaktaṃ samarthaṃ ṣaṭtriṃśattattvātmakaṃ vastu cidacidrūpaṃ bhaviṣyati, na tato'dhikaṃ kiṃcidasti,- iti kṛtvā tasya yat prakāśanamiyameva viśvasya sṛṣṭiḥ | svarūpabhūtaiva ca asau bhagavato natu adhikā asau kācidadhikasya vā kasyacit | nīlamasphuṭaṃ pītaṃ sphūṭamitivat na atra bhinnaviṣayatvamiti brūte cviprayogena [dviprayogena ka. |], naca etatsṛṣṭiyoge'pi bhagavataḥ kiṃcidunatvamadhikatvaṃ vā,- ityāha tadāca iti | asyām iti sadāśiveśvarapadatirohitāyāṃ śuddhaśivadaśāyām | nanu kiṃ kramikametat daśādvayaṃ bhagavati, uta yugapat | ubhayathāpi na, -ityāha na cāpi iti | kramo hi kālavṛttiḥ | sa eva ca apekṣāntareṇa yaugapadyaṃ, kālānunmeṣe ca tadubhayamapi na kiṃcit | nanu ca evaṃ sati tadā iti avasthāyām iti taduttara iti ca (page 319) yaduktaṃ, tat sati krame avasthāvyavahārāducitamiha, tadabhāvādandhaprāyaṃ [tadabhāvāndhapadaprāyaḥ ka. |] bhavedityāśaṅkya āha kevalam iti | māyāsaṃskāradārḍhyādamāyāpadamakālakalitaṃ vaktuṃ sākṣādaśaknuvannaviruddhamapi rūpadvayabhedapradhānasvabodhadaurātmyāt viruddhamiva abhimanyamānaḥ pratipādyaḥ pratipādakaśca svapratipattipariniṣṭhitaṃ kramamatrāpi āropayati | anāropitaṃ tu kīdṛk tattvamityāha sarvatrātra itiśrīśivasadāśiveśvaratve | deśabhedo mūrtibhedataḥ, kālabhedaḥ kriyābhedataḥ | tau ca atra na staḥ iti sarvatrābhāsabhedo'pi........................... | (2|1|6) iti prakaraṇe vakṣyate, uktaṃ ca ādisiddhasūtre | evaṃ śuddhāṃ sṛṣṭiṃ vicārya aśuddhāṃ vivinakti tadevam iti | anantaraśabdaḥ paravacana iti dikśabdayoge pañcamī | atrāpi yadā tadā iti māyāsaṃskārādeva bhagavadicchāyāṃ kālavibhāgābhāvāt | darpaṇa iti ādhikyāvabhāse'pi anādhikyamāha | yāsu iti yāsu ābhāsyamānāsviti nimittasaptamī ābhāsanāyā naimittakatvamāha | tataśca ayamarthaḥ- yadābhāsananimittaṃ dehādīni grāhakībhāvyante, dehādyupayuktaśabdādivyatiriktaṃ tu śabdādi grāhyatāmāpadyate | nahi anyathā grāhyagrāhakadvayasantatīnāmābhāsanā upapadyate | yata evamiyaṃ śuddhamiśrāśuddhavyavasthā tat iti tasmāt hetorenāmeva aśuddhadaśāmapekṣya dṛk svābhāsaiva............................. | (1|3|2) iti prakaraṇe vyāpakaviruddhavyāptopalabdhyā svaparasaṃvidrūpayoranyonyābhāvaḥ sādhitaḥ śuddhe miśre ca pade nirodhābhāvāt | nanu pramātrādīnāṃ bhedo yadi pratibhāsate, tat pratibhāsānusāreṇa sa eva (page 320) astu tāttviko vidhācatuṣṭayavādināmiva,- iti kiṃ māyāparikalpanenetyāśaṅkya āha atrāpica iti | bhedavyavahāre śaṅkādyotakaścaḥ | na kevalaṃ śuddhadaśāyāmabheda eva sāraṃ, yāvadihāpīti apiśabdaḥ | jñeyasya na pṛthak kimapi tattvam, apitu jñeyatā nāma jñānameva | tadapi na aparaṃ kiṃcit, apitu prakāśarūpameva svatantratayā ahamitiviarśātmakapramātṛtattvamayam | nanu tadapekṣayā māyāpi kathamavabhāsayet bhedamityāha māyīya iti | dehādau pramātari āropitaṃ yatastatprakāśarūpamahamiti, tato dehādisaṃbandhasaṃkucitāvabhāsaṃ tat, tatastadapekṣayā bhedābhimāna upapannaḥ | nanu māyīye pramātari eṣaiva māyīyatā yadadhyāropitaḥ pramātṛbhāvastatra kimapareṇa prakāśarūpāropaṇenetyāśaṅkya [āropeṇa ga. |] āha taddharma iti prakāśarūpatāropaṇameva pramātṛtāropaṇamiti yāvat | tato yathā apāramārthikabāhyapadena āropitameva prakāśarūpaṃ saṃkucitasvabhāvamiti kṛtvā tadapekṣayā bhedena na ucitastathā ihāpi, kevalamasya arthasya anupapattau satyāmanupapannāvabhāsanakāriṇī māyākhyā śaktiḥ svaprakāśe bhagavati prakāśavapuṣi paramaśive tadāgamavimarśaprabhāvitā abhyupagamyeti bhāvaḥ | nanu evamāropitasya prakāśavimarśanaḥ(taḥ)kathaṃ tadarthakriyākāritvamucitamityata āha vastutaḥ iti | natu ghaṭaḥ paṭasvabhāvo māyāpade śuddhapade'pivā, tadāpi saṃvideva viśvarūpā; natu ghaṭaḥ kaścit svatantraḥ | nanu evamasminnaśuddhe māyāpade kālavibhāgastāvadunmiṣitaḥ,- iti tadapekṣayā bhagavatyapi sa prāpnoti | yāvaddhi purā māyāpadamaśuddhaṃ nollāsitaṃ tata ullasitamiti vyavahāro yathoktam anantarameva śuddhasargādanantaraṃ yadā ityādi, tāvadupanipatito (page 321) yuktyā kālavibhāgaḥ,- iti mohamapahartumāha atra ca iti māyāpade, ādiśabdāt miśradaśā | bhavedayaṃ doṣo, yadi ca parameśvarāpekṣayā yadeti anantaramityādi ca syāt; yāvatā māyīyavibhāgānubhavābhāsādhivāsitāsmādṛśadṛṣṭyapekṣayā etadityuktaṃ, bhagavati tu kena nāma na rūpeṇa bhāsate.................... | ityetāvatparamārthaprakāśe idānīṃ bhāti prāgabhāsīt bhāsyati ityādikamapi śuddhabhāsanamātraparamārthaṃ svaśaktivijṛmbhitaṃ darpaṇa iva vitatāvitatadeśatādi tat kevalaṃ svacchatāvijṛmbhitamiti paramaśivāpekṣayā na śuddhamiśrāśuddhatayā bhedavyavahāraḥ kaścit tatprakāśaikaparamārthatvāt sarvasya, citrabodhāpekṣayā nīlapītāditayā yathā iti | yadihi tadapekṣayā bhedavyavahāraḥ, sa tarhi teṣāṃ na prakāśo bhavet ghaṭa iva paṭāderniyamataśca sa eva teṣaṃ prakāśo'nyānupapatteriti niyamasya vyāpakasya anupalabdhilakṣaṇaprasaṅgasaṃtrastahetuvipakṣāt pracyutastatprakāśaikaparamārthatvalakṣaṇo heturbhedavyavahāraviparītābhedavyavahāreṇa vyāpyate iti viruddhavyāptopalabdhiḥ | nanu evaṃ kathamuktaṃ pūrvaṃ pūrvapramātṛdaśāyāmuttaro nāsti,- iti | etatpariharati tadānīṃ kevalam iti | viśvapramātṛtāpadalakṣaṇe tasmin kāle kathaṃ dehaprāṇādermātṛtā | sā hi saṃkocavatī tasyā udreke sati asaṃkucitāyā viśvapramātṛtāyā eva ayogāpatteḥ | etaduktaṃ bhavati- śarīrasya vedyarūpasya sata eva vibhinne vedyavedakarūpeṇa yā pramātṛtā, sā prāṇaṃ buddhiṃ śūnyaṃ paramaśivaprakāśaṃ ca pramātṛtvena apekṣamāṇaiva jhaṭiti sphurati | yathoktam apitvātmabalasparśātpuruṣastatsamo bhavet | (spa. kā. 8) iti | bhagavataḥ punarvedakaikasvabhāvasya pramātṛtā svabhāva eva | (page 322) abhinnavedya iti tathā śarīrāderbhāsamānasya api paraśivaprakāśābhinnatvena na vedakatā kācit | nanu śarīraprabhṛteḥ pramātṛtā parimitatvena bhāvānāmabhito bhedamābhāsayati, paramaśivasya tu mātṛtā [prakāśātmatā ka. |] sarvamabhinnamabhito, naca ekadā ghaṭāderbhedābhedāvucitāviti parasya bhramaṃ bhinatti māyā iti | evamaśuddhaṃ sargamuktvā tasyaiva śeṣabhūtaṃ vyāvahārikaṃ sargaṃ...........ḍaparaṃ sūtrārthamunmīlayati tat iti | śuddhacidātmana ityādinā tasya viśvanirmāṇecchoḥ ityādinā śuddhavyāmiśrarūpanirūpaṇapūrvakaṃ māyīyasargarūpaṃ yadā saṃsāracikīrṣā ityādinā yaduktaṃ, tadeva vaktuṃ tathāhi ityupakrameṇa viśvavartina ityādinā śuddhamabhinnaṃ vidyāmayaṃ bhinnābhinnasvarūpaṃ smārayati | īśvarasya iti bhagavataḥ śivasya | parasparāpekṣayā iti īśvarāpekṣayā tu parasparamapi na bhinnāḥ, saṃvidekarūpaparamārthā hi te, tadapekṣayā tadāhamityeva te bhāseran; natu sarvamiti idantāprāṇitena sarvaśabdena vyapadeśyatayā | īśvarasya iti bhagavataḥ śivasya sadāśiveśvarapade evaṃbhūtaprakāśasvabhāvatā | etacca śrīśivasadāśiveśvararūpatvamantaranuprāṇakatvena prakhyopākhyārūpapratipattipratipādanātmake vyavahāre'pi pūrvabhāvitvena sphurati | viśvasṛṣṭāviva iti punaḥ smāraṇena sūcayati | tataśca ityādinā ādisargasvarūpaṃ yat vyavahārakāle lokayātrālakṣaṇe'pi atidiṣṭaṃ, tat spaṣṭayati | teṣāmeva iti viśvavartināmarthānāṃ daśātritayabhāktvena darśitānām | vāyvādiḥ iti | śūnyena bhūyasā [śūnye'nubhūyamānavyavahārā ka. |] vyavahārābhāvāt prāṇabuddhidehapramātṛtaiva uktā | ye pūrvaṃ sadāśivabhūmau, te idānīmantaḥkaraṇasya viṣayāḥ (page 323) santaḥ sāmānyātmāno mandaprakāśāḥ; ye tu īśvarabhuvi, te idānīṃ bahiṣkaraṇagocarāḥ sphuṭaprakāśā viśeṣātmānaḥ | tadāha iti vṛttigataṃ kramapadamiyatā śuddhamiśrāśuddhadaśāvyākhyānena vivṛtamiti darśayati | kartṛśaktyā iti vṛttipadena sautramicchāpadaṃ vaicitryeṇa vartitam | ātmatayā dehāderāveśe saiva icchā māyāśaktirucyate, bāhyāvabhāsane tu bhedanirmāṇabhāsanarūpatayā aśuddhakalāvidyāśaktirūpeti | nanu māyāśaktyā yāvadanātmani ātmatā dattā, tāvat kartṛtvajñatve tatra aviśuddhe datte eva | tat kimaparaṃ kalāvidyābhyāṃ kṛtyam | atra brūte māyāśaktyā hi iti | saṃkucitā pramātṛtā māyāśaktyā kāyaprabhṛteḥ satyavedakatāpaharaṇavedyarūpaviśrāṇanasamaya eva yadyapi vilabdhā, yat nareśvaravivekaḥ tena māyābhidhā śaktiḥ sahaiva kurute dvayam | vedyānsadasataḥ sarvānkāṃścidvedyāṃśca vedakān || iti, tathāpi tāvatā asau svātmanyeva prakāśavimarśayogādahamiti jaḍakuḍyādivilakṣaṇatayā sphuret, na punariyataiva bhinnasya nīlasukhādeḥ pramātā saṃpadyate | yadi pramātṛtāmātrāyattaṃ nīlādyavabhāsanaṃ bhavet, tat suṣuptaturyādipadaṃ na prakalpeta pramātṛtāmātrasya jaḍavailakṣaṇyena tatrāpi sadbhāve tadākṣiptanīlādisaṃvedanāvaikalyena jāgratsvapnānyataratāpattiprasaṅgāt | tataśca yatsaṃbhave'pi yat na bhavati, na tat tāvanmātrādhīnaṃ bījamātrasaṃbhave'pi aṅkura iva; tathāca pramātṛtāmātrasaṃbhave'pi bhinnavedyasaṃvedanamiti vyāpakānupalabdhiḥ | tāvanmātrādhīnatvasya hi vyāpakaṃ tatsaṃbhave sati avaśyambhāvitam, anavaśyambhāvitve nirvivādasya tadvyāpakāntarasya anapekṣatvasya viruddhaṃ sāpekṣatvaṃ prasajyate yatastasmānmāyātiriktena (page 324) apekṣaṇīyena bhāvyameva | tat darśayati kalā iti āgamasiddhayā bhāṣayā vidyāmapi svīkaroti, tathāhi āgame kalodbalitacaitanyo vidyādarśitagocaraḥ | (sva. 11|98) iti paṭhyate, udbalitaṃ udbalanaṃ balotkarṣaṃ nītaṃ bāhyakāryaviṣayatāmadhigamitaṃ caitanyaṃ kartṛśaktirūpaṃ yasya, vidyayā ca darśito viṣayo nīlādiryasyeti | evaṃ bhinne yat karaṇaṃ, tatra kalāyāḥ sāmānyena vyāpāraḥ paṅgorapi gamanodyamadarśanāt, viśeṣeṇa tu tatparipūraṇe karmendriyāṇām; yattu bhinne vedanaṃ, tatra sāmānyena vidyāyā andhasyāpi rasaviviktatayā rūpāvagamāt; viśeṣeṇa tu tatparipūraṇe buddhīndriyāṇām | rāgakālaniyatayastu jñatvakartṛtvayorupādhitvena sthitāḥ, natu utthāpakatvena sthitāḥ,- iti iha prasaṅgena nirūpitāḥ | nanu sargādau bhāsanaṃ nirmāṇarūpaṃ vyavahārakāle tu saṃvedanarūpaṃ pūrvameva nirmitatvāt, tat kathamaviśeṣeṇa darśitam ādisarge vā vyavahārakāle'pivā bhāsayati ityāśaṅkya yā vṛttiḥ tathābhāsanameva utpādanam iti, tāṃ vivṛṇoti yadevaca iti | etadeva sphuṭayati ākṣepapratisamādhānābhyāṃ nanu ityādinā | bhinnāvabhāsanam iti pratirūḍhamiti śeṣaḥ | parimitatvāt iti vedyatvena anyataḥ saṃkucitatvāt | dvaitadarśanāt iti svarūpeṇa aparimitatve'pi vyāpārapārimityādaṇutvameṣāmiti āśayaḥ | teṣāmeṣām iti yathāyogamāgamataḥ pramāṇāntarācca siddhānāṃ, saṣṭhī nirdhāraṇe | nityameva iti sarvajñā hi te pūrvapūrvatarāśca pramātāraḥ, tato na teṣāṃ kadācidapi apūrvabhāvāvabhāsanam | nanu mantreśvarādīnāmapi svādhikāraparikṣaye mokṣāvasthāyāṃ kathaṃ pramātṛtvaṃ, tataśca nityameva iti asaṅgatam | etadāśaṅkāśāntaye prāha muktāṇūnāṃ (page 325) ca mokṣāvasthāyāmapi paramaśivādanādiśivatāmayāt malanirhārābhivyaktaśivatvānāṃ bhedaḥ iti | anena aṃśena dvaitapakṣe muktāṇavo bhinnā eva, teṣāṃ ca śivatvena sārvajñyādavicchinnameva avabhāsanaṃ; traikālikatvāvabhāsastu [vabhāsaḥ teṣāṃ māyīya ga. |] eṣāṃ māyīyapramātṛniṣṭhitaṃ nirbhāsanamapekṣya, tadapi teṣāṃ sārvajñyāt na na sphurati | cakāreṇa idamāha- mantreśvarāṇāmadhikārakṣayāt mokṣe'pi tatsthāne parasya aṇostāvatpadaprāptinimittadīkṣāvratajapatapaḥsamādhānacaryā- nuṣṭhānamahimnā saṃkramaṇe tasyāpi sarvajñabhāvāt traiyambike arthasārthe'kadarthita eva pramātṛbhāvaḥ,- iti mantreśvarāpekṣayāpi nityameva iti yuktam | paśvaṇūn iti paśvaṇutāmātraṃ sāmānyena apekṣyetyarthaḥ | tattvabhuvanādayaḥ iti ādipadena bhāvabhūtādīnāṃ kalāmantrapadavarṇānāṃ ca grahaṇam | ghaṭādayo'pi tajjātīyatāpekṣayā na atyantāpūrve kecit | itiśabda uktasya arthasya hetutāṃ bhāvini arthe- na tadānīmeva sṛṣṭāśca saṃhṛtāśca- ityetat dyotayati | tameva hetuṃ saṃkṣepeṇa āha pūrvasṛṣṭatvena ityādinā | iyatā pūrvapakṣe yaduktaṃ kathaṃ vyavahārakāle nirmāṇaṃ syāditi iti, tatra yuktavāditaiva pūrvapakṣavādino darśitā | kathaṃ tarhi nirmāṇatā,- ityāśaṅkāmadhikasaṃbhavaviśeṣadyotanopakrame parākaroti kintu iti | tadā iti tasmin samaye | yena iti aikyagamanena | tathā sati iti pratipramātṛ yadi bhinnabhinno ghaṭādyābhāso dehābhāsaśca | uktam iti vāsanāprabodhasūtre (1|5|5) cidātmaiva hi..................................... | (1|5|7) iti sūtre ca | nanu evaṃ vighaṭetaiva pramātṛbheda ityata āha natu (page 326) iti | prāṇapuryaṣṭakādau tṛṭśākhādibhedavyavasthāyāstādavasthyāditi bhāvaḥ | naca atra vipratipattiḥ kasyaciditi darśayituṃ jñānaṃ ca iti yat vakṣyati tat prakṛtena saṃgamayituṃ sa eva avabhāso jñānamucyate ityācaṣṭe | nanu avabhāso ghaṭādirūpo vedyastatkathaṃ sa jñānaṃ syāt | āha pramātṛvyāpārarūpā ca iti | saiva asya kathamiti cet, āha pramātṛniṣṭhatvena ityādi | nanu evaṃ pramātricchayā pramātrantarasaṃyojanayuktyā pratikṣaṇaṃ prameyāṇāṃ pramātṝṇāṃ ca nirmāṇaṃ saṃharaṇaṃ ca, tat kathaṃ maheśvaro bhasayati iti uktaṃ vṛttau,- iti codyaṃ uccāṭayati sā ca iti | evamarthamapi iti | na kevalaṃ vṛttigatasya kramapadasya śuddhādirūpatāparipāṭīmātramabhidheyamapitu pramātrantarasaṃyojanaparamparāpravāho'pi | etadvikṣiptībhūtaṃ saṃkṣipya upasaṃharati tadevam iti | sargasthitibhyāṃ pañcadhāpi kṛtyamupalabhyate | dehādimāviśan bahiḥ iti yadviśeṣaṇadvayaṃ tadvyatirekeṇa yo'rthaḥ sūtrāt avagamyate, taṃ prakaṭayituṃ yā vṛttiḥ dehādi iti; tāṃ vyācaṣṭe yadā punaḥ iti | sakṛdeva iti vicchinnatvena akramamityarthaḥ, anena yugapat padaṃ vṛttau kālakramābhāvatātparyeṇa vyākhyātam | nanu paramaśivadaśāmaspṛśataiva vṛttikṛtā kena āśayena sadāśiveśvaradaśā iyamuktā | ucyate, iha cidātmani bhāvarāśirantārūpatvena ahamityeva bhātīti prakṛtaṃ prameyam, tatra kaścidāśaṅkate- ahamitinirbhāsane bhāvavargo nirbhāta iti kimetat, sadāśiveśabhuvi bhavatu nāma tathā idantonmīlanāditi sa pratyāyyate, sadāśivādibhūmāvapi kathaṃ bhāvavargo bhāti, sa hi kramikaḥ prarūḍhedaṃbhāvaśca | atha ucyate bhāvānāṃ tāvadidamitirūpaṃ, tacca atrāpi asti prarohakramikatve tu māyākālaprabhṛtiśaktyantaravijṛmbhitamiti, (page 327) tarhi bhāvānāṃ prakāśataiva pāramārthikaṃ vapuraprarūḍhedantonmeṣastu vidyāśaktivijṛmbhitamiti, tato yathā sadāśivādipade sāmānādhikaraṇyādabhedaviśrāntena bhedena santa eva māyāyāṃ bhedena bhānti, tathā śivapade'tyantābhedena santa eva atra iti sadāśivādibhuvi evaṃ iti sāmānādhikaraṇyena bhānti,- ityetadvastu anena iti aiśvaryadaśābhidhāyinā vṛttigranthena pratipāditaṃ dṛṣṭāntamabhidadhatā, dārṣṭāntikaṃ tu prakaraṇāpannatvādavagamyate iti darśayati avasthita ityādinā | tathāca iti etena uktena prameyaprakāreṇa vak.yamāṇasūtrārtho'prayāsasiddhaḥ iti || 7 || antararthāvabhāse sthite kiṃ kāraṇāntaracintayā,- iti prakṛtaṃ prameyaṃ prasaktānuprasaktena pratyavamarśavikalpādinirūpaṇena vicchinnakalpaṃ śiṣyadhiyi nidhātuṃ nigamayati evaṃ smṛtau vikalpe vāpyapohanaparāyaṇe | jñāne vāpyantarābhāsaḥ sthita eveti niścitam || 8 || evaṃ smṛtau iti sūtreṇa smṛtijñānāpohananirūpaṇāni trīṇi prakaraṇāni ekīkurvatā yaduktaṃ- prabhureva idaṃ bhāsayati, tato jñānādau paśupramātrapekṣayā yadyapi bhinnā bāhyāśca bhāvāḥ; tathāpi paramārthapramātaiva jānāti smarati adhyavasyati,- iti vastuto'ntaḥsthitā eva ghaṭādyābhāsāḥ,- iti ayatnasiddhamadaḥ | yadi tu dehādireva paramārthataḥ pramātā, tadā tatra ghaṭādyavabhāso'sti,- iti kiṃ kena saṃgaccheteti sūtrārthaḥ | vivṛtiratra spaṣṭaprāyaiva | prāk iti jñānasmṛtyādisūtre (1|3|7) | nahi iti eko hiśabdaḥ prāgeva asya arthasya ātmasaṃsthādyavabhāsane sūtrokte hetutvena nirdeśaḥ,- iti darśayati | prakṛtaprameyasamarthanahetutayā (page 328) yasmāduktametat, tasmādantaḥ saṃniviṣṭā eva tathā sphuranti,- iti yuktameva | tathāhi sati iti ayaṃ ghaṭa iti vimarśe vedyatvameva sphuṭaṃ bhavediti kā cidātmatā bhavet | iyatā ānurūpyapadaṃ vivṛtam | nanu idamitivimarśo bhāvānāṃ sphuritaṃ, natu ahamitivimarśaḥ,- ityāśaṅkāmanuvadan pariharati naca iti prāk........................................... | (1|5|2) iti ahaṃpratyavamarśa........................... | (1|6|1) ityādisūtradvaye | etat saṃvādayati saivaca iti | caḥ saṃvādanadvāramatāntarasamuccayadyotakaḥ | taduktaṃ kakṣyāstotre sarve'nubhūtā yadi nāntararthā- stvadātmasātkārasurakṣitāḥ syuḥ | vijñātavastvapratimoṣarūpā kācitsmṛtirnāma na saṃbhavettat || ityādi || 8 || nanu evaṃ smaraṇavikalpajñāneṣu antaravabhāsasya paramārthavṛttena bāhyatāvabhāsasya ca māyāśaktyanusāreṇa aviśeṣaḥ,- iti asphuṭasphuṭatādiryo viśeṣo nirbhāsate, sa kiṃkṛtaḥ,- ityāśaṅkāyāṃ sūtraṃ kintu naisargiko jñāne bahirābhāsanātmani | pūrvānubhavarūpastu sthitaḥ sa smaraṇādiṣu || 9 || yadyapi asti ayamaviśeṣaḥ, tathāpi viśeṣo'pi asti viśeṣahetoḥ sadbhāvāditi kintu ityanena dyotyate | tathāhi pūrvaṃ bahirābhāsanarūpe [avabhāsana ka. |] jñāne ghaṭābhāso nisṛṣṭeḥ svātantryādananyaśaraṇatayaiva (page 329) āyāto vyavahārakālaprathamadarśanena prathamanirmāṇakāle vā tato'pūrvonmeṣayogāditi sphuṭaḥ, ābhāsanakriyāyāṃ hi āyatamāna ābhāsastasyā apūrvatvena sphuṭatayā ca apūrvaśca sphuṭaśca ghaṭa [paṭaḥ ka. |] iva nirmāṇakriyāyāḥ, anyathā ghaṭo'pi kathaṃ kadācidapūrvaḥ, kadācit neti bhavet, tatkriyārūpameva kāryairanvīyate | smaraṇādau tu na svātantryāyāto'sau | anubhavavāsanāśaraṇatayā yato bhavati, tataḥ paribhogadhūsaritaprāya iva asau nirmālyakalpaḥ parimlāna eva avabhāsaḥ | anuvartamānatā hi nāma anubhavasya saṃskārarūpatā, anubhavaśca nīlādyābhāsamayaḥ;- iti tadanubhavatādātmyāpattibalāyātaḥ smaraṇādau so'rthābhāso [arthāvabhāsaḥ ka. |] na avyavahitatvena prakāśyaḥ,-iti asphuṭa eva | saṃkṣipya sūtrārthamavatārayan prasarati ityantena prathamamardhamavatārayati | sargadvaye'pi iti aikyaviśiṣṭe idamahaṃbhāvasāmānādhikaraṇyasāre aiśvare śuddhe, itaratra ca aśuddhe, vyavahārakāle'pi yaḥ sākṣātkārarūpāṇāṃ saṃvidāṃ kramo'nubhavaparamparā tatrāpi,- ityevaṃ bahirābhāsanātma jñānaṃ tridhā nirūpitam | sahaja iti bhagavata eva svātantryādullasita iti yāvat | dvitīyamardhamavatārayati smṛti iti | nanu parameśvarasya avicchinnaprakāśavimarśasvātantryaparamārthasya na smaraṇādikamupapadyate [asmaraṇādikaṃ ga. |] ityāśaṅkāṃ tasyaiva parigṛhītakṣetrajñabhāvasya sa eva hi tatra tatra śarīrādau smarati avasyati utprekṣate apohati iti kathitanītyā yujyate,- iti nirūpayan nirmūlayati kṣetrajñānām iti | nanu vṛttau jñāne bahiravabhāsanarūpe ityanena aiśvarasargo na spṛṣṭa eva, tatra ko'bhiprāyaḥ,- iti nirūpayati īśvaradaśā iti | na asau kācit (page 330) tṛtīyā daśā yena pṛthakparigaṇanaṃ saheta | sarvānuyāyinī hi sā saṃvit paramaśivasaṃvidiva, tena tatra kathamābhāsacintā pṛthak bhavediti tātparyam | tasya iti pramātrantaraikībhāvasya | uktam iti cittattvasya antaḥ iti vṛttigranthena | etadeva saṃvādayati ata eva iti | yadetaduktaṃ pramātrantaraikībhāvaḥ krameṇa sṛjyate bhagavatā iti, tata etadupapannam | yaducyate sarvatra āgame pravṛttirjantūnāmaiśvarī iti | etadeva spaṣṭayati tathāhi iti | kalāśaktyā iti kiṃcitkartṛtvopodbalanasāmarthyādicchāviṣayīkṛte iṣyamāṇe grāmādāvarthe kāyaspandagamanādikamīśvara eva ābhāsayaṃstathā bhāsate iti | sā tāvat iti ekavyavahāramātrarūpā api aiśvarī iti yāvat | parato'pi iti uktaivaṃrūpagamanādipravṛttimadhya [mayyeva ka. |] eva nirbhāsamānetyarthaḥ | iyaṃ tu vyavahārakāle'pi spaṣṭaiva aiśvarī pravṛttiriti darśayati dvicandrādi iti | bahubrīhigarbho dvandvaḥ | tatra prathamena padena aindriyiko vibhramo'pareṇa mānasaḥ saṃgṛhītaḥ | evaṃ jñānarūpe vyavahāre navāṃ sṛṣṭiṃ pramātrantaramelanena kāyapravṛttyā bhramadvayena ca caturvidhāmupapādya kriyārūpe vyavahāre vyavasthāmāha ghaṭa iti | tattveṣviva iti tadanantaraṃ notpādanam iti etadapekṣayā sādharmyadṛṣṭāntaḥ | sādharmyasamarthanāya tu hetuḥ ādisargasṛṣṭatvāt iti | dhūmamadṛṣṭvāpi iti anumānāśaṅkāṃ nirākurute | prasiddhasmṛtivailakṣaṇyaṃ samarthayate nanvabhhut iti | avasyati iti pūrveṇa saṃbandhaḥ nanu kimarthamādipadamiyati nīyate pratyakṣasamanantarabhāvivikalpaparigrāhakaṃ (page 331) kimiti na vyākhyāyate | atra āha dṛśyamāna iti | nanu evamaciravṛttapratyakṣaprabhavo'pi vikalpo dṛśyamānavikalpavadeva pūrvakālatvāparisphuraṇādasaṃskāraja eva yukta iti na asāvādigrahaṇena saṃgrāhya [saṃgrāhaḥ ga. |] ityāśayena pakṣāntaramāha athavā iti sa naisargika eva iti vakṣyamāṇasūtrayoḥ svatantravikalpeṣu vikalpanīyārthānāṃ yojanāṃśe paśoḥ svātantryaṃ vakṣyate, natu yojyamānāṃśe, nahi ananubhūtaṃ jalaṃ jvalanaṃ ca yojayet kaściditi | te'rthā iti tadvikalpyamānārthaviṣayatayā yojyamānāṃśaviṣayā vikalpā nirdiṣṭā ādigrahaṇeneti saṃbandhaḥ | viṣayaviṣayiṇoratra na vāstavo bhedaḥ,- iti nirūpayitumupacāreṇa te'rthā iti tadarthaviṣayā vikalpā mantavyāḥ, saṃskārasaṃjño'ntastamovaraṇapracchanābhāsatvena [saṃsārasaṃtaḥ ga. |] saṃskāra iti yasya nāma tādṛśo'rthāvabhāsastasmādeva āvaraṇāpasaraṇamahimaprabuddhāt jātā, tasya arthābhāsasya yadyapi tadānīṃ na pāramārthikaṃ saṃvedanena aikyaṃ suṣuptatayā śaktirūpasya avasthānāt tu tamasā varaṇena pṛthagābhāso bhavan na bhavet daśīyo ? yataḥ saṃpannastata idānīṃ varaṇavigame sa eva pṛthagābhāso'dhunā samunmīlitaḥ,- iti tatpṛthatkaraṇarūpā smṛtirityāha | etadeva spaṣṭayiṣyati anubhūtābhāsa ityādinā | viśeṣānirdeśāt iti | akartṛkāyāśca kriyāyā abhāvo viśeṣānabhidhāne sāmānyasya kartṛtvena pratipattiravaśyaṃ bhāvinī,- iti abhiprāyaśeṣaḥ || 9 || nanu bahirābhāsanātmani jñāne naisargikatvena antarābhāsasya avyavadhānena bahirābhāsanamityābhāsagataṃ sphuṭatvamityuktaṃ, tadanyatra smaraṇādau anyavyavadhinā [vyavadhānāt ka. |] bahirābhāsanāt tātkālikatvābhāvādasphuṭatvamābhāsasya,- (page 332) iti labhyate eva, tatkimarthaṃ dvitīyamardham | satyaṃ, evaṃ tu anubhavavarjaṃ sarvasaṃvidāmeka eva vṛttāntaḥ syāt, naca evamiti darśayati sūtreṇa sa naisargika evāsti vikalpe svairacāriṇi | yathābhimatasaṃsthānābhāsanād buddhigocare || 10 || svairam iti parapreraṇanairapekṣyeṇa svatantratayā yaścarati udeti vyeti ca tacchīlaścetaso vyākṣepasātmībhāvāt manorājyādivikalpastatra nīlāderantarābhāsamayasya yo bahirābhāsaḥ, sa naisargiko na na bhavati, apitu asti | nanu na asau naisargikaḥ, tatrāpi hi tadgavāśvaṃ pūrvānubhavaviṣayīkṛtameva vikalpyate iti codye nirūpayati yathā iti, śvetaṃ dantadaśakākīrṇakaratrayakalitavadanaṃ dantinamantaḥ pramātṛbhūmau sthitaṃ svacchabuddhimakuralakṣaṇe bāhyagocare vikalpastātkālikamābhāsayati svecchānusāreṇa,- iti saṃsthānayojanāṃśena asya anubhavānusāritvamiti asti naisargiko'sau | nāsti iti yojyamāno'pi bhāgaḥ pūrvakālāparāmarśādanubhavānupajīvyeva, arthatattvacintayā [tatve ga. |] tu prāguktaṃ tathāpi te'rthā iti | anubhavānusāreṇa tu gajanimīlikayā ābhāsavastuvāde yathābhāsaṃ vyavasthā,- iti navatvameva yuktamiti sūtrārthaḥ | nanu saugatavat kimiha vikalpa eva svatantro yena vṛttau tathā uktamiti bhrāntiṃ nirasyati kṣetrajña ityādinā | upacāraphalamāha deśādi iti | prācyānubhavaviṣayīkṛtavastugatadeśakālapramātrantarasācivyādi- pāratantryaparākaraṇapravaṇā iyamuktiriti yāvat | tasmāt iti ābhāsamānataiva vastunaḥ paramārthaḥ, naca asāvasaṃvedyamānāṅgulimoṭanahaṭhāropaṇārhā (page 333) bhavati,- iti bhāvaḥ | vibhāgaḥ iti saṃskārajatvatadabhāvayoranubhavasiddho'yaṃ viṣayavibhāgo'bhyupagamya ityarthaḥ | anena viṣayavibhāgena yāvati pūrvadṛṣṭatānusandhirupayogī, tāvati śabdanagocarīkaraṇīyena | naca tāttvikaṃ tannirmāṇamiti sphuṭayati parastāt iti pṛthagdīpaprakāśānām..................... | (2|3|7) iti sūtre | nanu svālakṣaṇyāpattau tadviruddhā sāmānyarūpatā hīyeta, tataśca tanmukhena śabdanīyatā yā samarthitā, sāpi vighaṭeta | naivamityatra hetumaha tathā iti | nahi nikurumbarūpatve tadrūpatvaṃ viruddhaṃ yodharūpatvamiva senātve iti | nityaṃ vyāpakaṃ ca iti sakalakāladeśayogāt [sakaladeśayogāt ga. |] | tataśca pūrvadṛṣṭaṃ ca tadā dṛṣṭaṃ ca,-iti ekameva tat, natu anusandhānabalāt yatnata ekatāneyaṃ, abhilāpasaṃsargasaṃketakaraṇopayogī vikalpapratyayaḥ, tadvāsanāprabodhādavabhāsa aindriyikaṃ vijñānaṃ yasya tādṛśaṃ tat sāmānyaṃ bhavatīti saṃbandhaḥ | nanu yadi atra aṃśe pūrvānubhavasaṃskārajatvaṃ kimanyat tarhi naisargikam | āha svalakṣaṇa iti | prāgeva iti pūrvasūtra iva idaṃ pramāṇena upapāditam | ābhāsasāre hi padārthavarge ābhāsanakriyaiva prādhānyena vijṛmbhate, tata eva kriyāśaktivisphāramātraṃ bhagavato jagaditi kṛtamatayo manyante | ābhāsanakriyā ca yāvadapūrvā naisargikī vyavadhānavandhyā tātkālikatāliṅgitasphuṭabhāvā vartate, tāvadābhāso'pi sphuṭo'bhinava eva | ghaṭasyāpi iha itthameva navatā, na anyatheti darśitametat | ata eva pūrvadṛṣṭābhāsamukhena na kutracit paramārthato nirmāṇasaṃkathā sāvakāśā, prakāśarūpatayā sarvasya sadaiva svayameva paramārthasattve kasyacit (page 334) nirmāṇamityavakāśābhāvāt, ābhāsanakriyāmukhena tu apūrvatvaṃ kulagiriprabhṛterapi pratikṣaṇamaviśrānta.................. | (sta. ci. 112) iti kathitayuktyā bhavati,- iti tadapi sṛjyate eveti sadāsṛṣṭyādiśaktiyogo'pi bhagavati na na upapadyate iti tātparyam | yat yathā prakāśate, tat tathā paramārthasat prakāśa iva, tathāca bhāvānāmapūrvatayā sapūrvatayā ca ābhāsanamiti svabhāvahetuḥ | paramārthasattāvyavahāro hi tathāprakāśanamātreṇa vyāpto nimittāntarāyogāt | idantā iti nālikeradvīpavāsino yadi pṛthivyādyābhāso na viditaḥ sattvavastutvābhāsastu svaśarīradarśanasamaye vidita eveti manyate | nanu yadā garbhaśarīre prathamamasya sāhā.........ṣaṃvit dehaprāṇaviṣayā ahamiti prabudhyamānā dehādikamapi viṣayīkaroti, tadā atyantāpūrvatvena tasya dehādisvalakṣaṇasya saṃketaviṣayīkṛtatvābhāvāt kathaṃ tatra abhilāpasaṃsṛṣṭatā pratyayasya bhavet yataḥ saṃskārajatvaṃ syāt,- iti śaṅkāṃ nikṛntati tathāpi iti | svabhāvamavabhāsasya.................. | (1|5|11) iti hi atra prāgupapāditam | idantāvimarśe ikārādisaṃbhedamantareṇāpi sahajo'ṅguliniṣkramanirdeśaprakhyo bhagavanmāyāśaktyupapāditaḥ samastetaraśabdasaṃkete citrakarmakuḍyakalpaḥ saṃbhavatyeva kṛtakaḥ iti | itthaṃ viṣayavibhāgamabhidhāya prakṛtamupasaṃharannanubadhnāti evaṃca iti | sāmānyarūpatāyām iti anādṛtaparasparasaṃmelanākalitapṛthagbhāvāyāmityarthaḥ | pūrvaṃ pūrvaṃ dṛṣṭameva iti pūrvadṛṣṭatāmeva prādhānyena samullikhati, yāvadarthasya svatantravikalpaṃ prati kalpanīyatāṃ gatasya yo'vabhāso, na asau pūrvānubhūtaḥ | tatraiva tu vikalpe yo yojyamānarūpaḥ sāmānyāṃśaḥ, sa na apūrvo, nahica vikalpastatra aṃśe svatantro'nubhavavāsanopajīvitvāditi | tatra iti vṛttau svatantravikalpo nirdiṣṭaḥ, tasya ca adhikaraṇatvādaupaśleṣikādeśca adhikaraṇasya svatantravastudvayaviṣayasya iha asaṃbhavāt, viṣayaviṣayitātmanaśca anuktasamatvaprasaṅgādantarbhāvanalakṣaṇavyāpyamadhikaraṇaṃ pratīyate,- iti darśayati svatantra iti | evamarthasāmarthyādantararthalābhaṃ vyākhyāya prakaraṇasāmarthyādapi vyācaṣṭe pakṣāntaraparigrahadvāreṇa athavā iti | evaṃ smṛtau iti hi yadatra upasaṃhṛtam antarābhāsaḥ sthita eveti tadeva sūtradvayena amunā vibhāgena prakaṭīkṛtamiti tadanusāreṇa vikalpe iti sautrī saptamī antararthaṃ prastutamākṣipyaiva vartate, tadanusāreṇa ca vṛttāvapi tatraśabdaḥ | vṛttivyākhyānadvāreṇa ca sautramatra tattvaṃ vyākhyātaṃ, vṛttivikāsarūpā vivṛtiriti hi uktam, evamagre'pi tatra tatra avadhātavyam || 10 || antarābhāsasaṃbhavopapādanaprasaṅgāyātādābhāsavaicitrya- vicārāt tadapi ayatnasiddhaṃ jātaṃ yatsiddhāvanyaprakaraṇasiddhiḥ | (nyā. sū. 1|1|30) iti adhikaraṇasiddhāntalābhāt yadiha śāstre svātmani īśvararūpatāpratyabhijñopāyaprakaṭīkaraṇaṃ nāma mukhyaṃ prayojanamiti nirūpayati sūtreṇa ata eva yathābhīṣṭasamullekhāvabhāsanāt | jñānakriye sphuṭe eva siddhe sarvasya jīvataḥ || 11 || bahiratyantāsattvādananubhūtasya samyagullekhanaṃ nirmāṇapūrvakaṃ yadavabhāsanaṃ (page 336) prasaṅgavaśena darśitam, asmādeva hetoḥ sarvasya brahmāderapi kīṭaparyantasya [kīṭaka ga. |] vedyarūpadehādyātmamānitayā prāṇadhāraṇavato jīvato jñānaṃ avabhāsanātmakaṃ, kriyā ca svollekhanirmāṇarūpā [ullekha ka. |] svātantryeṇeti śaktiyugalakamapi siddhamiti | tadidānīṃ suṣṭhutamāṃ dṛḍhībhūtaṃ yadavocāma-sarvasya ātmā maheśvaro jñānakriyāyogāt-iti,-iti sūtrārthaḥ | sarveṣām iti bahuvānopakramam | aiśvaryam iti ekavacanaṃ pāramārthikamadvayameva māyīye satyapi dvayāvabhāse iti darśayati | yato bahirābhāsīkriyate, tato bahiṣkriyetyādi,- iti saṃbandhaḥ | atraiva ca madhye asyaiva hetvarthasya vyatirekadvāreṇa spuṭīkaraṇaṃ nanu [natu ka. |] iti | vṛttiyojanaṃ ca etatmadhya eva, tadāha ityādi | yathā iti yena prastutaprasaṅgaprakāreṇa idamāyātaṃ-yat kṣetrajño na kevalaṃ smṛtyaiva buddhibhūmau vedyatvena bāhyatvena arthamābhāsayati, yāvat svatantravikalpanavyāpāreṇāpi- iti, tena prasaṅgaprakāreṇa yadartho'yaṃ śāstrārambhodyamaḥ, so'pi īśvararūpatāpratyabhijñāpanopāyanirūpaṇakramo'vasito labdhaḥ | katham | āha anena iti svatantravikalpanātmakavyāpāraprakāreṇa uktenetyarthaḥ | siddheḥ samuccayo'nyadapi pūrvaprakṛtaṃ siddhaṃ na kevalamavidūraprakārantamiti yaḥ, sa cena vṛttau dyotyate | sūtre tu iti evakāreṇa ayaṃ siddhisamuccayaḥ kṛto'taḥśabdasahāyena | ataḥśabdena hi pūrvasūtrahetutā na tyaktā,- iti sūcitam | evaśabdena tu atra hetutāṃ gacchanneva ayamarthaḥ sādhyāntaraṃ prasādhayati, natu tatra hetvantaramabhidhānīyamiti hetvantarābhidhānāvakāśavyavacchedaṃ dyotayatā siddhisamuccayaḥ kriyate iti | sarvatra iyam ata eva ityasya gamanikā mantavyā | pravṛttiviśeṣaiḥ iti | (page 337) tiryañco'pi hi akasmādeva trāsaharṣayuktā iva buddhipūrvāṃ kriyāṃ dṛṣṭvā..................... | iti nyāyena | śrīmadbhaṭṭapradyumnapādaiḥ saṃvicchaktiprasaramātratāṃ ṣaṭtriṃśattattva(ktvyā)mupapādya yat vitatya vikalpapratibhāsanasya svātantryamuditaṃ, tatra etatsūtrārtha eva sāramiti mantavyam | tadevamiyatā jñānasmṛtiśaktyoranugrāhikā apohanaśaktirvitatya samarthiteti śivam || 11 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitā- yāmīśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinyā- mapohanaśaktivimarśaḥ ṣaṣṭhaḥ || 6 || (page 338) atha saptamo vimarśaḥ | svaprasarapreṅkhitavilasadūrmisaṃkṣubhitacidrasāpūram | amṛtasyandanasāraṃ bhairavasaṃvinmahārṇavaṃ vande || evamamunā vimarśatrayeṇa jñānasmaraṇāpohanaśaktayaḥ prādhānyena nirṇītāḥ, śaktimatsvarūpaṃ tu yadatra spṛṣṭamiva, tat tāsāmeva svātantryāpasāraṇena śaktitvameva samarthayitum | idānīṃ tu tacchaktyāśrayo'sti, sa ca tacchaktisaṃyojanaviyojanaviśramaṇatiraskaraṇaprathanādisvācchandya- sāratayā maheśvararūpo, natu dahanapacanāsvedanādiśaktyāśrayajaḍaprayahutavahasthānīyaḥ,- iti yadubhayaṃ na cedantaḥkṛtā...................... | (1|3|7) ityatra sūtre sūcitaṃ, tat nirṇetavyam | tatra āśrayamātraṃ tāvadasti,- iti nirṇayāya yā caiṣā pratibhā................. | ityādi .........................vyavahāro'nubhūyate | ityantaṃ ślokacaturdaśakam | tatra ekena āśrayasya svarūpamātreṇa abhidhānam | tato'pi dvayena sati ekatra āśraye vyavahāra upapadyate, na asati,- iti krameṇa anvayavyatirekopapādanam | vyavahāraśca pramātṛniṣṭho'pi bhavan bhāvarūpatāviśrāntiḥ kāryakāraṇabhāvātmā ślokena uktaḥ, pramātṛviśrāntiparamārtha eva tu yaḥ smaraṇalakṣaṇaḥ, so'pi ekena; sarvavyavahārānuyāyī tu satyāsatyapravibhāgalakṣaṇo vyavahāraḥ ślokāṣṭakena; ekena piṇḍārthasya nigamanamiti | atha pratisūtramartho nirūpyate | yaduktaṃ- sarvasya (page 339) jīvato jñānakriye siddhe iti, tat katham, jñānakriyayorāśrayo hi vaiśeṣikadarśane dūṣita eva tato bhinneṣu dharmeṣu.................. | (1|2|6) ityatrāntareva, tadāśaṅkya svadarśanānusāreṇa tamekamāśrayamupapādayiṣyan svarūpatastāvadupakṣipati yā caiṣā pratibhā tattatpadārthakramarūṣitā | akramānantacidrūpaḥ pramātā sa maheśvaraḥ || 1 || pratibhāti ghaṭa iti yadyapi viṣayamupaśliṣyantī iyaṃ kriyā lakṣyate, tathāpi na asya tat svajyotiḥ; kintu saṃvedanameva tat tathā bhāti māṃ prati bhātīti pramātṛniṣṭhatayaiva sphuraṇāt | yacchrutiḥ tameva bhāntamanubhāti sarvam | (ka. u. 5|15) ityādi | tata eva bhaṭṭacandrānandena paśyato rūpamālekhādbhāto bhānānuṣaṅgi yat | pratīpabhānaṃ pratibhā bhāvānām..................... || iti bhāvadharmatvena abhidhāya api ātmasaṃśrayā iti saṃvidviśrāntataiva uktā, kevalaṃ viṣayollekhānuṣaṅgāt saṃvedanarūpameva tatpratibhānaṃ bahiḥ sakramatvādidharmādhāratāṃ dhatte | ataśca sa sa iti kramākramādicitrarūpo yaḥ padārthānāṃ vastūnāmaiśvarasvātantryarūpadeśakālaśaktyutthāpitaḥ kramo deśakālaparipāṭī, tena rūṣitā upahitā kevalaṃ bhinnasaṃvedya....................... | (1|5|21) iti kathitanītyā yā pratibhā eṣā iti sarvasya sadaiva svaprakāśā vastutaśca antarmukhena vapuṣā deśakālakalanāvaikalyāt (page 340) akramā sa eva bhagavān anantacidrūpaḥ deśakālādiparicchedavirahitasaṃvitsvabhāvaḥ pramāṇapramitisamūhasya yathārucisaṃyojanādikaraṇasvātantryayuktaḥ śuddhāhaṃpratyavamarśamayaḥ kalpiteśvarāṇāṃ brahmaviṣṇvādīnāṃ svāṃśābhiṣekopakalpitaiśvaryo maheśvaraḥ pramātā | sā ca pratibhā anapahnavanīyā,- iti antarmukhena vapuṣā āśrayaḥ siddha eva | na atra yatnāntaramāstheyamiti cena dyotayati | sūtrārthamavatārayati yāvacca iti | cārtho vyākhyātaḥ | yat kiñcidābhāsate, tasya antarmukhaṃ yadavabhāsanaṃ; sa ātmā pramātā, sa evaca svabhāvaḥ, tadevaca aiśvaryamiti saṃbandhaḥ | cārthameva pūrvavastusiddhāvasya ayatnasiddhatvamityevaṃvidhasamuccayalakṣaṇaṃ nirūpayituṃ pūrvoktamanubhāṣate saṃkṣepanigamanena tadevam iti | tatra iti evamupapādite sati | kramapadenaiva bāhyatā ākṣiptā | sā ca ubhayendriyavedyatvaṃ tasya kasyāpi śaktitaḥ | (2|4|4) ityatra māyāpramātṛkaraṇagocaratvābhimānabhūmitvameva,- iti vakṣyate | tat darśayati buddhyakṣa iti | buddhyakṣaśabdena antaḥkaraṇamapi draṣṭavyaṃ, manogocaro'pihi bāhya eva | ata eva iti etadeva bāhyatvaṃ pratipādyatvena abhisandhāya ābhāsaśabdena uktam | kathaṃ tadanuktau tat pratīyate | āha bahīrūpatvādeva arthatāpradhānatvamevetyato hetorābhāsatāsvīkāre tat pratīyate iti yuktam | yā pratibhā iti upakrame seti vaktavye puṃnirdeśasya ka āśaya iti bāhyāvabhāsa iti | cittattvasya yā antarakramābhāsatā, sā lokasya [loke'sya ka. |] māyāśaktivimohabalāt na siddheti vidhīyate siddhaṃ kramikaṃ bāhyāvabhāsamanūdya yā (page 341) ityanena | naca tāvatmātrataiva vidhīyate yena seti bhavet, kintu pramātā maheśvaraḥ sā [sā ca ka. |] pratibhā iti pramātṛtvamāheśvaryābhyāmupacitā labdhaparipoṣā, tata eva upacayabalādeva ucitaḥ puṃstvanirdeśaḥ | vṛttau tu iti phalanirūpaṇaṃ vṛttau kṛtamiti na yacchabdo vidhāsyamānadharmādhāratādyotako'nuvādakatvena upāttaḥ, nāpi dharmādhāratābhisandhānapātrīkṛtapūrvarūpaniṣṭhavivakṣita- dharmāntarādhāratādyotako vidhāyakatvena tacchabdaḥ | naca sarvathā sautrau vidhyanuvādau spaṣṭāvityāha [na spaṣṭau eva ga. |] evakāreṇa iti | sa eva ātmeti hi ukte anyaḥ kaścidātmeti śaṅkā yāvat galati, tāvat vidhānaṃ phalakṛtameva bhavatīti | ābhāsa eva ātmā iti vṛttigranthaṃ saṃgamayati āśaṅkāṃ śamayan yadyapi ityādinā | nanu antarmukhatvāt yasya na kālayogaḥ, sa kathaṃ sarvasaṃvitkālavyāpī iti uktaḥ | atra āha athaca iti | uktam iti vṛttau sūtre ca | nanu yadi sa eva itthaṃ sphurati tacchaktivikāso viśvamiti, tarhi alaṃ tatpratyabhijñāmupadiśya | atra āha kevalam iti | evaṃbhūtaṃ yadarthānāṃ krameṇa kintu naisargikaḥ............................ | (1|6|9) ityādisūtradvayadṛṣṭyā avabhāsanaṃ, tasyeti samastaṃ padam || 1 || evaṃ pratijñātaṃ śaktimatsvarūpamupapattyā upapādayitumanvayaṃ tāvadāha sūtreṇa tattadvibhinnasaṃvittimukhairekapramātari | pratitiṣṭhatsu bhāveṣu jñāteyamupapadyate || 2 || saṃvinniṣṭhā viṣayāṇāṃ vyavasthitayaḥ | (page 342) iti yat ghoṣyate, na tat bhinnāsu saṃvidrūpāsu pramāsu viśramaṇamātraṃ mantavyam, tāvatā hi na sidhyati vyavahāraḥ, apitu tāstā nīlasukhādiviṣayeṣu vibhinnā yāḥ saṃvido niścayāntāḥ, tānyeva mukhāni upāyāstairnadīsrotaḥsthānīyairnenīyamānā [unniyamānā ka. |] haṭhavāhenaiva ahamityekamahāsaṃvitsamudre yadā ābhimukhyena viśrāntiṃ yānti, tadā eṣāṃ jñāteyaṃ parasparaṃ svasvāmitākāryakāraṇabhāvādiḥ samanvayo vyavahārātmā upapattyā ghaṭate | jñātīnāṃ bhāvo jñāteyam, karma ca eṣāṃ parasparaṃ jānīyuriti, tadeṣāmanyonyayogakṣemodvahanena [tadānyonya ga. |] samanvayo lakṣyate, paramārthataścidrūpatāprāṇa eva ayaṃ yukta iti nirūpayituṃ gamyamānavyatirekamukhena sūtramavatārayati yāvat iti | nipātāvetau yaditi [yadīti ga. |] taditi cārthe | athavā kālaviśeṣāvadhinirūpaṇāya parimāṇaśabdau | evaṃvidhābhyupagamakālāvadhi na samanvayavyavasthānaṃ samarthayituṃ śakyamiti aikadhyam iti pramātṛrucitaḥ katipaye kecideva kadāciditi bhāvaḥ | samānajātīyatvāt iti | anena sāṃkhyādīnāṃ bhinnavyāpakacinmātrapuruṣavādināṃ mokṣāvasthāyāṃ kathaṃkāraṃ bhidyeran puruṣāḥ svarūpadeśakālavaicitryāsaṃbhave sati,- iti āveditam | anyonyamelanaṃ pramātṝṇāṃ prameyānāṃ ca bahuśākham | vyavahāro vyavahārāntarānubandhī,- iti viśeṣābhiprāyeṇa saptamīsamāsaḥ, sāmānyarūpatāśrayeṇa abhedāśayena karmadhārayo vivṛtaḥ | naca ābhāsajīvitabhāvavāde vyavahārasya avastutvamābhāsamānatvādeveti darśayati tataḥ iti || 2 || nanu sarva eva samanvayaḥ kāryakāraṇabhāve viśrāntaḥ, sa ca bhinnānāmeva bījāṅkurāgnidhūmādīnāmityāśaṅkya sūtreṇa prāguktamanvayavyatirekābhidhānadvāreṇa (page 343) prasaṅgadiśā prasaṅgaviparyayalābho bhaviṣyati,- iti upodbalayati deśakālakramajuṣāmarthānāṃ svasamāpinām | sakṛdābhāsasādhyo'sāvanyathā kaḥ samanvayaḥ || 3 || anyathā iti yadi ekapramātṛviśrāntirna upagamyate, tadā arthānāṃ nīlasukhādīnāṃ tajjñānānāṃ tanniścayānāṃ ca deśataḥ kālataśca krameṇa bhinnānāṃ svarūpamātrapariniṣṭhitānāṃ ca kaḥ samanvayaḥ | naiva kaścit | sahi samanvayaḥ sakṛdābhāsena [ābhāsane ga. |] deśakālasvarūpābhāsayojanaikyābhāsena sādhayituṃ saṃpādayituṃ jñāpayituṃ śakyaḥ, na anyathā | sakṛcchabdo bhedaniṣedhatātparye prayuktaḥ | sūtrārthaṃ saṃkṣepeṇa upakṣipati paurvāparyādinā iti | kathamiva syāt samanvayaḥ, na kathaṃciditi | anna ayaṃ hetuḥ- kramavattvalakṣaṇāt paurvāparyapathāt deśakālabhedādādipadākṣiptācca svarūpabhedāt | etacca na asiddhameṣāmiti vyākartuṃ sūtrānusāraṃ punaḥ sāmānādhikaraṇyena vivṛṇoti deśa ityādinā | evaṃ vyācakṣāṇaḥ sūtrapadānāmapi ubhayathā yojanā kartavyeti śikṣayati | yadivā paurvāparyaṃ kāryakāraṇabhāvaḥ, ādiśabdaḥ prādhānyavācī | tadayamarthaḥ- kāryakāraṇabhāvaprādhānyena yaḥ saṃbandhaḥ iti ucyate, tatra saṃgatyā bandhanamanyonyāparityāgaḥ ityayameva artho na ghaṭate | yadi ityādinā na anyathā iti sautraṃ vivṛṇoti tadā iti vyavahārakāle | ābhāsasāraṃ yāvadābhāsaṃ bhāvānāṃ tattadrūpamiti hi uktamasakṛt | vyavahārāpekṣayā iti yaduktam, tadeva sphuṭayati pramātṛvyāpāratvena iti | bhāvavācinyā iti kriyāvācinyā | (page 344) bhāvaśabdena parispandamānasādhyasādhanavyāpārarūpatāmapi āha | nanu kimarthamayaṃ vṛttau bhedena nirdeśaḥ kṛtaḥ | āha svarūpa iti svarūpe ābhāsane prakāśananiścayanarūpe yat bhedapratipādanaṃ, tadāśaṅkāśamanāya | nanu evamapi deśakālabhedāt samanvayo bhaviṣyati, kimekapramātṛviśrāntyā,- ityāśaṅkāyāmāha avabhāsa iti | nanu etāvatā svasamāpinām iti vyākhyātaṃ vṛttikṛtā, natu prakhyaḥ ? pādaḥ na na vartita ityāha avabhāsabhedādevaca iti | vakṣyate iti kramo bhedāśrayo bhedo'pyābhāsasadasattvataḥ | (2|1|4) ityatra | abhedamayaḥ iti svarūpataḥ | abhedāvabhāsa iti saṃvedanataḥ | svarūpābhedaprāṇo deśābhedaḥ iti | etadeva sphuṭayati svarūpameva hi iti | tadavaṣṭambhayogāt tu ādhāro'pi deśa iti vyavahriyate | bhedābhedamaya eva tarhi artho'ṅgīkriyatām, naitaditi brūte naca iti | tat iti pūrvavākyārtharūpaṃ virodhādayuktatvam | ekapramātṛmayatvam iti kartṛpadam | agre iti kāryakāraṇabhāvasmaraṇabhādhādisamarthanā- vasare | so'bhinna ityādivṛttiḥ kaṃ sūtrāṃśaṃ vartayati,- iti nirūpayati etacca iti | anyena prakāreṇa kaḥ samanvayaḥ iti yat sautraṃ, tatra anyaśabdena yaḥ prakṛtaḥ prakāra ākṣiptaḥ; so'nena vṛttigranthena vartita ityarthaḥ || 3 || kaḥ samanvaya ityuktaṃ, tatra bahuvyāpī kāryakāraṇabhāva eva tāvat parīkṣyate sūtreṇa pratyakṣānupalambhānāṃ tattadbhinnāṃśapātinām | kāryakāraṇatāsiddhihetutaikapramātṛjā || 4 || iha agneranupalambhe dhūmasya anupalambhaḥ, tato'gneḥ pratyakṣatayā (page 345) upalambhe'pi tatkāla eva anupalabdhasya dhūmasya anantarakṣaṇe pratyakṣībhāvādupalambha ityevaṃ pratyakṣadvayamanupalambhatrayaṃ ca,- iti pratyakṣānupalambhapañcakaṃ prasādhya anvayavyatirekasiddhiparamārthāṃ kāryakāraṇabhāvasya prasiddhimabhimanyante | tacca eṣāṃ manorathamātram | tathāca agnipratyakṣeṇa agnirasti,- iti niścīyatāṃ, dhumapratyakṣeṇa api dhūmaḥ, anupalambhairapi dvayābhāvo dhūmābhāvaśca,- iti vyavahriyate | tadete pratyakṣānupalambhā vahnirdhūmo vahnyabhāvo dhūmābhāvaḥ ityevaṃ prātipadikārthamātraniścayaniṣṭhā ghaṭaḥ paṭaḥ iti yathā | tadete tasmiṃstasmin bhinne aṃśe bhāge nipatanaśīlāḥ, sati agnau dhūmo, vahnyabhāve dhūmābhāvaḥ,- ityevaṃbhūtasaptamyarthasvabhāvamapekṣālakṣaṇaṃ kāryakāraṇabhāvamanvayavyatirekasatattvaṃ kathaṃ niścinuyuḥ | asmaddarśane tu uktapratyakṣānupalambhasroto'nusāreṇa tāni tāni prameyāṇi ekacitsindhusaṃdhukṣaṇasakṣaṇāni yatastataḥ ekībhūtāni pramātṛsvātantryotthāpitāpekṣālakṣaṇasvarūpavailakṣaṇyāni, natu dvandvapadārthasadṝṃśi pramātrā bhāsyante | tathābhāsyamānataiva kāryatā, kāraṇatā ca tathābhāsanam | kāryatāṃ vṛttau pūrvaṃ vyācaṣṭe; paratastu tattat ityādisūcitāṃ paradarśane tadanupapattim,- iti tātparyaṃ vṛtteḥ | padārthaṃ tu vivṛtikṛdeva yojanāpakṣe [pekṣaṃ ka. |] yojayiṣyati bahutaravyāpitvaṃ sūcayituṃ, avatāraṇe'pi- śabdo bhinnagrahaṇena idamāha- yadeva ekaṃ sādhayitumanviṣyate pramāṇaṃ pratyakṣādi, tadeva kramikaṃ svayaṃ bhinnaṃ bhavadekaprameyasiddhiṃ kathaṃ vidadhīta viruddhatvāt,- iti tasya aikyāpādane yatanīyaṃ, pramātṛtattvamevaca tāvataḥ pratyakṣāderekamantarmukhaṃ svasaṃvedanarūpaṃ bhavadutsahate vihantumanekatām | utpattiḥ kāryatā, (page 346) utpādanaṃ kāraṇatā, tadubhayamapi bhāvasya bhāvarūpatāṃ muktvā na abhyadhikaṃ kiṃcit sattāyāṃ veti vakṣyate yadasat tadasat............................. | (2|4|3) ityatra prakaraṇe naca yuktaṃ jaḍasyaivam......................... | (2|4|19) ityantena granthena | āpādya prāpya iti pratyakṣādīnāmeva kartṛtvam | parapakṣe tu anupapattirasya arthasyetyāha yadā tu iti | svaviṣayābhāsam iti | svaṃ vyavahārayati iti tadvyavahārakaṃ vikalpamutthāpayatītyarthaḥ | evakāraḥ kiṃ punaḥ iti vakṣyamāṇāt dūrāpetatāṃ buddhāvunmeṣayati, agnyabhāve hi asti tāvat nāmagrahaṇamagnerityāśayaḥ | tadā iti agnyabhāvavyavahārakālasya sūcanaṃ, natu tatparāmarśanaṃ, tathāhi sati dāpratyayayogo na yujyeta | atra bauddhiyaṃ siddhāntamāśaṅkate atha ityādinā kṣatiḥ kācit ityantena | na kāryakāraṇabhāvaḥ kaścideko'sti yaṃ prasādhayituṃ pratyakṣānupalambhā ekapramāṇīkartavyā yatneneti tātparyam | ata eva iti yato yathādṛṣṭo'vasīyate, tata ityarthaḥ | yathādṛṣṭaḥ iti supsupā (2|1|4) iti samāsaḥ | vikalpena aneko'pi artho yata itthamavasīyate,- ityato hetoḥ, tena kāryakāraṇatā avasitaiva bhavatīti saṃbandhaḥ | nanu evamavasāyādeva kathaṃ sā avasitā bhavet,- iti bhramaṃ hetunirūpaṇena śamayati yasya hi iti agneḥ | yadīyasattām iti dhūmasattām | nanu agniśca dṛṣṭo, dhūmaśca; prayojyaprayojakabhāvastu kva viśrāntaḥ | āha evam iti | tasmāt iti yataḥ paścāttanaṃ na prayojakaṃ, nāpi samānakālaṃ; tasmāt | yathādṛṣṭam iti avyayībhāvo'tra (page 347) darśanānatikrameṇetyāha | nanu kṛttikodayaḥ pūrvaṃ niyamena, tato'pi rohiṇyudayaḥ ityādau syāt kāryakāraṇatā | atra samādhiḥ notpattiḥ iti | āgamāt hi nakṣatrarāśicakraṃ dhruvanābhipratibaddhaṃ sthitameveti avagataṃ, tadunnataparvatasadbhāvāsadbhāvayośca tirodhānātirodhāne ca candrārkatārāderupalabhyate eva | nanu anavabhātamapi upapattyā sādhanīyamindriyādṛṣṭādikamevetyata āha upapadyate vā iti | anupapadyamānamapi upapatteḥ kaṃcitkālamalābhāt jñātabhāditārthakriyākaṃ satyamaṅgīkriyate, iha tu na tathā,- iti brūte upayujyate vā iti anālocitopapattikamanavalokitārthakriyākamapi dākṣiṇātyasya iva karabhacakramabādhitānubhavasiddhi na na śraddheyam, atratu naiṣa vidhiriti darśitam | avabhāti iti, avabhāsamānasya upari bādhakabhāvalakṣaṇopapattiḥ sadbhāvasthairyaprasādhako vā upayogo'bhidhānīyaḥ ityāśayaṃ vaktum avabhāti ityatra uttarasamānakaṣyatāsaṃbhāvanāṃ bhaṅktuṃ vāgrahaṇaṃ na kṛtam, anyathā trīṇi vā vāgrahaṇāni ekameva vā,- iti yuktaṃ syāt | nanu dhūmaśca agniśca bhinnāveva dṛṣṭau, tayorvikalpe'pi [vikalpopi ka. ga. |] bhinnarūpatāmeva vyavaharatu nāma | ekaṃ [evaṃ tu ka. |] tu kāryakāraṇabhāvaṃ kathaṅkāraṃ vyavaharet vikalpasya punaḥ iti arthabalotpannaṃ darśanaṃ kāmameva na kuryāt,- iti punaḥśabdena viśeṣadyotakena sphuṭayati | yadi bhaviṣyadvākyārtharūpaṃ vibhaktānāṃ daṇḍapuruṣādīnāṃ saṃśleṣeṇa yojanaṃ, avibhaktānāṃ ca guṇaguṇyādīnāṃ vibhāgena yojanaṃ parāmṛśati svabhāvavattāvidhānāya ayamiti vikalpaḥ ekābhilāpa iti kāryakāraṇabhāvo'nayoḥ,- iti (page 348) saṃketakalpitena ekena abhilāpena tāveva dvāvarthau yataḥ parāmṛśyete, tata eva tathāparāmarśāt bhrāntinimittāduditabhramāḥ saṃbandhamekaṃ vastusantamabhimānabalena kalpayanti | nanu na atra vanapratyaye gavādaya iva agnau dhūma iti agnidhūmādayo'nyonyanirapekṣā eva bhānti, apitu parasparamapekṣamāṇatvamapi teṣāmatra bhātyeva, tata eva prātipadikārthavilakṣaṇa eva atra saptamyartharūpaḥ eko'rtho bhāti, tat kathamuktam anekaṃ dṛṣṭapūrvam iti | etat nirasyati yāpica iti ityādinā | lakṣyate iti anantaramivaśabdena tasyā aparamārthasattvamāha abhimānabalopakalpitameva tallakṣaṇaṃ yataḥ | yathoktaṃ ............................ṣo'san kathamapekṣate | ityādi | sāpi iti lakṣyamāṇākāreti yojyam | ete iti vikalpāḥ | pratītimātraṃ pratyayaśūnyasāramasyā [śūnyaṃ sāmarasyā ga. |] buddheḥ, tato'syāḥ pratyayaḥ pratibhāsanakāla eva uttiṣṭhati, tata eva satyeva pratibhāse vastuni bhāsate param | iti pratibhāsadharmo'yam kutaścit iti bhāvabhedapratītyarthaṃ saṃyojyante'bhidhāyakāḥ | iti nītyā prasiddhaśirorūpatāpratipādanāya rāhoḥ śira iti ekārthakriyākāritvapratipādanāya ca gaurgauriti | nanu yadi vikalpitāt tathābhūtāt prayojanaṃ kiṃcit sidhyati, tarhi artha eva asau | atra siddhāntayati tathābhūte iti | taimirikadṛśyamāno'ruṇo'pi dīpo nijenaiva vapuṣā arthakriyāṃ vidhatte, natu bhramotthāpitena; tadvadihāpīti | nanu avasāyaviśrāntāḥ sarve pramāṇavyāpārāḥ, avasāyaśca vikalpanasvabhāvo'rthanirapekṣajanmā (page 349) na vastutattvaspṛgiti tanmukhena avisaṃvādakatvaṃ nāma yatnasamarthitamapi gajasnānīkṛtaṃ syāditi parāśaṅkāmamunaiva śamayati tathābhūta iti | prāpakaṃ hi pramāṇaṃ, tadapi prāptiyogyavastuviṣayapravṛttisaṃpattyupayogipratītisvabhāvameva ucyate | tataśca avasāyo yadyapi upaplutaḥ, tathāpi prāptiyogye vastvaṃśe avasite pramāṇasya prameyasya vyavahārasya ca viṣayaviṣayibhāvasmaraṇādabhilaṣitapravṛttervastuprāptiparya- vasāyinyāṃ pravṛttau kartavyāyāṃ na kācit khaṇḍanā antarālavartini pravṛtteḥ pūrvabhāvini pramāṇavyāpāravyavahāritvācca pradhānabhūte satyapi upaplutasvabhāve vyavasāye | atra ucyate iti sidhāntaḥ | atra ca idaṃ tātparyam- iha prakāśasya vimarśāviyuktasyaiva prāmāṇyāt vimarśabalena sarvameva pramāṇamanyasaṃbaddhameva prameyaṃ paricchinatti, na śuddhamiti saṃbandhaḥ | na avabhāti iti asaṃbaddhaṃ vacaḥ | tathāhi- kvacit prameyaṃ tajjātīyena, kvacit vijātīyena prameyāntareṇa saṃvalitameva bhāti | sarvatra ca pramātṛrūpasaṃvalanā nirbhāsate eva | naca sā abhedaḥ, abhede hi kaḥ saṃvalanārthaḥ; naca bheda eva saṃvidbhūmāvabhedasmaraṇāt | ekāntabhede'pihi kaḥ saṃvalanārthaḥ | ato bāhyādrūpādārabhya pramātṛviśrāntiparyantaṃ yat bhāvasya vapuḥ, tatra asya bhinnatā avabhāti, tadvaśādaṃśenaivaca [taśādaṃśenaiva ca ga. |] abhinnatā, saivaca saṃbandharūpatā, tadasau bhātyeva, tathaivaca pramāṇena āveditā arthyate ca pramātṛbhiḥ | evameva bhāvatattvam iti, yat yathā bhāsate, tat tathā paramārtha iti hi vitatya āveditam, āvedayiṣyate ca | yāvacchabdo'nyatra ayatnasiddhaṃ sādhyamiti upakṣipati | etadeva nirvyūḍhamiti dyotayituṃ yatra punaḥ (page 350) iti | nipātasamudāyena amumeva arthaṃ spaṣṭayiṣyati | ukte'sminprameye balādeva idamāgacchatīti | prameyasamuccaye caḥ | sakalo ya idaṃśabdavācyatāyogyo niyatadeśakālākārarūpaḥ, tena saha yadabhinnatvaṃ; tadupalakṣitā eva avasīyante idamityavasāye ghaṭa ityavasāye [avyavasāye ga. |] ca sakalapṛthubudhnādyabhedena | yaduktaṃ niyate'pyayamityeṣa parāmarśaḥ puraḥsthite | sarvabhāvagatedantāsāmānyenaiva jāyate || iti apohatattvavicāre | nahi tadānīṃ bheda eva bhāti | bhedo hi itthamābhāseta yadi dṛśyābhimatasvalakṣaṇāpekṣayā yāni svalakṣaṇāntarāṇi, tāni svālakṣaṇyena tadā bhāseran, yadivā tiraskriyeran, tattiraskāre dṛśyasyaiva avabhāsanāt, naca bhānti tāni, nāpi tiraskṛtānīti tadṛśyasādbhūtānyeva | atraiva upapattimāha anyathā iti yatsaṃketakaraṇakāle yat na ābhātaṃ, tat tacchabdāt na avasīyate [anumīyate ka. |] gauriva ghaṭaśabdāt, avasīyante ca idaṃśabdātsakalāḥ puraḥsthitaniyatavyaktayo ghaṭaśabdācca pṛthubudhnodarākāravyaktayaḥ,- iti tatsaṃketakaraṇāvasare eva na na bhānti | tadanavabhāsanasya hi viruddhaṃ yat tadavabhāsanaṃ, tasya yat kāryaṃ pāramparyeṇa tataḥ śabdāt tadarthādhyavasānaṃ; tadiha upalabhyamānaṃ svakāraṇaviruddhasya niṣedhakamiti svabhāvaviruddhakāryopalabdhiḥ | evamekākiparāmarśe'pi sāmānyata idamiti madhyamarūpato ghaṭa iti ativiśeṣarūpata īdṛśo'yaṃ ghaṭa iti tridhāpi sthite saṃbandhāvabhāsamupapādya prakṛte tamayatnasiddhatayaiva darśayati, yatra punaḥ iti upakrameṇa tatra iti padena yasyāṃ tattvacintāyāṃ kriyamāṇāyāmasaṃbhāvyamapi idamupanataṃ tasyāṃ satyāṃ (page 351) sakalaprasiddhaṃ prasiddhameva bhavatīti yojanā | punaḥśabdo'saṃbhāvanātmānamiha viśeṣaṃ dyotayati | ekaparāmarśa ityanena ābhāsānāṃ ca melanaṃ, svalakṣaṇāntarāṇāṃ ceti bahuśākho.yaṃ saṃbandha eva nirbhāsate iti sphuṭayati | tata eva āha saṃbandhasiddhau bhedābhedātmasaṃbandhasahasarvārthasādhitā | lokayātrākṛtiryasya................................................. || (ślo. 1) iti | vāda iti kathanamātrametat sarve bhāvāḥ svabhāvena............................... | ityādīti yāvat | evaṃ siddhāntamupakrame abhidhāya, pūrvapakṣaṃ yadyapi ityādinā anubhāṣya tathāpi ityādinā pratikṣipati [upakṣipati ka. |] | pratibhāvikāsagrahaṇena āntaro'sāvabhedāvabhāso, māyīyo bhedāvabhāsaḥ iti bhinnaviṣayau bhedābhedāvavirodhināviti brūte | ubhayam iti dhūmamagniṃ ca | na anyathā iti saṃbandhapratibhāvikāsena hi vinā tacca tacceti syāt, natu ṣaṣṭhyarthaḥ | cārtho'pivā na bhavedekajñānāveśe'pi pṛthageva anyonyāpohanasya bahuśākhasya unmīlanena niścayāt | avabhāti ceti, ghaṭa iti, bhāvānāmiti, upapadyate ceti | samarthayate pramātṛlīna iti pramātṛlagnatvena yadabhinna rūpaṃ, tasya aprakāśe bheda eva na pratitiṣṭhet,- iti na ayamabhedo bhedena virudhyate iti yāvat | etadeva vastuvyatireke prādhānyena upayujyate cetyatra hetūkaroti yāvaddhi iti | pūrṇo bhāvaḥ prathāyāḥ, prathamānasya bhāvasya pramātṛparyantaṃ rūpaṃ, prathāyāśca saṃvedanarūpaṃ bhāvatādātmyena vartamānaṃ vimarśasvātantryabṛṃhitaṃ ca pūrṇaṃ rūpam, (page 352) anyathā kevalādeva prakāśāt sati vyavahāre [vyāhāre ga. pāṭhāntaram |] alamadhyavasāyeneti kṣaṇikatvamapi vyavahriyate, avasāyāt vyavahāre prakāśarūpatvābhāvāt jaḍo'pi vyavahāraheturbhavediti alaṃ saṃvedanena | dvābhyāṃ vyavahāraḥ iti cet, na dvayoryugapadabhāvāt | prakāśacchāyayā uparakto'dhyavasāyastathetyapi asat,- sa hi prakāśakāryaṃ cet kuryāt, tarhi prakāśa eva asau; kā cchāyā | prakāśarūpatāyāṃ ca tadeva prakāśarūpamadhyavasāyamayaṃ ceti prakāśa eva vimarśātmā,- iti āyātam | prakāśo'dhyavasāyena vyavahṛto vyavahāraheturiti cet jñānamabhidhānaṃ ca vyavahāraḥ | naca prathamaprakāśo'dhyavasāyasya jñeyaḥ | sa hi svaprakāśa eva paraprakāśatve anavasthāderuktatvāt | abhidhānamapi vikalpanam | tadapi prakāśanarūpaṃ cet, punarapi tadeva āvartyam; aprakāśanarūpatāyāṃ ca jāḍyamiti uktam; abhimāno'pi tathaiva vikalpyaḥ,- iti alamanena kṣaṇikatvavyañjanamiśrīkaraṇakalpitasvacarvaṇayogyatākena śuṣkasāṃkhyocchiṣṭena | yat yāvatā hi yuktamarthakriyākāri, tat tāvadrūpaṃ nīlamiva nīlatvena | kāryatvakāraṇatābhimānarūpaṃ [bhirūpaṃ ka. |] pramātṛviśramaparyantena vapuṣā sarvamarthakriyākāri | evamanupagatau na kasyacit kiṃcidrūpaṃ syāt | etacca pade pade nirūpitamapi saṃkṣepeṇa avismaraṇāya uktam | nanu tadanavadhāraṇe na kiṃcididaṃ prakāśeteti uktam | satyam, na anavadhāritamapitu avadhīritamanādareṇa apahastitaṃ bhagavanmāyopakalpitenaiva | yadvakṣyati itthaṃ svasaṃvittimapahnuvānaiḥ..................... | iti | yattat iti anyonyāsaṃbaddhaṃ [saṃbandhaṃ ga. |] viśvaṃ svaṃ ca vacanaracanaṃ yadevaca kiṃcit vyākṣepasātmatayā sphuritaṃ, yadevaca vicāramantareṇa (page 353) vibhramavikṣobhāderjihvāpatitaṃ; tadeveti | dhīraśabdo vṛttiviṣaye bhāvapradhānaḥ | dhairyeṇa ekatra grahikatvādakampatvena [grāhakatvāt ka. |] yadavadhūtaṃ, yasya vā dhairyamavadhṛtaṃ; avadhīritamucyate tat | nanu bādhakamatra asti,- iti parasya bhramāvakāśaṃ niravakāśayati naca iti | agre iti kriyāsaṃbandha................................ | (2|2|1) iti prakaraṇe | evaṃ pramātrā saha tāvadaikyaṃ sarvatra, dhūmāgnyādau tu prameyayorapi asti,- iti upapādya anyatra api tadupapādayati paraspara iti | abhinnaḥ śabdo dvandvavṛttimayaḥ | pratyayaśca tadutthāpitā tadutthāpikā vā pratītiḥ | aikyamayāḥ aikyaṃ prakṛtaṃ prastutaṃ viśrāntidhāmatvena yeṣu, tathābhūtā eva santaḥ tathā iti bhinnā iti padāntarasamarpaṇīyena bhedena prathante | nanu dvandvavṛtterayaṃ prabhāvaḥ............ vinā bhede'bhidhitsite kā bhavedabhedasaṃbhāvanā | atrāpi āha yadāpi iti | pañcamyā tāvat saṃbandhaḥ sūcita eva | tadabhāve'pi bhidyamānatvalakṣaṇakriyātmani līnatayā sthitameva aikyamiti sarve'rthā vyavahriyamāṇā na saṃbandhadhurāmanadhirūḍhā vyavahāravartanīṃ kāmapi nirvāhayeyuḥ | nanu evaṃ bhāvāḥ kiṃ kadācidapi na asaṃbaddhā bhavanti | bhavanti,- ityāha kevalam iti | unmattānāṃ ye pralāpāḥ śabdā asaṃbaddhāḥ, tathā cetāṃsi jñānāni, tata eva vyavahārāya sādhūni bhavanti, teṣāmabhidheyatvena jñeyatvena ca viṣayāste krameṇa yataḥ pratibhānti, tataḥ parasparamananuṣaktāḥ, jñānena tu pramātṛrūpeṇa anuṣaktā eva, yugapacca jñāne tadekapramātranuṣaṅgamukhena anyonyamapi anuṣaktā eveti bhāvaḥ | nanu evamanuṣaktatvaṃ (page 354) teṣāṃ kena vyavaharaṇīyaṃ, yadi tenaiva unmattena, tarhi ananuṣaṅgātmani ekatra te'pi anuṣaktā bhaveyuḥ | sa ca na unmattaḥ syāt | atra nirūpayati te'pica iti unmatto hi na vyavaharteti bhāvaḥ | nāpara iti parasparaprāptireva vyavaharaṇamiti hi uktam | tatra saṃbandhasya rūpaśleṣādi yat lakṣaṇaṃ dūṣitaṃ pareṇa rūpaśleṣo hi saṃbandho dvitve sa ca kathaṃ bhavet | iti bruvatā, tat samarthitameva bhavatīti darśayati tataśca iti | yataḥ parasparaprāptireva vyavahārārthaḥ, tataḥ pramātari śliṣṭarūpāḥ padārthā bahavo'pi yāvadaikadhyamāpannā bhavantīti | sarvo hi pramātā arthakriyārthī svayaṃ vartamāno nivartamāno vā paraṃ pravartayan nivartayan vā vyavahartā tāvat bhavati, natu bhūtādhiṣṭhita iva kaścit kadācidāste | tasya vyavaharaṇaikaśīlasya vyavahartumicchā iyamucyate yā gamanāgamanayornānopāyaparighaṭanasaṃpādyayoḥ svayaṃ pravartituṃ nivartituṃ vā, paraṃ pravartayituṃ nivartayituṃ vā, arthitā sukhaprāptīcchayā duḥkhaparihārecchayā vā bhavati, labdhe sukhe rakṣāprāptīcchaiva, evaṃ duḥkhābhāve | yā ca asau sukhaprāptyādāvicchā pravṛttinivṛttyoḥ svaparagatayorhetubhāvena prārambhe vartamānā, tasyāṃ sa sarvaḥ padārthavargo vibhāgamavadhūya avatiṣṭhate, yo'sau gamanāgamanayoḥ pravṛttau nivṛttau vā upayujyamāno vicitraṃ vibhāgaṃ pratipatsyate | sā ca sukhaprāptyādīcchā yāvajjīvaṃ saṃsāripramāturanusyūtaiva āste | tataḥ prāpte'pi gamanādisādhye vastuni labdhe'pi sukhaprāptyādau no viramatyeva sā | tata eva kāmamaya eva ayaṃ puruṣo dātā ca pratigrahītā ca śrutyā nirūpitaḥ | āha ca śraddhāmayo'yaṃ puruṣaḥ.................. | (bha. gī. 17|3) (page 355) iti | eṣa tu viśeṣaḥ- prathamakoṭau sāmānyataḥ pūrṇāpi kenacit prakārāntareṇa [pūrakāntareṇa ka. |] pūraṇīyatvena āste, idamidaṃ me amunā upāyatadupāyādikrameṇa bhavatāditi, caramaṃ tu tāvati [tāviti ga. |] kiyatāpi pūrṇatvena iyamicchā mama amunā krameṇa pūrṇeti | saiva tu bhāvāntarajanyasukhādisaṃpādanābhiprāyeṇa pūrayiṣyamāṇatvādapūrṇāpi syāt | yadāgamaḥ lelihānā sadā devī sadāpūrṇā ca sā vibhoḥ | ūrmiricchātmikā sā syādātmanaḥ sā taraṅgiṇī || iti | nanu vividhaḥ padārthasārthastasyāmavibhāgena vartate iti kutaḥ | ucyate sā hi iti | yasmādevaṃ tasmāt yuktā asau sarvasya avibhāgabhūmiriti pūrveṇa saṃgatiḥ | sā kāmanā tāvat pramātrā unmeṣyate, satyeva viṣayalālasātmanā abhivyajyate; tataśca na andhapadanyāyena uttarottaraṃ padamanusarati, paramapi utthāpyamānā satī dīrghadṛṣṭipuruṣapadabandhanyāyena [baddha ga. |] yamabhisandhāya utthāpitā, tāvantaṃ bahutaramavalihantī ābhogena sarabhasaṃ svīkurvatī prathamāvasthāyāmuttiṣṭhati sphuṭībhavati, caramāvasthāyāṃ ca tādṛśyeva satī pūrṇā viśrāntarūpā bhavati | yathoktaṃ uktā ca saiva viśrāntiḥ sarvāpekṣānirodhataḥ (aja. pra. 23) iti | abhisandhīyamānamarthamupādeyamapekṣaṇīyaṃ heyaṃ ca krameṇa udāharati vahneḥ ityādinā | cāndanādagneḥ sugandhidhūmaḥ utpadyatām,- iti yā pravṛttirabhisaṃhitā, rājasvāmikaḥ kaḥ puruṣaḥ iti niścīyatāṃ mayeti yā pravṛttiḥ samīhitā yatra avasāyamātrapravṛttyaiva upekṣaṇīyatā, kaṇṭakabhujagādimān mā me bhūt deśa iti ca yā tato nivṛttirabhisaṃhitā, tayā utthāpyamānā sā (page 356) kāmanā | yadivā vākyaprayogadvāreṇa parasya svātmavyatiriktasya [tmā ga. |] vineyasya pravṛttimupādeye vā, upekṣāmavasātavyamātre vā, nivṛttiṃ vā heyaviṣaye saṃpādayituṃ yo'bhisandhiḥ; tena sā utthāpyamānā | evaṃca tadabhisandhisamaye yat yadunmiṣitaṃ sāmānyato viśeṣataśca, tattat tasyāṃ kāmanāyāṃ śrīsadāśiveśvaradaśocitena avibhāgena sphuratyeva | anabhisaṃhitaṃ tu pṛthagullāsakalāmaspṛśadahamityeva-śivataucityena sphurati, naca śrīsadāśiveśvarabhūmau paurvāparyaṃ kiṃciditi uktaṃ pūrvameva | tata eva pūrṇākārā sadaiva asau prathamā caramā ca koṭiraprabuddhānāmapi tathātvena nirbhātīti [nirbhāsati ga. |] | ...................ṭadādyante parasya tu | (spa. kā. 17) aprabuddhasyeti uktam | suprabuddhasya tu prathamamadhyamacaramātmani padatraye'pi prakāśamātramakhaṇḍitameva sphurati-iti śrīmatpurāṇaguravo manyante | madhya eva utthāpyamānagrahaṇaṃ vākyaprayogāt para ityatra pūrvarūpatrayopajīvanārtham, anyathā samakakṣyatvena vāśabdaprayoge pūrvarūpānuṣaṅgo na atra pratīyeta svatantratvādarthāntarasya | avalehapūrṇaśabdābhyāmāgamamanusarati | etat prakṛte yojayatirājapuruṣādi dhūmāgnyādi bhujagakaṇṭakādi yat parasparāpekṣayā vicitraṃ sādhanabhāvasvabhāva(ma)vasāyamātrasya vā, sukhasya vā duḥkhasya vā; tacca sarvamakhilaṃ tathā vyaktiviśeṣānādarādanekarājapuruṣādivyaktimayaṃ tatsādhyā tatsaṃpādanaprayojanoddeśena pravṛttā yā viśiṣṭākārā prāptavyavastvaucityena vicitrā pravṛttirubhayaviṣayā pra(ni)vṛttikriyā ca heyaikaviṣayā svasaṃpādyatayā parasaṃpādyatvena vā saṃmatā tasyāṃ viśiṣṭāyāṃ kriyāyāṃ yā icchā tayā yāvadasau vicitrasādhanaphalasvīkāraśavalā (page 357) kriyā viśiṣṭā viṣayīkṛtā, tāvat tatkriyāviśeṣaśavalīkārakaḥ kārakaprayojanavaiśvarūpyayogaḥ spṛṣṭa eva bhavati | sa ca [sarvastasyā ka. |] tasyāmicchāyāṃ rūpeṇa śliṣṭo bhavannapi manobhūmau bāhyendriyabhūmau vā saṃkucitamāyāpramātṛprakāśāpekṣayā bahīrūpāyāṃ yo vibhāgastaṃ na ujjhatyeva, tata eva bhedābhedasvabhāvatvāt saṃbandha ucyate | nanu evaṃ vibhāgāvabhāsanaṃ cedāyātaṃ, tarhi dvitve sadā kathaṃ bhavediti | atra āha vibhāgenāpi iti | caḥ śaṅkādyotakaḥ | evaṃ svarūpamātrāpekṣayā rūpaśleṣaḥ, yatastu te anyonyamayaḥśalākākalpā na iṣyante, apitu kriyāṃ pratikārakatvena viśeṣaṇatvena saṃbandhitayā vā parasparamapi kevalarūpavilakṣaṇātmakaṃ rūpamutthāpayantastadā icchāmajaḍāmanupraviśya te'pi ajaḍāyamānāḥ parasparamapekṣanta iti apekṣāpi na na upapannā, tataśca ....................... so'san.......................... | iti abhyupagamanāhatamadaḥ; saṃstu sarvanirāśaṃsa............................ | iti tu śuddhabāhyarūpatāyāṃ [śuddhe ga. |] bhavet, natu antaścitpraveśāpekṣayā,- iti apekṣālakṣaṇo'pi saṃbandhaḥ | tathā atraiva apekṣāyāṃ bhūtabhavyasamuccāraṇe iti nyāyena guṇapradhānabhāvānupraveśādupakāryādupakārakaṃ [praveśādupakārakaṃ ka. |] pradhānena saṃbadhyate tatparatantraṃ bhavati,- iti pāratantryalakṣaṇo'pi nyāyya eva saṃbandhaḥ | tataśca ..............................ṣiddhe kā paratantratā | iti yat saṃvedanānapekṣasvatantrabāhyavādadhairyeṇa ucyate, tadapahastitaṃ bhavati | nahi bhāvasya tapasvinaḥ svayaṃ kācit (page 358) siddhirasiddhirvā prakāśācāryopadiṣṭāvabhāsavratacaryānaṅgīkaraṇena,- iti upakāryopakārakabhāvaḥ saṃbandhaḥ | sa ca avaśyopagamyo'nyathā yugapadiṣyamāṇatābhāsanamarthitā ca kathaṃ syāt, sa ca īśvaraniyataśaktimukhaprekṣīti uktameva | nanu bahūnāṃ dviśa eva saṃbandha iti saṃbandhasiddhiḥ, sa ca saṃbandho dvayoreva, na bahūnāṃ; tathāhi yadi ekaikasya anekasaṃkhyairekaparāmarśaviṣayai [eva ka. |] rājñaḥ puruṣaśca, rathaścāśvaśca,- iti, tadāpi rājāderaśrutena gamyamānena vā hastisaṃbandhakāraḥ punaḥ parāmarśapadavīṃ [rśā ga. |] nīyate iti yāvanto hastyādiṣu parāmarśāstāvanta eva rājño'pi,- iti ekasya ekena saṃbandha iti | tat kathamiva uktaṃ sarve te rūpaśleṣeṇa iti saṃbandhasteṣāṃ syāt iti ca | satyametat, etadeva tu iha abhisaṃhitaṃ, parasparasaṃbandho dviśa eva bahuśākho bhavan melitānumelananyāyena ekaṃ [ekaḥ ka. |] sahamelanākhyaṃ saṃbandhamutthāpayati,- iti sadāśiveśvarabhūrahamidamiti mahāsaṃbandhabhūmiḥ | tasyāṃ bhūmāvapahastite viśeṣāṃśaprakāśe idamiti- ekaparāmarśamātrasārabhāvasāmānyasāmānādhikaraṇyāpannāhaṃ- bhāvamātramatra pūrṇatvaparisphuraṇameva hi tadā bhavet,- iti māyāpramātṛgatasadāśivādipadaṃ tadā tat bhavet | tata eva bhagavadapekṣayā saṃbandha eva paramārthataḥ prakāśate | sa hi jānāti smarati,- iti nyāyena paśupramātṛtāpadaṃ spṛśannapi sadāśivādipadaniṣṭho bhavanneva hi bhagavānahamiti viśvāvabhāsamayaḥ parisphurati | tatsaṃbandhāpoddhṛtastu tanniyatiśaktyaiva mitasaṃbandhamayo bhāvarāśiḥ prakāśate | etaduktadvitvadaśāsparśasiddhyarthameva sādhyasādhanagrahaṇaṃ parasparagrahaṇaṃ ca | bhinnā apyekatāṃ yānti...................... | (page 359) iti tu phalaṃ prati ādarāt bahuvacanaprayogaḥ | tadatra ayaṃ pramāṇārthaḥ - bhāvānāṃ saṃbandho na avāstavaṃ rūpaṃ tena vinā kadācidapi aprakāśanāt | yadi asya na avāstavaṃ vapuḥ, tat tena vināpi prakāśeta śaṅkha iva pītatvena vinā,- iti avāstavatvasya vyāpakaṃ tena vinā prakāśamānatvaṃ, anyathā niyatameva avāstavaṃ na bhavediti, tadviruddhaṃ ca iha upalabhyate,- iti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | hetuśca yatnena prasādhita eva | sarvasya bhedābhedāvabhāsamantareṇa prakāśanānupapatteriti hi uktam | sa evaca saṃbandhaḥ ityapi vitatameva | bhūyaḥprameyapravāhāpavāhitaṃ hṛdayaṃ śiṣyāṇāmavalambituṃ prakṛtasūtrārthopasaṃhāramadhikāvāpasiddhaye darśayati tadevam iti | pramāṇapadena karaṇatāmeṣāṃ sūcayati | nahi karaṇasya ityādivakṣyamāṇaprameyāvakāśadarśanāya bahuvacanaṃ bahubhiranekaviṣayairakaprameyasiddhiḥ kathaṃ syāt iti dhvanati | pramāturyo vyāpāro vyavasthākāritvaṃ nāma, tadanujīvitayā tadvyāpāravaśīkṛtāni,- iti yāvat | nahi iti tathāhi [ca ka. |] sati svātantryāt karaṇataiva na bhavet svātantryapāratantryayorvirodhāt pāratantryaprāṇatvācca karaṇādikārakakalāpasya | khaḍgo hi dṛḍhamuṣṭinipīḍanābhinītakartṛvyāyāmakriyāveśaśchinatti | nanu pramāṇameva asti, na anyaḥ kartā nāma kaścidityāśaṅkya āha na ca iti | pramāṇameva pramātrā vinā na pravartakaṃ na prāpakamiti prāptiparyantaḥ pravṛttyaṅgabhāvopagamanasadyaḥpradarśanamukhaḥ [sādhyaḥ ka. |] pramāṇasya svabhāvaḥ prāmāṇyalakṣaṇo'stamiyādeva | atra hetuḥ tadupadarśite hi iti | pramāṇairnopadarśite hi arthe yā upādeyatā heyatā ca, sā (page 360) smaraṇādabhilāṣeṇa........................ | itinyāyena udbhavantī pravṛtteḥ kāraṇaṃ yayā prāpakatvaṃ nāma samucitaheyopādeyaviṣayahānādānasaṃpādanalakṣaṇaṃ niṣpadyate; sā ca na akṣavijñāne saṃbhavati avikalpatvādeveti kathaṃ prāpakaṃ pramāṇamucyeta | atha tadanantarabhāvī vikalpa eva kuryāditi ucyate, tadapi asat | vikalpo hi dṛṣṭamarthaṃ paśyāmīti paraṃ vikalpayet [yat ka. |], natu iṣṭāniṣṭavibhāgamasau kuryāt smaraṇāt pūrvānubhavavāsanotthāpitāt | abhilāṣātmā icchālakṣaṇo vikalpastathākārīti cet, pūrvānubhavenāpi yadi viṣayākāravāsanāmātrasamarpaṇaṃ kṛtaṃ, tadā sukhaduḥkhaprakāśāsmaraṇe kathamicchodayaḥ | sukhādivāsanāpi tatra arpitā, tatsmaraṇādicchā,- iti cet, nanu nīle dṛṣṭe tasyāḥ kathaṃ prabodhaḥ, nīlaṃ sukhādīnāṃ kāraṇaṃ tatastaddarśanāt tatkāryaviṣayaṃ smaraṇam | yadāha taddṛṣṭāveva dṛṣṭeṣu smaraṇāt........................ | iti | tarhi kāryakāraṇabhāvo'pi ekapramātṛtattve viśrāntaḥ [ntaṃ ka. |] pratyakṣānupalambhavibhāvanīya iti kathitamanantarameva | kiṃca tadeva vastu kadācit sukhaṃ, kadācit duḥkhamakārṣīt, tataśca aśaṅkitameva tadvastudarśanamātrāt kā vāsanā prabudhyatām,- ityatrāpi pramātureva svatantrasya anantapūrvānubhavavikalpanādisvasaṃvedana- tādātmyamayasya saṃbandhi yat svātantryaṃ niyatatadrūpapraṇidhānābhogabhāvakaṃ, tadeva vijṛmbhate | tadetadāha pramātradhīnaiva iti | etacca sarvasya saṃvitparīkṣānipuṇasya saṃmatamevetyāha bauddhairapi iti pramātāramapahnuvānairapi so'vaśyamaṅgīkṛtyaḥ iti bhāvaḥ, anyathā bāhyārthābhāve svasaṃvedanameva pramāṇaphalamiti yuktaṃ (page 361) sati tu bāhye'rthe bāhyaniṣṭha eva prakāśaḥ pramāṇaphalamiti yuktaṃ vaktum | yadā tu bāhyaniṣṭhādeva prakāśāt svatantrāṃ svasaṃvedanabhūmimanadhirūḍhāt na iṣṭatādivyavasthā, tayā vinā na pravṛttistadabhāve na prāptiriti nayena prāpakatvaṃ prāmāṇyaṃ svasaṃvedanāyattaṃ, tadā svasaṃvideva pramāṇaphalamukthaṃ taiḥ | nanu astu itthaṃ, tathāpi pramātā taiḥ kathamiyatā aṅgīkṛtaḥ | āha svasaṃvedanamevaca iti | evakāreṇa svarūpadeśakālabhedo na [bhedo'tra saṃ ka. |] saṃbhavati,- iti darśitam | tathāhi deśakālau bāhyakakṣyādhirohiṇau na antarmukhe saṃvedane yojayituṃ śakyāviti uktaṃ prāk | saugatairapi svasaṃvedye jñānasukhādau vikalparūpatāpākṛtaye aśakyasamayo hyātmā sukhādīnāmananyabhāk | teṣāmataḥ svasaṃvittirnābhijalpānuṣaṅgiṇī || ityatra bhinnakakṣyeṇa grāhyabhāvabhāginā śabdena antarmukhasya saṃvedanasukhādirūpasya yojanā na saṃbhavati,- iti darśitameva | tataśca yat yato bhinnakakṣyaṃ, tat tena na yojyate saṃvedanamiva śabdena, tathāca deśakālābhyāṃ saṃvedanamiti | yojanaṃ hi tadupādhitayā tadātmīkaraṇaṃ, tacca kvacideva bhavanniyamavattayā vyāptaṃ, yadica bhinnakakṣye'pi bhavet, aniyamastarhi vyāpakaviruddhaḥ prasajati, tato bhinnakṣyāt vyāvṛttaṃ yojanaṃ tadanyena vyāpyate, tadviruddhaṃ ca bhinnakakṣyatvam,- iti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | svarūpabhede'pi aprakāśarūpatāprasaṅgaḥ iti asakṛduktam | tasmāt svasaṃvedanamaṅgīkurvadbhiḥ pramātṛtattvamaṅgīkṛtameva tasyaiva nityavyāpakaikarūpatvākṣepeṇa siddherityalaṃ bahunā | pramāṇajātaṃ pratyakṣānupalambhādi, prameyajātaṃ kāryakāraṇādi; kāryasya dhūmādeḥ kāraṇasya agnyādeḥ (page 362) saṃbandhino ye bhāvarūpāḥ aṃśāḥ sati vahnāvasti dhūmaḥ ityādayo'bhāvarūpāśca asati tasmin nāsti ityādayasteṣāṃ prameyasya pramāṇadvāreṇa pramātari viśrāntiḥ, natu svamukhena,- iti darśayituṃ vyākhyāntaramāha athavā iti | naca sarvathā sā nāsti yena avacanārhā bhavediti prathayati sūcanāya iti vadan | prathamaṃ ślokārdhaṃ vyākhyātuṃ yā vṛttiḥ samanvitā ityādikā, tāṃ vivṛṇoti yadi punaḥ ityādinā | nanu svarūpameva tayoḥ kāryakāraṇabhāvaḥ ityāśaṅkya āha naca iti | svarūpaṃ hi na anyaniṣṭhaṃ bhavitumarhatīti uktamasakṛt | nanu na dhūmamarthayamāno vahniniṣṭhaṃ dhūmarūpamabhimanya vahnau pravartate yena paraniṣṭhatā parasya āpadyeta, apitu vahneranantarabhāvī yato niyamena dhūmo dṛṣṭo'munā, tato dhūmārthī vahnau pravartate,- iti ko virodhaḥ | etadanubhāṣya dūṣayati vahnāvityādinā iti | yat pareṇa ucyate, etat tadā syāt yadi vahnirdhūmāt pūrvabhāvīti dhūmajñānena dṛśyena,- iti saṃbandhaḥ | nahi vahnau dhūmadarśanena pūrvabhāvini aniścite vahnyanantaratā nāma dhūmarūpatātiriktā dhūmasya kācit gṛhītā bhavet | evaṃ vahnerapi dhūmapūrvabhāvitvaṃ vācyam, tataḥ kāraṇatā kāryatā ca svarūpagrāhiṇaiva gṛhīteti anṛtamadaḥ | svarūpasyaivaca tathābhāve dvitīyamaspṛṣṭavato'pi ekapratyaye tathāpratītiprasaṅgo'tyantamasaṃbhāvanīyasamarthanatvaṃ paradṛśikāryakāraṇabhāvasya nirūpayituṃ patitapārṣṇiprahāraṃ karoti | tadāpivā iti sitaghaṭapītapaṭābhāsadvayayukte'pi jñāne svarūpeṇa kevalatadrūpagrāhibhyāṃ jñānābhyāṃ paraṃ vailakṣaṇyamastu, natu tajjñānābhāsyayorviṣayayoḥ kācidapekṣā sidhyati; tadvat pūrvabhāvitāviśeṣaṇaṃ vahniṃ, dhūmaṃ ca anantarabhāvitāviśiṣṭaṃ samakālamapi (page 363) gṛhṇat vijñānamekatadrūpagrāhibhyāṃ jñānāntarābhyāṃ bāḍhaṃ vilakṣaṇaṃ, natu tadābhāsyayorviṣayayoḥ kiṃcidanyonyāpekṣātmakaṃ rūpaṃ tataḥ sidhyati | etadapica asaṃbhāvanīyamiti svadarśanacchāyayā upapattimatyā darśayati jñānamapivā iti | tataśca dvāvābhāsau pramātari viśrāntāviti jñānadvayameva tat syāt, na ekaṃ jñānam | evaṃ svakañcukapraveśitatvena dūṣitaḥ saugataḥ siddhāntavādinā svātmanaḥ prajñāprakarṣaṃ darśayitumetat tāvayuktamuktaṃ bhavatā,- iti nirūpayannāśaṅkate atheti iti | yadi para āha-bhavatāṃ tāvadabhimatasiddhānte na ābhāso nāma kaścit svatantraḥ, apitu ābhāsanakriyāyāmasau āyattaḥ | sā ca pramātṛvyāpārarūpā | tato yadā parasparaviviktavastudvayaviṣayamābhāsanaṃ, tadā vastunī dve; ābhāsanakriyā ca ekā,- iti kathaṃ tvayā svakañcukapraveśanena ābhāsadvayayogi na sahyate ekaṃ jñānam | tato'pi iti evamucyamānādapi idaṃ syāt kiṃ tajjñānaviśeṣamābhāsadvayayuktamarthayamānaḥ prayateta tathā yena [prayateta tena ka. |] ekaikābhāsavat jñānadvayaṃ parihṛtya tadeva āsādayet | yato jñānasyaiva svarūpabhedaḥ pradhānībhūto, na viṣayayoḥ kaścit, tato viṣayāntaraṃ dhūmaṃ prepsuḥ kasmādakasmādeva vahnikāṣṭhādisāmagrīṃ ḍhaukayet | nahi ghaṭārthī bījapaṭakuvindādisāmagrīṃ ghaṭena saha kadācidavalokitāmapi saṃbibharti [saṃvibhāntīti ga. |],- iti dṛṣṭam | tadiyatā sthitametat- tathābhāsadvayayuktaṃ jñānameva sidhyet prativiṣayamābhāsaparyavasānāditi | tadapi [tadapi ca ka. |] jñānamatra ubhayābhāsaṃ nāsti vahnijñānena dhūmasya anantaratayā, dhūmapratyayena ca vahneḥ pūrvatayā anavabodhanāditi [dhāt ga. |] (page 364) pūrvoktameva dūṣaṇaṃ prapatati-etat tadā syāt, yadi vahniḥ pūrvabhāvitayā dhūmadarśanakāle niścīyeteti | tata etatprameyalagnatayaiva prameyāntaramāśaṅkate atha tatsaṃskāra iti | agnidhūmajñānābhyāmeko vikalpo yo jātaḥ, tatra yaugapadyena te dve vijñāne sphurantī viṣayayoḥ kāryakāraṇabhāvaṃ sakṛdābhāsasādhyaṃ vyavasthāpayataḥ; tadāhi yugapatsattāsamāviṣṭe jāte jñānadvaye vahniḥ pūrvabhāvitayā dhūmadarśanakāle niścita eva bhavatīti | etat dūṣayati tadapi iti | nahi tadānīṃ te jñāne kecit vikalpalakṣaṇe tayornaṣṭatvāt, tat kathaṃ te vyavasthāpayataḥ | nanu tatsaṃskārajanmanā tadbhṛtyena vikalpena tathā vyavasthāpyate, tadvyavasthāpitaṃ ca tābhyāṃ vyavasthāpitamucyate ityāśaṅkya āha vikalpo hi iti | yadi tāvat tadīyarūpopajīvanamādriyamāṇo vikalpaḥ pramāṇayitumīhate, tarhi na anena pūrvāparabhāvastadvijñānadvayaspṛṣṭaḥ sthāpyate; atha sthāpyate, tarhi apramāṇena yadamunā sthāpitaṃ, tat paramārthapadāt davīyasi avasthāpitaṃ bhavati | evaṃhi iti vayaṃ tu vikalpasyāpi vastuspṛktvamicchāmaḥ [vastva ka. |] ityanyadetat | yadi tāveva pratibhāsau vikalpībhūtāvevaṃ kariṣyataḥ iti ucyate, tarhi asmaddarśanānupraveśaḥ iti darśayati atha iti | yadyevamucyate sādhayiṣyataḥ ityantam, tat iti tasmāducyamānāt hetoḥ | etat iti samanantarocyamānam ityantaṃ siddham | katham | evam iti vakṣyamāṇena tatrāpihi ityādinā nyāyaprakāreṇa iti,- vākyasamanvayaḥ | nanu ābhāsāveva vikalpatāpannāvevaṃ kurutaḥ ityukte ahaṃpratyavamṛśya eka ātmā tathāvyavasthāpaka iti kathaṃ sidhyet,- ityāśaṅkāṃ (page 365) śamayan evam iti pūrvasūcitāṃ yuktimāha tatrāpi hi iti | vikalpāvasthāyāṃ hi yadi tādṛśāveva tau, tarhi pūrvamakṛtamidānīṃ kurutaḥ iti kaḥ pratīyāt | anyonyāpekṣayā hi prāgbhāvasya paścādbhāvasya ca yat vyavasthāpanaṃ, tat na upapadyate, tatastau dvāvapi svaviṣayamātraṃ spṛśataḥ | itthaṃtu etadupapadyate ityāha ekasmiṃstu iti | pratyakṣānupalambhapravāhapañcakena hi pañca tāni prameyāṇi ekasmin saṃvitsamudre pātyamānāni tatsvātantryataraṅgabalādanyonyāpekṣāmayāni ghaṭaḥ- paṭaḥ- itivat viviktābhāsavimarśavailakṣaṇyena [vibhaktā ka. |] bhāsyante vimṛśyante ca | tatra yo'sāvābhāsanavyāpārakṛtaḥ pañcānāmekābhāsaḥ, sa kāryakāraṇabhāvābhāsaḥ; tathāvimarśaśca pramātṛvyāpāraḥ | iyamevaca sā pramāṇayojanātmikā [pramāṇaprayojanātmikā ka. |] samastavyavahāropayoginī yuktirucyate, tadvyāpāravirahe pramāṇānyapi akiṃcitkarāṇyeva | tataśca uktaṃ parameśvareṇaiva śrīmukuṭasaṃhitāyāṃ saṃvidvyāpāra evaikā yuktiḥ sarvatra sādhanī | bhoge vāpyathavā mokṣe tenāsyāmādṛto bhavet || ityādi | sa ca yojaka eveti sarvamiṣṭaṃ siddham || 4 || nanu pratyakṣānupalambhairyadakāri, taccedekīkartavyamiti iyatā pramāturaṅgīkaraṇaṃ, tat kimanena, tadekīkaraṇe hi smṛtireva udyuṅkte ityāśaṅkya sūtraṃ smṛtau yaiva svasaṃvittiḥ pramāṇaṃ svātmasaṃbhave | pūrvānubhavasadbhāve sādhanaṃ saiva nāparam || 5 || pratyakṣānupalambharūpāṇi saṃvedanāni yadyat nijaṃ saṃvedyamagṛhṇan, tasya tāvat smaraṇe yat prakāśanaṃ, tat na smaraṇakālopanatamapūrvaṃ (page 366) gṛhītagrahaṇasvabhāvatvāt, apitu pūrvānubhava eva tat | sa ca idānīṃ pṛthak vedyatvena na nirbhāsate abhāvāt tasya, bhāve'pi vedyatvena bhāsane jñātajñānaṃ syāt; tat na smaraṇaṃ, nacāpi jñānaṃ jñānāntaravedyamiti darśitaṃ bahuśaḥ | tadasya sato'pi pṛthak svaprakāśatāyāmanyonyānanuṣaktaṃ saṃvedanadvayameva syāt, na smaraṇam | tadiyadaṅgīkartavyaṃ- yat smaraṇakāle'pi anubhavaḥ prācyo'ntaḥsvasaṃvedanātmā sanneva smṛtisvarūpasadbhāvāvedakasvasaṃvedanādabhinnaḥ prakāśate iti | nahi atra pratyakṣānumānādi tatsvasaṃvedanāt paraṃ vyatiriktaṃ pramāṇaṃ kramate | tāvatkālavyāpakaṃ ca yadavicchinnaṃ saṃvedanaṃ, tadeva pramātṛtattvamiti smaraṇabalādekīkāraḥ [pratyakṣadvayasya anupalambhatrayasya ga. pustake adhikamasti |] pratyakṣādīnāmityuktiḥ pramātṛbalādekīkāramasmadupagatamupodbalayati | smaraṇalakṣaṇaśca āntaro vyavahāraḥ smaraṇādabhilāṣeṇa............................ | itinyāyena aśeṣavyavahāravyāpako yaḥ, so'pi ekapramātṛtattvaviśramādhīnaḥ iti sūtrārthaḥ | evaṃ saṃkṣepeṇa āha pūrvam ityādi | sādhanam iti siddharūpaṃ saṃvedanam | tasya ākāraṃ darśayati pūrvam ityādinā | smṛtiprakaraṇoktaprameyeṇa punaruktatāparihārāya āha pūrvam iti | smṛtivimarśaprakaraṇe hi evamuktaṃ- anyaścedanubhavitā [anyaśca ka. |], tadanyaḥ smartā kathamiti pramātrā vinā smaraṇaṃ na upapadyate,- iti vyatirekopakrameṇa anumānena pramātraikyamarthāpattyā- iti, asmiṃstu śloke anubhavasmaraṇe svasaṃvedanena ekatayā gṛhīte yadidameva tadekasya pramāturgrahaṇamiti sākṣādeva iti sarvaprakārābādhitasarvānapahnavanīyasvasaṃvedanapratyakṣeṇaiva (page 367) pramātraikyamuktamiti kā punaruktatā | pūrvānubhavasya svameva saṃvedanaṃ pramāṇaṃ bhaviṣyati,- iti śaṅkāṃ śamayituṃ yā vṛttiḥ abhāvāt ityantā, tāṃ vyākhyātumāha jñānaṃ tāvat iti | tadabhinnasya bahirmukhadarśanarūpādabhinnasya, apiśabdena pramāṇasyaiva prameyābhimatasyāpi darśanabhāgasya abhāvaḥ iti sūcayati | abhāvaṃ vyākhyāya pañcamīṃ vyācaṣṭe tat iti tasmādabhāvāt hetoḥ | yena iti smṛtikālātītaghaṭadarśanasiddhilakṣaṇena vākyārtharūpeṇa vastunā strīliṅgopakrame'pi yeneti nirdeśo vākyārthatāsaṃpādanāya [saṃbhāvanāya ka. |], anyathā padārthamātraṃ parāmṛṣṭaṃ bhavet | evamanubhavasvasaṃvedanaṃ pūrvānubhave na pramāṇam,- ityuktvā, smaraṇamapi tatra na pramāṇaṃ paradarśanena yuktamiti nirūpayati smṛtirevaca iti | smṛtireva pramāṇaṃ tatra yasyā vidyamānatvaṃ nirvivādamityapi na | sā hi svasaṃvedanatvena vā tatra pramāṇaṃ syāt, naca etat yujyate, tadāha tasyā iti; vyatiriktaviṣayatvena vā, etadapi netyāha nacāpi iti | tat iti viṣayatvam | nanu yogijñānaṃ prati naṣṭamapi viṣayaḥ, tathā ihāpi syāt | naitadityāha nacāpi iti | caḥ śaṅkām, apiśabdo viṣayatvanirākaraṇayuktisamuccayaṃ dyotayati | nanu iyati anarvāgdarśanaḥ sarvo'stu nahi dṛṣṭe'nupapannatā | atrāpi brūte bhāve vā iti | nanu yāvat dṛṣṭaṃ, tāvadeva astu, adhikāsañjanaṃ [saṃjanayatu ga. |] tu niṣpramāṇakaṃ; tarhi pūrvatraiva doṣāpādanamastu,- iti darśayati tacca iti idantayā bhavat | evaṃ smaraṇamapi pūrvānubhave pramāṇaṃ na bhavati,- iti āvedite gatyantarābhāvāt pūrvadūṣitamapi pakṣaṃ paro'valambhe(mbe)ta anubhavasiddhastāvat (page 368) sa pakṣo bhavati,- iti pratyāśāmātreṇa dūṣaṇāni anādriyamāṇa iti hṛdaye gṛhītvā siddhāntī tatpakṣamāśaṅkate pūrvasvasaṃvedana iti | pūrvaṃ yat svasaṃvedanaṃ tanniṣṭhamiti tiṣṭhatu tāvat, kintu smṛtikāle tat kena pramāṇena avagataṃ tadāhi [tadihāpi ka. |] svaprakāśatvena smṛtisaṃvittirvartate, tato na śakyamevamabhidhātuṃ- tat tadā svaprakāśam- iti | naca indriyajñānāderayaṃ viṣaya iti balādāgataṃ- svasaṃvedanāntareṇaiva tat svasaṃvedanaṃ pūrvānubhavapramāṇabhūtaṃ prakāśyate iti | tacca svasaṃvedanāntaraṃ tadā na svaprakāśaṃ smṛtisvasaṃvedanasya tadā svaprakāśatvāditi tasyāpi āvedakaṃ svasaṃvedanāntaramityevaṃ nyāyopanatā iyamanaṃśe eva pūrvānubhave paryanuyogaparamparāyātā aṃśakalpanena svasaṃvedanānāmanavasthā ekasyāpi pūrvānubhavasya viśasanena svasaṃvedanabhāgakalpanāyām | sā ca mūlameva prācyānubhavaprakāśaṃ vihanti | atha prakṣīṇasakaladurmārgāvagāhanāvakāśo balādeva sanmārgamājigamiṣati paraḥ, tarhi evaṃ pratibodhayitavya iti kathayati adyāpi iti smṛtikāle | ataḥ iti idānīṃ nirbhāsamānatayā anapahnavanīyāt | nanu iyatyapi siddhe prakṛte kim | āha sa eva ca iti | atra ityasya vyākhyānaṃ pūrvānubhave iti | atraivaca cchedaḥ | nanu ca smṛtiranubhavakāryā, naca idamadbhūtadhāma yat kila kāraṇaṃ gamayati, - iti siddhaḥ pūrvānubhavaḥ, tat ko'yamasthānasaṃbhrama ityāśaṅkāṃ caśabdena dyotayan pratikurute pūrvānubhavasiddhau ca iti | itthamatra yojanā granthasya- pūrvānubhavakāla eva samanantarakṣaṇe smṛterudbhavo nāsti; smṛtisamaye tu pūrvakṣaṇe yadi anubhavaḥ prakāśeta vahnidhūmayoriva, gṛhyetāpi (page 369) kāryakāraṇabhāvaḥ, smṛtipūrvakṣaṇe tu na kathaṃcidanubhavasya prakāśaḥ, natu atra smṛtikāla eveti mantavyaṃ sahabhāvena prakāśe kāryakāraṇatvāsiddheḥ | etadarthamapica vṛttau pūrvagrahaṇam | smṛterna kāryaliṅgatā, yataḥ pūrvasya anubhavasya atītasmaraṇācca pūrvatvena anubhavasya ābhāso nāsti yena tasya smṛtiṃ prati kāraṇabhāvaḥ siddhyediti vṛttisaṅgatiḥ | nanu pratyakṣānupalambhābhyāṃ mā bhūdatra kāryakāraṇabhāvaniścayaḥ, kāryavyatirekeṇaiva tu sa bhaviṣyati adṛṣṭendriyādivadityākūtaṃ parasya āśaṅkate atha iti | jñānam iti smṛtirūpam | anurūpaḥ iti ghaṭo'nubhūta ityayaṃ viśeṣāṃśo yato'sya samunmiṣati, sa pūrvānubhavarūpa eva aucityāt paraṃ kalpyate anumānavikalpena aprakāśamāno'pi,- ityāśayaḥ | yadāha bhaṭṭaḥ kāryaucityātprāksvasaṃvidasaṃvitsmaraṇāntare | iti | etat na sahate tadetat iti | na dhūmādau kāryavyatirekamātraśaraṇakaḥ kāryatāniścayaḥ, apitu pratyakṣaṃ prabhavatyeva atra, tatko'yamatiprasaṅgaḥ iti cet, ayaṃ tarhi doṣaḥ iti darśayati indriyamapi iti jñānarūpam | kutra kāraṇatā syādityāśaṅkya āha nīlādi iti asaṃvedyamānanīlaprayamiti yāvat | tataśca kṣaṇe kṣaṇe'nyadindriyaṃ, tatra ca tajjātīyameva karaṇamityādibahutarakalpanāprasaṅgaḥ, saṃskārapratyayaśca anubhavaḥ smṛteḥ | natu (nu) upādānasadṛśasya ca kāraṇatāyāmupādānameva sadṛśataraṃ yuktaṃ, naca evaṃ kāryahetubhūtayā ca smṛtyā upādānabhūtaḥ samanantarapratyaya eva kalpyate | yastu atiśayādhāyīti kṛtvā saṃskārapratyayatākāraṇatvena anubhavaḥ kalpitaḥ, tasya kāraṇataiva durjñānā,- ityāśayena āha smṛtirjñānasya ca iti | nanu evamanubhūto (page 370) mayā ghaṭa iti anubhavasya yat saṃvedanaṃ, tat kathaṃ nihnotavyam | atra āha etāvattu iti anihnava eva ayamasmābhirmurdhābhiṣiktīkṛta iti yāvat | tataḥ iti hi yaduktaṃ, tat katamadavalambatāṃ pramāṇarūpaṃ pratyakṣarūpaṃ vyatiriktaṃ, smṛtisvasaṃvedanāvyatiriktaṃ vā, anumānarūpaṃ vā | tatra ādyacaramapakṣau pratikṣiptāviti madhyama eva pakṣo'munā prakāreṇa pratiṣṭhitaḥ | etadupasaṃharati tasmāt iti | svasaṃvedanapṛṣṭhe ca anumānatvamapi śakyayojanamiti darśayati svasaṃvedanena iti | tasmin iti pūrvānubhave | smṛterapi iti anyatra | svasaṃviditā ityasya hetutā jāyate iti vismayasūcako'piruttareṇāpi capadena saṃbandhanīyaḥ samuccayadyotanāya | ekatra hi svasaṃvedanarūpe pramātari anubhavasaṃvedanamavicchinnameva āste, tataśca ābhogavatyanubhave smṛtirudbhavantī prācye pade anubhavameva apekṣamāṇaṃ samākṣipati,- iti | na tvasau iti nyāsamātraghaṭanametat, natu anumānasya atra kaścidupayogaḥ | vyavahārasādhanamapi atra na saṃbhāvyate mohābhāvāt, mohe vā kāryatāyā api durjñānatvāt | nanu evaṃ smaraṇe pūrvānubhava eva pratapati,- iti pūrvavadeva asya prāmāṇyaṃ syāt | satyametadityāha smṛti ityādi | yathā tasya anubhavarūpatā prācyā, tathaiva pramāṇatā; idānīṃ tu yathā asya smṛtirūpatāpattirvedyagatātītakāloparāgarūṣitānubhavabhāgatayā, tathā gṛhītagrāhitvādaprāmāṇyamapi | prākāśiṣṭa ghaṭo, natu prakāśate,- iti hi smṛtāvanubhavaḥ | nanu evaṃ svasaṃvedanamapi syādapramāṇam | syāt kāmaṃ, yadi gṛhītamātmānaṃ gṛhṇāti,- iti svātmāṃśe grāhyatvamunmiṣet | naca evaṃ, tathāhi sati bhūtavartamānavibhāgo bhavet, natu asāvasti antarmukhe (page 371) kālāvacchedavirahāditi [kalā ka. ga. |] hi bahukṛtvaḥ kṛtanirṇayameva | tadetadāha svasaṃvedane tu iti | satyāṃ grāhyatāyāmavaśyaṃbhāvinaḥ kālabhedasya abhāvāt grāhyatvābhāvo'pi uktaḥ || 5 || nanu kāryakāraṇabhāvādivyāvahārikarūpaniścaye'nubhava- mātrādaprasiddhe'pi vikalpā eva santu pramāṇaṃ yathā naiyāyikaprabhṛtayo manyante | bādhābhāve hi kiṃkṛtamaprāmāṇyaṃ, bādhayoge tu dvicandrālātacakrādyanubhavasya api aprāmāṇyam; tataśca bādhasattāsattayoreva avadhātavyaṃ, natu ekapramātṛtattvena samarthitena kiṃcit tatkṛtyasya vikalpabalādeva siddheḥ | astvevaṃ tāvat; natu [nanu ga. |] atra vikalpatattvamanubhavaikyamayapramātrātmakaṃ brūmahe, tathāpi- tu samastāntarbahirvyavahāravyāpakasatyāsatyapravibhāganiścayanibandhana bhūto'pi ayaṃ bādhavyavahāro na kathaṃcit paradarśane ghaṭate, asmaddarśane tu upapadyate eva | tatra svapakṣe tāvadupapadyamānatāṃ darśayituṃ sūtraṃ- bādhyabādhakabhāvo'pi svātmaniṣṭhāvirodhinām | jñānānāmudiyādekapramātṛpariniṣṭhiteḥ || 6 || yaḥ samastavyavahārasiddhaye sarveṇa aṅgīkṛtaḥ, so'pi na upapadyate | tathāhi na asau viṣayāṇāṃ, asannihitasya api natarām; tadasau jñānānāmeva vaktavyaḥ | tāni ca svasminviṣaye ātmani ca svasaṃvedane niyatasthitikāni atyantasantoṣabhāñji munimanāṃsi iva itaretaraṃ na virudhyante | parasparaparihāreṇa vā sahetukavināśopagame ...........................buddhirbuddhyantaravirodhinī | iti nāśyanāśakabhāvena vā svasamaye anyāvakāśavirodhena vā svasamaye parakīyapramāṇabhāvavirodhena vā virodhe jñānaṃ na kiṃcidaviruddhamasti,- (page 372) iti tādṛgvirodho'pi avirodha eva mitradvayasya iva | paraspareṇa virodhābhidhānanibandhanavandhyatāyāṃ tu bādhasya niyataviṣayatvaṃ na bhavet,- iti virodhotthāpananimittamanayościntyam | tacca ekaṃ viśrāntisthānaṃ pramātṛtattvaṃ nāma | tatra hi viśrāmyatāṃ jñānānāṃ na ekarasaiva sarvatra viśrāntiḥ | tatha hi ghaṭa iti paṭa iti jñāne parasparābhāsānāśleṣeṇaiva viśrāmyataḥ, nīlamiti utpalamiti parasparābhāsoparāgaprāvaṇyena, agnerdhūma iti prayojyaprayojakasattākatvābhasanapuraḥsarīkriyayā | evamanyadapi ūhyam | tata eva bāhyābhimataprameyāṃśāsaṃbhavi tat svātantryeṇa utthāpyamānarūpamayaṃ kurvan pramāyāṃ svatantraḥ pramātā bhaṇyate | tatra ekatra pramātari śuktikā iyamiti, na idaṃ rajatamiti ca jñānaṃ viśrāmyadeva pūrvaviśrāntarajatajñānasarvasva- bhūtānuvivṛtsitarajatamidaṃ satyamarthakriyākṣamaṃ me bhātamitivimarśātmakapramāṇaphalānuvṛttiṃ vidhvaṃsayati, vidhvaṃsayacca viśrāmyatīti | evaṃ pramātari yā anyaparivarjanena jñānāntarasya niyatā sthitiḥ, tato hetorbādhyatā parivarjanīyasya, parivarjakasya ca bādhakatā sidhyati | yat yasya phalānuvṛttibhaṅgaṃ karoti, tat tasya bādhakaṃ sārvabhauma iva aparabhūbhujām | tathāca na idaṃ rajatamiti, śuktikā iyamiti vā jñānaṃ rajatajñānasya | bādho hi niyataviṣayo bhavan niyatanimittatayā vyāptaḥ, tato vipakṣe tadvyāpakābhāvāt sādhyena hetorvyāptiḥ siddheti svabhāvahetuḥ | jñānadvayamekapatitaṃ bādhyabādhakabhāvādyanyonyāpekṣarūpayogitvādityapi svabhāva eva, ekapadapatitatvābhāve hi niyamābhāva iti vyāptiriti sūtrārthaḥ | vṛttau vivṛtau ca svaśca ābhāsaśca iti svaśca viṣayaśca iti yojyam | athavā svasaṃvedanabhāge bādhāsaṃbhavādābhāsamātrameva (page 373) saṃbhavadbādhamiha nirdiṣṭaṃ, tadāca sūtre'pi svātmagrahaṇamābhāsatātparyeṇa yojyam | eko yaḥ saṃniveśaḥ idamityaṅgulīnirdeśāspadatayā jighṛkṣāsthānaṃ, tadavaṣṭambhena yadyapi vastusthitirutpadyate; tathāpi pramātraikyamantareṇa tadekāvaṣṭambha eva durjñāna iti vadan bhāṭṭamapi matamavamanyate | sahi āha-śuktyavaṣṭambhenaiva rupyasaṃvit bhavantī śuktisaṃvidbhāvyeti | svarūpasya prāmāṇyasya tadanuvṛttervā nivartanaṃ [nirvartanaṃ ga. |] bādhā yathā na upapadyate iti darśayati bādhaḥ kriyeta ityantena | svāvasare jñānāntaramekasantānagataṃ na sahate iti bādhā sati pramātari,- ityāha so'pi iti | aparyāptakāraṇasya bhavato'nyabhāve'bhāvāditi yaḥ sahānavasthānavirodhaḥ ucyate tatsaṃnidhāvasamarthakṣaṇotpattidvāreṇa, sa santānāpekṣayā samakāle saṃbhavinaiva [saṃbhāvinā ka. |] balavatā uṣṇena śītasya deśamākramatā, natu jñānayoḥ samakālaṃ tatha asti saṃnidhānaṃ deśākramaṇaṃ vā | nanu śuktisaṃvedanaṃ śuktāveva pravṛttapūrvaṃ rajatasaṃvidaṃ na saheta | tathāhi tat cet na bhavet, sā prabandhena tatra pravartetaiva, etāvadeva duradhigamam | hi iti yasmāt jñānaṃ sarvaṃ jñeyamābhāsayadeva jñānaṃ, tata eva jñeyasya anuvṛttyā dhārāvāhitāṃ śrayate, tannivṛttyā anyakāraṇanivṛttyā vā tāṃ jahāti, na punarjñānāntaramanyābhāsamasti [atyābhāsaṃ ka. ga. |],- ityeva kṛtvā nivartate dhārāvāhitāyāḥ, tatkathaṃ tat tasya viruddham | yata evaṃ, tasmāt so'pi nāsti,- iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | etaduktaṃ bhavati- pūrvābhāsajanakasāmagrīsaṃnidhau jñānāntarameva kathamanyābhāsamutpadyate śuktāviva prabandhapravartanasvabhāvaṃ rajatajñānam,- iti śuktikājñānena śītamiva uṣṇena apasāritam,- iti ca kaḥ prayateta (page 374) jñānadvayānyatarasya evaṃvidhaṃ pratyetumasāmarthyāt svaviṣayamātraniṣṭhatvena | evamayaṃ virodhaḥ sahānavasthānarūpa eva śaṅkyamānaśca niṣidhyamānaśca mantavyaḥ | atha dvitīyaṃ pakṣaṃ dūṣayitumāśaṅkate atha iti | pramāṇyasya svarūpaṃ nirdiśati arthaprakāśatvam iti | virodhaḥ iti bādha ityarthaḥ | arthaprakāśatvam ityatra arthaśabdaṃ vyācaṣṭe ābhāsamānapadena | anyathā iti tadābhāsatāṃ vinā yadi tatprakāśatvaṃ syāt | kimato yadi ābhāsamānaprakāśatvaṃ pramāṇamityata āha naca iti | tadapi iti | aparasminnarthe saiva vṛttirāvṛttyā yojanīyā,- iti apiśabdaḥ | tṛtīyamapi pakṣaṃ dūṣayati naca iti anuvartamānāsaṃbhavahetupadaṃ [māno'saṃbhava ga. |] vyatireki ityantam | atha turyapakṣaṃ svamate upapadyamānaṃ darśayiṣyan krameṇa pariśodhayati athāpi iti | nivartyate iti | tasya tatra avakāśo na sahyate,- ityetāvadeva iha nivartanamabhipretaṃ, tathāca dūṣaṇaṃ saṃgacchate, ghaṭe'pi ghaṭājñānamiti pravṛttapūrvasya tatra avakāśaṃ na mṛṣyate,- ityevamapi viśeṣamāśaṅkate dūṣaṇāya athaca iti | etat siddhāntimata eva upapadyate,- ityabhiprāyeṇa brūte etadapi iti | anyathā iti yadi pūrvapravṛttatāyā jñānaṃ na upayuktam | ghaṭe'pi vā iti pūrvoktamapi dūṣaṇamatra pakṣe anena pratyujjīvayati | pratyujjivane hetumāha kenaitat iti avaśyaṃbhāvanīyaiva tatpravṛttiriti bhāvaḥ | nanu ekapramātṛgatatvaṃ nāma vastuvṛttato [vastuto ga. |] yadasti, tadeva viśeṣakṛt bhaviṣyati | naitadityāha kva iti sarvathā yat na prakāśate, tat vastuvṛttato'sti,- iti kośapānasyāpi nāyaṃ viṣaya ityāśayaḥ | nanu prakāśatāṃ tat kathaṃ, na (page 375) tāvat jñānadvayena, nāpi vikalpena,- iti darśayati naca iti | naca idaṃ pramāṇaṃ dṛṣṭam,- iti kathayati naca antareṇa iti | jñānāntaravedyatābhyupagame'pi duḥsamartho'yamartha iti darśayati anenaiva iti | evakāro'bhyupagamadyotakaḥ [cakāraḥ ga. |] | ubhayatrāpi hetuḥ parāpekṣatvāt iti | tataḥ kimityāha sarva iti | svātantrye vikalpasya [lpābhyupa ga. |] abhyupagate'pi svakṛtametat na nirvahatītyāha vikalpenāpi iti | vikalpenāpi svātantryāt paurvāparyavyavasthāpanaṃ [panata ka. |] tadvikalpasvātmavyatiriktatvena abhimate jñānadvaye [dvaye ka. |] na yuktaṃ, jñānayostayoranyena aprākaśyatvādadhyavasīyate param | tena ayamarthaḥ- vikalpaḥ svatantro'ṅgīkriyamāṇo yatra prakāśarūpo'ṅgīkriyate, tatraiva svatantro yuktaḥ | nahi anyā asya kācit svatantratā | tanma(da)yamarthaviṣaye bhavatu svatantraḥ, natu jñānaviṣaye | nahi jñānasya svaprākāśasya vyatiriktasya vikalpaḥ prakāśanarūpaḥ | tato yatra na prakāśanasvabhāvaḥ, tatra ayamabhimānasārāvāstavaprakāśanavyāpārayogitvādadhyavasāya- rūpaḥ, tataśca avasitamapi paurvāparyaṃ na prakāśitameva,- iti jñānadvaye vastubhūte kathaṃ tat viditaṃ bhavet | nanu avyatiriktameva tat jñānadvayaṃ vikalpāt, tataḥ svaprakāśatvenaiva tat vikalpatāpannaṃ jñānadvayaṃ svātmanaḥ paurvāparyaṃ sthāpayati, tataḥ ekapramātṛgatatve sati pūrvapravṛttajñānānuvṛttiniravakāśīkaraṇaṃ nāma bādhanaṃ na yuktam | tatrāpi ucyate avyatireke vā iti | pūrvavat iti pratyakṣā............................... | (1|7|4) ityādisūtradvayoktena tulyanyāyametat | jñānayorapi iti na kevalṃ vikalpena sākaṃ tayoraikyaṃ, yāvadanyonyamapi | tadabhāve (page 376) tadaikyasādhyo yaḥ paurvāparyalakṣaṇo'pekṣātmakasaṃbandhaprāṇito'rtho, na sa śakyaḥ kartumiti | tasmāt arthe nivartanāt iti phalānuvṛttyunmūlanāditi mantavyam | tathāca pramāṇalakṣaṇe so'ntastathāvimarśātmā................................. | .....................ṃitirvastunyabādhitā || (2|3|2) iti vakṣyate | abhitaḥ samantādābhimukhyena ca pramātari yat mananaṃ bahīrūpānādareṇa, tadeva vimarśanamabhimananaṃ pramatṛviśrāntisāram,- iti darśayati vyavahriyate ityanena || 6 || naivam.............................................. | (1|7|8) iti prakṛtya evaṃ rupyavidā.................................... | (1|7|12) ityantasūtrāntaravakṣyamāṇadūṣaṇaviṣayadānāya bādhavṛttāntaṃ dharmottaropādhyāyādidarśitaṃ śaṅkyamānatayā sūtreṇa āha viviktabhūtalajñānaṃ ghaṭābhāvamatiryathā | tathā cecchuktikājñānaṃ rupyajñānāpramātvavit || 7 || śuddhaṃ bhūtalaṃ ghaṭābhāvastannibandhanatvāt ghaṭābhāvavyavahārasya; tataḥ śuddhabhūtalajñānameva yathā ghaṭābhāvajñānaṃ, tathaiva śuktijñānagatayathārthaprakāśanalakṣaṇaprāmāṇyasaṃvedanameva śuktikājñānasvasaṃvedanānatiriktaṃ yat prakāśate, tadeva ucyate śuktiviparītarajatajñānagatāyathārthatvasvabhāvāprāmāṇya- saṃvedanaṃ; sa evaca bādhaḥ,- iti kiṃ tatra pramātraikyeneti yadi paro brūyāditi sūtrārthaḥ | tamavatārayati saṃkṣepavyākhyayā [khyāyā ga. |] vastūnām iti hetupadametat | mā bhūt iti bauddhādimate | nanu ghaṭasya yo bhāvaḥ, sa paṭaḥ kathaṃ; nahi ghaṭasya yat lauhityaṃ, sa paṭa iti śraddheyam | (page 377) atra āha nahi iti | nahi lauhityamiva ghaṭasya tat kiṃcit yena parasya rūpaṃ paro'nubhavet, apitu ghaṭa eva na, etacca ghaṭasya samastaprakhyopākhyāvirahamātraṃ, natu neti kiṃcit prakhyopākhyāyogyaṃ vastu | nanu evaṃ na kiṃcidabhāvo nāmeti kimavalambanī iyaṃ cintā [citā ka. |] | āha tasya tu iti vaikalpikajñānābhidhānātmakavyavahāramātrasāramamuṣya vapuḥ, niyataśca vikalpo'nubhavamupajīvya vartate | tato yadanubhavamupajīvan niyamena abhāvaṃ vikalpya udeti, tadanubhavaviṣayasyaiva vikalpyatāṃ vyavasthāpayati nīlavikalpa iva nīlasya, abhāvavikalpaśca śuddhavastvantarānubhavopajīvī niyamena,- iti vipakṣe niyamasya vyāpakasya anupalambhena siddhipratibandhāt svabhāvahetorniścitāt śuddhavastvantarasyaiva abhāvatvena vikalpyatā, tatastadeva abhāva iti vyavasthāpyate, tadvikalpyānanurūpatvācca abhāva ityucyate | dṛśyaṃ hi bhūtalaṃ vidhirūpaṃ, tat ghaṭābhāva iti amunā rūpeṇa anucitameva | dṛṣṭāntaṃ vyākhyāya dārṣṭāntikaṃ vyācaṣṭe tadvat ityādinā | śuktijñānaṃ rajatajñānasya aprāmāṇyajñānaṃ kathaṃ bhavati | bhavatyeva | atra hetuḥ pravṛtta ityādi | atrāpi hetuḥ svaviṣaye rajate pramāṇatvaṃ prāptaṃ rajatajñānaṃ, tasya niṣedhanāt na pramāṇabhūtaṃ rajatajñānam,- iti hi śuktikājñānasya rūpaṃ yatastadrajatajñānābhāvarūpamiti vākyasaṅgatiḥ | vyavahāraikasāratāmabhāvasya ghaṭayati ghaṭābhāvasya iti | yadāyattam iti | ghaṭābhāvena janitaṃ tadarpitākāraṃ ca na bhavati niḥsvabhāvasya jananamaraṇādyasaṃbhavāt | naca kumbhakārotthāpitakumbhasaṃbhāratulyo'sau,- iti kalpanāmātrapadena āha | kimarthamitthamutthāpayati,- (page 378) iti cet, vyavahārastadviṣayapravṛttyabhāvamātraṃ vā tadviparītaśuddhavastuniyataṃ hānādānasaṃpādakaṃ pravṛttyādi vā prayojanamasya utthāpanasya | bhūtale hi dṛṣṭe na atra piśāca iti yāvat na vikalpayati, tāvat piśācasaṃnidhānakṛtaṃ bhayatrāsādi āviśedeva,- iti adṛśyānupalabdhyā na tadāśrayā vyavahārā bhavanti | tena asadvyavahārābhāvo'tra | na atra ghaṭa iti ca yāvat na vyavaharati, tāvat tatra bhūtale niḥśaṅkaṃ na padāni nikṣipediti dṛśyānupalabdhyā sadvyavahāraḥ sidhyati | adhyavasāyamukhaprekṣiṇo hi vyavahārā yathādhyavasāyaṃ bhavanti, natu yathāvastu | nanu bhūtalajanitaṃ bhūtalākāraṃ jñānamuktaṃ; ghaṭābhāvajñānaṃ tu na bhūtalākāraṃ, tato na bhūtajanitam | atra āha-satyamevaṃ na bhūtalajanitaṃ, mānasaṃ hi vyavahārātmakaṃ vikalparūpaṃ tat | kathaṃ tarhi ucyate bhūtalajñānametaditi | āha asya tu iti | yadyapi etat vācikakāyīyavyavahāradvayapūrvabhāvitvena sthitaṃ mānasavyavahārātmakaṃ, tathāpi anyavikalpebhyo nīlādiviṣayebhyo nīlādyanubhavānusāribhyo'sti asya viśeṣaḥ | tathāhi vikalpastāvat niyataḥ sa [sarvānubhavaṃ ka. ga. |] ca anubhavameva niyāmakamapekṣate | asya ca abhāvavikalpasya abhāvānubhavaḥ samutthāpako nāsti,- iti bhūtalasya upalambhādeva ayamudeti, tatastadeva anena itthaṃ vyavahriyate | apica ghaṭābhāvādhyavasāyarūpasya jñānasya viṣayo yadā prepsyate prāpyate ca niḥśaṅkagamanāgamanāderbhūtalaikaviṣayatvāt tatastadanubhavamūlatvāt tatprāptiphalatvācca bhūtalajñānameva ghaṭābhāvajñānaṃ tathābhūtam iti arthakriyopayogi | nanu kimatra arthakriyayā | ucyate | tāmeva abhisandhāya nātra ghaṭaḥ iti (page 379) vyavaharati pramātā, natu mukhaprakāśamātreṇa yatha kṛtakṛtyaḥ, tadvat tadvyavaharaṇamātreṇa | tat iti tasmāt | bhūtalameva yadarthakriyopayogi, sa eva abhāvavyavahārasya viṣayaḥ | yo yatprāptaye vyavahāraḥ, sa tato na anyaviṣayo nīlamiva pītaviṣayo, yathā bhūtalaprāptaye ca nātra ghaṭaḥ iti vyavahāraḥ | anyaviṣayatvasya hi vyāpakamanyaprāptyarthatvaṃ vyavahārasya, tadviviruddhamidamiti vyāpakaviruddhopalabdhiḥ | eṣa ca bhūtalamātraghaṭābhāvanyāyaḥ sūtrāntarābhidhāyiṣyamāṇo vyatiriktābhāvavyavahāraviruddhasamarthanakāriṇo bhūtalāvṛtālokarūpasparśamātraghaṭābhāvavyavahāre yojanīyaḥ | evaṃ dṛṣṭāntaṃ vyākhyāya enameva nyāyaṃ prakṛte yojayati eṣa eva iti | śuktipratyakṣeṇa asyāpi abhāvavyavahāraḥ ākṣiptaḥ | tatastāvat svabhāvavyavahāreṣu mūlabhūtaṃ yat śuktipratyakṣaṃ, tadeva pramāṇaṃ tadvyavahāraiḥ sarvaireva tadviṣayīkṛtāyāḥ śuktereva prāpyatvāt | yadi iti sautrasya cecchabdasya āśaṅkādyotakatvaṃ vyākhyātam | evaṃ sūtrārthaṃ vivṛtya vivṛtikāraḥ evaṃ rupyavidābhāva........................... | (1|7|12) iti yatsūtraṃ bhaviṣyati, tadarthānusāreṇa parasya mataṃ śaṅkitaṃ pariharati śiṣyabuddhisamādhānārtham, anyathā dṛṣṭāntadūṣaṇatatsamarthanādiprameyāntarābhidhāyakamadhyavarti- sūtracatuṣṭayavyākhyopanataprameyāntarāvabhāsavyavahitaḥ pūrvapakṣaḥ śiṣyasya duranusandhānatvāt na buddhau punarunmīlet, cecchabdārthaśca siddhāntonmīlanena suvyākhyāto bhavati, anyathāhi vastveva etadastu śaṅkyamānatvena, kasmādetaduktamiti syāt vacanāvakāśaḥ; taṃ parihāraprakāramāha teṣāṃ ca iti | upamānena sādharmyeṇa niścayārthamasyate kṣipyate agrato vyutpādyasya vyāptiparighaṭanāya, tathā upa samīpaṃ prāpte vyāptiniścaye asyate kṣipyate na (page 380) ādriyate sarvakroḍīkāreṇa antarvyāptisaddhaṭanāya [varti ga. |],- iti upanyāso dṛṣṭāntaḥ | sa viṣamo, na tulyaḥ | atra hetuḥ nahi iti | bhūtalajñānena tulyaṃ śuktijñānaṃ ghaṭābhāvajñānena ca tulyaṃ rajatābhāvajñānaśabdena tanmūlatayā vyapadiṣṭaṃ rajatajñānaprāmāṇyābhāvajñānaṃ yadi bhavet, bhavet sāmyaṃ, natvevaṃ; tasmāt vaiṣamyam | natvevaṃ iti | atra hetuḥ tathāhi iti | rupyajñānasya hi aprāmāṇyaṃ, svasamayabhāvimithyājñānatvaṃ nāma dharmāntaramāvedayitavyaṃ vartate, prāmāṇyātmakadharmābhāvo vā, natu tasya abhāva eva rupyajñānasya aprāmāṇyaṃ, evaṃhi sati svasamaye sarvaṃ vijñānaṃ pramāṇaṃ, jñānāntarasamaye tu sarvamapramāṇam,- iti punarapi niyamo vilupyate | atha ucyate rajatajñānaniṣṭhaṃ yadapramāṇatvaṃ, tat śuktijñānameva; na anyaditi | tatrāpi uttaraṃ naca iti | atra hetuḥ- rupyajñānātmakaṃ viṣayāntaraṃ dharmirūpaṃ yato'nena prāmāṇyena labdhaṃ, tadviṣayaṃ hi tadaprāmāṇyam | yadivā rajatajñānasya yat lakṣaṇamupādhirūpamaprāmāṇye prāmāṇyābhāvo vā, tadanena apramāṇamidamitijñānena viṣayāntaraṃ vyavahartavyāntaraṃ rajatajñānādikaṃ labdham | tato yathā paṭasya śukladharmajñānaṃ pītadharmābhāvajñānaṃ vā na ghaṭajñānameveti śakyaṃ vaktum, tathā prakṛte'pi anyajñānamanyasya yadi dharmajñānaṃ dharmābhāvajñānaṃ vā bhavet, tat niyamahetorabhāvādatiprasajati | tadiyamanyajñānatā taddharmajñānatāviruddhena taddharmājñānarūpatvena vyāpteti viruddhavyāptopalabdhiḥ | vaiṣamyameva draḍhayati prakṛtavailakṣaṇyena dṛṣṭāntasya ghaṭābhāva iti | viṣaya eva iti | ghaṭābhāvo hi na kiṃciditi uktameva | uktā iti yukteti ākūtaśeṣaḥ | evaṃ (page 381) śuktipratyakṣameva pratyakṣapramāṇaṃ bhavadeva rupyajñānaprāmāṇyābhāvavyavahārakāraṇamiti tāvat na saṃgatam | etāvattu bhavet, yadi rajatajñānaṃ pramāṇaṃ bhavet | tat tadāveditaṃ rajatameva idaṃ bhavet, na śuktiriti kāraṇānupalabdhyā śuktijñānaṃ saṃvādakaṃ na bhavet, asti ca tat, tato rajatajñānaṃ(a)pramāṇaṃ saṃvādiśuktikājñānopalabdheriti | tataśca kāraṇaviruddhakāryopalabdhyā prāmāṇyaniṣedhe rajatajñānasya śuktijñānaṃ pramāṇatāmupagataṃ hetubhūtaṃ, na pratyakṣabhūtam | etadāha iha iti prakṛte | punaḥśabdaḥ uktasaṃbhāvanādyotakaḥ | pāramparyeṇa iti na sākṣādviruddhaṃ tat tatprāmāṇyasya niṣedhyasya, apitu kāraṇavyavadhānenetyarthaḥ | nanu tathāpi siddhaṃ sādhyaṃ vināpi pramātrā ekena | atra āha tacca iti pratyakṣameva bādhakamiti hi te vadanti | nanu itaḥ prabhṛti itthameṣiṣyate | satyaṃ, tathāpitu vratatyāgamātrametat [eṣā tu ga. |], natu kāmaparipūraṇameṣāṃ tataḥ ityāha dūṣayiṣyate ca iti | anena parihārāntaramapi sūcayati | yat bhaṇiṣyate dharmyasiddherapi......................................... | (1|7|13) ityatra sūtre || 7 || etat nirākaroti naivaṃ śuddhasthalajñānāt sidhyet tasyāghaṭātmatā | natūpalabdhiyogyasyāpyatrābhāvo ghaṭātmanaḥ || 8 || viviktaṃ bhūtalaṃ śaśvadbhāvānāṃ svātmaniṣṭhiteḥ | tatkathaṃ jātu tajjñānaṃ bhinnasyābhāvasādhanam || 9 || abhāvavyavahāre tādātmyena sādhye [siddhe ga. |] bhavati ayaṃ nyāyo bhūtalaṃ ghaṭo na, piśāco na, śabdo na,- iti | tatra hi dṛśyatve svabhāvaviśeṣasāmagryabhāvādinā (page 382) asaṃbhavatyapi saṃbhavatyeva abhāvasiddhiḥ | vyatirekeṇa tu upalabdhilakṣaṇaṃ upalambhayogyatādhāyi samastaṃ kāraṇaṃ prāptasya dṛśyasya yadā abhāvaḥ sādhayitumiṣṭo bhavati- iha bhūtale ghaṭo neti, tadā na uktanyāyena abhāvasiddhiḥ | evaṃ hi piśācasya api vyatirekeṇa abhāvaḥ sidhyedapiśācatayā bhūtalasya siddheḥ | naivam, tadeva tatreti vyavahartumucitam, sarvadā vā tathā vyavahriyatāṃ [vyavahriyate ka. |] viśeṣābhāvāditi dṛṣṭānta eva ayaṃ na saṅgata iti sūtrārthaḥ | vivṛtikāraḥ svokte dṛṣṭāntavaiṣamyadūṣaṇe sūtragranthasaṅgatimapaśyannabhyupagamyavādena granthasaṅgatiṃ karoti abhyupagamya ityantena sūtrakṛtaśca prauḍhavāditāṃ prasaṅgato'bhāvavyavahāratattvaparighaṭanāya darśayati | idaṃ tāvat jhaṭiti vaktavyaṃ na brūte, saṃnyāsikatvena tāvadabhyupagacchati etat, dṛṣṭānta eva [evaṃ ga. |] tu ayaṃ kathaṃ bhavatā kṛta iti | tat iti bhūtalam | na syāt iti | tādātmyena abhāvaḥ saṃbhāvyate nāma | eṣa tu vākyārtho na syāt na saṃbhāvyate- yat kila tatra ādhāre ghaṭo na | ekasyaiva hi kathamādhārādheyatā, kālpanikatve tu sadā syāt,- ityanayā bhaṅgyā dṛṣṭāntaṃ pratyakṣasiddhe bādhe nirākartumāheti yojanā | nanu bhūtalataiva tvayā śuddhatā abhidhitsitā, tat kiṃ tadviśeṣaṇopādānenetyāśaṅkya brūte atra sūtra iti | krameṇa parastāvadevamāha,- asmābhirapi tathāvidhameva rūpaṃ yadiṣyate iti yuktaṃ viśeṣaṇam | vakṣyamāṇa iti viviktaṃ iti sūtre yādṛśī iti svātmaniṣṭhatārūpā | asau iti ghaṭāderabhāvaḥ | tasyāḥ [asyā ka. |] iti viviktatāyāḥ | sadā iti paraṃ bodhayituṃ (page 383) śaśvat ityasya vyākhyānam | svātmaniṣṭhataiva paramārthato viviktatvaṃ, tacca paraṃ jñāpayituṃ viviktatvaśuddhatvādivyavahāre sādhye hetutayā upāttaṃ sūtraṃ vivṛtaṃ tu siddhavadeva sāmānādhikaraṇyena | atra iti vyatirekeṇa abhāvavyavahāre sādhye | vastutattvamavalambya dūṣayati tathāpi iti | sāpi iti ghaṭe nāma dvitīyatā | anena tajjñānaṃ bhūtalajñānaṃ jātu kathaṃ bhinnābhāvasādhanam, apitu sadaiva syāt tādātmyābhāvasādhanavaditi sūtrārtho darśitaḥ | parakīyaṃ prasiddhilakṣaṇamabhiprāyaṃ sphuṭayitumāśaṅkate atha [atha bhinna ga. |] iti | bhinna iti vyatirekaprasiddhyā prakṛtaṃ ghaṭayati | yadātu iti siddhāntī tattvamuddhāṭayan naca iti dūṣaṇasya avakāśāya anuvadati evam iti ghaṭasāhityadiśetyarthaḥ | sahitatā nāma ghaṭena yā, sā na kācidadhikā bhūtalāt bhāti prameyataḥ pramāṇataśceti darśayati svākārādhikaḥ svajñāna iti | nanu daśādvaye'pi kiṃ prameyasya tāvattaiva, jñānasya vā,- ityāśaṅkya āha yo'pivā iti | nanu na ghaṭo bhūtalasya svabhāvaḥ, apitu tena sahitatā | sā ca bhūtalamityābhāse pṛthaganābhātā api asti vastutā iva | etat dūṣayati nacāpi iti | sarvadā iti asatyapi ghaṭe | nanu ghaṭena sā tasya kriyate sahitatā mṛtpiṇḍasya cakreṇa iva ghaṭatā | atra āha nāpi iti | evaṃhi sati kāraṇasya pūrvabhāvitvāt ghaṭakāle sā na bhavedityarthaḥ | bhavatu vā ghaṭasya tatra kāraṇatvaṃ, tathāpi bhūtalaviśrāntaṃ [ntiṃ ga. |] tadrūpaṃ ghaṭaṃ na apekṣate ghaṭena sahitateti | nanu cakṣurjanite'pi ālokaviśeṣe [ālokasya viśeṣaḥ vivarekakṣaṇā |] virekakṣaṇārambhakrameṇa cakṣuṣi astamite nāsti jñānasantānaḥ, nāpi (page 384) dṛgādau, tadvadatra bhaviṣyati | etadapi na mṛṣyati ghaṭādarśane'pi iti | cakṣurādyadarśana iti veti manyate | anābhātaśca na kaścana kasyacit svabhāvo bhavati,- ityāha vastutvasya iti | vakṣyate iti tathaiva sat............................................. | (2|3|5) iti sūtre | naca idaṃ parasya mataṃ kāryānupalambhavyavahāramakurvataḥ, svabhāvānupalambho hi ayam | yatra iti yasyāṃ tattvacintāyāṃ kriyamāṇāyām | anena pramāṇataḥ prameyataśceti ubhayamukhamapi prakṛtamupadarśitamanvayavyatirekayogena | tat iti pradeśajñānaṃ sadaiva nirviśeṣatvāditi tātparyam | yaditu evaṃ syāt yathā saṃyogābhāve'pi saṃyuktaṃ tathāvastu ghaṭena janitaṃ tatsaṃnidhāna eva ca tathā gṛhyate tathā sahitatvamapīti, tadabhāve ghaṭasahitaṃ bhūtalamiti, tadapi asat | ghaṭo hi iti yāvacca kimasya grahaṇena | dhūmavat cedidamanumānametat | tacca pratibandhaṃ vinā kutaḥ | naca tajjñānameva tatsaṃvedanaṃ bhedāt | nanu sāhityābhāsanaṃ tarhi kim | vikalpanamātrametaditi brūte kevalam iti iyadeva idamadhikamatretyarthaḥ | etadeva yuktam iti vārtikagratthena saṃvādayitumupakramate ata eva iti prativiṣayaṃ paryavasyat vijñānamekamabhāgamapi sat yata ābhāsāntaravṛttāntamābhāsāntare na yojayati, tato hetorghaṭapaṭavijñānaṃ ghaṭe vyavasthāṃ paṭānapekṣatvena, paṭe'pi ghaṭānapekṣatvena vidhatte,- iti matvā evamuktavān | granthaṃ tadīyaṃ paṭhati ataḥ iti | ato'pi hetoḥ sā indriyamatiravikalpā [lpyā ga. |] siddhā | sāpi iti yā baudhāntarairevamātmatayā sādhyā, (page 385) yasmādekamarthaṃ manobhūmau vikalpayannapi tadaiva anyaṃ paśyati, tau ca vya...........parasparaviviktātmakāveva vimṛśati- idamutprekṣe, idaṃ tu paśyāmīti | yadihi parasparavṛttāntaniveśanena [niveśena na jñāna ga. |] jñānaviṣayau vyavasthāpayet, tadatra dṛśyatvavikalpyatve saṃkīryeyātāṃ, naca evamanubhava iti darśayati sidhyet iti tathaiva tatsiddhimarhati | prakṛte etat yojayati evaṃca iti jñānamubhayābhāsamapi na anyonyāpekṣaṃ vyavasthāpakaṃ vyavasthāpakatvāt | vyavasthāpanaṃ hi asaṃkīrṇaniścayotthāpanam | yadica anyonyāpekṣayā vyavasthāpayet, saṃkīrṇaniścayotthāpanaṃ bhavet | tadeṣā [eṣāṃ ga. |] viruddhavyāptopalabdhiḥ | vyavasthāpanānusāreṇaivaca prāmāṇyaṃ pareṇa upagatamiti smārayati bauddhasyaiva iti | ya eva itthamabhāve siddhiṃ vyavātiṣṭhipat sa eva tathā abhyupagatavān yathā etat prakṛtamasya vighaṭeta, natu anyadīyadūṣaṇoddhoṣaṇadaurjanyamasmākamāropaṇīyamiti evakāreṇa yattadvadadbhiḥ iti sūcitam | nanu evaṃ ghaṭabhūtalajñāne ghaṭamātrajñāne bhūtalamātrajñāne ca kimaviśeṣaḥ | aviśeṣa eva viṣayataḥ, svarūpatastu astyeva viśeṣaḥ | etadāha jñānaṃ ca iti | caḥ śaṅkādvāreṇa prameyāntarasamuccāyakaḥ | prakrānte jñāne kartari vastu ityādi karmapadam | prakṛtaṃ sūtrārthamunmīlayati evaṃca iti taddarśanam iti pradeśadarśanaṃ kartṛ | asatyapi iti ghaṭe | atra kāryānupalabdhyā ghaṭābhāvasiddhirbhaviṣyati,- iti parakīyamanubhāṣate ghaṭe sati iti | nobhayābhāsam iti anyat vyavacchinatti iti nyāyena svasaṃvedanādeva evaṃ vyavasthāpitaṃ tasya ghaṭasya dṛśyatvāt yadavyabhicaraṇīyaṃ kāryaṃ nijābhāsabhāgabhājanībhūtaṃ saṃvedanaṃ tasya abhāvāt | (page 386) etadanubhāṣya dūṣayati atra ca iti | pratītibādhādeva hi trastaḥ pratyakṣavikalpaśaraṇatāmabhāvasiddherabhyamaṃsta paraḥ, saca na upapadyata eveti darśitameva || 9 || nanu vyatiriktābhāvapratītiḥ sarvalokaprasiddhā, sā ca na sarvadā, kintu ghaṭāsaṃnidhidaśāyāmeva | tat kimatra śaraṇam | iha yat yato na bhinnaṃ, tat tato vyatirekeṇa na vyavahāryaṃ bhūtalamiva bhūtalāt, tathāca ghaṭābhāvaḥ | vipakṣe hi nirnimittatā tathāvyavahārasya prasajet,- iti kāraṇānupalambhanaṃ, tataśca bhinna eva bhūtalāt ya ālokaḥ, sa eva ghaṭābhāvo bhūtalādheyatayā vyavaharaṇīyaḥ,- ityetadeva atra śaraṇam | etaducyate sūtreṇa kintvālokacayo'ndhasya sparśo voṣṇādiko mṛduḥ | tatrāsti sādhayettasya svajñānamaghaṭātmatām || 10 || kintviti vyatiriktavastvabhāvasiddhāvasti cirantanāparidṛṣṭaḥ praśnayogyo viśeṣaḥ | sa ca ucyate- iha raśmipuñjatatprabhādirūpa āloko vā ātapacandrikādisparśo vā kaṭhinaghaṭasparśavilakṣaṇo mṛdurbhūtale [mṛdubhūtastā ga. |] tāvadāvṛtaḥ kāryakāraṇatvaikasāmagrīkatvādinā jñāteyena vyavahriyate iti na apūrvam | sa ca ghaṭātmakaprasiddharūpasparśavilakṣaṇastadabhāvarūpastatra bhūtale svajñānena ālokādirūpasparśajñānena gṛhītaḥ | sa yadā vikalpyate pūrvoktayuktyā, tadā atra bhūtale ghaṭarūpavilakṣaṇo yadālokarūpapuñjaḥ iti yat vijñānaṃ, cakṣuravyāpṛtau vā karkaśakalaśasparśavilakṣaṇo'yaṃ śītoṣṇānyataramṛdusvabhāvasparśarāśiriti yat vijñānaṃ, tat tasya bhāsvararūpasya mṛdusparśasya ca anyat vyavacchinatti iti dṛśā (page 387) ghaṭarūpasparśābhāvatāṃ niścinoti,- iti sa eva tatra bhūtale ghaṭābhāvo vyavahriyate ya ālokastatsparśo vā,- iti iyatyeva nyāyāyātā gatirvyatiriktābhāvasiddhau nirvahati lokasya [tasya kha. |], sarvajñasya tu [tu na jñānanivṛttiḥ ga. |] jñānanirvṛttireva anyarūpā, tato mahāpralaye'pi svasaṃvedanajñānamātrātmā abhāvanirvṛttiḥ [bhāvanirvṛtti ga. |], tasya hi jñeyavyāpi jñānaṃ bhavatīti sūtrārthaḥ | ālokasya evaṃrūpatāṃ sthūladṛṣṭāntena sādhayati kvacit iti kevalabhūtalasaṃvit ghaṭābhāvaniścayanāṅgaṃ [bhāvaṃ kha. ga. |] na bhavatīti yāvat | nirantara iti śilopari saṃnihite'pi ghaṭe bhūbhāge tadabhāva iti yā pratītiḥ, sā śilāpratītireva | tadbhāva iti śilāyā bhavanaṃ, ādigrahaṇāt vāyvādiḥ, tamo'pi [na so'pi ga. |] keṣāṃcidrūpameva | tathāhi ābhidharmikāḥ rūpaṃ tadā viṃśatidhā........................... | (a. ko. 1|10) iti | yatrāpi ityādi tatrāpi ityuttareṇa saṃbadhyate | avāntare tu vṛttigranthaḥ paṭhito vyākhyātaśca | evamuttaratra | tasya yat sparśajñānaṃ, tat ghaṭābhāvaṃ vyavahārayati,- iti saṃbandhaḥ | andhasya iti anupalabhya iti pūrveṇa saṃbandhaḥ | kartari ṣaṣṭhī, apratighāti iti kuḍyabhittyādeḥ, pratigho nāma yo'sau sparśadharmo niḥsaraṇaniṣedhakṛt yasya nāsti | niyata iti vayaṃ tu ābhāsavastuvādino'bhāvaṃ viviktameva bhāvādupagacchāmaḥ | yaduktaṃ abhāvo'pi budhyamāno bodhātmabhūta īśvara eva | iti | yukta iti vyatiriktābhāvasiddhaye iti bhāvaḥ | upayujyate iti vyavahārāya | saṃprati iti, anyadā paṭopayogādau (page 388) sa eva āloka ucyate- paṭo nāsti- ityādinā vyavahāryeṇa rūpāntareṇa | naca nyāyamātrametat, apitu pratītirapi atra sākṣiṇītyāha vastusthiti iti | āvirbhāvayati iti niścāyayati, bhūtalameva [iha na kha. |] hi na apekṣate tadā, apitu taduparivartinaṃ paṭākāśamayaṃ [paṭāvakāśa ga. |] deśam || 10 || nanu asmin pakṣe tādātmyābhāva eva eko vyavahāryaḥ, na vyatiriktābhāvaḥ; tataśca āloko ghaṭābhāva iti kṛtvā pradeśe tanniścayākṣipto yathā ghaṭābhāvavyavahāraḥ, tadvat piśācābhāvavyavahāro'pi bhavedālokasyaiva piśācābhāvarūpatvāt,- ityāśaṅkya sūtraṃ piśācaḥ syādanāloko'pyālokābhyantare yathā | adṛśyo bhūtalasyāntaraniṣedhyaḥ sa sarvathā || 11 || ālokavyatirikto yadyapi piśāco'nālokātmako hi asau, tathāpi bhūtalasya iva ālokasya abhyantare so'pi na saṃbhāvyate | tataśca apiśāco yadyapi āloko'sti,- ityata āloko bhavan piśāco nāstīti vyavahriyeta, tathāpi na sarvātmanā tadabhāvasiddhiḥ | sarvathā iti niyamena bhūtalālokāpekṣayā yāvadgati ca vicāraṇā,- iti tridhā yojyam | piśācābhāvamātraṃ hi na sādhyam, apitu niyamena [niyamet kha. ga. |] | bhūtalāntare'pica saṃbhāvya eva asau yāvadgati ca vicārayiṣyate | tadevamālokāntarvartī sa syādeveti śaṅkāyāmarthanīyo niyamagarbhatayā tāvati vivakṣite [vivakṣati kha. vivakṣiti ga. |] deśe sa tādṛśo na tadabhāvaniścaya iti paradarśana iva uktadarśane'pi na kaścit doṣa iti sutrārthaḥ | taṃ saṃkṣipya vyācaṣṭe naca iti | evam iti vyatirekeṇa (page 389) abhāvavyavahāraprasaṅgo yaḥ śaṅkyate piśācasya, so'smatpakṣe'pi na avataratīti | caḥ prasaṅgaśaṅkāyāṃ hetuḥ | anālokarūpasya iti piśācasvabhāvatvādālokasya śaṅkyate'yaṃ prasaṅgaḥ iti tātparyam | śaṅkāniṣedhe tu hetuḥ antarlīnasya ityādi | tacca iti anyatvaṃ saptamyantaṃ yat vṛttāvuktaṃ antarlīnatāpakṣe | tatra iti vyākhyāte āloke antarlīnapiśāco na niṣeddhuṃ śaṅkyo'dṛśyatvāditi uktam | tacca acoditasamānam [samādhānaṃ ga. |] | evaṃhi prasaṅgaścoditaḥ [ṅgācco ga. |] pradeśe āloko'sti,- iti yadidameva piśāco nāsti,- iti prasajyeteti | anena āśayena anyathā upakramate sthūladṛṣṭipratyāyanāya athavā iti | sūkṣmadṛṣṭyā tu āloke prasaṅgatatpratiṣedhau kṛtau paryavasyata eva pradeśa ityādyaṃ vyākhyānaṃ na asaṅgatam | athavā yadyapi bhūtale āloko gṛhīta iti piśācābhāvo gṛhīta eva, tathāpi gṛhaikadeśe sphītāloke ghaṭābhāvo gṛhīto'pi yathā na samastagṛhāntarālaśaṅkitaghaṭābhāvavyavahāre kartavye'ṅgatāmupaiti gṛhaikadeśāntare santamasākrānte tatsaṃbhāvanāt, tathā pradeśavyavasthitālokamadhyavartitvena piśācasya saṃbhāvanāt tathā tāvadākāśadeśagatapiśācābhāvanibandhanavyavahārāṅgabhāvaṃ na upaiti,- iti tatrāpi tadabhāvaniścayaḥ kartavya eva | sa ca na sidhyati piśācākramaṇīye ālokamadhyabhāge tadālokānapasāriṇaḥ piśācatulyasyaiva anyasya kasyacidasmādṛśairanupalambhādityanayā bhaṅgyā vyākhyāntaraṃ karoti yadivā iti | ālokapradeśayorādhāratvamādhāratānāntarīyakavyatirekatātparyaṃ ca, - iti tridhā tatraśabdo vyākhyātaḥ | nanu pradeśe [piśāco ga. |] yadi vyatirekeṇa niṣeddhuṃ śakyaḥ, tarhi (page 390) āloke'pi kiṃ tathā na śakyaḥ | āha pradeśāt iti ālokatādātmyena hi pradeśe niṣidhyeta | kiṃ saṃbhāvyate tāvat sarvātmanā hi tatrāpi tasya niṣedhaḥ śakyaḥ, iyat tu ucyetāpi pradeśe āloko'sti yat, tadeva piśāco nāsti,- iti | āloke tu kimanyadasti yat piśāco'pi nāsti,- iti syāt | tena atra vacanāvakāśamātramapi nāsti,- iti manyate | etadeva ghaṭayati tadāhi iti | pradeśe vā iti anena pradeśātmakaparamāṇusāntaravartamāna- svaparamāṇukatadrūpasaṃbhāvanānivṛttiruktā pāramārthikī sautraṃ yathādṛśyo bhūtalasyāntar iti vyākhyātum | adṛśyatvamapi iti naiva kevalamanyatvaṃ piśācaniṣedhāyoge hetuḥ, apitu adṛśyatāsahitam | etadeva vyatirekeṇa sphuṭayati tasya hi iti | yat iti yasya ālokānapasārakasya dikkālātmaparamāṇvāderdarśanāt [tmaka kha. |] | kvacit iti āloke pradeśe vā asāvatīndriyadarśī piśācaṃ niṣedhet | sa hi iti piśācāderatīndriyadarśī | piśācasya yo'vakāśaḥ saṃbhāvyate bhūtalālokāntarālaprāyastadvyatiriktairātmadikkālādibhiḥ piśācarūpatvāsahiṣṇubhirālokaviśeṣarūpairevavā paramāṇubhirvyāptaṃ paśyaṃstānātmādīn piśācābhāvatayā vyavaharan piśācaṃ niṣeddhuṃ śaknoti,- iti saṃbhāvyate arhati, tato na atīndriyādarśino'tra śaktatādi asti | prakṛtameva spaṣṭayati nahi iti | ādigrahaṇāt digātmādi | ate eva iti | yataḥ piśācaḥ sarvajñasya api bhāsamāna ālokāvayavānāmālokaparamāṇūnāṃ yadrūpaṃ tadeva avakāśo deśastamutsṛjya parihṛtya bhāsate itaretarānāmiśrarūpatvāt bhāvānāṃ [bhāvanāṃ ga. |], tato hetoridamapi na āśaṅkanīyam | tadeva parāmṛśati (page 391) yathā iti iti ityantam | samānanyāyatāṃ yojayati nahi iti | piśāce'pi yatra eṣā gatirālokānapasārakābhimate, tatra tadviparīte ghaṭe kā iyamāśaṅkaiva | ālokāpasāraka eva tarhi ghaṭo niṣedhyo, na piśācaḥ ityāśayena āha athāpi iti | anāloka iti anyasāntaratārahitaikaghanālokarūpopalabdhyeti yāvat | atra uktameva samādhiṃ smārayati sphuṭīkartuṃ tadatrāpi iti | yadetadvacanamāśaṅkyate, tato vacanāt hetoridaṃ smāryate iti sambandhaḥ | nanu anyonyātmatve katham ekadeśāvasthāne'pi ityuktiḥ | āha tataśca iti | ālokāṃśasya yatra bhāge piśācasannikarṣeṇa avaśyabhāvyaṃ, tatra yo'nyo dṛśyate, so'piśācaḥ | nanu svarūpaṃ muktvā ko'nyo deśaḥ | atra āha bhūtamayānām iti | śabdādipañcakarūpāṇāṃ bāhyānāṃ pṛthivyādīnāṃ jñānavyatiriktānāṃ rūpātmanā deśena yat sambaddhamekasāmagryadhīnatvāt vā kāryakāraṇabhāvāt vā bāhyaṃ bhūtalādi, tadapi deśa iti pratibhāsata eva | tataḥ sannikṛṣṭadeśataiva abhinnadeśatā, ātmakālādayastu abhūtamayā iti ekadeśā bhavantu nāma | yatra hi darśane te santi, tatra sarvaiḥ saṃyuktā sarva eva te vibhutvāt, parasparaṃ tu asaṃyuktā iti anyat | na cāpi te kecitsanti | śabdādyā vijñānaṃ ceti ṣatpadārthamātraṃ hi viśvam | tatra śabdādyā bhūtamayā eveti bhūtamayagrahaṇam | jñānānām iti vā iti vaidharmyeṇa jñānasya hi svarūpavyatirekeṇa na deśo'nyo bhāti ekasāmagryadhīnaḥ kāraṇaṃ vā viṣayo'pi anādhāratvena bhāsate yataḥ samakakṣyatvābhāvena tadyojanābhāvāditi darśitaṃ bahuśaścetyadharmadeśakālasamarthanaprastāve | deśāntaraṃ svarūpadeśādanyo deśastena yo'vacchedastadādheyatāyogaḥ, tena ca śūnyatā yadi syāditi (page 392) anyathāśabdasya arthaḥ | tathāca iti | yato vyatirikto'pi deśaḥ, tena prakāreṇa idaṃ prameyāntaramiti caḥ | ālokaviśeṣa uṣṇasparśaviśeṣaśca kaścideva piśācavadeva asya svabhāvaḥ | arvāgdṛśāṃ yaḥ piśācasya deśa ādhāraḥ saṃbhāvyate, sa eva piśācāsannidhau dṛśyamānaḥ- piśāco nāsti- iti sarvajñena vyavahriyate | nanu ca yatra madhye na kaścit dṛśyate, tatra rūpādayaḥ santi, - iti kutaḥ, tat kathamuktaṃ sa eva ālokarūpaviśeṣātmā deśaḥ piśācābhāva iti | atra āha rūpādayo hi iti madhyavartinaḥ kasyacidadṛśyatve'pi; yadyapi madhye na kiñcidālokyate, tathāpi rūpādayastathā tatra paramāṇutayā sthitā yathā ta eva asmadādibhirna dṛśyante, sarvajñena tu dṛśyanta eva | paramāṇūnāṃ ca na vaicitryamapūrvamiti darśayati tataśca iti | na tathā iti pratighātino'pi na atyantaṃ tathetyarthaḥ | dūrataram iti yathā tatra cchāyā dṛśyate tamasā kṛtena sāntaratvena vyavahitatvena vibhinnaṃ sajātīyatāvandhyamantaraṃ yeṣāṃ tāni sāntaravyantarāṇi, madhye vā tamasā sāntarāṇi vyantarāṇi, madhye tamaḥśūnyatayā sāntaratvena vā vyantaratvena vā vicitrīkṛtamadhyāni | sahaiva iti sve sve sthāne nivartayanti svadeśādapasārayanti asamarthanakṣaṇotpādanakrameṇa nivartyante, svadeśādapasāryante tathaiva | evam iti asmaddṛśyatamaḥprabhṛtibhāvāntaraparamāṇutulyā eva piśācaparamāṇavaḥ sarvajñasyetyarthaḥ | piśācābhāve tu piśācena yat pūrvamākrāntamantarālaṃ, tatra ālokaparamāṇava eva dṛśyamānāḥ sarvajñasya piśācābhāvavyavahāraviṣayībhavanti | nanu tattadātmādi padārthāntaramapi paśyan sarvajño vyatiriktaṃ piśācaṃ kathaṃ niṣedhet sati asati vā piśāce teṣāṃ svarūpaniṣṭhatvānapāyāt | vyatiriktapiśācābhāvo'nayā (page 393) bhaṅgyā sarvajñenāpi duḥsādha eva | evaṃ tarhi kimanena prayāseneti darśayati athavā iti yat kiñcit yadyasti, tat tena draṣṭavyaṃ; tatastatra cet na paśyati piśācaṃ nāstyeva asau tatra ca sarvameva tatratyaṃ vastu piśācasahitaṃ tadbhāvaviviktena jñānāntareṇa vedyam, yadivā tadeva jñānaṃ tasya piśācābhāvavyavahāraviṣayaḥ iti na antarālavartiparamāṇvantarānusaraṇena kiñcit | nanu asmadāderapi evaṃ kasmāt na bhavati | ucyate arvāk iti | parimitaṃ yaḥ paśyati, tasya na jñeyamasti,- ityevaṃ jñānamutpadyate yena jñānameva sahitajñānalakṣaṇamabhāvavyavahṛterhetuḥ | yatra tu utpadyate iti niścayo jighrata iva rasayata iva avadadhata iva spṛśata iva gandhādijñānāvaśyakasaṃbhāvanāt, tatra gandhādijñānanivṛttireva śvāsapraveśanajñānādirūpāvyatiriktagandharasaśabdasparśābhāva- vyavahārahetureva | tato yadyapi amunā ālokaṃ pradeśameva vā gṛhṇatā piśācābhāvo gṛhītaḥ piśācānyatvāt tayoḥ, tathāpi prādeśiko'sau gṛhīto'pi agṛhītakalpaḥ pradeśe āloke vā bhinnasya asya saṃbhāvanānivṛttikāraṇābhāvādetāvati [vatī ga. |] bahubhiḥ prakārairapi ukte vastuni | nanu yadi piśācasya aniṣedhyatāyāmadṛśyatā hetuḥ, tarhi ghaṭāderniṣedhyatāyāṃ ............................ṣvajñānamaghaṭātmatām | (1|7|10) ityādyuddeśeṣu dṛśyatā hetutvena nirdeśyā | na,- ityāha siddham iti | ya idānīṃ sarvo niṣedhastādātmyaniṣedhaparyavasita eva, tatraca avyabhicaritaṃ dṛśyatvam | tathāhi hetubinduḥ ? viśeṣaṇaṃ vācyamiti | evaṃ prasaṅgādabhidhāya prakṛtameva arvāgdarśane'pi piśācasya aniṣedhyatvamanubadhnāti adṛśyatve'pi iti | (page 394) yadi ālokaḥ paramāṇuśo dṛśyo bhavet, tadā paramāṇuṃ paramāṇuṃ gaṇayato nirantaratvena bhavet buddhiratra sthāne yaḥ piśācaparamāṇuḥ saṃbhāvyate, tadvilakṣaṇo'yamālokaparamāṇureva piśācaparamāṇvabhāvasvabhāvaḥ, paramāṇvantare'pi evamiti piśācaparamāṇavaḥ śakyeran pradeśe ghaṭavat nirākartumālokaparamāṇūnāmeva tatra piśācaparamāṇvabhāvatvāt, natu paramāṇuśo darśanamasti sthūlaikaghanavitatapratibhāsāt tanmadhye ca parimitatimirādiparamāṇuvat [paramāṇuvarapiśāca kha. |] piśācaparamāṇūnāmapi śaṅkanīyatvāt | evamālokasya paramāṇuśo dṛśyatve syāt piśācābhāvasiddhirarvāgdarśanasyāpi,- ityuktamapi yāvadgati vicāryam [vicāramātraṃ kha. |], natu etat sthitamartharūpamityāha athavā iti | paramāṇuśo'dṛśyatve'pi yadi nairantaryapratighātakāḥ piśācaparamāṇavaḥ saṃbhāvyeran, tat sāntaratvābhāve bhavet tanniṣedho, natu evam | rasagandhasparśaparamāṇavo hi yathaiva adṛśyatvena santo'pi na ekaghanarūpapratyayaṃ nighnanti, tathā paiśācāḥ paramāṇavo rūpamayā api asmadādicakṣuragocarā eva | atasteṣāmantarālarūpāṇāmagrahaṇenaiva asaṃhatatvaṃ gṛhyate yathā, tathā pradarśitaṃ vitatya bāhyārthasiddhāvupādhyāyadharmottareṇa | pradeśamadhye'pi piśācaniṣedhasya aśakyatā itthameva anusaraṇīyā | tataśca yathā bhūtalasya antar ityapi sautramanusṛtaṃ bhavati sarvathā ityapi vyākhyātaṃ bhavati | iyatāpica yāvadgativicāreṇa sarvathāśabdaḥ sautro vyākhyātaḥ iti upasaṃharati tataśca iti | prāsaṅgikadoṣapraśamanaparamidaṃ sūtraṃ pūrvasūtrārthasya avicalatāmādhātumiti tadeva anusandhatte avaśyaṃ ca iti | ayameva iti ...............ālokacayo'ndhasya sparśo vā............... | (1|7|10) (page 395) itiprastāvena tādātmyābhāvo ya uktaḥ | yatsaṃvedanam iti yasya jñānasya saṃvedanaṃ bhūtalasaṃvedanasthānīyam | tasya iti jñānasya bhūtalasya iva grāhakaṃ pratyakṣaṃ bhavet yena rūpajñānābhāvaḥ pratyakṣataḥ sidhyediti vyavahriyate, tat tādṛśaṃ vijñānaṃ na kiñcidasti, - iti yāvat | nanu sparśajñānasya yat pratyakṣaṃ svasaṃvedanaṃ, tena yata ekameva sparśajñānaṃ gṛhītaṃ, na rūpajñānaṃ; tataḥ kevalabhūtalajñānatulyādekajñānasaṃsargayogyajñānāntaraniṣedhaḥ syāt | syāt satyaṃ, yadi rūpajñāne bhavatyapi tadeva sparśajñānasvasaṃvedanaṃ rūpajñānasvasaṃvedanākārāntaraṃ bibhṛyāt; natu evaṃ svapne'pi,- iti nirūpyate nahi iti ghaṭetyādivaidharmyāśayena | atra hetumāha jñānadvitva iti tasya saṃvedanasya jñānasvarūpagrāhakasya ekatvaṃ na upapadyate | nanu vedyabhūte cet dve jñāne [dvaitajñāne ga. |] ghaṭabhūtalatulye, tat kimāyātaṃ tatsaṃvedanasya | āha-jñānasvarūpāt vijñeyalakṣaṇāt tasya abhedaḥ | atrāpi hetuḥ svasaṃvedanatvameva | evamekajñānasaṃsargasya samastābhāvavyavahāravyāptyabhāvaṃ pradarśya arthasya nyāyasya vyāpakatvaṃ darśayati ukta iti | turviśeṣadyotakaḥ | tatsattaiva iti niyamavatī rūpajñānasattā vyavacchinne svasaṃvedane nirbhāsamānā rūpajñānābhāvavyavahārāspadam | nanu iyatā sparśajñānatādātmyāpannaṃ rūpajñānaṃ kāmaṃ niṣiddhaṃ, tatsamaye tu dvitīyasya vyatiriktasyaiva rūpajñānasya kathamabhāvaḥ sidhyati | ucyate kāryābhāvāt iti | rūpajñānaṃ yadi bhavet sparśajñānāvasare, tat sparśajñānāt yo jāyate vikalpaḥ, sa rūpajñānādapi jātaḥ iti rūpasparśobhayavikalpanavyāpāraṃ vikalpajñānaṃ svasaṃvedyaṃ bhavet, naca tat tathābhūtamastīti | atraiva dṛṣṭāntamāha pradīpe'pi iti yathā pūrvaṃ rūpadarśanāt (page 396) pratighātakāraṇānāpātācca niścitasvanetrasadbhāvo'ndhakāre pradīpābhāvaṃ rūpajñānasya kāryasya abhāvāt niścinoti, tathā viśiṣṭavikalpātmakakāryābhāvāt rūpajñānasya abhāvādamunaiva nyāyena sahitatvarahitatvābhāvasvarūpavāde'pi rahitāt pradeśāt kāraṇasya ghaṭasya abhāva iti anumānataiva bhavet, natu sa eva sa ityalaṃ bahunā | etāvat iti natu eṣāmanyā gatirvahatīti yāvacchakti vimṛṣṭaṃ paradarśanamiti vadan vikalpo'pi pṛthageva astu svasaṃviditaḥ ityādidūṣaṇāntarasaṃbhāvanamatrāpi syāt,- iti darśayan ekasaṃvedanābhyupagamena idamapi na kiñcit,- iti sūcayati | tata eva āha yuktaṃ tu ityādinā | anena śabdarasagandhānāmabhāvo'pi samagrasāmagrīkatve'pi siddhe jñānātmakakāryābhāvena samarthitaḥ, tajjñānābhāvaśca tatsvasaṃvedanābhāvena, antarnādakāyasparśadantodakarasatripuṭikāgandhasaṃvedanena tu kāmaṃ bāhyaśabdādinirāso bhavet, ākāśadhāraṇāsamāpannasya tu samastatadabhāvavedanaṃ kathaṃ samastaśabdādyabhāve yoginastadā niścetavye nāsti avakāśaḥ ekajñānasaṃsargayogyavastudvayānyatara- niyatavijñānāvaseyatāsamarthanasya,- ityalaṃ bahunā || 11 || nanu evaṃ bhavatprasādhitenaiva nyāyena pramāṇabhūtaśuktikā- rajatābhāvānyatarajñānaprāmāṇyasaṃvedanameva tadanyarajatajñānaprāmāṇyābhāvajñānaṃ siddhameva | satyaṃ siddhaṃ, tathāpitu sādhyaṃ na siddhamiti darśayati sūtreṇa evaṃ rupyavidābhāvarūpā śuktimatirbhavet | na tvādyarajatajñapteḥ syādaprāmāṇyavedikā || 12 || anena hi śuktikājñānasya na idaṃ rajatamitijñānasya vā (page 397) svarūpacintā kṛtā bhavati, natu tato vyatiriktasya ādyarajatajñānasya kiñcit khaṇḍitaṃ maṇḍitaṃ vā | ghaṭajñānaprāmāṇye hi prācyapaṭabodhāprāmāṇyarūpe saṃvidite'pi prācyasya paṭabodhasya na kiñcit kṛtaṃ bhavatīti sūtrārthaḥ | asadviṣayatām iti aprāmāṇyam | iṣyate iti saugataiḥ | tacca iti pūrvasya aprāmāṇyam | etāvattu iti ayaṃ bhāvaḥ- asti tāvadeṣā pratipattirloke, sā tu kiṃpramāṇarūpā,- iti cintyam | yadi pratyakṣātmikā, tadasmaddarśanameva vijayi; atha anumānātmikā, tat na upapadyate,- iti samanantarameva sūtreṇa vakṣyate || 12 || nanu idamityanena tadeva avamṛśyate yatra rajatajñānamabhūt, tatraiva ca na idaṃ rajatamiti śuktikā veti jñānamuditamidānīm, naca ekamekadā rūpadvayayogi,- iti na jñānadvayaṃ pramāṇaṃ bhavitumarhatīti ānumāniko bādho bhaviṣyati | tatra [atra kha. |] etadeva tāvat na siddhamidamityanena tadeveti anumānaṃ ca na upapadyate | asti ca bādhavyavahāraḥ, so'smannaya eva upapannaḥ,- iti sūtraṃ dharmyasiddherapi bhavedbādhā naivānumānataḥ | svasaṃvedanasiddhā tu yuktā saikapramātṛjā || 13 || apiśabdo bahumukhaṃ yojyaḥ | anumānato'pi naiva bādhā dharmiṇo'pi hetorapica asiddheḥ | naca dūrānusaraṇena iyaṃ bādhapratītiḥ, apitu svasa.vedanenaiva tataśca avaśyasamarthanīyā api ekasmiṃstu pramātari sati tasmāt svatantrāt sā jāyate,- iti sūtrārthaḥ | tamavatārayati anumānamapi iti iyato'dhikaprameyatvādiyadeva avatāritam, śiṣṭaṃ tu prāktanārthanigamanameva | śuktijñāna iti hetorasiddhiṃ vyācakṣāṇo dharmyasiddhiṃ tadupayoginīṃ (page 398) karoti pakṣadharmatvābhidhānaprathamarūpaprasādhako hetordharmyupayogaḥ ityāśayena | anyathā hetoḥ sādhyaṃ sidhyati, kiṃ tatra dharmiṇā,- iti śaṅketa kaścit | hetuḥ iti aprāmāṇye rajatajñānasya sādhye | nanu svarūpāsiddha eva kasmāt na ayamucyate yatra dharmyasiddhimukhaprekṣitā na ālambanīyā,- ityāśaṅkya nyāyaṃ vyutpādayati svarūpa iti | iha hetusvarūpameva svarūpaṃ, na vastusvarūpaṃ yena śaśaviṣāṇaṃ svarūpāsiddhaṃ bhavet, hetośca niyatadeśakālāyogavyavacchedena sādhyasādhakatvaṃ nāma svarūpamāśrayāyattam | tataśca yasya āśrayo na kaścit vākyāt pratīyate - anityaḥ śabdaścākṣuṣatvāditi, sa svarūpeṇaiva niradhiṣṭhāno bhavan na kiñcidiva sampannaḥ śabdagatasya tasya abhāvāt anyarūpādiniṣṭhatāyāśca pratītyasaṃsparśāt | tato'yaṃ svarūpāsiddha ucyate | śuktijñānasatyatvaṃ tu yadyapi anyatra na siddhaṃ, tathāpi svarūpeṇa bhātyeva anyanirapekṣasya tasya pratītiviśrāntipadatvāt | nanu evamapi śuktikāyāṃ jñānasatyatve śuktikājñānena adhikaraṇe satyatvaṃ siddhamapi adhikaraṇāntare prakṛtarajatajñāne na siddhamiti vibhinnādhikaraṇatvena asiddhametat | astu evaṃ ko doṣa ityāha vyadhikaraṇa iti kākasyetyanupātte tu svarūpāsiddha eva vā ayamiti mantavyam | nanu evamāśaryāsiddhatvaṃ kasmādabhyadhāyi | ucyate, sa vyadhikaraṇāsiddhasya api adhikaraṇāntarasaṃbandho na doṣāya, apitu taddvāreṇa āśrayeṇa yaḥ saṃbandhaḥ, sa eva | nanu kāka eva āśrayo'stu | na,- ityāha prakṛta iti | svarūpeṇa iti | dharmasya anyadharmyāśrayatvena dharmatayā, dharmiṇaśca anyadharmādhāratvena dharmitayā siddhāvapi satyāṃ tena dharmiṇā āśrayeṇa dharmatā, tena ca dharmeṇa āśritena tasya dharmitā,- ityevaṃ (page 399) yā saṃyojanā, tasyā asiddhiryā, sā āśrayāsiddhirvā vyadhikaraṇāsiddhirvā vyapadiśyate | evamasiddhasya prakāre vaicitryamuktvā prakṛte viśiṣṭamasiddhaprakāraṃ darśayati ihatu iti | purā iti bādhakakāle | bādhyarajatajñānāt pūrvameva śuktijñānaṃ, tadevahi rajatajñānasya smārakaṃ virodhena saṃbandheneti tadeva rajatajñānamaprāmāṇye sādhye dharmīcikirṣitam tadā iti hetvabhimataśuktikājñānasatyatāsaṃvedanakāle naiva siddham | nanu na rajatajñānaṃ dharmīkariṣyate, apitu śuktikaiva | etadapi na sahate tasya...ṭi tadānīmityāśayaḥ | etadeva siddhasādhyatvaṃ ghaṭayati nahi iti | śuktikājñānasya yo'dhunā vartate viṣayaḥ, sa rajatajñānasya prākpravṛttasya api adhunā na viṣayaḥ iti hi daivaraktāḥ kiṃśukāḥ | nanu siddhasādhanaṃ kiṃnāma dūṣaṇaṃ, sādhyaṃ hi tāvat siddham, anumānasya punarastu vaiyarthyaṃ na kiñcit siddhamiti darśayati naca iti | nanu yathā parvataṃ tadgataṃ ca dhūmaṃ dṛṣṭvā kāryāntaratvarayā ananumitavahnireva apakramya prasthitaḥ san smṛte adrau dharmiṇi vahnimattaṃ prācyasamayabhāvinīmadhunaiva apūrvatayā sādhayati, tathā smṛte rajate tajjñāne vā adhunaiva asattāṃ bahirapramāṇatāṃ vā sādhayet | sādhayet yadi dhūmamiva hetuṃ smaret, smarecca, yadi anubhavet, naca anubhavo'sti,- ityācaṣṭe naca iti | syādetat, yathā adhunā dṛśyamānāt bhittimālinyādiviśeṣāt pūrvavṛttaṃ dhūmamanu sā vahnyanumā, tayaiva satyatayā mūlasādhyayā vyāptastadgamako yo dharmo hetūcikīrṣitaḥ sa idānīṃ hetvantarādanumāyiṣyate, tataśca astyatānumānaṃ bhaviṣyati | atra ucyate śuktikā iti | nahi tathābhūtasādhanaṃ dharmasādhakahetvantaramasti | asti hi tadā śuktiḥ, tajjñānaṃ, (page 400) tatprāmāṇyaṃ, tatsvasaṃvedanaṃ ca | sarvaṃ ca etat anyatra sve sve āśraye vartate iti vyadhikaraṇameva | evaṃ smaryamāṇasya dharmitāmabhyupagamya dūṣaṇamuktaṃ, adhunā tāmeva na sahate rajate ca iti | parvate hi smaryamāṇe vastutā asti, natu rajate, rajatajñānaṃ tu kevalamadhyavasīyate iti adhyavasite yat sādhakaṃ, tat vastubhūtaṃ jñānena kiñcit sādhitaṃ bhavati | bāhyaṃ hi dṛśyaṃ vikalpyatayā adhyavasitamiti abhedādhyavasāyāt bhedānadhyavasāyāt vā vikalpena spṛṣṭamucyatām, asti [astu kha. |] ca śabdārthastrividho dharmī bhāvābhāvobhayāśrayaḥ | ityādibāhyābhimatapradhānādiviṣayamanumānaṃ taddharmīkartuṃ [kartuṃ natu kha. |] śakyaṃ, natu evaṃ svasaṃvedanamavikalpyatvāt tasya | etacca bhavadbhireva svasaṃvedanasya avikalpatāmupapādayadbhiḥ [vikalpakatāṃ kha. |] aśakyasamayo hyātmā sukhādīnāmananyabhāk | teṣāmataḥ svasaṃvittirnābhijalpānuṣaṅgiṇī | (pra. vā. 3|249) iti vadadbhiḥ prasādhitameva | nanu asti eṣā pratipattiḥ- tat rajatajñānaṃ tadeva pramāṇaṃ na abhūditi adhunaiva mayā jñāyate śuktijñānānubhavāt hetoriti | bāḍhamasti, sā tu bhavanmate na kathañcit yujyate, asmanmate eva tu yujyate | tadāha asmākaṃ tu iti | tuśabdena yadyapi viṣayoparāgakṛtaṃ kālabhedaṃ saṃvedane'bhimanyante māyāpramātāro vedyāṃśapravaṇībhūtahṛdayatayā tata eva bhinnāni jñānāni,- iti vyavahriyate, tathāpi teṣāṃ pāramārthikaṃ rūpamabhinnameva,- iti śuktijñānasvasaṃvedanāvadhau rajatajñānasvasaṃvedanatā api māyoparāgayogāpagamāt sthitaiva | māyāvidyobhayasāro hi ayaṃ (page 401) vyavahāro na ekapariniṣṭhayā nirvahati | tatastasya rajatajñānasya dharmiṇaḥ sādhyamapramāṇātmakamananuvṛttidharmavimarśakatvaṃ nāma yat, tat śuktikājñānasatyatayā sādhyate | evaṃ parvatajñānadhūmajñānayoḥ smṛtisvasaṃvedane adyāpi bhāvāt tatprakāśyatvena sthitasya parvatasya dharmiṇo'vasthitadhūmajñānaprakāśyāt pūrvasmādeva pūrvameva agnimattvasiddhiḥ śakyasamarthanā | anyathāhi kaḥ parvataḥ, kaśca dhūmaḥ | nahi smṛtau tayoḥ prakāśanamasti | nirviṣayā [nirvimarśā] hi sā, tataśca sarvātmanā aprakāśamānasya dharmitā, hetutā ca,- iti gaganasya śaśaviṣāṇatūlikācitrollekhā | tat tadaparaṃ [apūrva kha. |] pūrvasiddhaṃ saṃvedanīyamaprāmāṇyalakṣaṇaṃ dharmāntaraṃ yasya, tasya bhāvastena aprāmāṇyena dharmāntareṇa saṃbandhaḥ, sa eva viśeṣastasya jñānābhidhānātmā yo vyavahārastat rajatajñānamapramāṇamiti tatsādhanakāle dharmitvamupapannaṃ kālabhedenāpi sthitānāṃ rajatādijñānānāmiti saṅgatiḥ | evamasmākameva idamupapannaṃ, natu bhavatāṃ kathañciditi tuśabdadyotitamupapādya prakṛtameva paraparākaraṇamanusarati naca iti | evam iti anumānānusaraṇena | atra hetuḥ jhagiti iti | anumāne hi dṛṣṭāntānveṣaṇānavastheti paryante'pi etat svasaṃvedanasiddhatvamaṅgīkāryamiti bhāvaḥ | etadupasaṃharati evam iti | na pratyakṣatayā, na anumānatayā śuktijñānaṃ rupyajñānāpramāṇatvavedanaṃ; tat na rupyajñānasya bādhyatā, nāpi śuktijñānasya bādhakatā sidhyati, svadarśane tu upapadyate iti darśayannavāntaraṃ sautraṃ vyācaṣṭe yāvat iti | eka āśraya idamiti purovartī, tadavaṣṭambhinau tadaparityāgena sphurantau saṃvedyau yasmiṃstādṛgavabhāsanaṃ prakāśanavyāpāro yāvadeva vikalpabuddhestāvat (page 402) taditi anyonyaviparītasaṃvedyadvayaṃ bahirviruddhe parasparataḥ iti kṛtvā bādhakamavasthāpyate; dvitīyaṃ ca bādhyamiti arthāt | adyāpitu bādhakatā na niyatīkṛteti bādhyam iti na sākṣāduktam | sarvatra ca ayameva vyāpako vidhiriti kathayati bhāvābhāvādeḥ iti | nanu bahiriti kimāśayena uktam | āha vikalpastu iti | nīlameva tadaiva tasyaiva anīllamityapi hi bhavati vikalpāvabhāso, natu tatra bādho'sti, tatkāraṇameva tatra virodhalakṣaṇaṃ nāsti; tat kā atra bādhasaṃbhāvanā,- iti vāśabdaḥ | nanu satyavikalpitam, asatyavikalpitamiti bhedena vyavahāro'sti; tatkathamuktaṃ nātra bādhaḥ ityādi | tatra [atra kha. |] ucyate- pratyakṣamavabhasaṃ dṛśyameva bāhyarūpamapekṣya vikalpena miśrīkṛtya sa iti bādho virodho vā; yadi vā [yadā vā kha. |] seti saṃbhāvyate cet tat syāt saṃbhavedapītyarthaḥ; tarhi vikalpamahimaiva bādhe pratapati, vikalpaśca anubhavāt yadi uttiṣṭhati, tat kiṃ pramātrā kalpitena,- iti bauddhamuccāṭayati vikalpa iti | nanu anubhavo'pi kāraṇamiṣyate vikalpasya asmābhiḥ, pramātṛsvātantryaṃ ca tatra adhikamupayujyate iti darśayituṃ mātrapadam | tatra iti yathāsthitakālabhedena bhinnābhāsadvayamātravyavahāriṇi vikalpe | yadā punaḥ iti svadarśane | svatantre iti | naiyāyiko'pi hi kālabhinnajñānaguṇadvayasamavāyinamaṅgīkṛtya api tadāśrayamekaṃ na samarthayituṃ śaknayāt, tasminneva hi ākāśe yadi pūrvaṃ samudraghoṣaḥ, tato'pi paṭahadhvaniḥ; tāvatā kiṃ kasya viruddhaṃ, viṣayaikyamapi tayoḥ kena jñānena gṛhyeta, vikalpajñānaṃ pramāṇabhūtamapi svaviṣayamātraṃ vyavasthāpayet, na jñānāntaraviṣayam; jñānasya jñānāntaravedyatve'pi (page 403) jñānajñānamastu aparaṃ jñānaviṣayameva,- iti svasaṃvedanātmakasvatantrapramātṛtattvābhyupagama eva samasteṣṭasiddhiḥ, pramātā ca śaṅkhavastu vikalpajñāne viruddhamavabhāsayati | kena prakāreṇa viruddham | āha ............... śuklatayā | sa tāṃ kathaṃ jānāti | ucyate śukla ityādi | tat śaṅkhavastu kadā asya prakāśitam | āha tadābhāsa iti | nanu kālabhedena tathābhātaṃ, tat kena anayorvirodhaḥ, sakṛdābhāsahetukastu virodhaḥ | hetau śatā | nanu kālabhedena anubhavo vṛttaḥ, tat sakṛdābhāsatvamadhunā kutastyam | āha- yat taddvārabhūtamābhāsadvayaṃ, tadanyonyāpekṣaṃ prakāśate | kutaḥ iti cet, vastuta aikyāt | yadeva pītamiti prakāśeta, tadeva śuklamiti prakāśate yataḥ | nanu iyatā api kathaṃ virodha ityāśaṅkya tatsamarthanāya hetumāha yatraiva ityādi virodhāt ityantam | nanu etāvatā virodho bādhe.....(?) virodhe ca ekāśrayatvamidamityavaṣṭambhena dvayorutpattau virodhonmīlanāt, tat punarapi na ekapramātṛkṛtyaṃ kiñcit pradarśitamityāśaṅkya āha eṣa iti | virodhasya kāraṇaṃ yadekāśrayatvaṃ, tat sati ekasmin pramātari jñeyaṃ, natu asati | atraiva dṛṣṭāntadvayamāha yathā iti | ghaṭapaṭayoreko deśo gṛhādiḥ, tena prātipadikārthā eva śuddhaḥ sahasaṃvedane'pi gṛhītā iti vibhaktyantarārthaprāṇe jñāteye pramātureva prabhāvaḥ,- iti āloke'pi ghaṭābhāve atra bhūtale ityaṃśe pramātṛprabhāvaṃ vinā nāsti gatyantaram | nanu iyatā virodhaḥ samarthitaḥ, tathāpitu kiñcideva bādhakamiti kiṃkṛto niyamaḥ | tatra āha evaṃca iti śuktikājñānaṃ svasaṃvedanapatitaṃ, śuktikayā arthakriyā kṛtā,- iti jñānaṃ yataḥ upacīyate, tataḥ śuktikājñānaṃ balavat bhūtamarthakriyājñānānupraveśaśūnyābhāvaparidurbalaṃ tat svasaṃvedanapatitameva rajatabodhaṃ (page 404) bādhate tadvimarśamunmūlayat | nanu kimatra saṃvādabalena | āha nahi iti | śavalasya iti himarajatamakkolatrapuśakalakādisaṃvidāndolanacitrasya | ata eva iti yataḥ parataḥ saṃvādo, natu tadaiva; tasmāt so'pi ekapramātṛtattvādhīnaḥ | tatra iti pramātari bhāvābhāsau śuktikālakṣaṇau na virudhyete yataḥ | evaṃhi tatra tau viśrāmyataḥ- yā śuktikā mayā dṛṣṭā saiva iyaṃ adhunā arthakriyāyāṃ pravṛttā- iti | tena virodhamupakrame, saṃvādaṃ niṣṭhāyāṃ yāvadeva bādhyabādhakabhāvo'pekṣate tāvat virodhasaṃvādo yaḥ pramātraikyanibandhanatvāt, so'pi pramātrāyattaḥ eveti sthitam | yadadhīnabhāvādhīnaṃ yat bhāvāntaraṃ, tat tatsannidhāveva bhavati dhūma iva kāṣṭhādisāmagryadhīnavahnyāyattaḥ; tathā ca pramātrekatādhīnavirodhasaṃbādabodhādhīno bādhavyavahāraḥ iti [iti bhāvaḥ kha. |] svabhāvaḥ, vipakṣe [vikṣepe ca ga. |] ca ākasmikatvaprasaṅgato vyāptiḥ || 13 || etadupasaṃharan vyavahārāntaramapi samanvayarūpatvāt satyeva pramātari bhavati, na anyathā,- iti darśayati sūtreṇa itthamatyarthabhinnārthāvabhāsakhacite vibhau | samalo vimalo vāpi vyavahāro'nubhūyate || 14 || tattadvibhinna................................................ | (1|7|2) ityādisūtradvayadarśitānvayavyatirekarūpeṇa upapattiprakāreṇa sūtrāntaranirūpitakāryakāraṇabhāvādyudāharaṇaprakāreṇa ca idamāyātam- yaḥ kila vibhau deśakālānavacchinnasaṃvedanasāre bhagavati svatantre māyāśakyupakalpitacidabhedākhyātisārabhedamātraparamārthaiḥ pratibimbakalpatayā anatiriktairapi atiriktābhāsairarthairnīlasukhādibhiḥ khacite svarūpānanyathābhāvena uparakte viśrāntaḥ sarvo (page 405) vyavahāro dṛḍhena anubhavapramāṇena niścīyate; sa dvidhā-samalo māyāndhānāṃ krayavikrayavivādādiḥ, nirmalaḥ pratyabhijñātātmaparamārthānāṃ pārameśarūpāveśalābhāt viśeṣadṛśi vīreśavyapadeśānāṃ, natu lākulādipaśūnāṃ; vidyeśvaraprabhṛtīnāṃ dīkṣitaparyantānāṃ śuddhātmanāmupadeśa- dīkṣānityanaimittikādyanuṣṭhānadhyānasamādhānādivyavahāraḥ, yadyapi tatrāpi yāvanmalaśeṣāvasthānaṃ māyāvyāpārāvigalanādataśca tathā yena vyavahārarūpatā sā hi bhedābhedaprāṇitasamanvayātmā sarvathā bhedatirodhau tirodhīyate eva, tathāpi pratyabhijñātayāvatparamātmanāṃ sa vyavahāraḥ svaparātmani malaśodhanabodhanaikadhanatvāt vimala eva yuktaḥ | tathā jñāninām iti vṛttau samastaṃ padam | saṃbhāvyate iti vṛttāvuktaṃ mūḍhānāṃ jhaṭiti tathābhimānābhāve'pi uktopadeśapariśīlanadiśā prakāśate eva ayamarthaḥ iti darśayitum | taduktaṃ śivavijñānopaniṣadi grāhyagrāhakasaṃvittiḥ sāmānyā sarvadehinām | yogināṃ tu viśeṣo'yaṃ saṃbandhe sāvadhānatā || (vi. bhai. 106) iti | kevalam iti satyapi sārvatrike māyāvyāpāre idamadhikamityarthaḥ | siddhaḥ samayyādigurvantāḥ, śuddhātmāno niṣkalāḥ, vidyeśvarāḥ anantabhaṭṭārakādyā mantramaheśvarāḥ, mantreśvarāḥ aṅguṣṭhamātraprabhṛtayaḥ, ādigrahaṇāt mantrāḥ, te ca parameśvaropadeśalābhe sati jñātaparamātmasvarūpā iti mantavyāḥ, yaduktam ...........................'ghorātparamātmanaḥ | iti, natu lākulādidṛśi iva paśurūpāḥ | tadarthameva siddhaśabda eṣāṃ viśeṣaṇam, tadāca ādiśabdenaiva niṣkalātmano grahaṇam, śivabhaṭṭārakasya tu na anyā pṛthak vyavahartṛtā, sarvavyavahārāṇāṃ (page 406) sa viśrāntipadamiti nirūpyate | māyāndhāstu sakalapralayākalavijñānākalāḥ, teṣāṃ samalo vyavahāraḥ | yadāgamaḥ avasthātritaye'pyasmiṃstirobhāvanaśīlayā | śivaśaktyā samākrāntāḥ prakurvanti viceṣṭitam || (mā. vi. 1|36) iti | kevalamityādinā saṃbhāvyate iti vṛttigataṃ vivṛṇoti | iti śivam || 14 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitā- yāmīśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ śaktivargaikāśrayavimarśaḥ saptamaḥ || 7 || atha aṣṭamo vimarśaḥ | pūrvaṃ yadanuttaramamṛtabhūmimāsādya saptamīṃ kalanām | viśrāmyati tatpraṇamāmyamṛtāṅgadaṃ parānandi || evaṃ jñānasmṛtyapohanaśaktimāneko'ntaḥkṛtānantaviśvarūpaḥ, - itīyat vitatya upapāditam | adhunā maheśvara iti nirṇetavyam | tatra māheśvaryaṃ jñānaviṣayaṃ kriyāviṣayaṃ ca, ādyamatraiva jñānādhikāre nirṇīyate | evaṃ jñātā prakṛtitaḥ pratyayataśca nirṇīto bhavati | tatra jñānaṃ nāma saṃvedanamahamiti yat, tadeva svayaṃbheditābhāsoparāgarūṣaṇāsaṅkucitamucyate | tataśca ābhāsavarge yat svātantryaṃ, tadeva jñānaviṣayaṃ māheśvaraṃ nirṇetuṃ tātkālikākṣa.......................................... | ityādinā ......................... śuddhe jñānakriye yataḥ | ityantena ślokaikādaśakena vimarśāntaramārabhyate | tatra ābhāsāntaramābhāso'pekṣate kaścit, kaścit na tathā,- iti ślokena uktvā, tathāpi sa eka eva ābhāsa iti ślokāntareṇa ucyate, arthakriyābhāso'pi tathaiva ābhāsaniyata iti dvayena, kutra ābhāse sā arthakriyeti dvayena, ābhāsāntaravaicitrye bhittikalpamāntaratvamiti ślokena, bāhyatvaṃ svarūpato vibhāgataśca dvayena, jñānādiśaktyāśrayasya upasaṃhāraḥ ekena, maheśvaratvamupasaṃharatā bhāvikriyādhikāropakṣepa ekena,- iti tātparyam | atha pratisūtramarthanirūpaṇam | uktamidaṃ parameśvaraniṣṭha eva sarvo vyavahāra iti | tatra syādāśaṅkā- vyavahārasya anuprāṇaka eka eva, nahi tadatiriktaṃ vyavahārasya kimapi nijaṃ tattvamasti, tataśca sphuṭatvā- (page 408) sphuṭatvaprāyapracuravaicitryacarcāvicāre nimittaṃ na labhyate-iti | tāmapāsitumucyate tātkālikākṣasāmakṣyasāpekṣāḥ kevalaṃ kvacit | ābhāsā anyathānyatra tvandhāndhatamasādiṣu || 1 || vyavahāro bhagavati sarva iti satyamidam, tatra vaktavyāntaramucyate,- iti kevalapadam | tatkālabhavaṃ nikaṭavarti yadakṣasāmakṣyamaindriyakādi pratyakṣaṃ, tadapekṣamāṇāstatsaṃskārabalotthitā ghaṭo'yamityādyā ābhāsāḥ pratyakṣasamanantarabhāvini vikalpavyavahāre anyatra tu andhādivyavahāre anyathā iti na tātkālikamakṣasāmakṣyamapekṣante ciravṛttasaṃskārotthāpitāstadā te ābhāsā ityarthaḥ | jātinayanahīnasya api rūpamityābhāso janmāntarapratyakṣasaṃskāraja eva tatra ciravṛttatvena tathāsmaraṇāt, aṇūnāmucyatāṃ nāma svatantratā nijābhāsabahiṣkaraṇaviṣayā teṣām iti vikalpanātmakavyavahāraviṣayāṇām | ta eva ca iti ye pratyabhijñātātmanāṃ mahāmantreśvaraprabhṛtīnāṃ sadaivāhamitibhāsanaviṣayāḥ, natu anye ke'pi iti ye niyatiśaktyā tadviṣayatayā niyamitāḥ; te ca ahantāpade pramātṛbhuvi viśrāntā vyavahārāya bhavanti,- iti śeṣaḥ | vyavahāraśabdeneti vṛttigatena | prādhānyena iti | tadāyatto hi abhidhānātmā paro vyavahāraḥ || 1 || ataśca idaṃ jātamityāha viśeṣo'rthāvabhasasya sattāyāṃ na punaḥ kvacit | vikalpeṣu bhavedbhāvibhavadbhūtārthagāmiṣu || 2 || iyatyapi vaicitrye arthāvabhāsasya traikālikavastuviṣayavikalpagocarapatitasya api sattāyāṃ prakāśamānataikasāre vidyamānatve naiva (page 409) kaścit viśeṣo'hamityāmarśena sadātanaprakāśatvāt | tataśca nīlaṃ paśyāmi utprekṣe smarāmīti eka eva nīlābhāso darśanādau | evaṃ darśanābhāso'pi eka eva pītādau | tathā utprekṣādyābhāsāḥ, teṣāṃ saṃyojanaviyojanavaicitryāt māyāpramātṛṣu bhagavacchaktyupakalpitasasphuṭāsphuṭādivyavahāravaicitryasiddhiriti uktam iti kevalaṃ bhinnasaṃvedya....................... | (1|5|21) ityādau | eṣām iti vikalpyānāmarthānāṃ saṃskāralakṣaṇaḥ saṃskāranāmā pratibhāsa ābhāso'styeva | saṃskāratā ca yadyapi na atyantamahantāpadaṃ, varaṇamayatā hi sā; tathāpihi saṃsāriṇāṃ tanmukhena ābhāsānāmahantā sphuṭopadeśā,- ityevamuktam | nanu kasmādasau na bhāti | bhātyevetyāha tasya ca iti | prāk iti svāminaśca..................................... | (1|5|80) ityādyuddeśeṣu | bahiṣkāryaḥ iti ahantaikātmanastathāvaraṇakāriṇaḥ padādidamitibhāsanīya ityarthaḥ || 2 || nanu sukhādiṣu kā vārtā teṣu bāhyapratyakṣābhāvāt, tadāca sukhatatsādhanādyābhāse sthite sarvo niḥsamīha eva syādityāśaṅkya āha sukhādiṣu ca saukhyādihetuṣvapi ca vastuṣu | avabhāsasya sadbhave'pyatītatvāt tathā sthitiḥ || 3 || nanu te ābhāsāḥ sukhādirūpāḥ santi ahantayā, tatkathamatītāḥ | satyaṃ, vartamānā apitu te tasyāṃ na bhavanti | tadāha kālānavacchinna iti | nanu evamidantāpekṣāyāṃ bhāvino'pi kasmāt na ucyate | āha pūrvam iti | nahi kaścit sukhādyābhāso'sti yaḥ pūrvaṃ na abhavadantato janmāntare'pi vṛttatvādasyeti vastucintāyāmatītatvameva asya ucitam | nanu (page 410) ahantābhuvi yaḥ sadbhāvaḥ, iyaṃ kiṃ na vartamānatā | satyamevam | atra hetuḥ bāhyānāmeva iti | yadetaduktaṃ pūrvamuditāpi vṛttau āha iti saṅgatiḥ | tadānīm ityanena hi vartamānatā bāhyaniṣṭhaiva,- iti darśitam | buddhimayaḥ iti grāhaka iti śeṣaḥ | grāhakarūpānāveśe hi hlādādyayoga iti uktam | nanu ābhāsaścedasti, kimatra vartamānatayā | āha niyati iti | anyadā iti bāhyatvena atītatve | tadātvaṃ vartamānatā || 3 || vartamānābhāsādarthakriyetyetadeva darśayati sūtreṇa gāḍhamullikhyamāne tu vikalpena sukhādike | tathā sthitistathaiva syāt sphuṭamasyopalakṣaṇāt || 4 || nirantarotprekṣyamāṇe sukhādāvatīte'pi yā paryante tathā sthitiḥ atyantāhlādādirūpatayā, sā tena prakāreṇa hetunā bhavati | hetuhetumatorliṅ | nahi tadā asau smaryamāṇaḥ, apitu vartamāna eva sukhādyābhāsaḥ | smaryamāṇasya vikalpyatvena asphuṭābhāsatvaṃ hi ucitam | yathāha tatra viplavo'nyo vikalpaṃ sphuṭayati................ | iti | ayaṃ ca tadā sphuṭābhāsa eva | kutaścit iti vyadhikaraṇatayā pañcamyarthaṃ vyācaṣṭe upadeśa ityādinā āhitam ityantena | kandasauṣumṇapadādyanupraveśaḥ upadeśaviśeṣaḥ, āsaṅgo'nurāgaḥ, anyo heturadṛṣṭādiḥ | pratyupasthāpyate iti vartamānābhāsīkriyate na sragādinā | svatantragrahaṇaṃ smaraṇanirākaraṇāya, vikalpatāyāmapi sphuṭāndhasya avirodho vimarśasāratvāt saṃvedanasthiteriti uktameva | nanu evaṃ kiṃ tatra smaraṇena | ucyate kevalam iti | atīta iti sukhavikalpanaṃ, tat na pūrvakam, ata eva āha anubhūta ityādi | tasya sukhavikalpasya (page 411) prācyaṃ tat sukhaṃ na viṣayaḥ ityarthaḥ | nanu smaraṇavikalpena viṣayo'sya cet dattaḥ, tarhi kathaṃ na atītaviṣayatā,- ityāha tadānīṃ ca iti | sukhābhāsalakṣaṇaṃ yat sāmānyasmaraṇena upasthāpitaṃ, tadeva yataḥ sphuṭīkaroti nirantaro vikalpaḥ, prācyāṃstu deśakālapramātrantarasācivyādīn na ādriyate; tataḥ pūrvarūpatāpramukhīkāre'pi tadapahastanaṃ jātameva | tacca iti sukhādi ullikhyamānaṃ kāryakāri na veti tāvadāstām, abhūtasya api pṛthivīkṛtsnāśubhādeḥ, bhāvitasya api astu tāvadasatyatvaṃ, sukhādestu yāvatī arthakriyā vivakṣitā, sā pūrṇaiva,- iti na atra asatyadhiyā api bhramitavyam || 4 || yaduktaṃ sarvadāntaḥ santaḥ iti, tatra dūṣaṇaṃ parakīyamarthakriyākāritaiva sattvamityāśayena yat; tadāśaṅkya abhyupagamya parihartuṃ sūtramavatārayati bhāvābhāvāvabhāsānāṃ bāhyatopādhiriṣyate | nātmā sattā tatasteṣāmāntarāṇāṃ satāṃ sadā || 5 || yadyapi iti | tathaivaca iti arthakriyākāritvena | syuḥ iti lokaprasiddhyā saṃbhāvyamānametat, asmākamapi na atyantamasaṃmatamityabhyupagamaṃ sūcayati | pramātṛrūpatayā sadbhāve yadyapi na arthakriyākāriṇaḥ iti apiśabdaḥ | bhāvarūpāṇāmabhāvātmanāṃ ca ābhāsānāṃ bāhyatā nāma na ātmā [ātmānamapi tu ga. |] svarūpam, apitu ābhāsāntarasvabhāvā asau upādhiḥ uparāganimittaṃ viśeṣaṇam, yata evaṃ, tatasteṣām ābhāsānāmāntaratvena sadātanī sattā iti | nanu ābhāsāḥ santu ataḥ, arthāstu tathā katham | atra brūte ābhāsā eva iti vicchedavanto bāhyatābhūmau, antastu na (page 412) tathā ye te eva ābhāsā arthāḥ | atra heturbodhādabhinnā yataḥ | tato bhede hi na prakāśeran,- iti nirūpitam | nanu evaṃ vṛttāvābhāsānāṃ bhāvābhāvā viṣayatvena kathamuktāḥ | ucyate kevalam iti | atyantābhede satyaṃ nāsti viṣayaviṣayitā, sa tu iha nāsti māyāśaktikṛtyasya bodhāt vyatirekasya nirbhāsāt | nanu bhāveṣu iyamastu cintā, abhāve tu tuccharūpe kathaṃ, imau bodhāt vyatirekāvyatirekau kathaṃca na syātām | nanu tuccharūpatvādeva, naiva svarūpeṇa abhāvastuccharūpaḥ, ghaṭasya hi asau tucchatā- ghaṭo [ghaṭeneti ga. |] neti, tat ghaṭa eva tathābhūtaḥ, ata eva na paṭo ghaṭasya bhāvaḥ | nahi paṭo ghaṭasya [ghaṭastu ga. |] kiñcit | nanu ghaṭasyāpi kiṃ tucchatā kiñcit | evametat | na kiñcit cet tat ghaṭasya kathaṃ [kiṃ kha. |] tarhi ghaṭastucchaḥ | prāgabhāvātyantābhāvapradhvaṃsābhāveṣu ca lokasya dhanadāraparicchadādigateṣu vairasyātiśayo dṛśyate | sa na syāt nakiñcidrūpasya abhāvasya viśeṣāyogāt | anena arthakriyāyogādapi sattvaṃ bruvāṇaḥ kṛtottaro mantavyaḥ | bhāvo hi tatra arthakriyāṃ na karoti,- itīyati ukte sa mā nāma tāṃ kārṣīt, duḥkhaṃ tu kutaḥ | tadarthakriyābhāvāditi cet, tasya asya suktasya smarāmaḥ tathāpi svārthāndhe niravadhikamāndhyaṃ [niravadhi sākṣyaṃ ga. |] vijayate | iti | tasmādabhāvo'pi vastveva | tathāca janakatayā pratikarmavyavasthāvādināmapi yogijñānamatītānāgataviṣayaṃ yaducyate, tatra te vicitrāḥ prāgabhāvāḥ pradhvaṃsābhāvāśca janakatvena mantavyāḥ- ghaṭapradhvaṃsa itaḥ [iti ga. |] prabhṛti utpannaḥ, ayaṃ paṭaprāgabhāva etadavadhirbhaviṣyati- iti | arvāgdṛśāṃ hi te bhāvāḥ pratiyogisamullekhamantareṇa (page 413) vicitrā na bhānti nirguṇa iva prathamakṣaṇe dravyam | sarvajñānāṃ tu yat yat nijena rūpeṇa samasti, tat tat vijñānena svajanyena anyajanyena vā avabhāsyate,- iti na atyantādbhutam | asmanmate tu prakāśanamātrasāratvaṃ bhāvānāṃ rūpamiti nīlasukhādereva na- ityamunā rūpeṇa prakāśanādabhāvātmakamapi rūpaṃ na nāsti | nahi niyataṃ kiñcidasya vapuḥ, ata eva ekaikatrāpi ṣaṭtriṃśadātmatā........................ | iti uktam | tadayaṃ bhāvaḥ ā bāhyāt rūpāt sarvarūpatāṃ svīkurvāṇaḥ śūnyātiśunyadaśāyāmupalīya saṃvidrūpaśivātmanā prathate iti vitatātmaiva | tadayaṃ abhāvābhāso'pi pāramārthika eva | nanu evaṃ bhāvā ete syuḥ, satyaṃ syuryadi bhavanarūpeṇa ābhāseran | ghaṭo na bhavatītyādivapuṣā tu nirbhāsamānā yadi bhāvāḥ, tarhi nīlamapi nirbhāsamānaṃ kiṃ na pītaṃ bhavet | tasmādabhāvā api viṣayā eva, kevalaṃ ghaṭa iti vidhirūpatā prakāśaṃ prati anulomatayā vartate,- iti bhāvāḥ santi prakāśante iti teṣāṃ sattā ucyate | ghaṭo na bhavati na prakāśate iti prakāśaṃ prati anānulomyamāviṣkaroti abhāvaḥ | naca asya tadasti prakāśa eva viśramaṇāditi nañarthātmā ayaṃ saṃvidvilāsena āvirbhāvito na kiñciditi nirūpitaḥ iti āstāṃ tāvat | śaśaviṣāṇaśabdena api abhāvaśabdaḥ saṃbandhanīyaḥ | śaśaviṣāṇaṃ na bhavati,- ityevaṃbhūto hi atyantābhāvaḥ, na bhavatītyetadrūpāyoge tu ghaṭaḥ paṭa itivat sāṅkalpikameva śaśaviṣāṇaṃ, natu abhāvaḥ | te tu iti abhāvāḥ sphuranti iti pratyavamarśasāraniścayātmanā | etacca saṃsārijanaṃ pratītiprācyuryaṃ ca apekṣya ucyate | tatraiva hi deśe prākpradhvaṃsātyantābhāvasahasrāṇi na sarvadā vimṛśyamānatayā (page 414) bhānti, tathābhāsanameva sattvam | athavā te tu iti ubhaye'pi bhāvābhāvāḥ pratyavamṛśyante | abhāvā api hi bhāvavadeva ekagocaratve'pi kṛmisarvajñādipramātṛgocarā eva | atra vyākhyāne tuśabdo na samarthitaḥ samarthitaśca | yo hi saugatamubhayamaviśiṣṭaṃ na icchati, tasya eṣa viśeṣo dyotitaḥ | yadi manyate- niścayātmakapratyavamarśābhidhāne vikalpamātrasāro'yamabhāvaḥ- iti, tarhi bhāvo'pi evameveti | etadupasaṃharati tat iti tasmāt | bāhyābhāve'pi iti vicchedena yat bāhyatvaṃ tadabhāve'pi | tadāca nīlaṃ sukhamityamunā rūpeṇa bhāsanamasti eva | nahi uparañjake nīle rājani vā asiddhake kiñcidutpalābhāsasya narābhāsasya vā | idamidānīmanena janitaṃ nīlaṃ sukhaṃ vā,- iti ābhāsavargamelanamadaḥ | tadanyonyaviyoge'pi na kiñcidābhāsānāṃ svarūpato vṛttamiti ābhāsātmanā sadā santaḥ padārthāḥ, ābhāsamātratvaṃ ca atra tadavasthaucityamiti mantavyaṃ, natu ahantāśeṣatvaṃ, tathā sati hi yāvatsaṃskārānuvṛtti iti na brūyāt | sārvakālikaṃ hi tat | grāhyatayā iti āvarakatāmasāvabhāsāpasāraṇāditi bhāvaḥ | anyeṣāṃ tu iti smartavyavyatirekiṇāṃ manorājyavikalpādau pramāturbhedena sphuratāmapi bahīrūpatā loke siddheti śeṣaḥ | kutaḥ iti cet, āha hetutrayaṃ prasiddha ityādi | yadyapi sukhādikaṃ gavādayaḥ kurvate eva, tathāpi tṛptipittaśamanādyarthakriyāntaraparamparānubandhi dehādikāryamanyagavyādiprasiddhena vidadhati | sukhādīnāṃ tu prakāśamātrarūpaiva [mātre rūpaiva ga. |] arthakriyā | nanu ca ābhāsā viṣayāḥ, yato grāhyāḥ; tat kathaṃ teṣāṃ vṛttau bahuvrīhiṇā (page 415) viṣayitvaṃ darśitam | tatra āha manogrāhyāṇām iti | te hi bodhalagnā bodhapratibimbitā ākārāḥ, tato bhedena api bhānto na bodhāt tattvato'nye iti pramāṇatayā viṣayitvameṣāṃ na ucitam [ucitaṃ kha. |], kintu nijanijarūpe bāhyākāre nīlābhāsasya nīla iva | yadvakṣyate ....................ṣo'pi svābhāso'bhinavodayaḥ | (2|3|1) iti, anyatrāpi bhāvyaṃ [bhāvyante ga. |] tenātmanā..................... | iti | saṃskāracitre pramātari tu ahantaikarasāḥ santu sarvatra sarve viṣayiṇaḥ .....................ṇīlābhāsamayo'pica | pramātā pītaharitādi na na viṣayaṃ prati | vikalpayannapyekārthaṃ yato'nyadapi paśyati || itinyāyena | tato'tra ahantāmayatvaṃ saṃskārapuñja.........vikalpyanīlābhāsaḥ śuddhavimṛśyapītābhāsaḥ pīto'rtha iti pañca ābhāsadaśāḥ | atra iti vṛttau | apekṣāmeva laukikaprasiddhirūpāṃ darśayati tatohi iti | ādipadena prasiddhikāraṇaṃ pramātrantarasādhāraṇyaṃ ca saṃgṛhītam | saṃskāra iti tamasācchāditāḥ | sarvathā iti te prṭhagapi na vedyā yena pramāturbahirbhūtā bhaveyuḥ, idamityaṃśena bāhyā eva, tathaiva sarvakālānuvṛttireṣāṃ, ahantāmātratve tu na kālakalanā, nāpi saṃskāratā kācit | nanu evaṃ svatantratayā vikalpyamānebhyaḥ smaryamāṇānāṃ ko bhedaḥ | ucyate grāhyatayā iti ...........śeṣāya, teṣāṃ hi pūrvakāla eva pramātṛsādhāraṇyādi trayamavasīyate,- iti tadātanaṃ bāhyatvaṃ na na sphurati | bhrāntirūpāṇāṃ tu iti dvicandrarajatādīnām, teṣāṃ tu bāhyatāvasāye (page 416) satyeva na bāhyatā, manorājyādau tu sā nāstyeva,- iti viśeṣaḥ | ubhayathā iti grāhyatayā bāhyatayā ca | etat saṃkṣepeṇa āha tadevam iti | āntaratvaṃ dvidhā ahantayā saṃskāratayā, ca, grāhyatvaṃ dvidhā pramāṇatayā nīle prameya eva nīlābhāsasya prameyatayaiva svatantravikalpe | bāhyatvaṃ satyāsatyatvena kālabhedena ca ṣoḍhā, etaccatuṣṭayaṃ pūrvāvyabhicāri uttarottarakaṃ mantavyam | svarūpameva ca iti āntaratvaṃ, tat hi prakāśāvyatirekitvaṃ prakāśamānatvamavikalpitaṃ bhāvānāṃ rūpam | tacca iti āntaraṃ svarūpaṃ yathāyogaṃ grāhyatayā grāhyatvabāhyatvābhyāṃ ca yadā avacchinnamuparaktaṃ bhavati, tadā ayaṃ bhedaḥ | ko'sau | āha- bhrāntisvatantravikalpanādau grāhyaṃ bhavati, na bāhyam | tatkālenaiva yogāt iti asādhāraṇyādihetutrayopalakṣaṇametat | smaraṇe ādipadāt sukhādigāḍhasaṅkalpe ca bāhyatā api asti smṛtau svakāla iva sādhāraṇyādisaṃbhavāt [sadbhāvāt ga. |] sukhādeśca tāvataiva prakāśamātreṇa sphuṭena bāhyatvāt | pratyakṣe ca iti nīlādau | tatra hi sādhāraṇyādihetudvayamastyeva | tat iti svarūpam | kālānavacchedāt iti sārvakālikatvādakālakalitatvāccetyarthaḥ | tathaiva tat iti svarūpatayaiva anupahatayā śuddhayā tatsvarūpaṃ vartate ityarthaḥ | evaṃ bāhyatvena prameyatā, grāhyatvena pramāṇatayāpi saṃskāratayā āntaratve pramātṛtā māyīyā, ahantayā śuddhayā āntaratve parameśvaratā, tatastathaiva prasaraḥ ityevamābhāsātmakaviśvaśarīraṃ saṃvedanam | tatra buddhipade tamasācchāditatvena avasthānaṃ tasya āntaratvam, yasya uttarakālaṃ sphuṭatayā smaraṇaṃ bhaviṣyati prakṛtipade, yasya idamityeva asphuṭatayā māyāpade, yasya tayā (page 317) vināpitu saṃskāraparipāke [rapāke ga. |] sati kālāntaravyavadhinā vṛttilābhāt, mantrādibhūmau tu sadāśivāntāyāmahantāsāmānādhikaraṇyena samaviṣamatāvicitreṇa, śrīśivabhaṭaṭārakapade tu ahantaikanimagnatvena,- iti āntarasya viśeṣā vakṣyante āgamādhikāre | te tu iha sūcitāḥ tatpade iti tathaiva iti ca sāmānyoktyā | evaṃ bhedān vicārya prakṛtamupasaṃharati tadevam iti śaṅkanīyaḥ iti natu asāvasti aniṣedhyatvāt [asyaniṣe kha. |] svarūpasyeti bhāvaḥ | atra paro bāhyatvaṃ na upādhiḥ, apitu svarūpameva,- iti upapādayitumupakramate nanu iti | asattāvaiparītyena sattā upapādanīyeti darśayati prakhyā iti | tacca iti prakhyādiviṣayatvam | sarveṣāṃ iti, natu bāhyānāmeveti ākūtam | nanu evaṃ kathaṃ bāhya eva ghaṭe lokasya sattvavyavahāraḥ, na āntaragrāhyayoḥ saṃskāravikalpātmanoḥ | atra āha bāhyatā ca iti | ata eva iti yato lokasya arthakriyāparamparānubandhikāryaviśeṣakāritvameva sattvamiti saṃmatam, putre'pi akāryakṛti aputravyavahārasya avāstavasya api pravartanādanyairaṅgīkaraṇācca | tato hetorabhāvābhāso yo ghaṭādeḥ, sa laukikodakāharaṇādikāribāhyendriyasaṃvedyarūpaniṣedhastato bāhyo ghaṭo na bhavati,- ityanena rūpeṇa sa ghaṭābhāsa eva ghaṭasya abhāvaḥ iti uktaḥ | nanu asti evaṃ prākpradhvaṃsetaretarābhāveṣu niṣedhyabhāvāt, atyantābhāve tu katham | tatra api saṃbhavatyeva ayaṃ prakāraḥ iti vaktuṃ krameṇa atyantābhāvānudāharati śaśaviṣāṇādeḥ ityādinā | atra hi khapuṣpādivilakṣaṇaṃ buddau śaśaviṣāṇaṃ bhātyeva | udāharaṇāntaramāha bāhyatva ityādi | sattā syādeva iti tatra api śuddhamiva (page 418) paryante saṃvedanamahamiti yat, tadeva vikalpyamānatayā samastabhedāvabhasanātmakasṛṣṭimūlabhūtaṃ bhāvavyatiriktaṃ māyayā pṛthak sṛṣṭaṃ sarvātmanā grāhyādibhī rūpairabhāvaḥ ityevaṃ buddhau vikalpyatāṃ pratipadyate eva | ata eva iti yataḥ prakhyopākhyāyonitvopayogi pāramārthikamāntaraṃ rūpaṃ sarvātmanā niṣeddhuṃ na śakyam | anyamudāharati ṣaṣṭhe'pi iti | kathañcit iti yathā pañcabhyo'kṣebhyo vyatiriktaṃ ṣaṣṭhamindriyaṃ manaḥ, tathā śabdādibāhyaviṣayapañcakātirikto bāhyaḥ ṣaṣṭho vikalpaḥ | ata eva rūpamiti iti sparśagandharasaśabdātiriktaṃ kimapi astīti | ata eva āgame bhāva eva ayamabhāva iti darśitaṃ yo'śūnyaḥ śūnya ityuktaḥ.................................. | ityādinā || 5 || nanu eṣāmavāntarāntaratvagrāhyatvabāhyatvāvasthāsu svasamucitā kācidarthakriyā dṛśyate bhāvānāṃ smṛtiharṣāliṅganādikā iva kāntābhāsasya, pramātṛtādātmyalakṣaṇe punarāntaratve keva arthakriyā | atra uttaramāha sūtreṇa āntaratvātpramātraikye naiṣāṃ bhedanibandhanā | arthakriyāpi bāhyatve sā bhinnābhāsabhedataḥ || 6 || pramātraikyanimittakaṃ yadāntaratvaṃ, tato hetoreṣāṃ bhāvānāṃ na kācidarthakriyā | sā hi pramāturanyonyataśca bhede sati bhavantī kāraṇaviruddhe tasmādabhede sati kathaṃ syāt | tathāhi [tathāpi kha. |] sā arthakriyā niyataiva ābhāsaviśeṣe | bāhyāpi hi kāntā na harṣāya āliṅgyamānatādyābhāsāntarasaṃbhedavandhyatāyāmā- bhāsaniṣṭhatvādeva ca arthakriyāyāḥ, ābhāsa eva vastu,- iti parasyāpi yuktamupagantum, (page 419) na mṛdaḥ saṃsthānaṃ, na kulālāt mṛdrūpatā,- iti anvayavyatirekasiddhaṃ kāryakāraṇabhāvamācakṣāṇānāmābhāsānāmābhāsā eva vastutayā upagamyāḥ kalpitavyāvṛttiniṣṭhatvādanvayavyatirekayoriti alamavāntareṇa | tadāca iti saṃsāriṇāmantaravasthāne | parameśasya ca saṃsāriṇāmantaravasthāne nidarśanadvāreṇa heturdarśitaḥ māyāpramātari ityādinā | tatra bhagavaddaśāyāṃ tadaikyāt tasya yat sarvakartṛtvaṃ, tadeva teṣāṃ; māyāpramātṛtāsaṃskārarūpatāvasthitau tu māyāpramāturyāvatkartavyaṃ, tāvadeva sarvamiti ucyate | tāvatsaṃskāravaicitryacitrito hi brahmādikrimiparyantaḥ pramātā tāvatsaṃskārocitameva vicitraṃ ceṣṭate | svasmāt iti ātmanaḥ pramātuḥ | kāryādabhinnaṃ sat yat kāraṇamucyate, tadeva ātmā svabhāvo yeṣām | evaṃ bhedanibandhadarśanāpi arthakriyā yā śaṅkitā, sā na bhavati bhedābhāvavatyāmāntaradaśāyāmityevamapiśabdaṃ vyākhyāya api bāhyatve sā bhinnā iti vyācaṣṭe yadāpi iti sati tasyāḥ iti ca arthakriyāparāmarśaḥ | co bhinnakramaḥ | na kevalaṃ grāhyatvabāhyatvādinā ābhāsasya bhedaḥ, yāvat deśādibhirapi | deśamudāharati deśa ityādinā, kālaṃ smṛtau ityādinā | atra vidyamāna eva bāhye iti mantavyam | kālasyaiva uktasya atītasya vyatirekamudāharan vartamānakālasya arthakriyāntareṇa anvayaṃ darśayati, tatraivaca ākārabhedamapi upakṣiptamudāharati sphuṭāvabhāsaḥ ityuktyā | ābhāsabhedasya abhāvāśaṅkayā abhāvasaṃbhāvanayā parasya yā vimatirasti, sā rūpādāvukte na avataratīti tadupādānam | nanu āśaṅkāmātraṃ tat kasmāt sukhādīnāmābhāsabhedābhāvaḥ iti, vastu eva idaṃ na kasmāt, teṣāṃ hi buddhimātraṃ prati viṣayatā, (page 420) na bāhyārthaṃ prati; tat kathaṃ sphuṭāsphuṭādibhedaḥ | etadāśaṅkya pratisamādhatte teṣāmapitu iti | tathaiva iti bhedenetyarthaḥ || 6 || atra yadi kaścit brūyāt bāhyatvābhāsena bhāvasya upādhīyamānasya [upadhīyamānasya ga. |] tat viruddhamāntaratvaṃ kathaṃ syāt, tat kathamuktaṃ ................ṣattā tatasteṣāmāntarāṇāṃ satāṃ sadā | (1|8|5) iti; tadā asau pratyāyyate sūtreṇa cinmayatve'vabhāsānāmantareva sthitiḥ sadā | māyayābhāsamānānāṃ bāhyatvādbahirapyasau || 7 || nīlaṃ bhāsate iti pūrvasṛṣṭasya asya bhāsanaṃ na svarūpamapitu jñānameva, tacca jñātarīti ābhāsanadvāreṇa arthānāmāntaratā,- iti tātparyam | sadā iti bāhyatvonmukhatābhāse, tadabhāve ca ābhāsānāmantareva sthitiryataśca cinmayā ete nīlaprakāśādirūpāḥ, anyathāhi na prakāśeran vicchedāvabhāsane | svātantryalakṣaṇayā tu māyāśaktyā bāhyatvaṃ yadeṣāmābhāsyate, tadābhāsanātmakaṃ jñānarūpamālambya yā sthitirarthatayā; sā bahirapi antarapi | tadantaravabhāso'yaṃ bahiravabhāsanātmavijñānacitrasya pratyuta bhittikalpaḥ kathaṃ viruddhaḥ syāt nīlatvamiva akṣaṇikarūpamapi kṣaṇikatvasya | atra hi kalpitavyāvṛttimātrataḥ kalpitānyonyaparihāro na pāramārthika iti sūtrārthaḥ | āntaratva iti virodhasaṃbhāvanāspadamiti ākūtam | anubhava iti bāhyā iva saṃskārātmāno'pitu upāvṛtā āntarā eva boddhṛmayā eva anyathā niḥsvarūpatvāpattireṣāmiti hi uktam | arthāḥ iti prameyarūpatvena arthyamānā bhavantīti yāvat | ābhāso'pi (page 421) iti pramātrabhedasāro'pi vastutastadarthabhedoparāgāt bhedamiva pratipadyamānaḥ pramāturdharmo jñānaṃ bodha iti vyavahriyate | ābhāsanaṃ yat vicchidyate tasya vyāpārabhāgo yaḥ, sa jñānamiti vibhaktaḥ; yastu siddhatābhāgaḥ, sa kiṃ jāyate ityāha bhedābhāsāḥ iti | cakāreṇa jñānatā arthatā ca yugapadunmiṣati,- ityāha teṣām iti ye pūrvaṃ pramātari abhedena pṛthak na kecidābhāsiṣata, teṣāṃ nīlādīnāṃ svopādhibhūtānāmābhāsādeva vastuto'svatantrāṇāmapi te nīlādyābhāsā abhimānamātrasāraṃ svātantryamāpādayanti utthāpayanti upagamayanti ca | tathāhi vyavaharati- bahiryadidaṃ nīlaṃ, tadeva ābhāsate iti | tata eva saugatairapi sārūpyasya sārūpyatā anumānādeva anyathānupapattivaśena sthāpyate, natu pratyakṣeṇa, nīlaṃ jñānamataḥ sārūpyarūpatayā bhāti | iti uktam | jaiminīyāśca prakaṭatāṃ tata eva arthadharmamāhuḥ | ata eva iti yato'bhimānamātrasāraṃ māyīyamābhāsate svātantryameṣāṃ nīlādīnām, tato vṛttau pāratantryameṣāṃ nirūpitam, svātantryaṃ tu na spṛṣṭamiti darśayati antarnīta iti svatantrasyaiva hi pradhānakriyāyāṃ tanniṣṭhavighnasaṃbhāvanānirāsopayogipraiṣādikriyāntaraviṣayaṃ pāratantryaṃ viṣaye'pi prasaratīva mukhyakriyārūpe, natu paramārthataḥ pradhānakriyāyāmasaṃbhavatsvātantryaḥ praiṣādibhirabhisaṃbadhyeta | nanu sūtrānusāreṇa vṛttau ābhāsyamāneṣu iti vaktavye prakāśamāneṣu iti kā vācoyuktiḥ | āha prakāśaśabdena iti | ābhāsanaṃ na prakāśarūpādadhikaṃ kiñciditi anena prakāśanakriyābhidhāyidhātuprakṛtikena spaṣṭīkṛtamiti tātparyam | natu svatantravikalpeṣu api nīlādayo vicchedena prakāśante, (page 422) tatrāpi ca māyāśaktivyāpāraḥ, vastutaśca cinmātratvaṃ samarthanīyaṃ, pratyuta tatparivarjanaṃ kimarthaṃ kṛtaṃ vṛttau pratyakṣapadena,- iti hṛdaye gṛhītvā nirūpayati svatantra iti prakāśane saṃbhavatīti saptamīpāṭhaḥ spaṣṭaḥ | prakāśanam iti tu saṃbhavati ityatraiva cchedaḥ, tathāpi iti ca uttaravākyaśeṣādhyāhāraḥ | pratyakṣīkṛtānāṃ nīlādīnāmaprasiddhaṃ yata āntaratvaṃ, tato mukhyatayā iti prayatnena teṣāmeva tat sādhyaṃ, natu ayatnasiddhasaṃvittādātmyānāṃ vikalpābhāsānām | etadeva darśayati vikalpeṣu punaḥ iti | ke'pi iti ye iyattārūpameva vikalpyamicchanti, na bāhyaṃ, nāpi anantarbahīrūpam | abhiniveśa iti āntaratvasādhanāyeti śeṣaḥ | sādhayiṣyate iti yata eṣāmāntaratvaṃ prasiddhaṃ, tato bāhyatā pratyuta prayatnena sādhayiṣyate vikalpe yo'yamullekha..................... | (1|8|8) iti sūtreṇa | athavā iti pūrvatra vyākhyāne bāhyendriyasākṣātkāraviṣaya eva ābhāsaḥ [avabhāsaḥ ka. |] pratyakṣaśabdena uktaḥ, atra tu sarva eva antarbahiṣkaraṇagocarā ābhāsā nijanijena vapuṣā sākṣādeva avabhāsamānā navanavarūpāśca yathāyathaṃ pratyakṣā eva,- iti pratyakṣatvasya avyabhicāre'pi yaḥ keṣāṃcidasatyatāṃ tata eva apratyakṣatāṃ manyate, tasya vyāmohakriyaiva pratyakṣaśabdena darśitā | nanu ābhāsamātrameva prakāśyamānānāṃ rūpaṃ, tat te kathaṃ bhedamarheyuryena saptamyā nirdiṣṭā,- ityāśaṅkāṃ pariharati cinmayasya iti | bhedena iti vyāpārarūpatodrecanena bhāvaviṣayeṇa ābhāsavyāpāra iti yāvat | nanu evamābhāsa āntara eva yuktaḥ, tat kathaṃ vṛttiḥ | bahirābhāsaḥ iti | atra āha nīlādīnām iti (page 423) tanniṣṭho'sāvābhāsastathā [tannirdiṣṭaḥ ga. |] ucyate | vicchedāt iti māyāgrāhakāpekṣāt | etadeva hetunā spaṣṭayati vastusthityā iti | teṣām iti prakāśāvyatirekabhājāmapi [prakāśyāvyati ga. |] avasāyāt iti māyāśaktikṛtāt māyāpramātṛmukhyavyāpārātmakāpohanapara- mārthādabhimānamātrāt grahaṇaṃ, natu prakāśavyatiriktatayā tato'vasāyabalāt | arthyate iti, viśeṣeṇa sinvanti badhnanti hṛdayamiti, pramīyante iti, ālambyante ityādinirvacanayogādarthādiśabdairvyapa- diśyante | apiśabdaṃ vyākhyātuṃ yā vṛttiḥ tadapi ityādikā, tāṃ vyākhyātumāha pratyakṣatve'pi iti | apyarthaḥ parasparāpekṣayā nirvahati,- ityāśayena bāhyatāvyavahāramanuvadannantaḥ- sthitatāmācaṣṭe, tadanuvāde'pica pratyakṣatayā prakāśābhedena prakāśamānatvamavāntarānuvādena āha | ubhayatrāpi ca pūrvoktahetūpajīvanaṃ tadevam ityanena karotīti yojanā | nīlādisaṃlagnaḥ iti māyāgrahaṇena tathābhāsamāno bodho vivekodaye tanmaya evetyarthaḥ | samarthitam iti arthabhedena jñānarūpatāyāṃ bhedaprādhānyāt yuktaṃ bahuvacanamiti manyate | nanu ābhāsanadvāreṇa arthā antaḥsthitāścet, tadā gañjagṛhamiva nīlādibhāvasahasrasaṅkulaṃ hṛdayamupalabhyate, kimucyate upalabhyeta yāvatā upalabhyate evetyāha antaḥsatām iti | aśeṣa evahi viśvāvabhāsastadā ahamiti aviśeṣeṇa ekātmatāmupagato bhāti | nanu bāhyatāvasare tarhi nīlatādivicitrabhāvaḥ kutaḥ | ita ityāha bahiṣkriyā iti | yat iti prathanaṃ parāmṛśyate, kartṛvācini api ākhyāte kriyāyā eva prādhānyāt yat tathā prathanaṃ teṣāṃ, tadeva karmaniṣṭhaṃ bahiṣkriyamāṇatvamiti yāvat | cinmayasya (page 424) yasya iti prakāśaikarūpasya arthasya iyameva nīlādirūpatā parasparaviviktākāratā yā grāhakāt bhinnatā | atraiva prasaṅgāt sisṛkṣādau ityapi vimṛśati | etasya uktasya prameyasya heturūpatayā upajīvanāya ata eva iti | nanu evaṃ prakāśatāyāṃ yadi adhikā nīlatā, sā tarhi aprakāśarūpā; na cet, kā nīlatā nāma, atra svasiddhenaiva dṛṣṭāntena paraṃ pratyāyayati prakāśasya iti | te iti nīlādayaḥ | dṛṣṭāntameva vyācaṣṭe paramāṇu ityādinā | yeṣām iti vaibhāṣikasautrāntikānām | tataḥ iti paramāṇusañcayāt | artha iti sanniveśo ghaṭaśarāvāderarthasya bhedamavabhāsayati, tataḥ paramāṇavastathābhāsamānāḥ sati avabhāse sanniveśadharmāṇaḥ pratīyante,- iti pratibhāsadharmatayā ukto vaibhāṣikaiḥ | kāṇādamate tu yadyapi mahattvaparimāṇātirikto na kaścidarthadharmaḥ sanniveśo digbhedasya apāramārthikasya aupādhikatvena anyonyāśrayacakrakānavasthopahatasya sanniveśotthāpakatvāyogāt, tathāpi avayavidravyaṃ tathābhūtameva jātamityetāvānasti palāyanaprakāraḥ ityāśayena paramāṇupuñjavādī na upanyastaḥ | ye'pi sautrāntikā vijñānākāre pratibhāsātmani niviṣṭaṃ sanniveśadharmamāhuḥ, teṣāṃ sa pratibhāsasyaiva dharmaḥ; natu sapratibhāse arthe asau kaścit yataḥ ekasaṃvedanatādātmyabalādananyabhāgaśakyadarśanaḥ | iti nayena paramāṇupṛthaktvāvabhāsane santānavaikalyāt pratibhāsa eva vitata iti yuktam | etadāha pratibhāsa iti | pratibhāso hi cidrūpādanadhika iti cinmaya eva | nanu asau bhrānto vā sāṃvṛto [saṃvṛtāḥ ga. |] vā,- ityāśaṅkya ubhayamapi nirākaroti na cāpi (page 425) iti | pratibhāsasya yo dharmaḥ, sa na bhrānto; na sāṃvṛto yataḥ pratibhāsaścidrūpaḥ, saṃvicca abhrāntā, sa ca ākārastattādātmyenaiva san vidyamānaḥ | yo yadātmā, sa tatparamārthatve na bhrāntādirūpo ghaṭa iva lauhityam, tathāca saṃvidātmā sanniveśaḥ | bhrāntādirūpasya yat viruddhaṃ, tena tat vyāptaṃ paramārthatādātmyaṃ nāma; aparathā tādātmyameva hīyate, tasya atra upalabdhyā vyāpakaviruddhaṃ bhrāntādirūpaṃ niṣidhyate | yadivā asan iti viśeṣeṇa trayaṃ niṣidhyate | etadeva prasiddhena nidarśanena sphuṭayati svaccha ityādinā | co'pya'rthe | jaḍānāmapi svacchatāmahimnā evamupapadyate, kimuta saṃvedanarūpasya svatantrasya,- ityāśayaḥ | vyākhyātam iti atra asya vyākhyānāvasaraṃ pratidarśayitumevamuktam || 7 || nanu uktam āntaratvāt pramātraikye naiṣāṃ bhedanibandhanā | arthakriyā......................................................................... || (1|8|6) iti | tatra vikalpitasya garuḍapiśācāderbāhyendriyavedyasādhāraṇarūpā- bhāvādabāhyasya kathamiva viṣaśamanasantrāsaprabhṛtyarthakriyā- viśeṣāveśaḥ ityāśaṅkya sūtraṃ vikalpe yo'yamullekhaḥ so'pi bāhyaḥ pṛthakprathaḥ | pramātraikātmyamāntaryaṃ tato bhedo'pi bāhyatā || 8 || svatantre anubhavopajīvini vā vikalpe ya ullekhaḥ utprekṣayā likhyamāna ākāraḥ so'pi bāhya eva, na kevalaṃ bāhyendriyagamya eva bāhyaḥ | tathāhi [tathāpi kha. |] sa pramātṛrūpāt vyatirikta eva bhāti ayamiti idantayā | nanu tataḥ kim | āha tataḥ pramātraikyāt (page 426) sthitādapi anantaraṃ yo bhedo'vabhāsate tataḥ iti vā pramātureva so'vabhāsamāno bhedo bāhya ucyate | āntaratvaviparītataiva bāhyatvaṃ, āntaratvaṃ ca pramātrā saha aikyam | antariti ahaṅkārāspadaṃ svaikasaṃmukharūpamucyate, tatra bhavamāntaryaṃ, tadviparītataiva bāhyatā | sā ca dṛśye ca vikalpye ca arthe sukhādau sādhāraṇyeveti sūtrārthaḥ | tamavatārayati vikalpāvabhāsamānānām ityādinā | atra āśaṅkayaiva avataraṇaṃ kṛtaṃ, natu saṃkṣipya sūtrārtha ukto vispaṣṭatvāt | upapannam iti anubandhyarthakriyārthisakalalokāpekṣayeti ākūtam | tatra iti cchedaḥ | anubhūyate iti pareṇa granthena saṃbadhyate | prācyacakṣurādivyāpārabalena bahiṣkaraṇavedyatayā bāhyatvaṃ samarthitamapi na sārvatrikamiti darśayati evaṃhi iti | ahaṃvimarśaḥ ityuktiṃ śodhayati śarīra ityādinā | bāhyatā iti bāhyatāyā abhāvamātratātparyeṇa āntaravyavahārahetutā śuddhacittattve ahaṃvimarśasya bāhyatvameva iti | evakāreṇa pūrṇaiva atra bāhyatā,- ityāha | tasyāpi iti śarīrasya | vyavahriyate iti ahaṃ gauro ghaṭaṃ paśyāmīti | antaḥ iti bubhukṣātṛptyādāvāntareṇa sparśena tathā bāhyatā yathā āntaratvaṃ vyavahriyate | buddhyādau grāhyatvādidantāvimarśaviṣaye'pi āntaratvam | atra hetuḥ pramātṛvyāpāramayatvāt iti | tatra api pramātṛtvādirhetuḥ | dvitīyo hetuḥ bāhyapratiyogitvāt iti | atra hetuḥ parimitatvena iti | nanu buddhirniścayanalakṣaṇā jñānaśkteḥ prasaraḥ, prāṇo'pi prāṇanātmā kriyāśakteḥ, icchāśaktirubhayatrāpi jīvitam; tadetat śaktitrayaṃ śaktimato na bhinnaṃ śaktitvādeva, tat kathaṃ pramātṛvyāpāramayatvahetunā parimitatveneti (page 427) na virudhyate | atra ucyate- parimite hi niścayanavyāpāro hi prādeśikasukhaduḥkhamohanīlapītādiviṣayasaṅkucita eva, prāṇanā kriyāśaktirapi ca ardhacaturthahastatatparimāṇaśarīrakriyānibandhana- bhūtadigbhedagamanopakalpitaprāṇādipañcakavibhāgayogipavanaviṣayā preraṇārūpā,- iti jñānakriyāśaktirūpatve'pi pārimityamanayoḥ | ata eva iti yato viṣayakṛta eva anayoḥ saṃkocaḥ, tatastatsaṅkocamanādṛtya ye vartante tatra ahaṃbhāvaṃ na gṛhṇanti, yato bāhyaṃ śarīrādi yat prāṇāpānapramukhabhedasya vāyoḥ saṅkocakam, bāhyaṃ ca deśādi yat bhittiparvatādisaṃvitprasarasya saṅkocakamupadhānaṃ, tat na ādriyante; tato hetoḥ prāṇāpānasukhaduḥkhaśarīrādayasteṣāṃ ghaṭādipade vā avabhāntaḥ prakāśaparamārthāsteṣāṃ saṃvido viśvāvabhāsatāmeva pūrayanti | tata eva uktamāgame nirvṛkṣagiribhittyādideśe dṛṣṭiṃ vinikṣipet | (vi. bhai. 60) iti, apekṣāṃ svaśarīrasya tyaktvā vyāpī dinairbhavet | (107) ityādi ca | yataśca upadhānatyāge saṅkocābhāvo'ta eva evaṃ niścīyate- svabhāvata ete jñānakriyāśaktī aparimite eveti pārimitye eva ca buddhiprāṇavyapadeśye bhavataḥ, ubhayaṃ rūpaṃ saṃvidrūpatā saṃvedyasaṅkocaśca | tasyāpi iti vikalpollekhasukhādeḥ | eka ityatra hetuḥ dvitīyā bāhyatā nāsti iti kathyate tadānīm ityādinā | ekaiva iti sadaiveti yāvat | ubhayagatatve iti antaḥkaraṇabahiṣkaraṇavedyatve'pi na atyantaṃ dūrāntikatayā..................................... | (2|3|10) ityādibāhyayuktyā | nanu ghaṭasya antaḥkaraṇavedyatāyāmekā, cakṣurvedyatāyāṃ dvitīyā'pi; tena iyamubhayarūpā bāhyatā,- iti yaduktaṃ, (page 428) tat kathaṃ; yāvatā eka eva asau ghaṭābhāso vimarśaikyāditi adhunaiva uktamityāśaṅkya pariharati yadyapica iti ābhāsāntaravyāmiśraṇādupapannaṃ dvitvaṃ bāhyatāyā ghaṭābhāsabhitterekatāyāmapi,- iti tātparyam | tathāpi ityasya anantaraṃ pratipattyutpādakāle iti yojyaṃ yena sarvaśeṣatāyāmasya te ābhāsāḥ saṃviditā bhavanti,- iti manyante | dvayam iti dvayaṃ smaraṇe anubhave ca yathākramaṃ yojanīyam | arthakriyāyogitvena bhavanamabhavanaṃ ca samānapadamanye [samāsa kha. |] paṭhanti | bāhyāntaḥkaraṇavedyatā anubhave, ekāntaḥkaraṇāpekṣayā tu advayavedyatā smaraṇe, bāhyakaraṇe antaḥkaraṇāvinābhāvāt na antaḥkaraṇaṃ pṛthagupādheyamanubhave ityevaṃ manyamānāḥ karaṇadvayavedyatayā iti anye paṭhanti | atha pūrvadṛṣṭa eva arthaḥ smṛto bhāsate, sa ca anubhūyamānarūpa eveti kathaṃ tasya asādhāraṇatvādinā bhedo'bhimataḥ,- iti paramatamāśaṅkya āha smṛtikāle iti smaraṇakālāpekṣayā, tatsmaraṇakālavartiṣu pramātrantareṣu yato na bhāsate, apitu pūrvapramātrantaraireva tu saha bhāti, tato'sādhāraṇatvamasya uktam, tadāca na arthakriyāṃ karoti, naca bāhyendriyamatra vyāpriyate; tato'sphuṭatvam | atraiva samuccayadvāreṇa dṛṣṭāntamāha tathaiva [tatheti kha. |] iti | tātkālikādirūpameva ākārato darśayati idaṃ paśyāmi iti | satyaṃ ca bāhyatayā ullekhaṃ grāhakasamānakakṣyatayā sphuṭayitumayamahamiti uktam | yatra hi śāntikādau purovartinaḥ sādhyasya ullikhitasya vā mūrdhasarasīruhanālāntarālena garuḍādidevatāviśeṣakarayugalakasamakālāvarjyamānasphaṭika- mahākalaśaniḥsṛtaparamāmṛtadhārāmantaḥsamastanāḍīcakra- saṃcayāpyāyacaturāṃ viśantīṃ dhyāyati, tatra sphuṭameva arthakriyā dṛśyate | tat kathaṃ tatra na bāhyatā,- ityāśaṅkya (page 429) pariharati tathāpi iti | anyathaiva iti | bāhyatāpi ullikhitaiva tatra | tathāhi evaṃ dhyāyāmīti, sphuṭamidaṃ mayā dhyātamiti mama sākṣātkāramiva prāptamiti manyate | bāhya ityatra cchedaḥ | iti ityādinā prāguktamupasaṃharati | iti iti yat pūrvamuktam, tato hetoridamavasthitam [iva sthitaṃ kha. |]- yadanubhūyamānasya smaryamāṇasya samullikhyāmānasya ca ghaṭābhāsasya vāstavamekatvaṃ, yogyatayā ca dvitayī bāhyatā astyeva bāhyatayā bāhyendriyavedyatayā ceti | yastu vyāmohāt na aikyamatra pratīyādanubhūtasmaryamāṇayorhi yuktamiva aikyaṃ, natu ullikhitasyeti; taṃ prati ullikhite'pi anyathā dvayīṃ bāhyatāṃ prasādhayati athavā iti | apūrvollikhitamapi hi na rūpādibhyo'nyadullikhyate,- iti sāmānyadvāreṇa tatrāpi bāhyendriyagamyatālakṣaṇā dvitīyā api bāhyatā suvacaiva | nanu yadi atra na abhiniveśaḥ, tarhi kimiyatā prabandhena ucyate | ucyate avastutvam iti | nanu bāhyatādvitvanivedane sūtroktabāhyatāvibhāgaprakhyāpanayā avaśyavaktavye ghaṭādīnāmiti viśeṣaṇasya kiṃ vyāvartyamityāśaṅkya yā vṛttiḥ sukhādestu ityādikā, tāṃ vivṛṇoti sukhādeḥ punaḥ iti | aviśeṣapadapṛṣṭhe mātragrahaṇaṃ dhyānollikhitagaruḍādau pramātrantarāsādhāraṇyāviśeṣe'pi yadullikhitamaparaṃ bāhyatvamasti, tadapi nāsti sukhādāviti prakaṭīkartum || 8 || nanu kumbhādeḥ kumbhakārādinirvartanayā bhavatu bāhyatvam, ullekhānāṃ tu kiṃkṛtaṃ tat,- iti āśaṅkya sūtram ullekhasya sukhādeśca prakāśo bahirātmanā | icchāto bharturadhyakṣarūpo'kṣyādibhuvāṃ yathā || 9 || antarbuddhibhūmau pratibimbitasya nīlādeḥ sukhādeśca samastasya (page 430) bharatādyuktasya sthāyivyabhicāricittavṛttigaṇasya pramāturvicchinnena vapuṣā yat prakāśanaṃ, tat bhartuḥ antarābhāsān dhārayatastadbahiṣkaraṇasvātantryeṇa, ca bāhyāṃ sṛṣṭiṃ puṣṇato maheśvarasya icchayā svātantryalakṣaṇayā, yathā akṣyādibhūmikādirūpāṇāṃ bāhyendriyagocarāṇāṃ nīlādīnāṃ bāhyatayā pratyakṣajñānaśabdavācyamapūrvikayā tatprathamikayā vā yat prakāśanaṃ, tadapi maheśvarecchayaiva | kumbhakāre'pi paraiva saṃvit tadicchāvabhāsitaviśiṣṭabuddhiprāṇakāyaspandādipramukhamṛtpiṇḍa- daṇḍacakrādyābhāsarūpā, na punaranyaḥ kaścidasāviti vakṣyate tathāhi kumbhakāro'sau........................ | (2|4|9) ityatra | etaduktaṃ bhavati-kṣetrajñe anicchati svarasabalādeva ya ullekhādyāstatra tāvat bhagavataḥ svātantryaṃ, yatrāpi paśoricchā saṃbadhyate, tatrāpi tadicchodaye bhagavata eva svātantryamupajīvyaṃ nimittāntarābhāvāt bhagavatsṛṣṭitantropajīvanācceti sūtrārthaḥ | atadrūpācca iti lajjā hi na sukhaṃ, na duḥkhaṃ, cittavṛttiviśeṣaśca | evamutkaṇṭhādau vācyam | īśvaratvāt iti tāvati aiśvaryānupraveśāt | tayaiva iti īśvarecchayaivetyarthaḥ | uktam iti ata eva yathābhīṣṭasamullekhā.................... | (1|6|11) sūtre | antaḥ iti agalitasvabhāva eva ahantāyāṃ saṃskārarūpatayā sthita ityarthaḥ | dṛṣṭāntaṃ vyācaṣṭe cakṣurādi iti | nanu teṣāṃ sukhollekhādīnāṃ grāhakaṃ manaḥ, buddhistanniścāyikā, tataśca mānasaḥ prakāśaḥ,- iti vaktavye kathamuktaṃ bauddhaḥ iti | imāṃ [iti ityāśaṅkāṃ kha. |] śaṅkāṃ nyakkaroti bāhya ityādinā | niścayaparyanto hi (page 431) prakāśaḥ, tat niścaye bauddhe tadviśrāntaśarīraḥ prakāśo bauddha ityukto'pi na viśeṣamanyathābhāvamapekṣate prasañjayatītyarthaḥ | etatprasaṅgena anyadapi atra vicāryate buddhyādeśca iti naiyāyikabhāṣyaṭīkākāraiḥ pratyakṣamānasayogiprātibhaindriyakādibhedena vibhaktaṃ sūtrakāraśca aindriyakameva avādīt indriyārthasannikarṣotpannam..................... | (nyā. sū. 1|1|4) iti sūtreṇa | sāṅkhyādidarśane tu pṛthageva antaḥkaraṇamiti mānasatvamastu, bauddhatvaṃ vā; saugatanayena vā svaprakāśajñānāvyatiriktāste ullekhāḥ svasaṃvedanapratyakṣavyapadeśyā bhavantu, kimanena asthāne vyapadeśasamarthanamātranirbandhenetyāśayaḥ | nanu anena nyāyena smṛtirapi pramāṇaṃ syāt | syāt yadi abhinavamarthamavabhāsayet, naca tatheti darśayati smṛtau ca iti | nanu sphuṭo'rthapratibhāso nava eva, tat kathaṃ gṛhītasya grahaṇamidam [iyam kha. |] | atra ucyate pratibhāsa iti | vimarśavaśādeva vyavasthā,- iti dṛḍhayati yadā punaḥ iti arthamanādriyamāṇo yadā bodhagatamākārameva pradhānatayā vimṛśati - mama idānīmitthaṃ prakāśarūpatayā sthitiriti, tadā bodhadarpaṇapratibimbakarūpe bodhādavyatirekiṇi ābhāse bodhe svasaṃvedanātmanā pratyakṣataiva | pūrvaṃ hi arthaḥ pratyakṣeṇa gṛhītaḥ iti vimṛṣṭam, adhunā tu arthasya yat vartatāṃ, tat vartatāmahamitthamābhāsamayaḥ prakāśe,- iti apūrvatayaiva vimarśaḥ | evaṃvivakṣāyām iti bāhyarūpatānādareṇa bodhābhāsatāmeva yadā vivakṣati parāmraṣṭumicchati bodhābhāsaparāmarśameva ādriyate prādhānyena | dṛṣṭāntamāha yathā iti | dvicandrānubhavo hi bāhyarūpatādhyavasāyāpekṣayā bhrāntaḥ, bodhābhāse tu abhrāntameva svasaṃvedanaṃ, (page 432) tata eva niścaye satyapi bāhye arthe svasaṃvedanānusāreṇa iṣṭo'yam, aniṣṭo'yamiti arthaḥ svayamavicitro'pi vicitratayā yato'vasthāpyate; tataḥ svasaṃvedanameva arthasaṃvedanatādhyavasāyaparyantīkṛtaṃ pramāṇaphalatayā prakārāntareṇa uktam | evaṃ prasaṅgāt ghaṭānubhavavṛttāntaṃ [ghaṭābhāve vṛttāntaṃ ga. |] nirvarṇya prakṛtavicārāṃ smṛtimeva anusandhatte pūrvagṛhītatva iti | itthamatra avataraṇam- nanu tadeva smṛtijñānaṃ gṛhītagrāhi ca, abhinavaviṣayaṃ ceti kathaṃ saṅgamayitavyamiti | atra [tatra ga. |] ucyate- bhinnaviṣayatvādayamadoṣaḥ, yadā tāvat tasya ābhāsasya pūrvānubhavaṃ prati yā viṣayatā, sā apekṣyate; tadā gṛhītagrāhitvam, satyapi ca asmin gṛhītagrāhitve arthāvabhāsopahitapūrvānubhavasadbhāve smṛtisvarūpe ca parasparāvyatirekiṇi smṛtisvasaṃvedanameva pramāṇamityuktaṃ pūrvaṃ smṛtau yaiva.............................. | (1|7|5) iti sūtre | yadivā itthamavatārya yojanā-yaduktaṃ pūrvagṛhītameva smṛtirgṛhṇāti iti pūrvānubhavaṃ viṣayīkurvatī tathā karoti iti pūrvānubhavaśca smṛtirūpatāyāmanuvedhako'sti iti ca, tadatra aṃśatraye kiṃ pramāṇamiti, tatra āha pūrva iti | apiśabdaḥ prācyaprameyeṇa saha asya prameyasya samuccayārthaḥ | aṃśatrayasamuccayastu ekenaiva cakāreṇa || 9 || atha yaduktam eko maheśvaraḥ iti, tatra aikyaṃ tāvat nigamayati sūtreṇa tadaikyena vinā na syātsaṃvidāṃ lokapaddhatiḥ | prakāśaikyāt tadekatvaṃ mātaikaḥ sa iti sthitam || 10 || tasmāduktarūpāt prameyāt hetoridaṃ jātam- yat kila saṃvidāṃ (page 433) jñānānāmaikyena vinā lokamārgaḥ sarvo vyavahāro na bhavet, asti ca ayaṃ, tasmādavaśyaṃ saṃvidāmaikyam | naca tat durupapādam | prakāśa eva hi saṃvidāṃ paramārthaḥ, sa ca eko bhedābhāvāt | yaśca asāvekaḥ, sa eva paramārthataḥ pramātā,- iti yadiha upadeśyaṃ, tadadhunā sthiraṃ niṣkampaṃ jātam | vṛttau paramātma ityanena paramārthapramātṛtāmasya āha | tathāhi ajaḍapramātṛsiddhiḥ yadyapyarthasthitiḥ............................ | (20) iti | ityādināca iti | ākārato bhavanmukhyo bhedaḥ, sa nāsti,-iti svarūpagrahaṇena uktam | tatraiva hetuḥ cinmātrarūpatvāt iti | deśakālābhyāmapi na bheda ityāha deśa iti | yadyapi vicitrabhedo vyavahāra uktaḥ, tathāpi vyāpakatvāt sarvasaṅgrāhī pratipādyapratipādakabhāva iha uktaḥ, sa hi svātmani api saṃśayavitarkanirṇayādau, paratra ca upadeśakrayavikrayādau saṃbhavatyeva, tena vinā hi vyavahārasya api avyavahāryatvam | nanu jñānānāṃ svasaṃvedane sve sve yojanālakṣaṇā viśrāntiriti kimetadapūrvamityāśaṅkāyāmāha yadica iti | saṃvedyātmanām iti saṃvedyasya nīlāderātmabhūtānām | nīlāderhi prakāśa eva paramārtho rūpam | anenaiva ca vāstavamaikyameva ucitamiti uktam | nanu evaṃ nīlādinā api kathamuparāgaḥ kriyate yena uktaṃ tattatsaṃvedyopahitānām iti | ucyate- māyāśaktyā kṛtabhedaḥ prakāśāt vyatirecita iva, tata eva bhinnaḥ, parasparato'pi vyatiricyamāno yaḥ saṃvedyalakṣaṇo bhāgaḥ prakāśasyaiva aṃśaḥ, tena tā bheditāstāsām | prakāśaḥ (page 434) iti sāṅkhyajaiminīyānāṃ svapakāśā saṃviditi sthitam | cirantanavaiśeṣikāṇāmapi citsvabhāva eva ātmeti uktaṃ jñānaṃ ca citsvarūpaṃ ca................... | (1|2|7) ityetatsūtravivṛtau | bauddhairapi buddheśca grāhikā buddhiḥ......................... | ityādi darśitameva | sarvapramiti iti yadyapyarthasthitiḥ.................... | (a. pra. si. 20) iti hi uktam | nanu māyāśaktyā yo bhedo'vabhāsitaḥ, sa kiṃ na bhedaḥ, tataśca saṃvedyātmanāṃ saṃvidāmiti ayuktoktiḥ | āha- saṃvedyātmanāṃ ca iti yadi, tathāpi advayam | tarhi bhrāntā nīlādayaḥ syuḥ | atra api āha nāpi iti | dvaitānāpattau hetuḥ yataḥ iti | anyataḥ śarīrādervedyādeva bhedaḥ, na prakāśāt; tato'pi hi bhede bhinnaṃ bhāsitamityetadeva hīyeta | atra āntaratve hetumāha yacca iti | nanu etat kathaṃ saṅgacchatāṃ- nīlādayo bhinnāḥ, abhinnāśca- iti | itthamityāha grāhya iti | grāhako'tra māyīyaḥ śarīrādiḥ | prakāśātmā iti paramārthapramātā | tayoḥ iti grāhyagrāhakayoḥ | etacca nirṇītaṃ tanmayā dṛśyate............................... | (1|4|8) iti sūtre | tathāca iti pratibimbakalpatayaiva | nanu evaṃ śuktikārajatamapi pratibimbakalpamiti utsannāstribhuvane bhrāntivṛttāntāḥ | satyaṃ paraprakāśāpekṣayā | tarhi kva bhrāntivyavahāraḥ | āha māyā iti | yā kācit iti | sarvā lokaprasiddhā bhrāntiḥ satyamuktā bādhacintāyāṃ, vakṣyate ca pramāṇalakṣaṇe, kintu māyāpramātāramapekṣya; yatastasyaiva arthakriyāviṣayau saṃvādavisaṃvādau saṃbhavataḥ || 10 || (page 435) evamaikyaṃ nigamayya māheśvaryaṃ nigamayati sūtreṇa sa eva vimṛśattvena niyatena maheśvaraḥ | vimarśa eva devasya śuddhe jñānakriye yataḥ || 11 || avicchinnavimarśatvaṃ nāma yat vimṛśadrūpatvaṃ tata eva niyatam | nahi asya prakāśalakṣaṇaṃ rūpaṃ nīlasukhādyuparāgarūapaṃ vā galvarkamaṇeriva avimṛṣṭaṃ jātucit bhavati, tena ananyonmukhatātmanā ānandarūpeṇa ahamiticamatkārātmanā mahānīśvaraḥ, yato devasya ete eva jñānakriye śuddhe pāramārthikyau yo'yaṃ vimarśo nāma uktanyāyāt iti svabhāvamavabhāsasya.......................... | (1|5|11) ityatra antare | syādetat | bhavatu nāma prakṛtau saṃvedanalakṣaṇaḥ prakāśaḥ, pratyaye tu kvipi bhāva eva abhidheyo, natu vimarśaḥ, tat kathamuktam prakṛtipratyayābhyām iti | evaṃ manyatedhātunā tāvat saṃvedanaṃ jñānalakṣaṇamuktaṃ, ghañādayastu kriyāyāmeva vidhīyante, sā tu kriyā dharmāntareṇa siddhatākhyena bheditaiva bhāvapratyayavācyā siddhatāpratyavamarśayogyataiva- ayaṃ pākaḥ iti | atra kevalaṃ pratyavamarśo bhavan na pākakriyāsvātmarūpaniveśī pramātustathāpratyavamarśodayāt, saṃvedane tu prakāśavapuṣi pratyavamṛśyatā bhavantī na anyāpekṣayā yuktā,- iti saṃvedanatādātmyavṛtti yat pratyavamṛśyamānatvaṃ, tadeva siddhatārūpapratyavamarśasvabhāve [rūpaṃ pratya ga. |] svātantryeviśrāmyatīti | ataśca saṃmelitau prakṛtipratyayau jñānakriyāvimarśalakṣaṇaṃ jaḍavailakṣaṇyāpādakaṃ [tmakaṃ kha. |] rūpaṃ yasyāstādṛśīṃ paripūrṇalakṣaṇāmabhivyaṅktaḥ | anusandhānātmanaḥ iti pramāsu svātantryaṃ darśitam | asya iti paramātmanaḥ | nanu evaṃ cit (page 436) ityatra yadi jñānakriye praviṣṭe, tarhi jñānamityatrāpi prakṛtipratyayasadbhāvāt te praviṣṭe eva, tat kiṃ punaḥ kriyā iti adhikamabhidhīyate | atra ucyate jñānamityapi iti | satyamevamekākini api atra śabde iti apiśabdaḥ | ucyate iti prakṛtipratyayabhāgadvayena | prādhānyena iti yadyapi prakṛtipratyayau pratyayārthaṃ saha brūtaḥ iti, tathāpi tasya pratyayārthasya prakṛtyarthadharmatvena sphuraṇāt dharmasya dharmiṇamudrecayataḥ eva dharmatvāt dharmiṇi pratyayalakṣaṇe bodhabhāge sa dharmaḥ prādhānyamunmajjayati kriyeti | apica iti caḥ samuccaye | yatrāpi bodhabhāgābhidhāyakaṃ bhāgāntaraṃ nāsti, tatrāpi evamiti apiśabdaḥ | ata eva pūrvatra ucyate iti uktam, iha tu ākṣipta iti | ākṣepahetumāha anavabodhasya iti | etadevaca yuktamiti darśayati vastu ekameva iti | nanu vimarśaḥ kasmāt māheśvaryam | āha āñjasyena iti | ananyāpekṣatā hi vimarśaḥ, saivaca svatantratā | nanu bodhasya vimarśo vyāpakaḥ svāmī, bodho hi vimarśaṃ na vyabhicarati na tyajati kadācit, tatastasya avyabhicaraṇe karmatāyāṃ vācyāyāṃ kathaṃ kartṛtā uktā,- ityāśaṅkya samavyāptikayoritthamabhidhāne'pi na doṣaḥ,- iti brūte bodhasya avyabhicaraṇīyo'pi vimarśaḥ sadā iti | bodhasya vimarśo'vyabhicaraṇīyaḥ, sa cāpi bodho'vyabhicaraṇīyaḥ sāmarthyāt vimarśasya, tasmādasya avyabhicāriṇo vimarśasya api kartṛtā na na yuktā | samavyāptikatve hetumāha avyabhicāravattvāt iti paraspareṇeti yāvat | evaṃ kartṛtāmupapādya hetūktiprasaṅgasmṛtena vyutpattyantareṇa yojayati tadāpi iti avyabhicāravattvaṃ yaduktaṃ, tato'pi hetormatvarthīyapratyayopapatteryujyate eva itthamabhidhānam | (page 437) nanu ātmamātravimarśo'sāvahamiti, tatra bhāvanirbharatā na vimṛṣṭaiva | naivamityāha tadāca iti | nanu asanto'pi icchayā unmiṣeyurityāśaṅkya āha iṣyamāṇa iti | nabhavane heturnirviṣayatvameva | avaśyaṃbhāvikarmaparigrahā kriyā tatkarmābhāve na bhavati jīvanamiva prāṇābhāve, tathāca iṣikriyeti svabhāvaviruddhopalabdhiḥ | nanu evaṃ bhāvābhāsānavasthitānapekṣamāṇo vimarśaḥ kathaṃ śuddhaḥ | itthamiti ucyate evaṃca iti | anena prakāreṇa ahamitirūpeṇa yat bhāvānāmavasthānaṃ tat nityaṃ paramātmano na bhinnaṃ, tadevaca ahamitirūpamiti na asya aśuddhiḥ kācit | nahi vyatiriktaṃ tadā kiñcidapekṣitavyamasti | atha śuddhagrahaṇasya vyāvartyaṃ vyākhyātumupakramate saiva iti | suddhimaśuddhiṃ ca vibhajati śuddhatve'pi iti aśuddhihetutvāt iti ca | āropitametadaśuddhatvaṃ, na svābhāvikamahantaikāntaviśrānteḥ [ahantvaikārtha kha. |] | evamahantāyāḥ śuddhāśuddhatvaṃ vyākhyāya, aśuddhatvaṃ vyācaṣṭe saiva iti | na asāvahantā anyā, apitu svaśaktivaicitryāt saiva anena rūpāntareṇa bhāti tattvabhuvanabhāvabhūtaprabhṛtiṣu avabhāsabhāgeṣu | ābhāsabhedeṣu tāvat vastuto'sāvahantā vyāpakatvena anuprāṇakatvena tāvadābhāsāntarbhāvanena avatiṣṭhate | tat tathābhūtaṃ yadahantayā avasthānaṃ tat yadā idantāvamarśayogyatayā teṣāmābhāsane māyāśaktikṛtayā tirohitaṃ, tadā sā ahantādaśā saṃsāriṇāmucitā yogyā; tasyāṃ daśāyāmahaṃvimarśanaṃ yat, tadaśuddhamuktamiti dūreṇa sambandhaḥ | ahaṃvimarśanasya svarūpaṃ darśayati prakāśarūpaṃ, kriyārūpaṃ ca bhavadapi tathā śaktirūpatvāt (page 438) pracyutaṃ, tato jñānaṃ sattvavyapadeśyaṃ kriyā rajovyapadeśyā tatra ca madhye niyāmakaṃ tamaḥ praviṣṭaṃ; tena guṇatrayamayamahamitivimarśanaṃ jātaṃ svarūpapracyutau hetuḥ | bhinnamidaṃbhāgāvasthitaṃ yat buddhiprāṇādi, taccharīratayā taddharmatayā tadahaṃvimarśanamutpannam, tata utpattihetoḥ pracyutasvarūpaṃ tat | tathotpattirasya kutaḥ | āha-bhinnaṃ grāhyamapekṣamāṇaṃ tato grāhyāt bhinnaṃ yat grāhakamātraṃ sa eva bhāgāṃśastamavagāhate yataḥ, tasmādevamutpannam | evaṃbhūtasya ahaṃvimarśasya ākāraṃ darśayati ahamayam ityādinā karomi ca ityantena | nanu atra grāhyagrāhakayoḥ kathaṃ bhinnatā | āha vaiyadhikaraṇyena iti | nanu puruṣasya sattvarajovṛttirūpe jñānakriye buddhitattvagate ahamiti vyavahriyete,- iti kāpilā manyante, tvayā kā iyamapūrvā prakriyā utthāpitā | na apūrvā kācit | nahi puruṣo nāma anyaḥ, apitu aiśvaryasya nijasya yadapratyabhijñānaṃ, tadeva prakṛtaṃ rūpaṃ yasya saṅkucitasaṃvillakṣaṇasya, sa puruṣaḥ | tatsambandhinyau ye jñānakriye, tatsvabhāvaṃ tadahaṃvimarśanam | etacca sa svarūpāparijñānamayo'nekaḥ pumān......... | (4|1|3) ityasmin prakaraṇe vitaniṣyate | anūditam iti vṛttau | anuvadanaṃ ca atra bhittikalpatvena, natu yatra yatra dhūmaḥ ityanena nyāyena | evaṃhi sati dhūmavattvaṃ yathā agnimattvasya vidheyasya vyāpakaṃ, tathā ahaṃvimarśanamapi śuddhavyāmiśrāśuddhānāṃ daśānāṃ syāt, bhittikalpatayā tu yat pūrvasiddhatvena yadanuvadanam, tadanuvadanīyasya vyāpakatāmācaṣṭe | etadarthadyotakaśca evakāro'gnimāneva dhūmavāniti yathā | nanu trividhaṃ sadahaṃvimarśanamuktaṃ (page 439) śuddhādibhedena, tatra āgamasiddhaṃ paravyāmiśrāparalakṣaṇaṃ daśāntaratritayaṃ kiṃ tyaktameva | na tyaktaṃ, saṅgṛhītameva,- ityāha etā evaca iti | vakṣyante iti atrāparatvaṃ bhāvānām........................ | (3|1|5) iti sūtreṇa || 11 || iti śrīmahāmāheśvaraśrīmadācāryābhinavaguptapādaviracitā- yāmīśvarapratyabhijñāvivṛtivimarśinyāṃ śaktivargaikāśrayagatamāheśvaryavimarśo'ṣṭamaḥ || 8 || samāptaśca ayaṃ jñānādhikāraḥ prathamaḥ || ########### END OF FILE #######